Iesaki rakstu:

PÄ“c tam, kad vakar vakarā kļuva zināms, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsÄ“dÄ“tājs PÄ“ters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne ir padevušies spiedienam un iesnieguši atlÅ«gumus, atkal aktualizÄ“jies jautājums, par to, cik „pilnÄ«gi izdomāta” ir viena no pÄ“dÄ“jos divos mÄ“nešos Latvijas grāmatnÄ«cās pieprasÄ«tākā romāna „Nauda” sižeta lÄ«nijām – par „Latvijas Centrālās bankas prezidenta Ilmāra RimÄ“viča” Lielo Plānu, kurā cita starpā paredzÄ“ta arÄ« „Finanšu tirgus komisijas” vadÄ«bas ietekmÄ“šana un iespÄ“jama nomaiņa. Pietiek šodien ekskluzÄ«vi publicÄ“ nodaļu no jaunā trillera, kas dod nelielu priekšstatu par šo „RimÄ“viča Lielo Plānu”.

34. nodaļa

Situācija nebija necik laba, bet arÄ« bezcerÄ«ga ne – ar savu alkatÄ«bu misters Kalkins, pats to nemaz nenojaušot, bija RimÄ“vičam savā veidā izlÄ«dzÄ“jis.

Protams, blÄ“dÄ«gais amerikānis nebija vÄ“lÄ“jies vienkārši tāpat cilvÄ“kmÄ«lestÄ«bas vārdā nokārtot RimÄ“vičam tik nepieciešamo sarunu ar ASV vÄ“stniecÄ«bas darbinieku Linu Dibuā.

Labi izprotot RimÄ“viča situāciju, viņš bija pieprasÄ«jis ne daudz, ne maz – par šo pÄ“c bÅ«tÄ«bas niecÄ«go pakalpojumu samazināt atstādinātā Centrālās bankas prezidenta “Citas dÄ“les” bankas pārdošanas opciju par pieciem procentiem.

It kā jau procentu izteiksmÄ“ tas nebija necik daudz – kamÄ“r vienkārša aritmÄ“tika neapliecināja, ka šie pieci procenti nozÄ«mÄ“ vismaz četrsimt tÅ«kstošus eiro. Taču šis bija tas gadÄ«jums, kad RimÄ“vičs potenciālo zaudÄ“jumu Ä«paši smagi nepārdzÄ«voja – lai gan pret savu personisko naudu vienmÄ“r izjuta gandrÄ«z vai intÄ«mu pieÄ·eršanos.

Lai opciju samazinātu, bÅ«s nepieciešams noslÄ“gt jaunu lÄ«gumu – un, kad šÄds lÄ«gums bÅ«s noslÄ“gts, RimÄ“vičam rokās no seifa nozagtā dokumenta vietā atkal bÅ«s papÄ«rs, kas dos tiesÄ«bas uz “Citas dÄ“les” opciju. Un tas… tā tomÄ“r bÅ«tu zināma stabilitātes garantija.

Turklāt tikšanās ar Dibuā kungu varÄ“ja izrādÄ«ties turpmāko panākumu Ä·Ä«la. RimÄ“vičs šo pÄ“c izskata bezgala godÄ«go un atklāto kungu zināja jau vairākus gadus, bet joprojām nebija ticis skaidrÄ«bā, kas viņš Ä«sti bija – vienkārši tipisks diplomātiskā dienesta karjeras bÅ«vÄ“tājs, kam šim nolÅ«kam visi lÄ«dzekļi labi, vai arÄ« kaut kas vairāk un kaut kas pilnÄ«gi cits.

Tā bija lielā problÄ“ma ar amerikāņiem – no saviem impÄ“riskajiem augstumiem viņi vienmÄ“r, lai kādu amatu tu ieņemtu, skatÄ«jās uz tevi kā uz sÄ«ku, savtÄ«gu provinciālu iznireli, un tu nekad nezināji, vai aiz šÄ« majestātiskā skata slÄ“pjas patiesas rÅ«pes par zvaigžņoti strÄ«potā karoga labklājÄ«bu vai tomÄ“r tikai un vienÄ«gi savu karjeras kāpumu… nu, vai varbÅ«t personiskā ofšoru konta stāvokli.

Taču vismaz Dibuā kunga gadÄ«jumā bija šÄda tāda informācija, šÄdas tādas netiešas norādes, kas ļāva RimÄ“vičam pieņemt, ka sarunai varÄ“tu bÅ«t vÄ“lamais rezultāts. Viņam vÄ“l bija, ko pastāstÄ«t un ko piedāvāt Latvijas lieliskajam stratÄ“Ä£iskajam partnerim un tā konkrÄ“tajam pārstāvim – protams, apmaiņā pret tā mÄ“rogiem pilnÄ«gi nenozÄ«mÄ«gu labvÄ“lÄ«bu.

Bet… bija agri par to sapriecāties. Nācās vienkārši gaidÄ«t – un gaidÄ«šanas laiku izmantot lietderÄ«gi. VarbÅ«t pateicoties jaunajam medikamentam, ko bija izdevies noorganizÄ“t, atstādinātā – bet ne atlaistā! – Centrālās bankas prezidenta smadzenes pÄ“dÄ“jās pāris dienās strādāja Ä«paši efektÄ«vi. Bija Ä«stais brÄ«dis sākt aktÄ«vi rÄ«koties…

Jāteic, ka šoreiz Arnis Lezdiņš izskatÄ«jās labāk. PÄ“c visa spriežot, iepriekšÄ“jā saruna ar RimÄ“viču bija palÄ«dzÄ“jusi. Stingrā roka komplektā ar viņam demonstrÄ“to perspektÄ«vu bija darÄ«jusi savu – stÄ«vais kungs atkal bija noticÄ“jis savam saimniekam, un nu atlika tikai šo sunisko uzticÄ«bu izmantot.

– Tā, Arni, mums vajadzÄ“tu sākt aktÄ«vi strādāt. Visas lielās lietas ir nokārtotas, mums tagad jāparÅ«pÄ“jas par izpildÄ«jumu. – Eh, ja viss patiešÄm bÅ«tu tik vienkārši. Bet tā nebija Lezdiņa kunga darÄ«šana.

– Labi, Ilmār, labi. Ziniet, es pÄ“c mÅ«su iepriekšÄ“jās reizes padomāju un… – Par Lezdiņa kunga noskaņas maiņu liecināja kaut vai fakts, ka nu jau viņš RimÄ“viču goddevÄ«gi uzrunāja uz “jÅ«s”.

– Citreiz, citreiz. Nav tagad laika ilgām runām, tagad darbs jādara. NÄ“, Arni, nepārproti, tavas domas man ir svarÄ«gas, bet ne tagad, ne tagad.

– Jā, atvainošanu, Ilmār, atvainošanu. Es klausos.

– Tātad, Arni, mums šimbrīžam ir divas svarÄ«gas lietas. Nu, varbÅ«t pat trÄ«s, kā to ņem. Sāksim ar svarÄ«gāko… protams, ar mÅ«su jaukajiem puišiem no “CBLV” un viņu pārliecÄ«bu, ka viņi no visa sliktākā ir izbÄ“guši, ka tagad tik viņi savā nodabā pašlikvidÄ“sies un viss viņiem izdosies, kā viņi to vÄ“las… paglābs savus klientus, paglābs savu naudu, paglābs biznesu…

– Jā, RimÄ“viča kungs…?

– Vispirms mums tas ir jāapstādina. Bez kādiem jautājumiem.

– Viegli pateikt…

– IzdarÄ«sim, Arni, izdarÄ«sim. Nav tik daudz laika un resursu, kā tas bija pÄ“dÄ“jos gados, bet vienalga… tas ir izdarāms, pilnÄ«gi droši. Un tev bÅ«s konkrÄ“ti uzdevumi, kas tuvākajās dienās jāizdara.

– Labi, RimÄ“viča kungs. Tikai atcerieties, ka es kā Finanšu tirgus komisijas padomnieks…

– Arni, nu, Arni… Kad es tev kaut ko nelikumÄ«gu bÅ«tu lÅ«dzis izdarÄ«t… Tikai un vienÄ«gi patiesÄ«gu informāciju nogādāt noteiktiem cilvÄ“kiem… Noskaidrot šo to. VarbÅ«t kādu tikšanos norunāt…

VarÄ“ja redzÄ“t, ka necik omulÄ«gi Lezdiņa kungs nejutās. Dzelzi vajadzÄ“ja kalt, kamÄ“r tā karsta, – un suņa pavadu turÄ“t Ä«su un stingri, bez kādām atlaidÄ“m.

– Beidz Ä«dÄ“t un tik bÄ“dÄ«gi skatÄ«ties, Lezdiņkungs, beidz. IzpildÄ«si uzdevumus – un visa atlikusÄ« dzÄ«ve bÅ«s nodrošināta. Un reputācija tikai iegÅ«s! – Tas, protams, skanÄ“ja banāli, bet ko citu darÄ«t ar šÄdiem lezdiņiem?

– NÄ“, es taču neko nesaku, Ilmār… RimÄ“viča kungs. Kas konkrÄ“ti bÅ«tu jādara?

– Tātad, pirmkārt, mÅ«su pašu kadri. Vispirms tev vajadzÄ“tu dabÅ«t uz sarunu Rasāni. Sastāsti tai stÄ«vajai radÄ«bai, ko vien vari. Ka ir jauna informācija no amerikāņiem – pagaidām neoficiāla, bet tas ir tikai laika jautājums… Ka vÄ“stniecÄ«bā ir nobažījušies, dod signālus… Neuztraucies, vÄ“stniecÄ«ba ir liela, Amerika vÄ“l lielāka, un signāli ir tāda lieta…

– Labi… bet konkrÄ“tāk?

– Nu, kas vÄ“l konkrÄ“tāk!? – KāpÄ“c visapkārt ir vieni vienÄ«gi tupie, nikni nodomāja RimÄ“vičs.

– Kādi tieši signāli? No kā? TiešÄm tādi ir?

– Nu taču izdomā, Arni, izdomā! Tev galvas nav uz pleciem, vai? Pirms diviem gadiem varÄ“ji izdomāt, ko savās atskaitÄ“s rakstÄ«t par “lobistu aprindās paveikto darbu”, tagad pÄ“kšÅ†i vairs nevarÄ“si? Tad varÄ“ji sacerÄ“t visu ko par “bažām, ko rada “CBLV” aktivitātes naudas atmazgāšanas jomā”, bet tagad pÄ“kšÅ†i vairs nevarÄ“si?

– Labi, labi… es tikai…

– Nav nekāds “tikai”! Ir darbs, kas jāizdara. Pārliecinoši jāizdara! Rasāne nav necik gudra. Un tas vÄ“l tā, maigi izsakoties! Viņa domā to, kas viņai ir jādomā. Tu, Arni, vienkārši izej cauri visai vecajai informācijai, atlasi un pasniedz kā jaunu! Atmiņa viņai jebkurā gadÄ«jumā kā vistai. Tur nebÅ«s problÄ“mu. Un mums jau arÄ« neko konkrÄ“tu nevajag. Vienkārši, lai tad, kad viņai paprasa konkrÄ“tas lietas, viņa pareizi atbild. Tu taču zini, kā tas strādā?

– Okei, okei. Kas vÄ“l?

– Tad tā vecā karga Reija no FTK. No AtbilstÄ«bas departamenta, tu taču zini.

– Zinu, protams, zinu, Ilm… RimÄ“viča kungs.

– Tātad par Reiju. Principā jāstāsta tas pats. Viņa Ä«sti pati nav tÄ“mā, bet kaut kādā brÄ«dÄ« vajadzÄ“s arÄ« tava priekšnieka Puntiņa viedokli. Viņš mums, protams, tāds neatkarÄ«gs palicis, visādus viedokļus sāk izteikt… Nekas, ko amerikāņi pateiks… vai arÄ« daži no amerikāņiem, to viņš arÄ« atkārtos.

– Tad ko ar to Reiju? To pašu, ko Rasānei?

– Jā, apmÄ“ram to pašu. Ka stratÄ“Ä£iskais partneris ir neapmierināts. Viss iet pārāk lÄ“ni. Viss neiet tā, kā vajadzÄ«gs. IecietÄ«ba pret naudas atmazgātājiem un atbalstÄ«tājiem. Korupcija, noteikti korupcija – amerikāņiem ļoti patÄ«k runas par Austrumeiropas korupciju, un te visi zina, ka viņiem ir šÄda fiška.

– Labi… VÄ“l kas?

– VÄ“l… Ka vÄ“stniecÄ«bā tika gaidÄ«ta stingra un izlÄ“mÄ«ga rÄ«cÄ«ba. Jau tuvākajos mÄ“nešos pÄ“c “Fincena”. Ka banku likvidÄ“s visstingrākajā veidā. Ka visu naudu izvÄ“tÄ«s pa dolāram vien…

– RimÄ“viča kungs, bet jÅ«s taču labi zināt, ka tā gluži nebija…

– Bija, nebija… Arni, nav tev ko lÄ«st stratÄ“Ä£iskās lietās, ko tu nesaproti. Izdari savu darbu, un tas viss, kas no tevis ir vajadzÄ«gs. Savelc drÅ«mu ģīmi – tu taču to labi māki! – un pastāsti tām zosÄ«m, kas jāpastāsta. Viņas norÄ«s. Droši. Viņas turklāt kopā pusdieno un pÄ“c tam VecrÄ«gā bulciņas teš māgā – taisni varÄ“s apmainÄ«ties ar autentisku informāciju, hahaha.

– Labi… labi… droši vien…

– Tad vÄ“l Notiņa no KontrolÄ“šanas dienesta… Tur – tieši to pašu. Viņa tikai izskatās gudra un ar banku audita pieredzi, un tā visādi. PatiesÄ«bā viņa ir vÄ“l viena zoss – turklāt uzpÅ«tÄ«ga zoss. Un labā ziņa – viņai amerikāņi ir vienkārši dievi. Ja viņi Notiņai pateiks rÄ«t darbā ierasties bikini, viņa tā arÄ« izdarÄ«s. Droši! Pat nepaprasÄ«s, kāpÄ“c…

– Labi, bet… – Lezdiņa balsÄ« skanÄ“ja deviņdesmit deviņi procenti paklausÄ«bas un viens procents bažu. – Bet vai amerikāņi… Viņiem taču kādā brÄ«dÄ« kāds kaut ko pajautās. Vienalga, oficiāli vai neoficiāli… Nu, pieņemsim, Vašingtonā PidkÄ“vičs neuzdrÄ«kstÄ“sies nevienu traucÄ“t… nu jā, viņam savu problÄ“mu pašlaik pietiek… Tur vÄ“l labi atceras… nu, nav svarÄ«gi. Bet vÄ“stniecÄ«bā – pajautās taču, vienalga, oficiāli vai neoficiāli…

– Neuztraucies, Arni, par PidkÄ“viču ir padomāts, un arÄ« par vÄ“stniecÄ«bu ir padomāts. – Diemžēl pagaidām par vÄ“stniecÄ«bu tiešÄm bija tikai padomāts, nedzirdami nopÅ«tās RimÄ“vičs. Tas bija viens no iemesliem, kuru dēļ Lezdiņš bija šeit. Bet viņam nevajadzÄ“ja to zināt. – Ir nodota informācija, ir signāli. Un arÄ« tev te bÅ«s darbiņš.

– Ilmār… RimÄ“viča kungs!… – Lezdiņš noelsās vien.

– Zini, Arni, kā tur bija – neba maize pati nāca… Bet nekas sarežģīts. Tu taču “AmÄŒama” pasākumos to tur pilsoni Dibuā esi saticis, vai ne?

– Nu…

– Vai tev arÄ« viņš ir lielÄ«jies ar bildÄ«ti, kur viņš ir Vašingtonā, Baltajā namā, ar Abamu un vÄ“l tur visādiem lieliem cilvÄ“kiem? Nu apmÄ“ram tā, kā mÅ«su PidkÄ“vičam patÄ«k pie slavenu cilvÄ“ku zārkiem pozÄ“t? NÄ“? DÄ«vaini, tad tu esi vienÄ«gais tāds palicis… Nu, nav svarÄ«gi. Redzi, pilsonis Dibuā ir tāds cilvÄ“ks, un man vajadzÄ“tu ar viņu tikšanos. Vienkārši tikšanos. Neko vairāk no tevis. Tikai sarunāt, un viss.

– Klau, bet kā… Atvainojiet, RimÄ“viča kungs, bet jÅ«su… statuss. Dibuā, viņš tomÄ“r ir nozÄ«mÄ«gs cilvÄ“ks vÄ“stniecÄ«bā… Es pat nezinu, kā es varÄ“tu viņam ko tādu piedāvāt… Reputācija un…

– Reputācija… Arni, ja mÄ“s visu neizdarÄ«sim, kā pienākas, tu par reputāciju vairs varÄ“si neuztraukties. Tu nezināsi, kas tā tāda. Un otrādi. Tā ka vienkārši sarunā – un miers. Saki – ir svarÄ«ga informācija. Viņam ir pienākums to uzzināt, man – nodot! Skaidrs?

ŠÄ·iet, Lezdiņam bija pārgājusi vÄ“lÄ“šanās mÄ“Ä£ināt jelko iebilst.

– Un tad vÄ“l divas lietas, Arni. Viena vairāk uz priekšdienām. Redzi, rudens nav aiz kalniem. Centrālajai bankai jāizvÄ“l jauns prezidents. Tu saproti, ka es tas nebÅ«šu. Es to saprotu. Bet kāds tas bÅ«s, vai ne?…

– Nu…

– Nekas, nekas, tas pagaidām tā – vienkārši zināšanai. Paies vÄ“l daži mÄ“neši, un sāksies tirgus. Bet tirgÅ« ir tā, ka ir jābÅ«t precei. Un par to, no kurienes tiks ņemta prece… Labi, par to pÄ“c tam. Bet ir steidzamāka lieta.

Lezdiņš mÄ“mi māja ar galvu.

– Steidzamāka lieta… Tie nekauņas no “Austrumu bankas”… Tikko kā man notika… tas, tā viņi pazuda kā… Kaut labi zināja, ko ir parādā. Tiem viltÄ«gajiem lÄ«kdegunu purniem vajadzÄ“tu likt manÄ«t, ka pasaule nav pilnÄ«bā sagriezusies ar kājām gaisā… Ka… nu, tu taču saproti, vai ne, Lezdiņa kungs, ja?

Jā, un vÄ“l viena lieta, Arni. VajadzÄ“tu arÄ« ar mÅ«su dārgo Bebrovska kungu sazināties viņa tālajā, Ä“rtajā BriselÄ“. ArÄ« viņam kāds mazs parādiņš bÅ«tu atgādināms. Tu nezini, par ko runa, bet tā arÄ« labāk. Jā, jā, Arni, neskaties tik drÅ«mi, mums beidzot jāsāk aktÄ«vi rÄ«koties.