Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Banku uzraudzÄ«ba nav vienÄ«gā joma, kurā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lÄ«dzšinÄ“jās darbÄ«bas rezultāti rada jautājumus. ŠÄ« uzraugošÄ iestāde ir arÄ« spÄ“jusi dažu gadu laikā kardināli mainÄ«t viedokli konkrÄ“tos jautājumos, tā radot gan miljonos lÄ“šamas problÄ“mas uzņēmÄ“jiem, kas ir paļāvušies uz šo viedokli, gan arÄ« miljonu zaudÄ“jumus valstij.

Vai drīkstu pirkt akcijas?

Kā rāda Dienas rÄ«cÄ«bā esošie dokumenti, 2009. gada aprīļa beigās Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) bija vÄ“rsies pazÄ«stamā uzņēmÄ“ja, farmaceitiskā uzņēmuma Grindeks lielākā Ä«pašnieka Kirova Lipmana dÄ“ls Filips Lipmans.

Viņš iesniegumā FKTK bija lÅ«dzis savas kompetences ietvaros izskaidrot viņa tiesÄ«bas un pienākumus, kas izriet no Finanšu instrumentu tirgus likuma saistÄ«bā ar viņa iecerÄ“to Grindeks akciju iegādi.

Savā iesniegumā F. Lipmans bija minÄ“jis, ka viņa „mÄ“rÄ·is, iegādājoties AS Grindeks akcijas, ir ieguldÄ«t savus brÄ«vos naudas lÄ«dzekļus sekmÄ«gi darbojošÄs akciju sabiedrÄ«bas vÄ“rtspapÄ«ros un gÅ«t ienākumus no dividendÄ“m vai vÄ“lākas šo vÄ“rtspapÄ«ru atsavināšanas”.

„Esmu pilngadÄ«ga persona, no saviem vecākiem esmu pilnÄ«bā neatkarÄ«gs un ar vecākiem nesastāvu kopÄ«gā saimniecÄ«bā. Man ir savi, patstāvÄ«gi ienākumu avoti, un AS Grindeks akcijās vÄ“los ieguldÄ«t savus brÄ«vos lÄ«dzekļus, kurus esmu ieguvis savas patstāvÄ«gās komercdarbÄ«bas rezultātā,” bija teikts iesniegumā.

F. Lipmana iesnieguma saņemšanas brÄ«dÄ« Grindeks kopumā bija seši lieli akcionāri, kuriem katram piederÄ“ja no 2,29 lÄ«dz 33,29 procentiem uzņēmuma akciju. Divi lielākie akcionāri bija F. Lipmana vecāki – K. Lipmans ar 33,29% un Anna Lipmane ar 16,69%. Kopā tātad viņiem piederÄ“ja gandrÄ«z puse uzņēmuma akciju.

Šajā situācijā F. Lipmana uzdotā jautājuma iemesli bija skaidri – precÄ«zi noskaidrot, vai gadÄ«jumā, ja viņam un vecākiem kopā piederošo akciju Ä«patsvars pārsniegs 50% no visām Grindeks akcijām, viņiem nevajadzÄ“s izteikt citiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Finanšu instrumentu tirgus likums, kura skaidrojums bija nepieciešams F. Lipmanam, gan nosaka, ka akcionāri ir uzskatāmi par personām, kuras rÄ«kojas saskaņoti, ja šÄdas personas ir ne tikai laulātie, bet arÄ« augšupÄ“jie un lejupÄ“jie radinieki lÄ«dz pirmajai pakāpei, taču vienlaikus likums ir pilns arÄ« ar dažādām atrunām. ŠÄdā situācijā vÄ“ršanās FKTK pÄ“c skaidrojuma bija likumsakarÄ«ga un pamatota.

 

FKTK iedrošinājums

Kā rāda Dienas rÄ«cÄ«bā esošÄ FKTK atbilde, kas datÄ“ta ar 2009. gada 8. maiju, uzraugošÄ iestāde, uzskaitot veselu virkni likuma normu, deva pārliecinošu un viennozÄ«mÄ«gu atbildi – F. Lipmanam, iegādājoties Grindeks akcijas, kopā ar vecākiem neiestāsies pienākums izteikt pārÄ“jiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

„IesniedzÄ“js ir norādÄ«jis, ka ir pilngadÄ«ga persona un ir pilnÄ«bā finansiāli neatkarÄ«gs no saviem vecākiem, kā arÄ« ar vecākiem nav kopÄ«ga saimniecÄ«ba, un ka vienÄ«gā kopÄ“jā saikne, kas iesniedzÄ“ju saista ar K. Lipmanu un A. Lipmani, ir radniecÄ«ba taisnā lÄ«nijā kopsakarā ar likuma 8.pantu, komisija uzskata, ka likuma 8.panta normas šajā gadÄ«jumā nav piemÄ“rojamas,” konstatÄ“ja komisija. AttiecÄ«gais likuma pants ir attiecināms uz lÄ«dzdalÄ«bas apmÄ“riem uzņēmumā.

Pamatojoties uz šo secinājumu, komisija apliecināja F. Lipmanam – ja viņš iegādāsies AS Grindeks akcijas tādā apmÄ“rā, kas kopā ar iesniedzÄ“ja vecākiem piederošajām akcijām sasniegs vai pārsniegs 50 procentus no uzņēmuma balsstiesÄ«gajām akcijām, „ne iesniedzÄ“jam, ne viņa vecākiem neiestāsies pienākums atbilstoši likuma 61.pantam un 61.1. pantam paziņot par nozÄ«mÄ«gas lÄ«dzdalÄ«bas iegÅ«šanu akciju sabiedrÄ«bā Grindeks, kā arÄ« neiestāsies pienākums atbilstoši likuma 66.panta 1. daļas 1.punktam izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu”.

Tāpat F. Lipmans bija vÄ“lÄ“jies precÄ«zi noskaidrot – vai tad, ja viņš uzņēmuma akcionāru sapulcÄ“ balsos tāpat kā viņa vecāki, arÄ« tā netiks uzskatÄ«ta par saskaņotu rÄ«cÄ«bu likuma izpratnÄ“. ArÄ« šajā jautājumā FKTK, kuru tolaik vadÄ«ja IrÄ“na KrÅ«mane, bija viņu nomierinājusi, skaidrojot, ka šÄds vienāds balsojums „pats par sevi nedod pieņemt, ka iesniedzÄ“js un iesniedzÄ“ja vecāki rÄ«kojas saskaņoti likuma izpratnÄ“”.

Mainās ierÄ“dņi – mainās uzrauga viedoklis

PÄ“c šÄ« skaidrojuma saņemšanas F. Lipmans bija iegādājies 0,04% Grindeks akciju, un nākamajos gados šÄ« situācija nekādus FKTK iebildumus neradÄ«ja. Taču 2012. gadā par jauno FKTK vadÄ«tāju tika iecelts Kristaps Zakulis (attÄ“lā), un divus gadus vÄ“lāk pÄ“kšÅ†i izrādÄ«jās, - finanšu uzraugs ir pārdomājis un uzskata, ka tā iepriekšÄ“jais viedoklis vairs nav spÄ“kā.

2014. gada novembrÄ« FKTK padome, savā lÄ“mumā pieminot tos pašus Finanšu instrumentu tirgus likuma pantus, konstatÄ“ja, ka tas, ko FKTK piecus gadus iepriekš faktiski bija atļāvusi veikt F. Lipmanam un pārÄ“jiem Lipmanu Ä£imenes locekļiem, tagad tās izpratnÄ“ ir pārkāpums.

FKTK uzlika F. Lipmanam un K. Lipmanam ievÄ“rojamus naudas sodus, turklāt, lai gan 2009. gada izziņā FKTK bija apliecinājusi, ka „neiestāsies pienākums atbilstoši likuma 66.panta pirmās daļas 1.punktam izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu”, tagad uzraugošÄ iestāde, pamatojoties uz tieši šo likuma normu, lika viņiem abiem izteikt pārÄ“jiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Pats K. Zakulis jau 2016. gada sākumā bija spiests pamest FKTK vadÄ«tāja posteni un pašlaik darbojas privātsektorā – kā valdes loceklis Luminor bank. (Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojs nesen pabeigtā pārbaudÄ“ šÄda amata ieņemšanā pārkāpumus nav konstatÄ“jis.) Taču viņa vadÄ«bas laikā pieņemtās viedokļa maiņas sekas jÅ«tamas vÄ“l tagad un neaprobežojas tikai ar naudas sodiem K. Lipmanam un F. Lipmanam.

