Iesaki rakstu:

Sociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristÄ«gu pārliecÄ«bu atteicās fotografÄ“t Ä£imeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisÄ«ja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darÄ«t privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. NetrÅ«ka arÄ« to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.

Man nav nedz laika, nedz vÄ“lÄ“šanās sniegt detalizÄ“tu juridisku atzinumu, bet sniegšu Ä«su viedokli par faktiem un viedokļiem, kas ir izskanÄ“juši publiskajā telpā.

Diskriminācija ir aizliegta. Tai nav un nevar bÅ«t pamatojuma vai attaisnojuma. DiskriminÄ“t nedrÄ«kst nevienu, vienalga pie kādas grupas šis cilvÄ“ks piederÄ“tu. DiskriminÄ“t nevar nedz valsts iestādes, nedz privātpersonas (fiziskas vai juridiskas). Diskriminācija ir cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpums.

BÅ«tu labi, ja ar šo rindkopu pietiktu un cilvÄ“kiem viss taptu skaidrs. PārÄ“jais tad nebÅ«tu jāraksta. Diemžēl ar to vien nepietiek, un tādēļ bÅ«šu spiesta uzrakstÄ«t ko vairāk.

Fakti

Ä¢imene vÄ“lÄ“jās algot fotogrāfi L.Š. fotosesijai.

Uzzinot, ka ģimene ir homoseksuāla (tajā ir divas mammas) fotosesija tika atteikta. Par to viena no apbēdinātajām mammām dalījās savā Twitter kontā.

Savu atteikumu fotogrāfe L.Š. detalizÄ“ti skaidroja savā Facebook lapā, apliecinot, ka patiesi ir Ä£imenei atteikusi dēļ viņu seksuālās orientācijas un atteikums ir balstÄ«ts viņas kristÄ«gajā pārliecÄ«bā un tradicionālā pasaules uzskatā.

Nedaudz par to, kā tas izskatās no juridiskās puses

Latvijas Republikas Satversmes 91.pants paredz, ka cilvÄ“ka tiesÄ«bas tiek Ä«stenotas bez jebkādas diskriminācijas. LR Satversmes komentāros (izdots Latvijas VÄ“stnesis, 2011) tiesÄ«bu zinātnieks Egils Levits, komentÄ“jot šo Satversmes pantu ir norādÄ«jis, ka minÄ“tās konstitucionālās normas tvÄ“rums nedrÄ«kst bÅ«t šaurāks nekā Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu Hartas tvÄ“rums, tādēļ LR SatversmÄ“ noteiktais diskriminācijas aizliegums satur šÄdu aizliegto kritÄ“riju katalogu: rase un ādas krāsa, tautÄ«ba, etniskā piederÄ«ba, valoda, dzimšana un izcelsme, dzimums, vecums, invaliditāte, Ä£enÄ“tiskās Ä«pašÄ«bas, seksuālā orientācija, reliÄ£iskā pārliecÄ«ba, politiskā un cita pārliecÄ«ba, pasaules uzskats, partijas piederÄ«ba, sociālais stāvoklis un sociālā izcelsme, dienesta stāvoklis, manta un citi lÄ«dzÄ«gi apstākļi.

LR Satversmes 89.pants paredz, ka valsts atzÄ«st un aizsargā cilvÄ“ka pamattiesÄ«bas saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem lÄ«gumiem. Viens no šÄdiem starptautiski saistošajiem lÄ«gumiem ir Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu konvencija, kuras 14.pants paredz diskriminācijas aizliegumu un šÄ« panta ietvaros Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa ne reizi vien ir skatÄ«jusi lietas, kas saistÄ«tas tieši ar diskrimināciju dēļ seksuālās orientācijas. Latvijai saistoša ir arÄ« Eiropas PamattiesÄ«bu Harta, kuras 21.pantā expresis verbis ir noteikts diskriminācijas aizliegums seksuālās orientācijas dēļ.

Diskriminācijas aizliegums attiecināms vienlÄ«dz kā uz valsts iestādÄ“m, tā arÄ« uz privāto sektoru, un tas sedz dažādus aspektus – sākot no diskriminācijas aizlieguma darba tiesÄ«bu jomā, kā arÄ« attiecināms uz sociālo aizsardzÄ«bu un drošÄ«bu, piekļuvi izglÄ«tÄ«bai, medicÄ«nas pakalpojumiem un tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas mehānismiem, kā arÄ« tiesÄ«bām bez diskriminācijas saņemt un sniegt pakalpojumus, iegādāties un pārdot produktus.

Diskriminācijas aizlieguma principi ir iestrādāti vairākos LR likumos, tajā skaitā PatÄ“rÄ“tāju tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas likuma 3.1 pantā un Fizisko personu — saimnieciskās darbÄ«bas veicÄ“ju — diskriminācijas aizlieguma likums.

Tas, ka vienā likumā expresis verbis ir iekļauts aizliegums diskriminēt seksuālās orientācijas dēļ, bet otrā nav, nenozīmē, ka pakalpojumu saņēmējus var diskriminēt viņu seksuālās orientācijas dēļ, bet pakalpojumu sniedzējus nevar. Diskriminācijas aizlieguma tiesību normas vienmēr ir jāinterpretē tajā tvērumā, kādu to nosaka Satversme un starptautiskās tiesību normas.

Ja kāds ir pārliecināts, ka likums ir viņu pusÄ“ un homoseksuālus cilvÄ“kus kā pakalpojumu saņēmÄ“jus var diskriminÄ“t (jo likums to expresis verbis neaizliedz) – nu droši ejiet uz tiesu! Ar nepacietÄ«bu sekošu, kādi argumenti tiks izmantoti, lai pārliecinātu tiesu, ka kādu ar diskriminÄ“t. Kā arÄ« gribÄ“šu redzÄ“t to tiesu, kurai pie lÄ«dzšinÄ“jās tiesu prakses bÅ«s pārliecinoši argumenti, ka diskriminācija seksuālās orientācijas dēļ ir attaisnojama.

Tagad nedaudz par izskanÄ“jušajiem viedokļiem.

Fotogrāfs ir pakalpojumu sniedzējs vai mākslinieks?

Lai šo izšÄ·irtu, bÅ«tu ļoti vÄ“rtÄ«gi pārlasÄ«t PatÄ“rÄ“tāju tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas likumā sniegtos terminu skaidrojumus –

pakalpojuma sniedzÄ“js — fiziskā vai juridiskā persona, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbÄ«bas ietvaros sniedz pakalpojumu patÄ“rÄ“tājam, arÄ« izmantojot citu personu starpniecÄ«bu, kuras rÄ«kojas pakalpojuma sniedzÄ“ja vārdā vai uzdevumā,

pakalpojums — personas saimnieciskās vai profesionālās darbÄ«bas ietvaros par atlÄ«dzÄ«bu vai bez tās izpildÄ«ts patÄ“rÄ“tāja pasÅ«tÄ«jums vai tāda ar patÄ“rÄ“tāju noslÄ“gta lÄ«guma pildÄ«šana, saskaņā ar kuru tiek iznomāta kāda lieta, uzlabota vai pārveidota esoša lieta vai tās Ä«pašÄ«bas vai veikts darbs, vai gÅ«ts nematerializÄ“ts darba rezultāts;

patÄ“rÄ“tājs — fiziskā persona, kas izsaka vÄ“lÄ“šanos iegādāties, iegādājas vai varÄ“tu iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolÅ«kam, kurš nav saistÄ«ts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbÄ«bu.

ŠÄ·iet, ka nevienam nav šaubu, ka fotogrāfe L.Š. sniedz savus profesionālos pakalpojumus patÄ“rÄ“tājiem, rÄ«kojoties pÄ“c patÄ“rÄ“tāja (klienta) lÅ«guma un norādÄ«jumiem, un par šiem pakalpojumiem saņem atlÄ«dzÄ«bu. Pakalpojuma un produkta radÄ«šana ir tiešÄ veidā saistÄ«ta ar klienta izteikto lÅ«gumu veidot noteikta veida fotosesiju un tās rezultātā par samaksu saņemt profesionālas fotogrāfijas.

Šis radošÄs profesijas pakalpojums pÄ“c bÅ«tÄ«bas ne ar ko neatšÄ·iras no citu radošo profesiju pakalpojumu sniedzÄ“jiem, piemÄ“ram, arhitektiem, dizaineriem, audio un video profesionāļiem, telpu vai skatlogu noformÄ“tājiem, pasākumu organizatoriem, utt.

Savukārt mākslinieki parasti ir savu mākslu rada neatkarÄ«gi no potenciālā pircÄ“ja/pasÅ«tÄ«tāja vÄ“lmÄ“m. Mākslinieki var iedvesmoties no kā vien vÄ“las un radÄ«t ko vien vÄ“las. To produkti nav speciāli radÄ«ti kādam konkrÄ“tam pircÄ“jam/pasÅ«tÄ«tājam, un to izveidÄ“ pasÅ«tÄ«tāja vÄ“lmes un vajadzÄ«bas nespÄ“lÄ“ nekādu lomu. Mākslinieka radÄ«to produktu (fotogrāfiju, gleznu, skulptÅ«ru, instalāciju, utt) klienti var iegādāties tādu, kāds tas ir radÄ«ts. Turklāt šo produktu var iegādāties jebkurš, jo nav radÄ«ts tieši vienam konkrÄ“tam pasÅ«tÄ«tājam.

Tātad, ja L.Š. reklamÄ“ savus kā fotogrāfa pakalpojumus neierobežotai klientu grupai, ja viņa rada fotogrāfijas pÄ“c pasÅ«tÄ«tāja vÄ“lmÄ“m un pasÅ«tÄ«tājam ir aktÄ«va un tieša ietekme uz to, kā pakalpojumi un produkti tiks radÄ«ti un izmantoti (fotogrāfijās attÄ“loti paši pasÅ«tÄ«tāji), un pasÅ«tÄ«tājs veic samaksu par šiem pakalpojumiem, tad uz L.Š. nepārprotami ir attiecināmi visi tie likumu nosacÄ«jumi, kas attiecas uz pakalpojumu sniedzÄ“jiem.

Vai privāts pakalpojumu sniedzējs var atteikt klientam?

Protams, var! Ja atteikums ir „es tajā dienā & laikā nestrādāju, jo man ir cits darba laiks/grafiks ir aizņemts ar citiem klientiem, utt.” vai „mana specializācija nav Ä£imenes fotogrāfijas, jo es specializÄ“jos tikai ainavu/auto/arhitektÅ«ras/dzÄ«vnieku/u.c. fotografÄ“šanā, tādēļ nevaru jums palÄ«dzÄ“t” – šÄdi atteikumi ir pilnÄ«gi pamatoti. BÅ«tiskākais ir, ka šÄdu atteikumu varÄ“tu saņemt jebkurš, neskatoties uz viņu rasi, etnisko piederÄ«bu, reliÄ£isko pārliecÄ«bu vai seksuālo orientāciju. Ja lesbiešu pārim atsaka, jo „nav laika”, bet tÅ«daļ pÄ“c tam piezvana heteroseksuāls pāris un vÄ“las tos pašus pakalpojumus tajā pašÄ dienā & laikā un tad pÄ“kšÅ†i „ir laiks”, tad arÄ« tas var liecināt par diskrimināciju.

KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā atteikums tieši un nepārprotami bija saistÄ«ts ar personu seksuālo orientāciju, lÄ«dz ar to tas nepārprotami uzskatāms par diskrimināciju. Atteikt pakalpojumu sniegšanu, pamatojot to ar personas piederÄ«bu noteiktai grupai, Ä«paši, ja tā ir iekļauta aizsargājamo kritÄ“riju katalogā, tad tas ir nepārprotams likuma pārkāpums un šÄda darbÄ«ba ir aizliegta ar likumu.

Tieši tāpat kā kristiešu fotogrāfe nedrÄ«kst atteikt fotosesiju lesbiešu Ä£imenei, tāpat arÄ« frizieris-gejs nevar atteikties griezt matus mācÄ«tājam tikai tādēļ, ka frizierim ir nepatika pret kristiešiem. Tieši tāpat neviens nedrÄ«kst veikalā atteikt pārdot maizi tumšÄdainam cilvÄ“kam, tāpat arÄ« autoservisa darbinieki nevar atteikties remontÄ“t mašÄ«nu, kurā atrodas pareizticÄ«go ikoniņas. Bankas nevar atteikties apkalpot ārlaulÄ«bā dzimušus bÄ“rnus, savukārt apdrošināšanas kompānijas nevar atteikties sniegt invalÄ«dam apdrošināšanas pakalpojumus. Vienalga vai pakalpojumu sniedzÄ“js ir valsts iestāde vai privāts uzņēmums, vienalga vai uzņēmums ir liels vai mazs – diskriminācija ir aizliegta.

Vai kristiešu cilvÄ“ktiesÄ«bas un viņu pasaules uzskati nav jāaizsargā?

Ja fotogrāfe L.Š. savus pakalpojumus sniedz kā juridiska persona (piem., caur savu SIA vai mikrouzņēmumu), tad juridiskai personai nav un nevar bÅ«t reliÄ£iskas pārliecÄ«bas tās cilvÄ“ktiesÄ«bu aizsardzÄ«bas izpratnÄ“. Tikai fiziskas personas var baudÄ«t cilvÄ“ktiesÄ«bas.

L.Š. kā privātpersonai ir tiesÄ«bas uz saviem reliÄ£iskajiem uzskatiem un pārliecÄ«bu, kā arÄ« tiesÄ«bas paust savus uzskatus. Šeit gan ir jānorāda, ka LR Satversmes 116.pants paredz, ka vārda un izpausmes brÄ«vÄ«bu var ierobežot, ja tas aizskar citu cilvÄ“ku pamattiesÄ«bas. BÅ«tiski ir arÄ« norādÄ«t, ka Satversme neparedz atļauju diskriminÄ“t tādēļ, ka tas atbilst personas reliÄ£iskiem un pasaules uzskatiem.

No tā izriet, ka L.Š. ir tiesÄ«bas uz savu reliÄ£isko pārliecÄ«bu, bet tas nedod viņai kā pakalpojumu sniedzÄ“jam tiesÄ«bas kādu diskriminÄ“t.

Lielbritānijā ir divas slavenas tiesu lietas – Lee v Ashers Bakery [2016] un Bull v Hall [2013], kurās tika skatÄ«tas lÄ«dzÄ«gi gadÄ«jumi.

Bull v Hall [2013] lietā kristieši savā viesu namā atteicās atļaut homoseksuālam pārim nakšÅ†ot vienā divvietÄ«gajā istabiņā, sakot, ka viņi kā kristieši divvietÄ«gas istabiņās atļauj gulÄ“t tikai laulātiem heteroseksuāliem pāriem, bet neprecÄ“tiem pāriem ir jāguļ atsevišÄ·Äs vienvietÄ«gās istabiņās.

Savukārt Lee v Ashers Bakery [2016] kristiešu pāris, kuriem piederÄ“ja beÄ·ereja Ziemeļīrijā, atteicās izgatavot kÅ«ku, kuras rotājumi paustu atbalstu geju laulÄ«bām.

Abas lietas nonāca lÄ«dz UK augstākajai tiesai un abās lietās tiesa norādÄ«ja, ka kristiešiem kā pakalpojumu sniedzÄ“jiem nebija tiesÄ«bas diskriminÄ“t savus klientus dēļ viņu seksuālās orientācijas.

Ar nepacietÄ«bu gaidÄ«šu, vai sāpinātās divas mammas vÄ“rsÄ«sies pret fotogrāfi tiesā un ko šÄdās lietās teiks tiesas Latvijā.

Pārpublicēts no http://ineseejugbo.blogspot.com