Iesaki rakstu:

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadÄ«ba nevÄ“las novÄ“rtÄ“t koruptÄ«vo problÄ“mu apmÄ“rus iestādÄ“ un nespÄ“j Ä«stenot korupcijas mazināšanu – šÄdi skarbi atzinumi par VID Ä£enerāldirektori Ievu Jaunzemi lasāmi finanšu ministra Jāņa Reira atbildÄ“ uz “NeatkarÄ«gās” jautājumiem.

“NeatkarÄ«gā” kopš 5. septembra gaidÄ«ja finanšu ministra atbildes uz jautājumiem par situāciju VID. “NeatkarÄ«gā” aicināja ministru izklāstÄ«t savu redzÄ“jumu, kādēļ VID amatpersonas regulāri iekļūst koruptÄ«vos skandālos, tostarp krimināllietās. Lai arÄ« atbildes nav sniegtas uz visiem jautājumiem, tomÄ“r tajās ministra pozÄ«cija par VID problÄ“mām iezÄ«mÄ“ta visai skaidri.

Uz 20 “NeatkarÄ«gās” jautājumiem J. Reirs sniedza šÄdu atbildi: “Korupcijas mazināšana un apkarošana VID jau ilgstoši ir bijusi prioritāte, taču, kā secinām gan no JÅ«su minÄ“tajām krimināllietām, gan arÄ« ņemot vÄ“rā citus koruptÄ«vos gadÄ«jumus, ir acÄ«mredzams, ka veiktie pasākumi nav devuši pietiekami labus rezultātus. Īpaši tas attiecināms uz VID muitas dienestu, kur korupcijas apmÄ“ri ir sasnieguši vÄ“l nebijušus apmÄ“rus.

Par VID vadÄ«bas nespÄ“ju un nevÄ“lÄ“šanos novÄ“rtÄ“t pietiekami augstu koruptÄ«vo problÄ“mu apmÄ“rus liecina arÄ« fakts, ka 2016. gadā tika veikts ārpakalpojuma audits: “Korupcijas novÄ“ršanas procesu novÄ“rtÄ“jums Valsts ieņēmumu dienestā”. Ä€rÄ“jā audita secinājumi un rekomendācijas bija visaptverošas un apjomÄ«gas, taču VID praksÄ“ tās Ä«stenoja tikai daļēji, un atsevišÄ·as rekomendācijas netika ieviestas vispār.

Pamatojoties uz finanšu ministra rezolÅ«ciju, Finanšu ministrija (FM) veica “Korupcijas novÄ“ršanas procesu novÄ“rtÄ“juma Valsts ieņēmumu dienestā” pÄ“cpārbaudi.

FM uzskata, ka ieteikumi pÄ“c bÅ«tÄ«bas nav ieviesti. Visas VID darbÄ«bas norāda uz to, ka VID nav vÄ“lmes Ä«stenot atsevišÄ·as rotācijas, piemÄ“ram, vadÄ«tāju rotāciju. Par to liecina presÄ“ izskanÄ“jusÄ« informācija, vairākkārtÄ“ja komunikācija gan vÄ“stulÄ“s, gan sanāksmÄ“s.

VID Ä£enerāldirektore nespÄ“j efektÄ«vi Ä«stenot korupcijas mazināšanas pasākumus, kas izriet no auditos konstatÄ“tiem trÅ«kumiem un secinājumiem. VÄ“stuļu rakstÄ«šana un sanāksmju organizÄ“šana nav vÄ“rtÄ“jama kā darba rezultāts, bet gan kā procesa imitācija, lai novilcinātu uzdevuma izpildi, kā arÄ« neliecina par nulles toleranci koruptÄ«vām parādÄ«bām VID muitā un arÄ« citās struktÅ«rās.

Tā vietā, lai īstenotu pārmaiņu vadību un pildītu ministra uzdevumus, ar publikācijām medijos tiek radītas rīcības ilūzijas, un faktiskā rīcība neliecina par patiesu vēlmi sasniegt labāku rezultātu.

