Gaismas spÄ“ku suicÄ«ds jeb SniegbaltÄ«tes pamÄte pret karali LÄ«ru
MÄrcis Bendiks* · 18.04.2017. · Komentāri (17)Francijas prezidenta vÄ“lÄ“šanu kampaņa attÄ«stÄs pÄ“c tÄ paša scenÄrija, ko jau apskatÄ«ju Austrijas vÄ“lÄ“šanu sakarÄ: valdošo partiju oficiÄlie pÄrstÄvji netiks finÄlÄ. PÄ“c sociologu branžas globÄlÄs izblamÄ“šanÄs pÄ“rnÄ gada svarÄ«gÄko notikumu prognozÄ“šanÄ nešÄ·iet prÄtÄ«gi uzņemties kaut jel kÄdu atbildÄ«bu par aptauju datu interpretÄ“šanu, tomÄ“r viens ir skaidrs: valsts populÄrÄkÄ politiÄ·e ir Marina Le Pena, kura klasifikÄcijas labad tiek skaitÄ«ta pie galÄ“ji labÄ“jiem. Lai kaut kÄ šo eirorastiem neÄ“rto situÄciju appušÄ·otu, viņai permanenti uzkarinÄta populisma birka.
Maza atkÄpe par birkÄm. MÅ«su pašu atmiÅ†Ä no astoņdesmitajiem gadiem mÄ“s zinÄm, kÄ atšÄ·Ä«rÄs vadošo un virzošo uzkÄrto birku nÄ“sÄtÄji: buržuÄziskie nacionÄlisti savÄ vairumÄ prata runÄt trÄ«s valodÄs, no kurÄm divÄs brÄ«vi, bet internacionÄlisti – tikai vienÄ, pie kam ne vienmÄ“r bez grÅ«tÄ«bÄm. LÄ«dzÄ«gi šodien ar populisma birku, ko visu nokrÄsu eirorasti izmanto kÄ derogatÄ«vu klasifikatoru. Viņu valodÄ populisti ir tie, kas runÄ tautai saprotamiem vÄrdiem un sola darÄ«t skaidras, vienkÄršas un izpildÄmas lietas, tÄdas kÄ robežu kontrole, valsts suverenitÄtes atgÅ«šana utt. Tas esot tik slikti, ka ne izsacÄ«t. Vadošie un virzošie turpretÄ« sola vai nu nesaprotamas, vai neiespÄ“jamas, vai arÄ« gluži vienkÄrši nepieņemamas lietas, kuras tÄtad ir kas populismam pretÄ“js.
Francijas prezidenta vÄ“lÄ“šanu formula gan jau nodrošinÄs rezultÄtu, par kuru eirorasti varÄ“s raportÄ“t kÄ kÄrtÄ“jo uzvaru: populisms sakauts, urrrÄ! Proti, otrajÄ kÄrtÄ sacenšas pirmÄs kÄrtas divi populÄrÄkie, un tad izrÄdÄ«sies, ka sakostiem zobiem gan tradicionÄli labÄ“jie, gan kreisie, gan galÄ“ji kreisie (uzmanÄ«bu! tos nedrÄ«kst saukt par populistiem, tur ir komunisti, maosti, anarhisti un visÄdi citÄdi gaismas spÄ“kiem noderÄ«gi ļauži!) nobalsos ne tik daudz par kÄdu, cik pret Le Penu.
Un uz šÄ« kÄrtÄ“jÄs gaismas spÄ“ku uzvaras fona otrÄ plÄnÄ paliks jautÄjums: kas noticis ar vadošajiem un virzošajiem? Jo otrÄs vÄ“lÄ“šanu kÄrtas favorÄ«ts Emanuels Makrons nav ne labÄ“jo istablišmenta, ne oficiÄls sociÄlistu kandidÄts, formÄli viņam nav pat partijas. Visu pÄ“ckara periodu ir valdÄ«juši tieši šie, prÄtÄ«gie sociÄlisti vai korekti labÄ“jie, lÄ«dz šai reizei. NÄ«derlandÄ“ labÄ“jie izspruka, negaidÄ«ti uzbrÅ«kot ar galÄ“ji labÄ“jiem nozagtiem ieroÄiem, bet kreisie klupa un krita tÄ, kÄ sen nebija redzÄ“ts.
Kas noticis ar sociÄlistiem? Kur palikuši kreisie?
