FKTK pÄrbaude par „Putina meitu kontiem†izrÄdÄs vÄ“l bezjÄ“dzÄ«gÄka, nekÄ Å¡Ä·itis iepriekÅ¡
PIETIEK · 18.07.2018. · Komentāri (0)PÄ“tera Putniņa (attÄ“lÄ) vadÄ«tÄs Finanšu un kapitÄla tirgus komisijas (FKTK) veiktÄ „pÄrbaude” par to, kÄdÄ vai kÄdÄs Latvijas kredÄ«tiestÄdÄ“s Krievijas prezidenta Vladimira Putina meitÄm nav atvÄ“rti konti, izrÄdÄs, ir bijusi vÄ“l bezjÄ“dzÄ«gÄka, nekÄ šÄ·ita iepriekš, - iestÄde nespÄ“j nosaukt pat personas, kuru kontus tÄ „meklÄ“jusi”.
JautÄjums par to, cik tieši bÄ“rnu ir Krievijas prezidentam un kÄ viņus sauc, nekad nav ticis precÄ«zi atbildÄ“ts un radÄ«jis dažÄdas spekulÄcijas. TaÄu, kad šopavasar publiski parÄdÄ«jÄs ziņas par Krievijas prezidenta meitÄm LatvijÄ, iespÄ“jams, atvÄ“rtiem banku kontiem, FKTK vadÄ«ba izlikÄs, ka tai ar „reaģēšanu” nebÅ«s problÄ“mu.
„MÅ«su funkcija ir reaģēt uz jebkuru šÄdu signÄlu. Vai bÅ«tu jÄreaģē tikai mums? Lai katrs iestÄdes vadÄ«tÄjs, uz kuru attiecas naudas atmazgÄšanas novÄ“ršana LatvijÄ, padomÄ, vai nav jÄrÄ«kojas lÄ«dzÄ«gi. MÄ“s painteresÄ“simies par to. Protams, grÄmata nav tas labÄkais informÄcijas avots, bet jÄpÄrbauda ir.”
ŠÄdi FKTK vadÄ«tÄjs PÄ“ters Putniņš šopavasar atbildÄ“ja uz Latvijas AvÄ«zes jautÄjumu: „ASV žurnÄls Mother Jones publicÄ“ja fragmentus no grÄmatas par Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vÄ“lÄ“šanÄs. Tajos minÄ“ts, ka Krievijas prezidenta meitÄm LatvijÄ ir slepeni konti bankÄs. Vai to pÄrbauda FKTK?”
TÄlÄkie Putniņa skaidrojumi bija šÄdi: „Tai pat laikÄ – jebkuram cilvÄ“kam LatvijÄ, ja vien tÄ nav sankciju sarakstÄ esoša persona, ir tiesÄ«bas atvÄ“rt kontu. Nevienu nedrÄ«kstam diskriminÄ“t. Cita lieta, ja tie ir slÄ“pti konti vai ja patiesÄ labuma guvÄ“ji nepareizi uzrÄdÄ«ti u.t.t., tad gan mums varÄ“tu bÅ«t jautÄjumi. KÄda starpÄ«ba, no kÄda avota nÄk signÄls – pÄrbaudÄ«sim, vai tÄ ir taisnÄ«ba.
JautÄjums: Ja tÄ nebÅ«s taisnÄ«ba, vai jÅ«s paziņosiet?
P. Putniņa atbilde: JÄ, ja reiz tas tik skaļi ir izskanÄ“jis.
JautÄjums: Bet, ja tÄ bÅ«s taisnÄ«ba, arÄ« paziņosiet?
P. Putniņa atbilde: Tad tÄ situÄcija bÅ«s sarežģītÄka. Mums nav tiesÄ«bu publiski atklÄt klienta vai banku informÄciju. To solÄ«t nevaru. TÄdÄ noliedzošÄ formÄ to varam izdarÄ«t.”
Kad FKTK apsolÄ«tÄs pÄrbaudes termiņš beidzÄs, komisijas publiskais vÄ“stÄ«jums bija: „AtbilstÄ«bas kontroles departaments ir veicis attiecÄ«go pÄrbaudi. SaskaÅ†Ä ar tÄs gaitÄ no bankÄm iegÅ«to informÄciju varam sacÄ«t, ka Latvijas banku klientu vidÅ« šÄdu personu nav.”
TaÄu jau uzreiz pÄ“c šÄ« FKTK paziņojuma kļuva skaidrs – tas nebÅ«t nenozÄ«mÄ“, ka Krievijas prezidenta meitas patiešÄm neglabÄ savus lÄ«dzekļus vienÄ vai vairÄkÄs Latvijas kredÄ«tiestÄdÄ“s, jo iestÄdes veiktÄ pÄrbaude ir bijusi formÄla un bÅ«tÄ«bÄ bezjÄ“dzÄ«ga.
„FKTK uzraudzÄ«bas funkciju veikšanai izmanto dažÄdÄs metodoloÄ£ijÄs balstÄ«tus uzraudzÄ«bas instrumentus un pieejas atkarÄ«bÄ no konkrÄ“tÄs situÄcijas un uzraudzÄ«bas darbÄ«bÄ plÄnotÄ rezultÄta, t.sk. iegÅ«stot visu nepieciešamo informÄciju no bankÄm savu secinÄjumu izdarÄ«šanai, kÄ tas ir bijis šajÄ gadÄ«jumÄ,” saņemot precizÄ“jošus jautÄjumus par veikto pÄrbaudi, skaidroja FKTK.
FKTK varot izmantot arÄ« vairÄkus informÄcijas avotus, lai gÅ«tu pilnu pÄrliecÄ«bu par iegÅ«tÄs informÄcijas patiesumu. „TomÄ“r plašÄk par uzraudzÄ«bas darbÄ«bÄm, tai skaitÄ, FKTK veiktajÄm pÄrbaudÄ“m bankÄs un tajÄs izmantotajÄm metodÄ“m, kÄ arÄ« ziņÄm, kas var saturÄ“t banku klientu datus, nevaram neko paust publiski,” apgalvoja FKTK.
TaÄu jÄņem vÄ“rÄ, ka nekÄdas oficiÄlas informÄcijas par to, cik tieši Putinam ir bÄ“rnu un kÄ viņus sauc, nemaz nav (ne KrievijÄ, ne LatvijÄ), un arÄ« FKTK šÄ« iemesla dēļ vienkÄrši nav spÄ“jusi kredÄ«tiestÄdÄ“m pieprasÄ«t informÄciju par konkrÄ“tiem vÄrdiem un uzvÄrdiem, - likumsakarÄ«gi arÄ« atbildes ir bijušas tikpat „konkrÄ“tas”. TÄpat FKTK nav spÄ“jusi arÄ« pieprasÄ«t informÄciju par tai nezinÄmÄm kompÄnijÄm, aiz kurÄm varÄ“tu slÄ“pties tikpat nezinÄmÄs Putina meitas.
PÄ“c šiem pirmajiem skaidrojumiem FKTK tika pieprasÄ«ts sniegt šÄdu informÄciju:
1) kÄda tieši metodika tika izmantota, lai gÅ«tu pilnu pÄrliecÄ«bu, ka Krievijas FederÄcijas prezidenta meitÄm nav atvÄ“rti konti kredÄ«tiestÄdÄ“s LatvijÄ?
2) par kÄdÄm tieši personÄm (vÄrds, uzvÄrds) tika pieprasÄ«ta informÄcija no kredÄ«tiestÄdÄ“m?
3) vai tika pieprasÄ«ta informÄcija tikai par konkrÄ“tÄm fiziskÄm personÄm vai arÄ« par kÄdÄm juridiskÄm personÄm?
Uz šiem jautÄjumiem saņemtÄs FKTK atbildes nu jau pavisam skaidri apliecina – veiktÄ pÄrbaude ir bijusi vÄ“l bezjÄ“dzÄ«gÄka, nekÄ tas šÄ·itis iepriekš, un veikta tikai „Ä·eksÄ«ša pÄ“c”. PublicÄ“jam tÄs pilnÄ«bÄ:
„Komisija informÄ“, ka metodika, kÄdÄ veidÄ Komisija nodrošina tai Finanšu un kapitÄla tirgus komisijas likumÄ deleģēto uzraudzÄ«bas funkciju veikšanu, kÄ arÄ« korespondence ar kredÄ«tiestÄdÄ“m ir uzskatÄma par ierobežotas pieejamÄ«bas informÄciju, ņemot vÄ“rÄ tÄlÄk minÄ“to.
SaskaÅ†Ä ar InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma 5. panta otrÄs daļas 1. un 2. punktu par ierobežotas pieejamÄ«bas informÄciju uzskatÄma informÄcija, kurai šÄds statuss noteikts ar likumu, kÄ arÄ« informÄcija, kas paredzÄ“ta un noteikta iestÄdes iekšÄ“jai lietošanai.
KredÄ«tiestÄžu likuma 110.1 panta pirmÄ daļa paredz, ka informÄcija par kredÄ«tiestÄdi un tÄs klientu, kredÄ«tiestÄdes un tÄs klienta darbÄ«bu, kura iepriekš nav bijusi likumÄ noteiktajÄ kÄrtÄ«bÄ publicÄ“ta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai kuru nav apstiprinÄjusi Finanšu un kapitÄla tirgus komisijas padome, kÄ arÄ« Finanšu un kapitÄla tirgus komisijas likuma 20. pantÄ minÄ“tÄ informÄcija uzskatÄma par ierobežotas pieejamÄ«bas informÄciju, un tÄ nav izpaužama trešajÄm personÄm citÄdi kÄ tikai pÄrskata vai apkopojuma veidÄ tÄ, lai nebÅ«tu iespÄ“jams identificÄ“t kÄdu konkrÄ“tu kredÄ«tiestÄdi vai tÄs klientu. TÄ kÄ sarakste ar kredÄ«tiestÄdÄ“m satur informÄciju par kredÄ«tiestÄžu darbÄ«bu, attiecÄ«gi arÄ« tÄ uzskatÄma par ierobežotas pieejamÄ«bas informÄciju.