FM ir izdots rÄ«kojums par dienesta pārbaudes uzsākšanu, kuras mÄ“rÄ·is ir noskaidrot apstākļus un iemeslus, kas bijuši par pamatu neveikt muitas vadÄ«bas rotācijas, ilgstoši atlikt un nepildÄ«t rezolÅ«ciju par VID rotācijas veikšanu.

2022. gada 9. jÅ«nijā tika izdota rezolÅ«cija, ar kuru VID uzdots lÄ«dz 2022. gada 15. jÅ«nijam veikt VID amatpersonas (iepriekš VID Muitas pārvaldes Latgales muitas kontroles punktu daļas Terehovas MKP vecākais muitas uzraugs) Aināra Lipska reputācijas izvÄ“rtÄ“jumu saskaņā ar likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 17. panta pirmo daļu un pieņemt atbilstošu lÄ“mumu, un nekavÄ“joties par to informÄ“t Finanšu ministriju.

Vienlaikus Finanšu ministrija ir vÄ“rsusi VID uzmanÄ«bu uz to, ka VID lÄ“mumi disciplinārlietās nav pietiekami pamatoti un tajās trÅ«kst pierādÄ«jumu. Valsts civildienesta ierÄ“dņu disciplināratbildÄ«bas likuma 8. pantā ir noteikts, ka pierādÄ«t ierÄ“dņa vainu ir iestādes pienākums. Nevienu nevar atzÄ«t par vainÄ«gu disciplinārpārkāpuma izdarÄ«šanā un disciplināri sodÄ«t, kamÄ“r viņa vaina nav pierādÄ«ta likumā paredzÄ“tajā kārtÄ«bā. Visas šaubas vÄ“rtÄ“ par labu ierÄ“dnim.

2022. gada 9. jÅ«nija rezolÅ«cijā uzdots VID arÄ« izvÄ“rtÄ“t VID disciplinārlietu izskatÄ«šanas un lÄ“mumu par disciplinārsodu piemÄ“rošanu sagatavošanas procesu, Ä«paši pievÄ“ršot uzmanÄ«bu lietās esošo pierādÄ«jumu, uz kuriem pamatoti secinājumi, nodrošināšanai un nostiprināšanai, un visu lietā esošo pierādÄ«jumu precÄ«zai norādÄ«šanai lÄ“mumos par disciplinārsoda piemÄ“rošanu un sagatavot atbilstošus iekšÄ“jo normatÄ«vo aktu grozÄ«jumus.

VID vairākkārt tika pagarināta uzsāktā A. Lipska nevainojamas reputācijas izvÄ“rtÄ“šana un lÄ«dz pat šim brÄ«dim nav pabeigta.

Par konkrÄ“to krimināllietu statistikas rādÄ«tājiem, izmeklÄ“šanas gaitu un tiesvedÄ«bas procesu informācija bÅ«tu pieprasāma attiecÄ«gajai institÅ«cijai vai tiesu instancei.”

“NeatkarÄ«gā” ministram vaicāja:

ŠÄ gada 24. augustā kārtÄ“jo reizi tika aizturÄ“tas VID amatpersonas. ŠÄdas aizturÄ“šanas un aizdomās turÄ“tās personas statusa piemÄ“rošanas VID darbiniekiem notiek visai regulāri. Tas, protams, liecina par VID IekšÄ“jās drošÄ«bas pārvaldes, KNAB, prokuratÅ«ras un citu tiesÄ«bsargājošo institÅ«ciju darbu. Vienlaikus tas vedina domāt, ka VID struktÅ«rās varÄ“tu bÅ«t izveidojusies kukuļu ņemšanas kadru kalve. Kāds ir JÅ«su redzÄ“jums?

