Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

PÄ“tera Putniņa (attÄ“lā) vadÄ«tās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) veiktā „pārbaude” par to, kādā vai kādās Latvijas kredÄ«tiestādÄ“s Krievijas prezidenta Vladimira Putina meitām nav atvÄ“rti konti, izrādās, ir bijusi vÄ“l bezjÄ“dzÄ«gāka, nekā šÄ·ita iepriekš, - iestāde nespÄ“j nosaukt pat personas, kuru kontus tā „meklÄ“jusi”.

Jautājums par to, cik tieši bÄ“rnu ir Krievijas prezidentam un kā viņus sauc, nekad nav ticis precÄ«zi atbildÄ“ts un radÄ«jis dažādas spekulācijas. Taču, kad šopavasar publiski parādÄ«jās ziņas par Krievijas prezidenta meitām Latvijā, iespÄ“jams, atvÄ“rtiem banku kontiem, FKTK vadÄ«ba izlikās, ka tai ar „reaģēšanu” nebÅ«s problÄ“mu.

„MÅ«su funkcija ir reaģēt uz jebkuru šÄdu signālu. Vai bÅ«tu jāreaģē tikai mums? Lai katrs iestādes vadÄ«tājs, uz kuru attiecas naudas atmazgāšanas novÄ“ršana Latvijā, padomā, vai nav jārÄ«kojas lÄ«dzÄ«gi. MÄ“s painteresÄ“simies par to. Protams, grāmata nav tas labākais informācijas avots, bet jāpārbauda ir.”

ŠÄdi FKTK vadÄ«tājs PÄ“ters Putniņš šopavasar atbildÄ“ja uz Latvijas AvÄ«zes jautājumu: „ASV žurnāls Mother Jones publicÄ“ja fragmentus no grāmatas par Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vÄ“lÄ“šanās. Tajos minÄ“ts, ka Krievijas prezidenta meitām Latvijā ir slepeni konti bankās. Vai to pārbauda FKTK?”

Tālākie Putniņa skaidrojumi bija šÄdi: „Tai pat laikā – jebkuram cilvÄ“kam Latvijā, ja vien tā nav sankciju sarakstā esoša persona, ir tiesÄ«bas atvÄ“rt kontu. Nevienu nedrÄ«kstam diskriminÄ“t. Cita lieta, ja tie ir slÄ“pti konti vai ja patiesā labuma guvÄ“ji nepareizi uzrādÄ«ti u.t.t., tad gan mums varÄ“tu bÅ«t jautājumi. Kāda starpÄ«ba, no kāda avota nāk signāls – pārbaudÄ«sim, vai tā ir taisnÄ«ba.

Jautājums: Ja tā nebūs taisnība, vai jūs paziņosiet?

P. Putniņa atbilde: Jā, ja reiz tas tik skaļi ir izskanējis.

Jautājums: Bet, ja tā būs taisnība, arī paziņosiet?

P. Putniņa atbilde: Tad tā situācija bÅ«s sarežģītāka. Mums nav tiesÄ«bu publiski atklāt klienta vai banku informāciju. To solÄ«t nevaru. Tādā noliedzošÄ formā to varam izdarÄ«t.”

Kad FKTK apsolÄ«tās pārbaudes termiņš beidzās, komisijas publiskais vÄ“stÄ«jums bija: „AtbilstÄ«bas kontroles departaments ir veicis attiecÄ«go pārbaudi. Saskaņā ar tās gaitā no bankām iegÅ«to informāciju varam sacÄ«t, ka Latvijas banku klientu vidÅ« šÄdu personu nav.”

Taču jau uzreiz pÄ“c šÄ« FKTK paziņojuma kļuva skaidrs – tas nebÅ«t nenozÄ«mÄ“, ka Krievijas prezidenta meitas patiešÄm neglabā savus lÄ«dzekļus vienā vai vairākās Latvijas kredÄ«tiestādÄ“s, jo iestādes veiktā pārbaude ir bijusi formāla un bÅ«tÄ«bā bezjÄ“dzÄ«ga.

 „FKTK uzraudzÄ«bas funkciju veikšanai izmanto dažādās metodoloÄ£ijās balstÄ«tus uzraudzÄ«bas instrumentus un pieejas atkarÄ«bā no konkrÄ“tās situācijas un uzraudzÄ«bas darbÄ«bā plānotā rezultāta, t.sk. iegÅ«stot visu nepieciešamo informāciju no bankām savu secinājumu izdarÄ«šanai, kā tas ir bijis šajā gadÄ«jumā,” saņemot precizÄ“jošus jautājumus par veikto pārbaudi, skaidroja FKTK.

FKTK varot izmantot arÄ« vairākus informācijas avotus, lai gÅ«tu pilnu pārliecÄ«bu par iegÅ«tās informācijas patiesumu. „TomÄ“r plašÄk par uzraudzÄ«bas darbÄ«bām, tai skaitā, FKTK veiktajām pārbaudÄ“m bankās un tajās izmantotajām metodÄ“m, kā arÄ« ziņām, kas var saturÄ“t banku klientu datus, nevaram neko paust publiski,” apgalvoja FKTK.

Taču jāņem vÄ“rā, ka nekādas oficiālas informācijas par to, cik tieši Putinam ir bÄ“rnu un kā viņus sauc, nemaz nav (ne Krievijā, ne Latvijā), un arÄ« FKTK šÄ« iemesla dēļ vienkārši nav spÄ“jusi kredÄ«tiestādÄ“m pieprasÄ«t informāciju par konkrÄ“tiem vārdiem un uzvārdiem, - likumsakarÄ«gi arÄ« atbildes ir bijušas tikpat „konkrÄ“tas”. Tāpat FKTK nav spÄ“jusi arÄ« pieprasÄ«t informāciju par tai nezināmām kompānijām, aiz kurām varÄ“tu slÄ“pties tikpat nezināmās Putina meitas.

PÄ“c šiem pirmajiem skaidrojumiem FKTK tika pieprasÄ«ts sniegt šÄdu informāciju:

1) kāda tieši metodika tika izmantota, lai gÅ«tu pilnu pārliecÄ«bu, ka Krievijas Federācijas prezidenta meitām nav atvÄ“rti konti kredÄ«tiestādÄ“s Latvijā?

2) par kādām tieši personām (vārds, uzvārds) tika pieprasÄ«ta informācija no kredÄ«tiestādÄ“m?

3) vai tika pieprasīta informācija tikai par konkrētām fiziskām personām vai arī par kādām juridiskām personām?

Uz šiem jautājumiem saņemtās FKTK atbildes nu jau pavisam skaidri apliecina – veiktā pārbaude ir bijusi vÄ“l bezjÄ“dzÄ«gāka, nekā tas šÄ·itis iepriekš, un veikta tikai „Ä·eksÄ«ša pÄ“c”. PublicÄ“jam tās pilnÄ«bā:

„Komisija informÄ“, ka metodika, kādā veidā Komisija nodrošina tai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā deleģēto uzraudzÄ«bas funkciju veikšanu, kā arÄ« korespondence ar kredÄ«tiestādÄ“m ir uzskatāma par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju, ņemot vÄ“rā tālāk minÄ“to.

Saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likuma 5. panta otrās daļas 1. un 2. punktu par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju uzskatāma informācija, kurai šÄds statuss noteikts ar likumu, kā arÄ« informācija, kas paredzÄ“ta un noteikta iestādes iekšÄ“jai lietošanai.

KredÄ«tiestāžu likuma 110.1 panta pirmā daļa paredz, ka informācija par kredÄ«tiestādi un tās klientu, kredÄ«tiestādes un tās klienta darbÄ«bu, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtÄ«bā publicÄ“ta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai kuru nav apstiprinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome, kā arÄ« Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 20. pantā minÄ“tā informācija uzskatāma par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju, un tā nav izpaužama trešajām personām citādi kā tikai pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nebÅ«tu iespÄ“jams identificÄ“t kādu konkrÄ“tu kredÄ«tiestādi vai tās klientu. Tā kā sarakste ar kredÄ«tiestādÄ“m satur informāciju par kredÄ«tiestāžu darbÄ«bu, attiecÄ«gi arÄ« tā uzskatāma par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju.

Savukārt Komisijas padomes 23.10.2014. lÄ“mums Nr. 230 paredz, ka par Komisijas iekšÄ“jās lietošanas informāciju uzskatāma jebkura informācija, t.sk. Komisijas korespondence, darba materiāli u.c. dokumenti, kuri nepieciešami Komisijai sagatavojoties lietu kārtošanai un vešanai.

Vienlaikus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 20. pants paredz, ka Komisijas padomes locekļiem, Komisijas struktÅ«rvienÄ«bu vadÄ«tājiem un darbiniekiem pienākumu pildÄ«šanas laikā un pÄ“c tam, kad izbeigtas darba un cita veida lÄ«gumattiecÄ«bas ar Komisiju, ir aizliegts publiski vai citā veidā izpaust ar finanšu un kapitāla tirgus dalÄ«bnieku darbÄ«bu saistÄ«tu informāciju, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtÄ«bā publicÄ“ta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai kuru nav apstiprinājusi padome.

Ņemot vērā minēto, Jūsu pieprasītā informācija ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju.

Informācijas atklātÄ«bas likuma 11. panta ceturtā daļa nosaka ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas pieprasÄ«šanas kārtÄ«bu – to pieprasa rakstveidā, un pieprasÄ«jumā persona pamato savu pieprasÄ«jumu un norāda mÄ“rÄ·i, kādam tā tiks izmantota.

Savā pieprasÄ«jumā JÅ«s norādāt, ka pieprasÄ«tā informācija Jums nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldÄ“ un labas pārvaldÄ«bas principus. Komisijas ieskatā minÄ“tie apsvÄ“rumi ir plaši un vispārÄ«gi, un nav pietiekami pieprasÄ«juma pamatošanai. Tāpat nav norādÄ«ts mÄ“rÄ·is, kādam pieprasÄ«tā informācija tiks izmantota.

Lai gan sabiedrÄ«bas tiesÄ«bas piekļūt iestāžu dokumentiem ir vispāratzÄ«ts Eiropas SavienÄ«bas tiesÄ«bu princips, kas ir saistÄ«ts ar valsts pārvaldes iestāžu darbÄ«bas demokrātisko raksturu, vienlaicÄ«gi tiesÄ«bas piekļūt informācijai ir pakļautas zināmiem ierobežojumiem, kas pamatoti ar sabiedrÄ«bas vai privāto interešu apsvÄ“rumiem [skat. Augstākās tiesas Senāta AdministratÄ«vo lietu departamenta 21.03.2011.spriedumu lietā Nr. SKA-254/2011, 7., 8.p.].

Vienlaikus norādām, ka Komisijas ieskatā metodikas, kādā veidā Komisija Ä«steno tai normatÄ«vajos aktos deleģēto uzraudzÄ«bas funkciju, atklāšana var novest pie apstākļiem, ka vairs nebÅ«s iespÄ“jams Ä«stenot efektÄ«vus uzraudzÄ«bas pasākumus un attiecÄ«gi nodrošināt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 5. pantā minÄ“to Komisijas mÄ“rÄ·a sasniegšanu – veicināt ieguldÄ«tāju, noguldÄ«tāju un apdrošināto personu interešu aizsardzÄ«bu un finanšu un kapitāla tirgus attÄ«stÄ«bu un stabilitāti. LÄ«dz ar to iespÄ“ja trešajām personām iepazÄ«ties ar Komisijas darbÄ«bas metodiku var faktiski apdraudÄ“t minÄ“tās ar likumu aizsargātās intereses. Tāpat Komisijas ieskatā nepastāv primāras sabiedrÄ«bas intereses, kas pamato konkrÄ“tās metodikas izpaušanu.”

Novērtē šo rakstu:

0
0