SavukÄrt Komisijas padomes 23.10.2014. lÄ“mums Nr. 230 paredz, ka par Komisijas iekšÄ“jÄs lietošanas informÄciju uzskatÄma jebkura informÄcija, t.sk. Komisijas korespondence, darba materiÄli u.c. dokumenti, kuri nepieciešami Komisijai sagatavojoties lietu kÄrtošanai un vešanai.
Vienlaikus Finanšu un kapitÄla tirgus komisijas likuma 20. pants paredz, ka Komisijas padomes locekļiem, Komisijas struktÅ«rvienÄ«bu vadÄ«tÄjiem un darbiniekiem pienÄkumu pildÄ«šanas laikÄ un pÄ“c tam, kad izbeigtas darba un cita veida lÄ«gumattiecÄ«bas ar Komisiju, ir aizliegts publiski vai citÄ veidÄ izpaust ar finanšu un kapitÄla tirgus dalÄ«bnieku darbÄ«bu saistÄ«tu informÄciju, kura iepriekš nav bijusi likumÄ noteiktajÄ kÄrtÄ«bÄ publicÄ“ta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai kuru nav apstiprinÄjusi padome.
Å…emot vÄ“rÄ minÄ“to, JÅ«su pieprasÄ«tÄ informÄcija ir uzskatÄma par ierobežotas pieejamÄ«bas informÄciju.
InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma 11. panta ceturtÄ daļa nosaka ierobežotas pieejamÄ«bas informÄcijas pieprasÄ«šanas kÄrtÄ«bu – to pieprasa rakstveidÄ, un pieprasÄ«jumÄ persona pamato savu pieprasÄ«jumu un norÄda mÄ“rÄ·i, kÄdam tÄ tiks izmantota.
SavÄ pieprasÄ«jumÄ JÅ«s norÄdÄt, ka pieprasÄ«tÄ informÄcija Jums nepieciešama, lai veicinÄtu tiesiskumu valsts pÄrvaldÄ“ un labas pÄrvaldÄ«bas principus. Komisijas ieskatÄ minÄ“tie apsvÄ“rumi ir plaši un vispÄrÄ«gi, un nav pietiekami pieprasÄ«juma pamatošanai. TÄpat nav norÄdÄ«ts mÄ“rÄ·is, kÄdam pieprasÄ«tÄ informÄcija tiks izmantota.
Lai gan sabiedrÄ«bas tiesÄ«bas piekļūt iestÄžu dokumentiem ir vispÄratzÄ«ts Eiropas SavienÄ«bas tiesÄ«bu princips, kas ir saistÄ«ts ar valsts pÄrvaldes iestÄžu darbÄ«bas demokrÄtisko raksturu, vienlaicÄ«gi tiesÄ«bas piekļūt informÄcijai ir pakļautas zinÄmiem ierobežojumiem, kas pamatoti ar sabiedrÄ«bas vai privÄto interešu apsvÄ“rumiem [skat. AugstÄkÄs tiesas SenÄta AdministratÄ«vo lietu departamenta 21.03.2011.spriedumu lietÄ Nr. SKA-254/2011, 7., 8.p.].
Vienlaikus norÄdÄm, ka Komisijas ieskatÄ metodikas, kÄdÄ veidÄ Komisija Ä«steno tai normatÄ«vajos aktos deleģēto uzraudzÄ«bas funkciju, atklÄšana var novest pie apstÄkļiem, ka vairs nebÅ«s iespÄ“jams Ä«stenot efektÄ«vus uzraudzÄ«bas pasÄkumus un attiecÄ«gi nodrošinÄt Finanšu un kapitÄla tirgus komisijas likuma 5. pantÄ minÄ“to Komisijas mÄ“rÄ·a sasniegšanu – veicinÄt ieguldÄ«tÄju, noguldÄ«tÄju un apdrošinÄto personu interešu aizsardzÄ«bu un finanšu un kapitÄla tirgus attÄ«stÄ«bu un stabilitÄti. LÄ«dz ar to iespÄ“ja trešajÄm personÄm iepazÄ«ties ar Komisijas darbÄ«bas metodiku var faktiski apdraudÄ“t minÄ“tÄs ar likumu aizsargÄtÄs intereses. TÄpat Komisijas ieskatÄ nepastÄv primÄras sabiedrÄ«bas intereses, kas pamato konkrÄ“tÄs metodikas izpaušanu.”