19. augustā kļuva zināms, ka Augstākā tiesa ierosinājusi kasācijas tiesvedÄ«bu lietā, kurā par neizpaužamu ziņu izpaušanu apsÅ«dzÄ“ts bijušais VID Ä£enerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis. ŠÄ gada 5. jÅ«lijā kļuva zināms, ka RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesa kādreizÄ“jam VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Muitas lietu izmeklÄ“šanas daļas vadÄ«tāja Andrim Ä€bolam par neizpaužamu ziņu izpaušanu piespriedusi nosacÄ«tu cietumsodu uz diviem gadiem. LÄ«dzÄ«gas apsÅ«dzÄ«bas pirms tam izvirzÄ«tas vÄ“l vairākiem VID struktÅ«ru darbiniekiem. Vai neizpaužamu ziņu izpaušana lÄ«dzÄ«gi kā kukuļņemšana ir sistÄ“miska parādÄ«ba?

Pieļauju, ka par neizpaužamu ziņu izpaušanas tendenci esat pārrunājuši ar savu padomnieku profesionāli slepenas informācijas glabāšanā Kasparu ÄŒerņecki un VID Ä£enerāldirektori Ievu Jaunzemi. Vai slepenās informācijas tÄ«kotāji ir vienkāršie uzņēmÄ“ji, darbarÅ«Ä·i, vai starp tiem ir arÄ« ārvalstu slepeno iestāžu pārstāvji vai to deleģētas personas?

Esat identificÄ“juši ārvalstu slepeno dienestu interesi par muitas un citiem VID struktÅ«rvienÄ«bu rÄ«cÄ«bā esošajiem datiem? Vai kādu interesentu ir izdevies arÄ« aizturÄ“t?

ŠÄ gada 27. jÅ«nijā kļuva zināms, ka VID IekšÄ“jās drošÄ«bas pārvalde sadarbÄ«bā ar citu VID struktÅ«rvienÄ«bu un KNAB aizturÄ“jusi piecas VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes amatpersonas un trÄ«s privātpersonas aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātÄ«gu izmantošanu, dokumentu viltošanu, nelikumÄ«gu akcÄ«zes preču apriti lielos apmÄ“ros personu grupā un noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizāciju - veiktas vairāk nekā 15 kratÄ«šanas divos kriminālprocesos. ŠÄda noziedzÄ«go nodarÄ«jumu kvalifikācija jau vedina domāt, ka daļa VID darbinieku visai cieši saistÄ«ti ar organizÄ“to noziedzÄ«bu. Vai arÄ« šÄda veida noziedzÄ«gie nodarÄ«jumi kļuvuši par ierastu praksi VID darbā?

9. jÅ«nijā parādÄ«jās ziņa, ka VID pÄ“c korupcijas skandāla atlaisto muitnieku Aināru Lipski atjaunos darbā tikai pÄ“c finanšu ministra Jāņa Reira rÄ«kojuma. Lipskis bija viens no tiem 29 muitniekiem kurš iekrita tiesÄ«bsargu nagos pÄ“rn 23. martā veiktajās kratÄ«šanās Terehovas muitas kontroles punktā. Cik noprotams, Lipskis ticis cauri ar vieglu izbÄ«li, jo pie viņa skapÄ«tÄ« atrasti vien pieci eiro, kas teorÄ“tiski nu nekādi nevar bÅ«t kukulis. 20 viņa kolÄ“Ä£i sÄ“dās uz apsÅ«dzÄ“to sola. Kāds pašlaik ir sausais atlikums no pÄ“rn veiktajām aizturÄ“šanām Terehovā?

Kāds ir lielākais un kāds ir mazākais VID struktūrvienību darbinieku pieņemtais kukulis? Kas ietekmē kukuļu apjomus - inflācija, darbinieku kontroles mehānismi, kravu plūsmu intensitāte? Vai tiek fiksētas kukuļa apjoma svārstības?

ŠÄ gada 8. jÅ«lijā stājās spÄ“kā pirmās instances tiesas spriedums, ar kuru bijušajam VID vecākajam muitas uzraugam Arvilam Pastaram piespriests septiņu mÄ“nešu cietumsods par 154 441 eiro laimesta nenorādÄ«šanu deklarācijā. Vai tas ir vienÄ«gais VID darbinieks - lielo laimestu laimÄ“tājs?

