Iesaki rakstu:

Francijas prezidenta vÄ“lÄ“šanu kampaņa attÄ«stās pÄ“c tā paša scenārija, ko jau apskatÄ«ju Austrijas vÄ“lÄ“šanu sakarā: valdošo partiju oficiālie pārstāvji netiks finālā. PÄ“c sociologu branžas globālās izblamÄ“šanās pÄ“rnā gada svarÄ«gāko notikumu prognozÄ“šanā nešÄ·iet prātÄ«gi uzņemties kaut jel kādu atbildÄ«bu par aptauju datu interpretÄ“šanu, tomÄ“r viens ir skaidrs: valsts populārākā politiÄ·e ir Marina Le Pena, kura klasifikācijas labad tiek skaitÄ«ta pie galÄ“ji labÄ“jiem. Lai kaut kā šo eirorastiem neÄ“rto situāciju appušÄ·otu, viņai permanenti uzkarināta populisma birka.

Maza atkāpe par birkām. MÅ«su pašu atmiņā no astoņdesmitajiem gadiem mÄ“s zinām, kā atšÄ·Ä«rās vadošo un virzošo uzkārto birku nÄ“sātāji: buržuāziskie nacionālisti savā vairumā prata runāt trÄ«s valodās, no kurām divās brÄ«vi, bet internacionālisti – tikai vienā, pie kam ne vienmÄ“r bez grÅ«tÄ«bām. LÄ«dzÄ«gi šodien ar populisma birku, ko visu nokrāsu eirorasti izmanto kā derogatÄ«vu klasifikatoru. Viņu valodā populisti ir tie, kas runā tautai saprotamiem vārdiem un sola darÄ«t skaidras, vienkāršas un izpildāmas lietas, tādas kā robežu kontrole, valsts suverenitātes atgÅ«šana utt. Tas esot tik slikti, ka ne izsacÄ«t. Vadošie un virzošie turpretÄ« sola vai nu nesaprotamas, vai neiespÄ“jamas, vai arÄ« gluži vienkārši nepieņemamas lietas, kuras tātad ir kas populismam pretÄ“js.

Francijas prezidenta vÄ“lÄ“šanu formula gan jau nodrošinās rezultātu, par kuru eirorasti varÄ“s raportÄ“t kā kārtÄ“jo uzvaru: populisms sakauts, urrrā! Proti, otrajā kārtā sacenšas pirmās kārtas divi populārākie, un tad izrādÄ«sies, ka sakostiem zobiem gan tradicionāli labÄ“jie, gan kreisie, gan galÄ“ji kreisie (uzmanÄ«bu! tos nedrÄ«kst saukt par populistiem, tur ir komunisti, maosti, anarhisti un visādi citādi gaismas spÄ“kiem noderÄ«gi ļauži!) nobalsos ne tik daudz par kādu, cik pret Le Penu.

Un uz šÄ« kārtÄ“jās gaismas spÄ“ku uzvaras fona otrā plānā paliks jautājums: kas noticis ar vadošajiem un virzošajiem? Jo otrās vÄ“lÄ“šanu kārtas favorÄ«ts Emanuels Makrons nav ne labÄ“jo istablišmenta, ne oficiāls sociālistu kandidāts, formāli viņam nav pat partijas. Visu pÄ“ckara periodu ir valdÄ«juši tieši šie, prātÄ«gie sociālisti vai korekti labÄ“jie, lÄ«dz šai reizei. NÄ«derlandÄ“ labÄ“jie izspruka, negaidÄ«ti uzbrÅ«kot ar galÄ“ji labÄ“jiem nozagtiem ieročiem, bet kreisie klupa un krita tā, kā sen nebija redzÄ“ts.

Kas noticis ar sociālistiem? Kur palikuši kreisie?

Esam apraduši, ka pÄ“c eksaltÄ“tā čekista Bojāra ārdÄ«šanās Latvijā sociāldemokrāti vairs nav organizÄ“ts spÄ“ks, bet Francijā?! Bezmaksas veselÄ«bas aprÅ«pes un izglÄ«tÄ«bas leiputrijā, kurā ienākuma nodoklis ir no 14% lÄ«dz 45%, bet darba nedēļa 35 stundas (un tas ir tikai tad, kad nestreiko)? UzvarÄ“jušÄ sociālisma paraugkolhozā! Kur ir uzvarÄ“tāji?

VÄ“l viena atkāpÄ«te, šoreiz par definÄ«cijām. Kad pazÄ«stamā komuniste SarmÄ«te Ä’lerte nāca ar iniciatÄ«vu veidot VienotÄ«bu, viņa smieklÄ«gi stulbā kārtā pasludināja, ka valstÄ« ir tikai trÄ«s labÄ“ji politiski spÄ“ki un tiem tad nu ir jāapvienojas. Pie labÄ“jiem viņa pieskaitÄ«ja arÄ« Štokenberga­–Pabrika Ä“rmoto veidojumu, kurš pilnÄ«gi oficiāli bija pieteicies kļūt par kreiso spÄ“ku avangardu, ņēmās ap pensiju referendumu un ko tik ne. Izrādās, intellectually challenged personām labÄ“jais ir sinonÄ«ms labajiem vai pat labiešiem, un lÄ«dz ar to pretnis – kreisais – ir sliktais. ŠÄ« sociālpolitiskā šizofrÄ“nija šobrÄ«d kļuvusi tikpat kā par normu, pilnÄ«bā pazaudÄ“jot politiskā kreisā jÄ“dziena sākotnÄ“jo saturu.

Tiem, kurus šÄ« tÄ“ma interesÄ“ dziļāk, iesaku iepazÄ«ties ar kādu pirms dažiem gadiem veiktu pÄ“tÄ«jumu, kura virsraksts varÄ“tu bÅ«t šÄds: Latvijas sabiedrÄ«ba labprāt sevi uzskata par labÄ“ju un liberālu, bet patiesÄ«bā ir kreisa un konservatÄ«va. PÄ“tÄ«jumā atrodamas arÄ« definÄ«cijas, tiesa, ne pašÄ sākumā. Saite šeit: http://bit.ly/2oc7Ojf

Jau rakstÄ«ju par isteblišmenta spÄ“ju politiskās izdzÄ«vošanas cīņā izraut konkurentiem sabiedriskās dienas kārtÄ«bas garšÄ«gākos gabaliņus, kā Vācijas korekti labÄ“jie pilnÄ«bā pārņēma zaļo ekstrÄ“mistu ideju racionālo daļu, atstājot šiem mazāk Ä“damo. Ienaidnieka sirds apÄ“šana izsenis ir mitoloÄ£isks pretinieka spÄ“ka pārņemšanas rituāls, un arÄ« zinātniski tas esot eksokanibālisma skaidrojums.

Slavenajā brāļu Grimmu pasakā ļaunā pamāte ne tikai vÄ“las savas skaistuma konkurentes nāvi, bet pavÄ“l medniekam kā pierādÄ«jumu pārnest SniegbaltÄ«tes iekšÄ“jos orgānus. Man nav pa rokai pasakas teksta, bet atmiņā palicis tāds kā konfÅ«zs: pasÅ«tÄ«jumā figurÄ“ja plaušas un aknas, bet atnesta tika kāda meža zvÄ“ra sirds.

19. gadsimta klÄ«rÄ«gums nav ļāvis autoriem aprakstÄ«t acÄ«mredzami neizbÄ“gamo: ļaunā pamāte bija iecerÄ“jusi orgānus apÄ“st savas lÄ«derpozÄ«cijas nostiprināšanai. Tā, kā to lÄ“nām un prātÄ«gi paveica Vācijas labÄ“jie centristi ar zaļo vides saudzÄ“šanas aknām, bet NÄ«derlandes Marks Rute vienā rāvienā ar Vildersa antiislamisko sirdi.

Eiropas kreisie un liberāļi pa tam lāgam neatlaidÄ«gi noņemas ar sociālpolitisku pašnāvÄ«bu, sociālā taisnÄ«guma un labklājÄ«bas tÄ“mas atstājot isteblišmentam, bet pašiem pārslÄ“dzoties uz margināliem jautājumiem. Viņu dienaskārtÄ«bā transpersonu tiesÄ«bas publisko tualešu lietošanā ir megasvarÄ«gākas par pensionāru cīņu par izdzÄ«vošanu. ŠÄda uzvedÄ«ba atgādina karaļa LÄ«ra traģēdiju, ilÅ«ziju vadÄ«tam sadalot un atdodot savu valsti, ar neizbÄ“gami traÄ£isku finālu.

SevišÄ·i krasi tas šobrÄ«d izpaužas Lielbritānijā, kur leiboristu vadÄ«ba nonākusi entuziastisku politmargināļu kontrolÄ“. Tas gan ir jauki pašu noskaņojuma uzturÄ“šanai, bet gandrÄ«z droši padara tos par mazsvarÄ«giem opozicionāriem uz ilgāku laiku. Piedāvāju dažus netulkotus citātus no Džona Greja raksta ”The closing of the liberal mind, The folly of the masses has replaced the wisdom of crowds as the dominant theme of our politics” vairāk nekā simts gadu vecajā kreiso intelektuāļu ietekmÄ«gajā izdevumā New Statesman.

“From being a broad-based institution that defended the interests of working people, Labour has morphed into a vehicle for an alienated fringe of the middle class that finds psychological comfort in belonging in an anti-capitalist protest movement.”

” The defining feature of Corbynite Labour is not an anachronistic utopian socialism, but a very modern kind of liberal narcissism.”

” There have always been many liberalisms, but the mutation in liberal thinking over the past few decades has been deep and radical. From being a philosophy that aimed to give a theoretical rationale to a way of life based on the practice of toleration, it has become a mindset that defines itself by enmity to that way of life.”

Raksts tapis Ä«si pirms ASV vÄ“lÄ“šanām, te ir saite uz visu tekstu: http://bit.ly/2fhoe5U

Britu piemÄ“rs ir ļoti svarÄ«gs citā aspektā, brexit referenduma palicÄ“ju kampaņas traÄ£iskā alošanās bija balstÄ«šanās uz racionāliem ekonomiskiem argumentiem: ko tik briti nezaudÄ“s, ja izstāsies. Bet pretÄ« bija emocionāls, patriotisks, ekonomiskai racionalitātei pāri stāvošs patoss, vÄ“lme pašiem lemt savu likteni, jo ES ir uzrādÄ«jusi politisku impotenci ārÄ“jās drošÄ«bas jomā, robežu un migrācijas kontrolÄ“.

Jau sākumā minÄ“tajā ilustrācijā par interfronti iepretim tautas atmodai bija apbrÄ«nojami lÄ«dzÄ«ga argumentācija: kā var tik stulbi riskÄ“t ar atdalÄ«šanos no milzÄ«ga unificÄ“ta tirgus un izejvielu avotiem. LTF pretÄ« lika pilnÄ«gi antiekonomisko “pastalās, bet brÄ«vā Latvijā”. Lai kā arÄ« pÄ“c tam ir gājis, bet tai laikā šis lozungs uzvarÄ“ja. Starp citu, tika dÄ“vÄ“ts par nacionālistisku, populistisku un nesaprātÄ«gu.

Par to, kā varÄ“tu attÄ«stÄ«ties cīņa starp racionāliem un emocionāliem argumentiem kontinentālajā Eiropā, kādu diÄ“tu Francijas bijušajiem vadošajiem un virzošajiem nāksies ievÄ“rot pÄ“c Makrona uzvaras, kuru nākamo savā Ä“dienkartÄ“ iekļaus vācu tā saucamie labÄ“jie un kreisie un kāda publika sapulcÄ“sies nākamajās Eiroparlamenta dzÄ«rÄ“s pÄ“c politisko lietu kārtÄ«bas nomaiņas, nobrÅ«kot tradicionālajai labÄ“jo-kreiso-liberālo-konservatÄ«vo atskaites sistÄ“mai, lasiet šÄ« raksta otrajā daļā pÄ“c dažām dienām.

* Pārpublicēts no https://benedictingibjorg.wordpress.com/2017/04/14/gaismas-speku-suicids/