FKTK viedokļa maiņa rada miljonu zaudējumus
Lato Lapsa · 10.03.2018. · Komentāri (0)Banku uzraudzÄ«ba nav vienÄ«gÄ joma, kurÄ Finanšu un kapitÄla tirgus komisijas lÄ«dzšinÄ“jÄs darbÄ«bas rezultÄti rada jautÄjumus. ŠÄ« uzraugošÄ iestÄde ir arÄ« spÄ“jusi dažu gadu laikÄ kardinÄli mainÄ«t viedokli konkrÄ“tos jautÄjumos, tÄ radot gan miljonos lÄ“šamas problÄ“mas uzņēmÄ“jiem, kas ir paļÄvušies uz šo viedokli, gan arÄ« miljonu zaudÄ“jumus valstij.
Vai drīkstu pirkt akcijas?
KÄ rÄda Dienas rÄ«cÄ«bÄ esošie dokumenti, 2009. gada aprīļa beigÄs Finanšu un kapitÄla tirgus komisijÄ (FKTK) bija vÄ“rsies pazÄ«stamÄ uzņēmÄ“ja, farmaceitiskÄ uzņēmuma Grindeks lielÄkÄ Ä«pašnieka Kirova Lipmana dÄ“ls Filips Lipmans.
Viņš iesniegumÄ FKTK bija lÅ«dzis savas kompetences ietvaros izskaidrot viņa tiesÄ«bas un pienÄkumus, kas izriet no Finanšu instrumentu tirgus likuma saistÄ«bÄ ar viņa iecerÄ“to Grindeks akciju iegÄdi.
SavÄ iesniegumÄ F. Lipmans bija minÄ“jis, ka viņa „mÄ“rÄ·is, iegÄdÄjoties AS Grindeks akcijas, ir ieguldÄ«t savus brÄ«vos naudas lÄ«dzekļus sekmÄ«gi darbojošÄs akciju sabiedrÄ«bas vÄ“rtspapÄ«ros un gÅ«t ienÄkumus no dividendÄ“m vai vÄ“lÄkas šo vÄ“rtspapÄ«ru atsavinÄšanas”.
„Esmu pilngadÄ«ga persona, no saviem vecÄkiem esmu pilnÄ«bÄ neatkarÄ«gs un ar vecÄkiem nesastÄvu kopÄ«gÄ saimniecÄ«bÄ. Man ir savi, patstÄvÄ«gi ienÄkumu avoti, un AS Grindeks akcijÄs vÄ“los ieguldÄ«t savus brÄ«vos lÄ«dzekļus, kurus esmu ieguvis savas patstÄvÄ«gÄs komercdarbÄ«bas rezultÄtÄ,” bija teikts iesniegumÄ.
F. Lipmana iesnieguma saņemšanas brÄ«dÄ« Grindeks kopumÄ bija seši lieli akcionÄri, kuriem katram piederÄ“ja no 2,29 lÄ«dz 33,29 procentiem uzņēmuma akciju. Divi lielÄkie akcionÄri bija F. Lipmana vecÄki – K. Lipmans ar 33,29% un Anna Lipmane ar 16,69%. KopÄ tÄtad viņiem piederÄ“ja gandrÄ«z puse uzņēmuma akciju.
ŠajÄ situÄcijÄ F. Lipmana uzdotÄ jautÄjuma iemesli bija skaidri – precÄ«zi noskaidrot, vai gadÄ«jumÄ, ja viņam un vecÄkiem kopÄ piederošo akciju Ä«patsvars pÄrsniegs 50% no visÄm Grindeks akcijÄm, viņiem nevajadzÄ“s izteikt citiem akcionÄriem obligÄto akciju atpirkšanas piedÄvÄjumu.
Finanšu instrumentu tirgus likums, kura skaidrojums bija nepieciešams F. Lipmanam, gan nosaka, ka akcionÄri ir uzskatÄmi par personÄm, kuras rÄ«kojas saskaņoti, ja šÄdas personas ir ne tikai laulÄtie, bet arÄ« augšupÄ“jie un lejupÄ“jie radinieki lÄ«dz pirmajai pakÄpei, taÄu vienlaikus likums ir pilns arÄ« ar dažÄdÄm atrunÄm. ŠÄdÄ situÄcijÄ vÄ“ršanÄs FKTK pÄ“c skaidrojuma bija likumsakarÄ«ga un pamatota.
FKTK iedrošinÄjums
KÄ rÄda Dienas rÄ«cÄ«bÄ esošÄ FKTK atbilde, kas datÄ“ta ar 2009. gada 8. maiju, uzraugošÄ iestÄde, uzskaitot veselu virkni likuma normu, deva pÄrliecinošu un viennozÄ«mÄ«gu atbildi – F. Lipmanam, iegÄdÄjoties Grindeks akcijas, kopÄ ar vecÄkiem neiestÄsies pienÄkums izteikt pÄrÄ“jiem akcionÄriem obligÄto akciju atpirkšanas piedÄvÄjumu.
„IesniedzÄ“js ir norÄdÄ«jis, ka ir pilngadÄ«ga persona un ir pilnÄ«bÄ finansiÄli neatkarÄ«gs no saviem vecÄkiem, kÄ arÄ« ar vecÄkiem nav kopÄ«ga saimniecÄ«ba, un ka vienÄ«gÄ kopÄ“jÄ saikne, kas iesniedzÄ“ju saista ar K. Lipmanu un A. Lipmani, ir radniecÄ«ba taisnÄ lÄ«nijÄ kopsakarÄ ar likuma 8.pantu, komisija uzskata, ka likuma 8.panta normas šajÄ gadÄ«jumÄ nav piemÄ“rojamas,” konstatÄ“ja komisija. AttiecÄ«gais likuma pants ir attiecinÄms uz lÄ«dzdalÄ«bas apmÄ“riem uzņēmumÄ.
Pamatojoties uz šo secinÄjumu, komisija apliecinÄja F. Lipmanam – ja viņš iegÄdÄsies AS Grindeks akcijas tÄdÄ apmÄ“rÄ, kas kopÄ ar iesniedzÄ“ja vecÄkiem piederošajÄm akcijÄm sasniegs vai pÄrsniegs 50 procentus no uzņēmuma balsstiesÄ«gajÄm akcijÄm, „ne iesniedzÄ“jam, ne viņa vecÄkiem neiestÄsies pienÄkums atbilstoši likuma 61.pantam un 61.1. pantam paziņot par nozÄ«mÄ«gas lÄ«dzdalÄ«bas iegÅ«šanu akciju sabiedrÄ«bÄ Grindeks, kÄ arÄ« neiestÄsies pienÄkums atbilstoši likuma 66.panta 1. daļas 1.punktam izteikt obligÄto akciju atpirkšanas piedÄvÄjumu”.
TÄpat F. Lipmans bija vÄ“lÄ“jies precÄ«zi noskaidrot – vai tad, ja viņš uzņēmuma akcionÄru sapulcÄ“ balsos tÄpat kÄ viņa vecÄki, arÄ« tÄ netiks uzskatÄ«ta par saskaņotu rÄ«cÄ«bu likuma izpratnÄ“. ArÄ« šajÄ jautÄjumÄ FKTK, kuru tolaik vadÄ«ja IrÄ“na KrÅ«mane, bija viņu nomierinÄjusi, skaidrojot, ka šÄds vienÄds balsojums „pats par sevi nedod pieņemt, ka iesniedzÄ“js un iesniedzÄ“ja vecÄki rÄ«kojas saskaņoti likuma izpratnÄ“”.
MainÄs ierÄ“dņi – mainÄs uzrauga viedoklis
PÄ“c šÄ« skaidrojuma saņemšanas F. Lipmans bija iegÄdÄjies 0,04% Grindeks akciju, un nÄkamajos gados šÄ« situÄcija nekÄdus FKTK iebildumus neradÄ«ja. TaÄu 2012. gadÄ par jauno FKTK vadÄ«tÄju tika iecelts Kristaps Zakulis (attÄ“lÄ), un divus gadus vÄ“lÄk pÄ“kšÅ†i izrÄdÄ«jÄs, - finanšu uzraugs ir pÄrdomÄjis un uzskata, ka tÄ iepriekšÄ“jais viedoklis vairs nav spÄ“kÄ.
2014. gada novembrÄ« FKTK padome, savÄ lÄ“mumÄ pieminot tos pašus Finanšu instrumentu tirgus likuma pantus, konstatÄ“ja, ka tas, ko FKTK piecus gadus iepriekš faktiski bija atļÄvusi veikt F. Lipmanam un pÄrÄ“jiem Lipmanu Ä£imenes locekļiem, tagad tÄs izpratnÄ“ ir pÄrkÄpums.
FKTK uzlika F. Lipmanam un K. Lipmanam ievÄ“rojamus naudas sodus, turklÄt, lai gan 2009. gada izziÅ†Ä FKTK bija apliecinÄjusi, ka „neiestÄsies pienÄkums atbilstoši likuma 66.panta pirmÄs daļas 1.punktam izteikt obligÄto akciju atpirkšanas piedÄvÄjumu”, tagad uzraugošÄ iestÄde, pamatojoties uz tieši šo likuma normu, lika viņiem abiem izteikt pÄrÄ“jiem akcionÄriem obligÄto akciju atpirkšanas piedÄvÄjumu.
Pats K. Zakulis jau 2016. gada sÄkumÄ bija spiests pamest FKTK vadÄ«tÄja posteni un pašlaik darbojas privÄtsektorÄ – kÄ valdes loceklis Luminor bank. (Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojs nesen pabeigtÄ pÄrbaudÄ“ šÄda amata ieņemšanÄ pÄrkÄpumus nav konstatÄ“jis.) TaÄu viņa vadÄ«bas laikÄ pieņemtÄs viedokļa maiņas sekas jÅ«tamas vÄ“l tagad un neaprobežojas tikai ar naudas sodiem K. Lipmanam un F. Lipmanam.
„PirmÄ bezdelÄ«ga”
PÄ“c FKTK jaunÄ lÄ“muma K. Lipmans un F. Lipmans to neveiksmÄ«gi mÄ“Ä£inÄja apstrÄ«dÄ“t tiesÄ, un, kad tas neizdevÄs, Ä£imenes akciju kopskaits tika samazinÄts zem likumÄ minÄ“tajiem 50%, A. Lipmanei jau 2015. gadÄ, vÄ“l turpinoties tiesvedÄ«bai, pÄrdodot strÄ«dÄ«gos 0,04% akciju.
TomÄ“r FKTK viedokļa maiņas sekas ir jÅ«tamas vÄ“l joprojÄm un ir lÄ“šamas, domÄjams, pat miljonos eiro. 15.martÄ tiks nolasÄ«ts spriedums RÄ«gas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesÄ, kurÄ ar pieteikumu ir vÄ“rsies viens no bijušajiem mazajiem Grindeks akcionÄriem.
KÄ izriet no lietas materiÄliem, InÄukalna iedzÄ«votÄjs LeonÄ«ds Mohovikovs viņam piederÄ“jušÄs 380 Grindeks akcijas pÄrdevis jau sen, 2015. gada februÄra beigÄs, taÄu, neraugoties uz to, ka nekÄdu akciju viņam vairs nav, vienalga vÄ“las piedzÄ«t no K. Lipmana un F. Lipmana 2120 eiro.
L. Mohovikova loÄ£ika ir šÄda – viņš savas akcijas birÅ¾Ä pÄrdevis par 6,93 eiro, taÄu, ja K. Lipmans un F. Lipmans tolaik bÅ«tu izsludinÄjuši obligÄto akciju atpirkšanas piedÄvÄjumu, viņam bÅ«tu bijis iespÄ“jams tÄs pÄrdot pat par 12,51 eiro gabalÄ.
Finanšu un kapitÄla tirgus komisija gan ir mÄ“Ä£inÄjusi no šÄ«s prasÄ«bas norobežoties, gan tiesai, gan pašam L. Mohovikovam norÄdot, ka tÄs funkcija ir tikai tirgus uzraudzÄ«ba, savukÄrt 12,51 eiro pieminÄ“šana bijusi tikai vÄ“stulÄ“ izteikts pieņēmums, kurpretÄ« nekÄdus lÄ“mumus par akciju atpirkšanu FKTK nav pieņēmusi.
SavukÄrt advokÄts PÄvels Rebenoks Dienai skaidro, ka L. Mohovikovs nemaz nav piedÄvÄjis advokÄta pÄrstÄvÄ“tajiem K. Lipmanam un F. Lipmanam iegÄdÄties savas akcijas, tÄ vietÄ pÄrdodot tÄs nezinÄmÄm personÄm par paša izvÄ“lÄ“tu cenu un lÄ«dz ar to faktiski padarot par neiespÄ“jamu akciju atpirkšanu no viņa.
„Pašlaik atbildÄ“tÄjs, pat samaksÄjot jebkÄdu summu prasÄ«tÄjam, neiegÅ«s savÄ rÄ«cÄ«bÄ uzņēmuma akcijas, kÄ to paredz Finanšu instrumentu tirgus likuma normas obligÄtÄ akciju atpirkuma gadÄ«jumÄ. Faktiski tas, ko šobrÄ«d mÄ“Ä£ina panÄkt prasÄ«tÄjs, ir aizliegts ar likumu jeb tÄ ir nepieļaujama prettiesiska rÄ«cÄ«ba,” skaidro P. Rebenoks.
Lipmanu Ä£imenes pÄrstÄvis arÄ« norÄda, ka FKTK lÄ“mums ticis pÄrsÅ«dzÄ“ts likumÄ noteiktÄ kÄrtÄ«bÄ tiesÄ un tÄ tiesiskuma izvÄ“rtÄ“juma laikÄ tiesÄ K. Lipmanam un F. Lipmanam nebija tiesiska pienÄkuma izteikt obligÄto akciju atpirkšanas piedÄvÄjumu.
SavukÄrt FKTK lÄ“muma izpildes spÄ“kÄ stÄšanÄs dienÄ atbildÄ“tÄjam vairs nav bijis tiesiskÄ pienÄkuma izteikt obligÄto akciju atpirkšanas piedÄvÄjumu, ko savÄ spriedumÄ ir atzinusi arÄ« administratÄ«vÄ apgabaltiesa, uzsverot, ka ar FKTK lÄ“mumu uzliktais pienÄkums izteikt obligÄto akciju atpirkšanas piedÄvÄjumu ir uzskatÄms par spÄ“ku zaudÄ“jušu, jo to vairs nevar izpildÄ«t sakarÄ ar faktisko apstÄkļu maiņu.
ArÄ« pati FKTK 2016. gada oktobrÄ« nÄca klajÄ ar oficiÄlu paziņojumu – kopš 2015.gada maija beigÄm vairs nepastÄv apstÄkļi, kas uzliek par pienÄkumu AS Grindeks akcionÄriem K. Lipmanam un F. Lipmanam izteikt obligÄto akciju atpirkšanas piedÄvÄjumu citiem akcionÄriem.
Lipmans: tÄda ir tiesiskÄ situÄcija mÅ«su valstÄ«
TaÄu Dienai ir zinÄms, ka uzņēmÄ«gi ļaudis, FKTK viedokļa maiÅ†Ä un tai sekojušajos tiesu spriedumos saskatot peļņas iespÄ“ju, ir izveidojuši pat Grindeks mazo akcionÄru apvienÄ«bas, lai lÄ«dzÄ«gÄ veidÄ mÄ“Ä£inÄtu piedzÄ«t jau bÅ«tiski lielÄkas summas. TurklÄt iespÄ“jamos zaudÄ“jumus varÄ“tu mÄ“Ä£inÄt piedzÄ«t pat vairÄkkÄrt par vienÄm un tÄm pašÄm akcijÄm, kas tiesvedÄ«bas laikÄ pirktas un pÄrdotas vairÄkas reizes.
TaÄu vÄ“l nozÄ«mÄ«gÄka FKTK viedokļa maiņas un tÄs seku kontekstÄ gan figurÄ“jošo summu, gan valsts struktÅ«ru darbÄ«bu izvÄ“rtÄ“juma ziÅ†Ä ir MÄra KuÄinska valdÄ«bas un Arvila Ašeradena vadÄ«tÄs Ekonomikas ministrijas rÄ«cÄ«ba ar valsts Ä«pašumÄ bijušo Grindeks 2,29% akciju paketi.
2016. gada 8. novembrÄ« atklÄtajÄs izsolÄ“s birÅ¾Ä tika pÄrdotas visas valstij tobrÄ«d piederošÄs un PrivatizÄcijas aÄ£entÅ«ras turÄ“jumÄ esošÄs AS Grindeks akcijas, turklÄt tÄs tika pÄrdotas par ļoti zemu cenu: lai gan 2016. gadÄ uzņēmuma akcijas vidÄ“jÄ cena birÅ¾Ä bija virs 5,20 eiro, izsolÄ“ tÄs tika pÄrdotas par 3,85 eiro gabalÄ, kopÄ valstij saņemot 846 tÅ«kstošus eiro.
Tikai trÄ«sarpus mÄ“nešus pÄ“c izsoles un divarpus mÄ“nešus pÄ“c Saeimas frakcijas No sirds Latvijai norÄdÄ“m M. KuÄinska vadÄ«tÄ valdÄ«ba un A. Ašeradena vadÄ«tÄ Ekonomikas ministrija aptvÄ“ra, ka šajÄ jautÄjumÄ varÄ“tu mÄ“Ä£inÄt tiesÄties arÄ« valsts.
Lai gan PrivatizÄcijas aÄ£entÅ«ra nekÄdu publisku informÄciju šajÄ jautÄjumÄ nesniedz, Dienai ir zinÄms, ka saskaÅ†Ä ar valdÄ«bas konceptuÄlu lÄ“mumu tÄ ir iesniegusi L. Mohovikova prasÄ«bai lÄ«dzÄ«gu pieteikumu, kurš izskatÄ«šanai ir nozÄ«mÄ“ts šÄ gada septembra beigÄs.
„Diemžēl šis gadÄ«jums spilgti rÄda tiesisko situÄciju mÅ«su valstÄ«. Pat tad, kad valsts uzņēmÄ“jam skaidri pasaka, ko tas drÄ«kst darÄ«t, nav nekÄdas garantijas, ka, ierÄ“dņiem vai to nostÄdnÄ“m mainoties, pÄ“c dažiem gadiem nostÄja bez kÄdiem argumentiem tiek mainÄ«ta uz pilnÄ«gi pretÄ“ji,” Dienai situÄciju skaidro K. Lipmans.
SavukÄrt pašlaik jau PÄ“tera Putniņa vadÄ«tÄ FKTK, kuras viedokļa maiņa ir bijusi aprakstÄ«tÄs situÄcijas cÄ“lonis, tagad, atsaucoties uz dažÄdi traktÄ“jamÄm normatÄ«vo aktu prasÄ«bÄm, konkrÄ“tus tirgus dalÄ«bniekus un ar tÄm saistÄ«tÄs situÄcijas komentÄ“ tikai tad, kad uzskata to par sev vÄ“lamu.