„Pirmā bezdelÄ«ga”

Pēc FKTK jaunā lēmuma K. Lipmans un F. Lipmans to neveiksmīgi mēģināja apstrīdēt tiesā, un, kad tas neizdevās, ģimenes akciju kopskaits tika samazināts zem likumā minētajiem 50%, A. Lipmanei jau 2015. gadā, vēl turpinoties tiesvedībai, pārdodot strīdīgos 0,04% akciju.

TomÄ“r FKTK viedokļa maiņas sekas ir jÅ«tamas vÄ“l joprojām un ir lÄ“šamas, domājams, pat miljonos eiro. 15.martā tiks nolasÄ«ts spriedums RÄ«gas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesā, kurā ar pieteikumu ir vÄ“rsies viens no bijušajiem mazajiem Grindeks akcionāriem.

Kā izriet no lietas materiāliem, Inčukalna iedzÄ«votājs LeonÄ«ds Mohovikovs viņam piederÄ“jušÄs 380 Grindeks akcijas pārdevis jau sen, 2015. gada februāra beigās, taču, neraugoties uz to, ka nekādu akciju viņam vairs nav, vienalga vÄ“las piedzÄ«t no K. Lipmana un F. Lipmana 2120 eiro.

L. Mohovikova loÄ£ika ir šÄda – viņš savas akcijas biržā pārdevis par 6,93 eiro, taču, ja K. Lipmans un F. Lipmans tolaik bÅ«tu izsludinājuši obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, viņam bÅ«tu bijis iespÄ“jams tās pārdot pat par 12,51 eiro gabalā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija gan ir mÄ“Ä£inājusi no šÄ«s prasÄ«bas norobežoties, gan tiesai, gan pašam L. Mohovikovam norādot, ka tās funkcija ir tikai tirgus uzraudzÄ«ba, savukārt 12,51 eiro pieminÄ“šana bijusi tikai vÄ“stulÄ“ izteikts pieņēmums, kurpretÄ« nekādus lÄ“mumus par akciju atpirkšanu FKTK nav pieņēmusi.

Savukārt advokāts Pāvels Rebenoks Dienai skaidro, ka L. Mohovikovs nemaz nav piedāvājis advokāta pārstāvÄ“tajiem K. Lipmanam un F. Lipmanam iegādāties savas akcijas, tā vietā pārdodot tās nezināmām personām par paša izvÄ“lÄ“tu cenu un lÄ«dz ar to faktiski padarot par neiespÄ“jamu akciju atpirkšanu no viņa.

„Pašlaik atbildÄ“tājs, pat samaksājot jebkādu summu prasÄ«tājam, neiegÅ«s savā rÄ«cÄ«bā uzņēmuma akcijas, kā to paredz Finanšu instrumentu tirgus likuma normas obligātā akciju atpirkuma gadÄ«jumā. Faktiski tas, ko šobrÄ«d mÄ“Ä£ina panākt prasÄ«tājs, ir aizliegts ar likumu jeb tā ir nepieļaujama prettiesiska rÄ«cÄ«ba,” skaidro P. Rebenoks.

Lipmanu Ä£imenes pārstāvis arÄ« norāda, ka FKTK lÄ“mums ticis pārsÅ«dzÄ“ts likumā noteiktā kārtÄ«bā tiesā un tā tiesiskuma izvÄ“rtÄ“juma laikā tiesā K. Lipmanam un F. Lipmanam nebija tiesiska pienākuma izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Savukārt FKTK lÄ“muma izpildes spÄ“kā stāšanās dienā atbildÄ“tājam vairs nav bijis tiesiskā pienākuma izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, ko savā spriedumā ir atzinusi arÄ« administratÄ«vā apgabaltiesa, uzsverot, ka ar FKTK lÄ“mumu uzliktais pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu ir uzskatāms par spÄ“ku zaudÄ“jušu, jo to vairs nevar izpildÄ«t sakarā ar faktisko apstākļu maiņu.

ArÄ« pati FKTK 2016. gada oktobrÄ« nāca klajā ar oficiālu paziņojumu – kopš 2015.gada maija beigām vairs nepastāv apstākļi, kas uzliek par pienākumu AS Grindeks akcionāriem K. Lipmanam un F. Lipmanam izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu citiem akcionāriem.

Lipmans: tāda ir tiesiskā situācija mūsu valstī

Taču Dienai ir zināms, ka uzņēmÄ«gi ļaudis, FKTK viedokļa maiņā un tai sekojušajos tiesu spriedumos saskatot peļņas iespÄ“ju, ir izveidojuši pat Grindeks mazo akcionāru apvienÄ«bas, lai lÄ«dzÄ«gā veidā mÄ“Ä£inātu piedzÄ«t jau bÅ«tiski lielākas summas. Turklāt iespÄ“jamos zaudÄ“jumus varÄ“tu mÄ“Ä£ināt piedzÄ«t pat vairākkārt par vienām un tām pašÄm akcijām, kas tiesvedÄ«bas laikā pirktas un pārdotas vairākas reizes.

Taču vÄ“l nozÄ«mÄ«gāka FKTK viedokļa maiņas un tās seku kontekstā gan figurÄ“jošo summu, gan valsts struktÅ«ru darbÄ«bu izvÄ“rtÄ“juma ziņā ir Māra Kučinska valdÄ«bas un Arvila Ašeradena vadÄ«tās Ekonomikas ministrijas rÄ«cÄ«ba ar valsts Ä«pašumā bijušo Grindeks 2,29% akciju paketi.

2016. gada 8. novembrÄ« atklātajās izsolÄ“s biržā tika pārdotas visas valstij tobrÄ«d piederošÄs un Privatizācijas aÄ£entÅ«ras turÄ“jumā esošÄs AS Grindeks akcijas, turklāt tās tika pārdotas par ļoti zemu cenu: lai gan 2016. gadā uzņēmuma akcijas vidÄ“jā cena biržā bija virs 5,20 eiro, izsolÄ“ tās tika pārdotas par 3,85 eiro gabalā, kopā valstij saņemot 846 tÅ«kstošus eiro.

Tikai trÄ«sarpus mÄ“nešus pÄ“c izsoles un divarpus mÄ“nešus pÄ“c Saeimas frakcijas No sirds Latvijai norādÄ“m M. Kučinska vadÄ«tā valdÄ«ba un A. Ašeradena vadÄ«tā Ekonomikas ministrija aptvÄ“ra, ka šajā jautājumā varÄ“tu mÄ“Ä£ināt tiesāties arÄ« valsts.

Lai gan Privatizācijas aÄ£entÅ«ra nekādu publisku informāciju šajā jautājumā nesniedz, Dienai ir zināms, ka saskaņā ar valdÄ«bas konceptuālu lÄ“mumu tā ir iesniegusi L. Mohovikova prasÄ«bai lÄ«dzÄ«gu pieteikumu, kurš izskatÄ«šanai ir nozÄ«mÄ“ts šÄ gada septembra beigās.

„Diemžēl šis gadÄ«jums spilgti rāda tiesisko situāciju mÅ«su valstÄ«. Pat tad, kad valsts uzņēmÄ“jam skaidri pasaka, ko tas drÄ«kst darÄ«t, nav nekādas garantijas, ka, ierÄ“dņiem vai to nostādnÄ“m mainoties, pÄ“c dažiem gadiem nostāja bez kādiem argumentiem tiek mainÄ«ta uz pilnÄ«gi pretÄ“ji,” Dienai situāciju skaidro K. Lipmans.

Savukārt pašlaik jau PÄ“tera Putniņa vadÄ«tā FKTK, kuras viedokļa maiņa ir bijusi aprakstÄ«tās situācijas cÄ“lonis, tagad, atsaucoties uz dažādi traktÄ“jamām normatÄ«vo aktu prasÄ«bām, konkrÄ“tus tirgus dalÄ«bniekus un ar tām saistÄ«tās situācijas komentÄ“ tikai tad, kad uzskata to par sev vÄ“lamu.

Novērtē šo rakstu:

3
0