Iesaki rakstu:

Vai Ilzes Znotiņas vadÄ«tais Finanšu izlÅ«košanas dienests ir gatavs vienlÄ«dz ieinteresÄ“ti un objektÄ«vi izmeklÄ“t ikvienu potenciāli noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu izmantošanas gadÄ«jumu, vai arÄ« tas atsijā „perspektÄ«vus” un „neperspektÄ«vus” gadÄ«jumus pÄ“c dienesta vadÄ«bai vien zināmiem kritÄ“rijiem? Dienas banku anatomijas pÄ“tÄ«juma ietvaros gÅ«tā informācija liek izdarÄ«t secinājumu, ka realitātei drÄ«zāk atbilst otrā versija.

Detalizētas ziņas par iespējamu noziegumu

„Saņemt, apkopot, uzglabāt un analizÄ“t likuma subjektu ziņojumus, kā arÄ« citā veidā iegÅ«to informāciju, lai konstatÄ“tu, vai šÄ« informācija var bÅ«t attiecināma uz noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizāciju, terorisma finansÄ“šanu vai šo darbÄ«bu mÄ“Ä£inājumu, vai citu ar to saistÄ«tu noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu”, kā arÄ« „likumā noteiktajā kārtÄ«bā sadarboties ar starptautiskajām un ārvalstu institÅ«cijām, kas nodarbojas ar noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas un terorisma finansÄ“šanas novÄ“ršanu”, un veicināt „darbÄ«bas, kas samazinātu noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas un terorisma finansÄ“šanas iespÄ“jas”, - šÄ«s funkcijas Finanšu izlÅ«košanas dienests min savu svarÄ«gāko pienākumu skaitā. 

Taču zvÄ“rināts advokāts Juris Močuļskis, pārstāvot savu klientu – lielu Latvijas apkures granulu tirdzniecÄ«bas uzņēmumu strÄ«dā ar pašmāju lielākās kredÄ«tiestādes Swedbank lÄ«zinga uzņēmumu Swedbank LÄ«zings lietā par iespÄ“jamu apjomÄ«gu naudas lÄ«dzekļu izkrāpšanu simtu tÅ«kstošu eiro apmÄ“rā un šÄ«s noziedzÄ«gi iegÅ«tās summas izmantošanu, ir saskāries ar Finanšu izlÅ«košanas dienesta attieksmi, kas ir bijusi krasi atšÄ·irÄ«ga no iestādes oficiāli deklarÄ“tās.

Dienas rÄ«cÄ«bā ir ar šÄ gada februāra vidu datÄ“ts Finanšu izlÅ«košanas dienestam adresÄ“ts ziņojums par to, kā „SIA Swedbank LÄ«zings un AS Swedbank nolaidÄ«bas un nevÄ“rÄ«gas pienākumu izpildes dēļ nenoskaidrotas, iespÄ“jams, ar terorismu vai citiem noziegumiem saistÄ«tas, nezināmas personas, visticamāk Itālijas rezidenti, nolÅ«kā iegÅ«t un legalizÄ“t nelegālus naudas lÄ«dzekļus vairāk ceturtdaļmiljona eiro apmÄ“rā, pÄ“rkot ar atlikto 90 dienu maksājumu, izkrāpa no Latvijas uzņēmuma A  (tā nosaukums Dienai ir zināms) 1135 tonnas kurināmā granulu, ko realizÄ“jot mazumtirdzniecÄ«bā, šÄ«s personas iegÅ«s vismaz EUR 300 000 noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu, kas var tikt izmantoti tālākiem noziedzÄ«giem mÄ“rÄ·iem”.

Iesniegumā ir detalizÄ“ti aprakstÄ«ti fakti, kas liek domāt, ka Latvijas granulu tirdzniecÄ«bas uzņēmums ir kritis par upuri krāpniekiem, kuri ne tikai piesavinājušies kāda Francijas uzņēmuma direktora identitāti, bet arÄ« izmantojuši šÄ« Francijas uzņēmuma dokumentus. Tāpat iesniegumā norādÄ«ts arÄ« uz iespÄ“ju, ka kāda Swedbank LÄ«zingā vai pat Swedbank strādājoša persona „nolÅ«kā atvieglot nozieguma izdarÄ«šanu” pirms faktoringa lÄ«guma noslÄ“gšanas nav izpildÄ«jusi savu pienākumu un nav veikusi NoziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansÄ“šanas novÄ“ršanas likuma prasÄ«bām atbilstošu padziļinātu bankas un lÄ«zinga kompānijas klienta izpÄ“ti.

„Augstāk minÄ“tie fakti liecina, ka NoziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansÄ“šanas novÄ“ršanas (NILLTPFN) likuma subjekti atbilstoši NILLTPFN likumā noteiktajam nav ieviesuši iekšÄ“jās kontroles sistÄ“mu, vai tā nefunkcionÄ“, tāpat arÄ« šiem subjektiem nav kvalificÄ“tu darbinieku, kuri tiesÄ«gi pieņemt lÄ“mumus un tieši atbildÄ«gi par NILLTPFN likuma prasÄ«bu ievÄ“rošanu, kā rezultātā nav veikta klienta izpÄ“te, nav arÄ« izdarÄ«ta darÄ«jumu attiecÄ«bu un darÄ«jumu uzraudzÄ«ba,” norādÄ«ts Finanšu izlÅ«košanas dienestam adresÄ“tajā iesniegumā ar norādi uz nepieciešamÄ«bu „saukt SIA Swedbank LÄ«zings un AS Swedbank pie likumā noteiktās atbildÄ«bas”.

Finanšu izlÅ«košanas dienests ziņas izmantot nevÄ“las

No Finanšu izlÅ«košanas dienesta priekšnieces I. Znotiņas uzstāšanās reizÄ“m un citas šÄ«s iestādes publiski sniegtas informācijas ir radies iespaids, ka viņas vadÄ«tā iestāde ir gatava nekavÄ“joties reaģēt uz faktiski jebkuru informāciju, kas var liecināt par noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas iespÄ“jamÄ«bu, aktÄ«vi veicot naudas lÄ«dzekļu iesaldÄ“šanas un sadarbojoties ar izmeklÄ“šanas iestādÄ“m. Taču ir izrādÄ«jies, ka vismaz šajā gadÄ«jumā Finanšu izlÅ«košanas dienests nav bijis ieinteresÄ“ts iesniegumā minÄ“to faktu objektÄ«vā izvÄ“rtÄ“šanā.

PilnÄ«bā izmantojot likuma doto iespÄ“ju atbildi uz ziņojumu sniegt mÄ“neša laikā, I. Znotiņas vietnieks Sandijs VectÄ“vs Ä«sā atbildes dokumentā norādÄ«jis, ka iestādei sniegtā informācija esot „saistÄ«ta ar jautājumiem par iespÄ“jamu krāpšanu un kredÄ«tiestādes darbinieku rÄ«cÄ«bas atbilstÄ«bu normatÄ«vajiem aktiem, taču neliecina par iespÄ“jami noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizāciju”. TāpÄ“c ziņojums esot tālāk pārsÅ«tÄ«ts Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Valsts policijai.

Šim dokumentam ir sekojis jauns cietušÄ uzņēmuma advokāta iesniegums – šoreiz jau sÅ«dzÄ«ba pašai I. Znotiņai par viņas vadÄ«tā Finanšu izlÅ«košanas dienesta „bezdarbÄ«bu, neieinteresÄ“tÄ«bu un jebkāda atbalsta trÅ«kumu”, norādot uz iestādes nevÄ“lÄ“šanos aizkavÄ“t noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizāciju.

„Uzskatu šo atbildi par formālu atrakstÄ«šanos un izvairÄ«šanos no likumā noteikto pienākumu izpildes. No atbildes izriet, ka gadÄ«jumā, ja šÄ« legalizācija netiek paredzÄ“ta Latvijā, tad dienestam gar to nav nekādas daļas?” sÅ«dzÄ«bā min cietušÄ uzņēmuma pārstāvis.

Viņš iebilst pret S. VectÄ“va secinājumu, ka sniegtā informācija neliecinot par iespÄ“jamu noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizāciju: „Tieši Faktora – SIA Swedbank LÄ«zings paviršÄ«bas vai bezdarbÄ«bas dēļ pārdevÄ“ja lÄ«gumslÄ“dzÄ“jpuse ieguvusi mantu vairāk kā ceturtdaļmiljona eiro vÄ“rtÄ«bā, kuru realizÄ“jot, tiks iegÅ«ti noziedzÄ«gi lÄ«dzekļi Ä«paši lielos apmÄ“ros, kas var tikt izlietoti arÄ« terorisma finansÄ“šanai.”

I. Znotiņai adresÄ“tajā sÅ«dzÄ«bā arÄ« Ä«paši norādÄ«ts uz viņas vadÄ«tā dienesta neizprotamu saudzÄ«gu attieksmi pret ziņojumā minÄ“to kredÄ«tiestādi un lÄ«zinga kompāniju: „Atstāts bez vÄ“rÄ«bas, ka bez SIA Swedbank LÄ«zings rakstiskām piekrišanām, klienta un darÄ«juma akceptiem mÄ“s nekad nesÅ«tÄ«tu preci Francijas uzņēmumam, paredzot 90 dienu pÄ“capmaksu. DÄ«vaini, ka ne AS Swedbank, ne arÄ« SIA Swedbank LÄ«zings nesaskatÄ«ja nekādus riskus piešÄ·irt šÄdu finansÄ“jumu uz tik ilgu termiņu, ja vien kāda tur strādājošÄ persona arÄ« nav saistÄ«ta ar šo krāpšanu.”

Savukārt iesniegumā LR Ä¢enerālprokuratÅ«rai, lÅ«dzot aizstāvÄ“t cietušÄ uzņēmuma tiesÄ«bas un sniegt atbalstu šÄ« noziedzÄ«gā nodarÄ«jumā izmeklÄ“šanā, atklāšanā un seku novÄ“ršanā, tā pārstāvis vÄ“l skaidrāk ir norādÄ«jis arÄ« uz bankas un lÄ«zinga kompānijas veiktajiem pārkāpumiem:

„SIA Swedbank LÄ«zings un AS Swedbank, tiecoties pÄ“c ātras un vieglas peļņas, paziņojot par pircÄ“ja apstiprināšanu, nav veikuši un dokumentÄ“juši  starptautisko un nacionālo sankciju riska novÄ“rtÄ“jumu, nav veikusi un dokumentÄ“juši šÄ« klienta un tā pārstāvju pārbaudi sankciju sarakstos, nav ziņojuši Finanšu izlÅ«košanas dienestam par neparastu vai aizdomÄ«gu finanšu darÄ«jumu, kas pretÄ“jā gadÄ«jumā, izslÄ“gtu šÄdas krāpnieciskas shÄ“mas Ä«stenošanu.”

Iesniegumi tiek „pārfutbolÄ“ti” tālāk un tālāk

Taču šÄ«s sÅ«dzÄ«bas un aizvien jaunie iesniegumi nekādu rezultātu nav devuši, tieši pretÄ“ji – gan Finanšu izlÅ«košanas dienests, gan citas tiesÄ«bsargāšanas iestādes turpinājušas „pārfutbolÄ“t” uzņēmuma iesniegumus.

„Visā šajā laika periodā nesaņemam pilnÄ«gi nekādu atbalstu un pretimnākšanu ne no vienas valsts tiesÄ«baizsardzÄ«bas iestādes puses. Tieši otrādi – visas iestādes, kur vÄ“ršamies, cenšas pārsÅ«tÄ«t mÅ«su iesnieguma lietu kādai citai iestādei, lai tikai nevajadzÄ“tu apgrÅ«tināt sevi ar darbu. Nevienai no šÄ«m iestādÄ“m pat neinteresÄ“ tie fakti, ko saviem spÄ“kiem un lÄ«dzekļiem mums izdevies noskaidrot, tai skaitā iespÄ“jamās aizdomās turamās personas, no kurā vismaz viena darbojas tepat, Latvijā, turpinot sekmÄ«gu sadarbÄ«bu ar to pašu SIA Swedbank LÄ«zings,” norādÄ«ts uzņēmuma iesniegumā Ä¢enerālprokuratÅ«rai.

Advokāts J. Močuļskis Dienai stāsta, ka, redzot šo neieinteresÄ“tÄ«bu un bezdarbÄ«bu, pavasarÄ« nācies doties pat uz Itālijas epidÄ“mijas skarto rajonu, lai Itālijas Finanšu policija uzsāktās izmeklÄ“šanas ietvaros aizturÄ“tu kravu, bet bez aktÄ«vas sadarbÄ«bas no Latvijas tiesÄ«baizsardzÄ«bas iestāžu puses arÄ« šeit uz rezultātiem ir grÅ«ti cerÄ“t.

J. Močuļskis norāda, ka Itālijas policijai bÅ«tu ļoti nepieciešama sadarbÄ«ba no Latvijas puses, bet ne jau ar Valsts policijas Siguldas iecirkņa inspektoru, kuram kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde pārsÅ«tÄ«jusi uzņēmuma iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu sakarā ar notikušo krāpšanu.

„Tiekoties ar Ekonomikas policijas vadÄ«bu, saņēmām ieteikumu vÄ“rsties Finanšu izlÅ«košanas dienestā, kuram ir iespÄ“jas tiešai sadarbÄ«bai ar Itālijas Finanšu policiju, bet rezultātā saņemam atbildi, ka mÅ«su iesniegums atkal ir kaut kur tiek pārsÅ«tÄ«ts,” skaidro J. Močuļskis.

„Rodas iespaids, ka starptautiskā sadarbÄ«ba finanšu un ekonomisko noziegumu atklāšanā un novÄ“ršanā darbojas attiecÄ«bā uz vienām personām, bet attiecÄ«bā uz citām tā vienkārši neeksistÄ“. KamÄ“r notiek šÄ« bezdarbÄ«ba no valsts iestāžu puses, AS Swedbank nesodÄ«ti ņem nost no uzņēmuma konta visus tajā ienākošos lÄ«dzekļus, lai segtu arÄ« tos zaudÄ“jumus, kuri radušies viņu darbinieku vainas dēļ.”

Parasti runÄ«gais Finanšu izlÅ«košanas dienests šoreiz klusÄ“

Tikai vairākus mÄ“nešus pÄ“c notikušÄ, šÄ gada jÅ«nija vidÅ« cietušÄ uzņēmuma pārstāvis ir pirmoreiz aicināts sniegt liecÄ«bas – turklāt nevis uz Finanšu izlÅ«košanas dienestu vai kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi, bet gan uz Valsts policijas Siguldas iecirkni, kuram, maigi izsakoties, nav Ä«pašu starptautiskās sadarbÄ«bas iespÄ“ju un prakses.

Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta Nelegāli iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas novÄ“ršanas pārvalde ir oficiāli paziņojusi, ka tā izvÄ“rtÄ“jot saņemto informāciju un lÄ«dzekļu legalizācijas riskus, lai „nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā pÄ“c ārkārtÄ“jās situācijas valstÄ« saistÄ«bā ar Covid -19 beigām veiktu SIA Swedbank LÄ«zings likuma prasÄ«bu izpildes pārbaudi”.

Pati banka un lÄ«zinga kompānija saskaņā ar likuma normām savus klientus nekomentÄ“, un arÄ« Finanšu izlÅ«košanas dienests un tā vadÄ«tāja I. Znotiņa, kas reizÄ“m vieni paši vai sadarbÄ«bā ar Valsts policiju publisko ļoti detalizÄ“tu informāciju par savām darbÄ«bām, šoreiz par savas rÄ«cÄ«bas – vai, pareizāk, tās neesamÄ«bas – iemesliem klusÄ“.

Kādu tieši iemeslu dēļ Finanšu izlÅ«košanas dienests nereaģēja uz uzņēmuma iesniegumu par iespÄ“jamu noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizāciju un kuras konkrÄ“tās iestādes amatpersonas pieņēma lÄ“mumu nereaģēt uz šo iesniegumu? Viss, ko uz šiem jautājumiem atbild citkārt runÄ«gā dienesta vadÄ«ba, ir - Finanšu izlÅ«košanas dienests neesot tiesÄ«gs sniegt pieprasÄ«to informāciju par trešo personu iesniegumiem.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.