Esam apraduši, ka pÄ“c eksaltÄ“tÄ Äekista BojÄra ÄrdÄ«šanÄs LatvijÄ sociÄldemokrÄti vairs nav organizÄ“ts spÄ“ks, bet FrancijÄ?! Bezmaksas veselÄ«bas aprÅ«pes un izglÄ«tÄ«bas leiputrijÄ, kurÄ ienÄkuma nodoklis ir no 14% lÄ«dz 45%, bet darba nedēļa 35 stundas (un tas ir tikai tad, kad nestreiko)? UzvarÄ“jušÄ sociÄlisma paraugkolhozÄ! Kur ir uzvarÄ“tÄji?
VÄ“l viena atkÄpÄ«te, šoreiz par definÄ«cijÄm. Kad pazÄ«stamÄ komuniste SarmÄ«te Ä’lerte nÄca ar iniciatÄ«vu veidot VienotÄ«bu, viņa smieklÄ«gi stulbÄ kÄrtÄ pasludinÄja, ka valstÄ« ir tikai trÄ«s labÄ“ji politiski spÄ“ki un tiem tad nu ir jÄapvienojas. Pie labÄ“jiem viņa pieskaitÄ«ja arÄ« Štokenberga–Pabrika Ä“rmoto veidojumu, kurš pilnÄ«gi oficiÄli bija pieteicies kļūt par kreiso spÄ“ku avangardu, ņēmÄs ap pensiju referendumu un ko tik ne. IzrÄdÄs, intellectually challenged personÄm labÄ“jais ir sinonÄ«ms labajiem vai pat labiešiem, un lÄ«dz ar to pretnis – kreisais – ir sliktais. ŠÄ« sociÄlpolitiskÄ šizofrÄ“nija šobrÄ«d kļuvusi tikpat kÄ par normu, pilnÄ«bÄ pazaudÄ“jot politiskÄ kreisÄ jÄ“dziena sÄkotnÄ“jo saturu.
Tiem, kurus šÄ« tÄ“ma interesÄ“ dziļÄk, iesaku iepazÄ«ties ar kÄdu pirms dažiem gadiem veiktu pÄ“tÄ«jumu, kura virsraksts varÄ“tu bÅ«t šÄds: Latvijas sabiedrÄ«ba labprÄt sevi uzskata par labÄ“ju un liberÄlu, bet patiesÄ«bÄ ir kreisa un konservatÄ«va. PÄ“tÄ«jumÄ atrodamas arÄ« definÄ«cijas, tiesa, ne pašÄ sÄkumÄ. Saite šeit: http://bit.ly/2oc7Ojf
Jau rakstÄ«ju par isteblišmenta spÄ“ju politiskÄs izdzÄ«vošanas cÄ«Å†Ä izraut konkurentiem sabiedriskÄs dienas kÄrtÄ«bas garšÄ«gÄkos gabaliņus, kÄ VÄcijas korekti labÄ“jie pilnÄ«bÄ pÄrņēma zaļo ekstrÄ“mistu ideju racionÄlo daļu, atstÄjot šiem mazÄk Ä“damo. Ienaidnieka sirds apÄ“šana izsenis ir mitoloÄ£isks pretinieka spÄ“ka pÄrņemšanas rituÄls, un arÄ« zinÄtniski tas esot eksokanibÄlisma skaidrojums.
SlavenajÄ brÄļu Grimmu pasakÄ Ä¼aunÄ pamÄte ne tikai vÄ“las savas skaistuma konkurentes nÄvi, bet pavÄ“l medniekam kÄ pierÄdÄ«jumu pÄrnest SniegbaltÄ«tes iekšÄ“jos orgÄnus. Man nav pa rokai pasakas teksta, bet atmiÅ†Ä palicis tÄds kÄ konfÅ«zs: pasÅ«tÄ«jumÄ figurÄ“ja plaušas un aknas, bet atnesta tika kÄda meža zvÄ“ra sirds.
19. gadsimta klÄ«rÄ«gums nav ļÄvis autoriem aprakstÄ«t acÄ«mredzami neizbÄ“gamo: ļaunÄ pamÄte bija iecerÄ“jusi orgÄnus apÄ“st savas lÄ«derpozÄ«cijas nostiprinÄšanai. TÄ, kÄ to lÄ“nÄm un prÄtÄ«gi paveica VÄcijas labÄ“jie centristi ar zaļo vides saudzÄ“šanas aknÄm, bet NÄ«derlandes Marks Rute vienÄ rÄvienÄ ar Vildersa antiislamisko sirdi.
Eiropas kreisie un liberÄļi pa tam lÄgam neatlaidÄ«gi noņemas ar sociÄlpolitisku pašnÄvÄ«bu, sociÄlÄ taisnÄ«guma un labklÄjÄ«bas tÄ“mas atstÄjot isteblišmentam, bet pašiem pÄrslÄ“dzoties uz marginÄliem jautÄjumiem. Viņu dienaskÄrtÄ«bÄ transpersonu tiesÄ«bas publisko tualešu lietošanÄ ir megasvarÄ«gÄkas par pensionÄru cīņu par izdzÄ«vošanu. ŠÄda uzvedÄ«ba atgÄdina karaļa LÄ«ra traģēdiju, ilÅ«ziju vadÄ«tam sadalot un atdodot savu valsti, ar neizbÄ“gami traÄ£isku finÄlu.
SevišÄ·i krasi tas šobrÄ«d izpaužas LielbritÄnijÄ, kur leiboristu vadÄ«ba nonÄkusi entuziastisku politmarginÄļu kontrolÄ“. Tas gan ir jauki pašu noskaņojuma uzturÄ“šanai, bet gandrÄ«z droši padara tos par mazsvarÄ«giem opozicionÄriem uz ilgÄku laiku. PiedÄvÄju dažus netulkotus citÄtus no Džona Greja raksta ”The closing of the liberal mind, The folly of the masses has replaced the wisdom of crowds as the dominant theme of our politics” vairÄk nekÄ simts gadu vecajÄ kreiso intelektuÄļu ietekmÄ«gajÄ izdevumÄ New Statesman.
“From being a broad-based institution that defended the interests of working people, Labour has morphed into a vehicle for an alienated fringe of the middle class that finds psychological comfort in belonging in an anti-capitalist protest movement.”
” The defining feature of Corbynite Labour is not an anachronistic utopian socialism, but a very modern kind of liberal narcissism.”
” There have always been many liberalisms, but the mutation in liberal thinking over the past few decades has been deep and radical. From being a philosophy that aimed to give a theoretical rationale to a way of life based on the practice of toleration, it has become a mindset that defines itself by enmity to that way of life.”
Raksts tapis Ä«si pirms ASV vÄ“lÄ“šanÄm, te ir saite uz visu tekstu: http://bit.ly/2fhoe5U
Britu piemÄ“rs ir ļoti svarÄ«gs citÄ aspektÄ, brexit referenduma palicÄ“ju kampaņas traÄ£iskÄ alošanÄs bija balstÄ«šanÄs uz racionÄliem ekonomiskiem argumentiem: ko tik briti nezaudÄ“s, ja izstÄsies. Bet pretÄ« bija emocionÄls, patriotisks, ekonomiskai racionalitÄtei pÄri stÄvošs patoss, vÄ“lme pašiem lemt savu likteni, jo ES ir uzrÄdÄ«jusi politisku impotenci ÄrÄ“jÄs drošÄ«bas jomÄ, robežu un migrÄcijas kontrolÄ“.
Jau sÄkumÄ minÄ“tajÄ ilustrÄcijÄ par interfronti iepretim tautas atmodai bija apbrÄ«nojami lÄ«dzÄ«ga argumentÄcija: kÄ var tik stulbi riskÄ“t ar atdalÄ«šanos no milzÄ«ga unificÄ“ta tirgus un izejvielu avotiem. LTF pretÄ« lika pilnÄ«gi antiekonomisko “pastalÄs, bet brÄ«vÄ LatvijÄ”. Lai kÄ arÄ« pÄ“c tam ir gÄjis, bet tai laikÄ šis lozungs uzvarÄ“ja. Starp citu, tika dÄ“vÄ“ts par nacionÄlistisku, populistisku un nesaprÄtÄ«gu.
Par to, kÄ varÄ“tu attÄ«stÄ«ties cīņa starp racionÄliem un emocionÄliem argumentiem kontinentÄlajÄ EiropÄ, kÄdu diÄ“tu Francijas bijušajiem vadošajiem un virzošajiem nÄksies ievÄ“rot pÄ“c Makrona uzvaras, kuru nÄkamo savÄ Ä“dienkartÄ“ iekļaus vÄcu tÄ saucamie labÄ“jie un kreisie un kÄda publika sapulcÄ“sies nÄkamajÄs Eiroparlamenta dzÄ«rÄ“s pÄ“c politisko lietu kÄrtÄ«bas nomaiņas, nobrÅ«kot tradicionÄlajai labÄ“jo-kreiso-liberÄlo-konservatÄ«vo atskaites sistÄ“mai, lasiet šÄ« raksta otrajÄ daÄ¼Ä pÄ“c dažÄm dienÄm.
* PÄrpublicÄ“ts no https://benedictingibjorg.wordpress.com/2017/04/14/gaismas-speku-suicids/