ŠÄ gada 9. jÅ«nijā Finanšu ministrijā tapa rÄ«kojums par dienesta pārbaudes sākšanu VID saistÄ«bā ar rotāciju neveikšanu. Dienesta pārbaudes mÄ“rÄ·is esot bijis noskaidrot apstākļus un iemeslus, kas bijuši par pamatu skaidras un caurspÄ«dÄ«gas rotācijas politikas un ilgtermiņa pārcelšanas plāna neizstrādāšanai, neveicot VID struktÅ«rvienÄ«bu, tostarp arÄ« Muitas pārvaldes, augstākās vadÄ«bas rotācijas. Kāds pašlaik ir uzsāktās pārbaudes rezultāts? Vai tās mÄ“rÄ·is ir sasniegts?

Kādas pašreiz ir JÅ«su attiecÄ«bas ar VID Ä£enerāldirektori?

JÅ«s ministra krÄ“slā nonācāt 2019. gada 23. janvārÄ«, bet Ieva Jaunzeme 2019. gada 11. februārÄ«. Varam teikt, ka JÅ«s Jaunzemes kandidatÅ«ru saņēmāt mantojumā no vecās valdÄ«bas. Cik svarÄ«ga vai nesvarÄ«ga ir finanšu ministra un VID Ä£enerāldirektora savstarpÄ“jā sapratne un spÄ“ja sadarboties?

JÅ«s kā par nozari atbildÄ«gais ministrs ilgstoši publiski esat kritizÄ“jis VID un tā vadÄ«tājas darbu. KāpÄ“c nekas nemainās? Jums pietrÅ«kst likumisku iespÄ“ju kaut ko ietekmÄ“t?

Vai tas ir pareizi, ka aizejošajai valdÄ«bai ir iespÄ“ja nākamajai valdÄ«bai atstāt mantojumā savus kadrus vadošos amatos?

PÄ“c “pietiek.com” informācijas, viens no 24. augusta VID amatpersonu kukuļošanas kriminālprocesa ietvaros aizturÄ“tajiem ir VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora, Ä£enerāļa Kaspara Podiņa uzticamÄ«bas persona - pārvaldes augsta ranga darbinieks Intars Štālbergs. Vai ir pamats runāt par draudzÄ«giem darbinieku grupÄ“jumiem VID, par VID astoņkāji?

Saistībā ar spēju ietekmēt VID lēmumus bieži tiek pieminēts politiķa Edgara Jaunupa vārds. Vai tā varētu būt patiesība?

Kādi pasākumi būtu jāveic, lai VID struktūrvienībās apsīktu likumpārkāpumi - jāmaina vadība, vadības vietnieki, struktūrvienību vadītāji?

PÄ“c prokuroru Dženas Andersones un Kaspara Andruškina publiski stāstÄ«tā, pÄ“rn martā Terehovas robežkontroles punktā aizturÄ“tie muitnieki no autovadÄ«tājiem ņemtos kukuļus slÄ“puši zem formastÄ“rpu uzplečiem un dienesta skapÄ«šos, kukuļi slÄ“pti formastÄ“rpos, piemÄ“ram, speciāli izšÅ«tā kabatiņā un zem formastÄ“rpa uzplečiem, nauda slÄ“pta dienesta lukturÄ«šos, muitas administratÄ«vās Ä“kas ģērbtuvÄ“ izveidotas naudas slÄ“ptuves, viena maiņa apģērbu skapÄ«tÄ« naudu likusi cepurÄ“, bet otra muitnieku maiņa naudu slÄ“pusi speciāli izveidotā slÄ“ptuvÄ“ aiz skapÄ«ša, slÄ“ptuve pie skapÄ«ša piestiprināta ar magnÄ“tiem. Tas viss izklausās sirsnÄ«gi un prozaiski. Jums viens no padomniekiem ir tautā iemīļotais dzejnieks un mÅ«ziÄ·is Guntars Račs. Otrs padomnieks tautā pazÄ«stams mÅ«ziÄ·is Ints Dālderis. Vai nebÅ«tu lietderÄ«gi beidzot rast iespÄ“jas sacerÄ“t mÅ«ziklu par muitnieku veiksmÄ“m un neveiksmÄ“m, piemÄ“ram, “Muitā ripo kukulÄ«tis”?

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv