Iesaki rakstu:

Gunitas Kaņepes nošautās lÅ«šu mātes skandāls deva iespÄ“ju vietÄ“jiem gaiļiem - kuri sevi dÄ“vÄ“ par „medniekiem” - publiski nodemonstrÄ“t savu trulumu, stulbumu un uzpÅ«tÄ«bu visā krāšÅ†umā. Dažu dienu laikā savus uzskatus par ne-medniekiem pauda ZemkopÄ«bas ministrijas ierÄ“dņi Valters LÅ«sis un Jānis Bārs, kā arÄ« mednieku organizāciju vadÄ«tāji Jānis Baumanis un Haralds Barviks.

Apkopojot medÄ«bu ideologu prātuļojumus, iezÄ«mÄ“jās šÄda aina: no dabas (lasi - meža) attālinātie ne-mednieki nesaprotot, ka decembrÄ« lÅ«šu mazuļi vairs nav nekādi pÅ«kaini un nevarÄ«gi kaÄ·Ä“ni, bet gan absolÅ«ti patstāvÄ«gi plÄ“sÄ“ji, kuriem nomedÄ«t stirnu nesagādā nekādas grÅ«tÄ«bas. Protams, neiztika arÄ« bez jau ierastajiem pantiņiem par „zinātni” un „stabilajām vilku un lÅ«šu populācijām”, kuras vajag saprātÄ«gi apmedÄ«t, lai Latvija nepārvÄ“rstos par vilku un lÅ«šu rezervātu, kur nemitÄ«gi notiek uzbrukumi aitām, suņiem un pašiem cilvÄ“kiem. Nobeigumā sekoja slavas dziesmas čaklajiem medniekiem, kuri, nošaujot mežacÅ«kas un aļņus, no milzÄ«giem postÄ«jumiem pasargājot zemkopjus un mežsaimniekus.

No pievienotajiem attÄ“liem, kuros redzams Latvijas valsts mežos strādājošais jurists Mārtiņš Putniņš, ikviens var apskatÄ«t decembrÄ« nošautos lÅ«sÄ“nus un padomāt, cik ticami ir mednieku apgalvojumi, ka, nošaujot viņu māti, šie lÅ«sÄ“ni izdzÄ«vos, jo ir "stirnu bieds".

Tāpat ikviens var paskatÄ«ties portāla medniekiem.lv trofeju galeriju un redzÄ“t, cik lieli ir pieauguši lÅ«ši (meitenes dzimumgatavÄ«bu sasniedz 2 gadu vecumā, bet puiši - 3 gadu vecumā) un cik – 6-7 mÄ“nešus veci kaÄ·Ä“ni decembrÄ«. StarpÄ«ba ir tik uzkrÄ«toša, ka ikvienam medniekam Gunitas Kaņepes vietā uzreiz vajadzÄ“ja bÅ«t skaidram, ka ieraudzÄ«tais dzÄ«vnieks ir pieaudzis lÅ«sis - lÄ«dz ar to pastāv iespÄ“ja, ka tā ir māte ar mazuļiem.

Pieaugušiem lÅ«šiem izdevusies nav katra medÄ«bu reize - nav tā, ka lÅ«sis laiski pieiet klāt stirnai, kura vÄ“l nometas augšpÄ“dus un ļauj lÅ«sim viņu nokost. LÅ«šu mazuļi zīž pienu lÄ«dz 3-6 mÄ“nešu vecumam - tātad uz decembri, kad sākas lÅ«šu medÄ«bu sezona, viņi tikai pārtrauc zÄ«st pienu. LÅ«šu mazuļiem svarÄ«ga ir katra medÄ«bu pieredze kopā ar māti, un to viņi tikai sāk apgÅ«t vÄ“lā rudenÄ« / ziemas sākumā – lÄ«dz ar to, ja nošauj māti decembrÄ«, tad liela varbÅ«tÄ«ba, ka mazuļi ies bojā.

KārtÄ“jo reizi apstiprinās tas, ko par medniekiem saka Jānis Ozoliņš (bijušais VMD MedÄ«bu daļas vadÄ«tājs un vilku/lÅ«šu monitoringa vadÄ«tājs): “Latvijas vidusmÄ“ra mednieks pat ar medÄ«bu vadÄ«tāja kvalifikāciju noteikti nav profesionālis savvaļas populāciju apsaimniekošanā.” Un tas pÄ“c 20 gadus ilgām pÅ«lÄ“m izskaidrot elementāras lietas par vilku un lÅ«šu monitoringu. Mednieku ideologiem V.LÅ«sim, J.Baumanim, H. Barvikam un L.Dombrovskai patÄ«k murmināt [frāzÄ«tes] par "zinātni" un "monitoringu", bet izpratne par monitoringa parametriem viņiem joprojām ir tumša bilde.

Par Latvijas mednieku poļitruku stulbumu lielāks ir tikai viņu melÄ«gums un liekulÄ«ba. Kā raksturÄ«gu piemÄ“ru aplÅ«kosim nemitÄ«gās vaimanas par Zviedrijas vilkiem, kas specializÄ“jušies medÄ«bu suņu nokošanā. Zviedrijā gadā notiek 30-40 vilku uzbrukumi medÄ«bu suņiem, un 80% no šiem incidentiem notiek tieši medÄ«bu laikā. IzvÄ“rtÄ“jot datus, izrādÄ«jās, ka, rÄ«kojot medÄ«bas vilku pāra teritorijā, varbÅ«tÄ«ba, ka medÄ«bu suns tiks savainots vai nogalināts, ir 1 no 9000 medÄ«bu dienām un 1 no 5000 medÄ«bu dienām, ja medÄ«bas notiek vilku Ä£imenes teritorijā. Tātad, ja 150 mednieki rÄ«ko medÄ«bas 20 dienas sezonā, tad incidents notiks reizi trijos gados, ja medÄ«bas notiek vilku pāra teritorijā, un reizi divos gados, ja medÄ«bas notiek vilku Ä£imenes teritorijā.

Tāpat nozÄ«me ir medÄ«bu suņa šÄ·irnei - gandrÄ«z visi takši un dzinÄ“jsuņi sadursmÄ“ iet bojā, bet tikai daži bÄ«gli un zviedru aļņu suņi. Turklāt tie suņi, kas tiek nodarbināti suņu laukumos, vilku uzbrukumus piedzÄ«vo retāk, - iespÄ“jams, tāpÄ“c, ka ir ar izkoptākām saskarsmes prasmÄ“m, un tās lieti noder konfliktsituācijās ar vilkiem. Ieteikumi, lai samazinātu uzbrukumu skaitu, ir - pirms medÄ«bām noskaidrot, vai teritorijā ir svaigas vilku pÄ“das, kā arÄ« uzturÄ“t sakarus ar vietÄ“jiem iedzÄ«votājiem par vilku pÄ“du pamanÄ«šanu un nodrošināt suņus ar aizsargvesti, un katrā medÄ«bu reizÄ“ palaist vairākus suņus vienlaicÄ«gi.

Bet visa šÄ« zviedru suņu lieta nobāl Latvijas realitātes priekšÄ, kur, kā to video intervijā medÄ«bu poļitrukam Andrim Zariņam atgādina Jānis Ozoliņš, mednieki gadā nogalina 800 suņus - citus gadus pat vairākus tÅ«kstošus. Kā tas notiek var izlasÄ«t rakstā par vilku suni Reju, kuram mednieku lamatas (ar kaulu kā Ä“smu) pārlauza mugurkaulu ("PierÄ«gas mežos mednieku lamatas nogalina suni"). Mednieku reakcija bija tipiska: savu vainu neatzÄ«t un uzstāt, ka viss ir likumÄ«gi. Turklāt melÄ«gais nezinÄ«tis - portāla ”Medniekiem.lv” valdes priekšsÄ“dÄ“tājs un mednieks ar divdesmit gadu pieredzi - Andris Zariņš dievojās: "Es pirmo reizi redzu, ka suns tur ielien.” Lai gan pat es zinu vairākus medniekus, kuriem lamatas sakropļoja medÄ«bu suņus. Tāpat Teiču rezervāta nomales vilku šÄvÄ“js UÄ£is Bergmanis arÄ« var pastāstÄ«t, kā viņa medÄ«bu suņus traÄ£iski nejauši nošÄva mednieki.

Ir tikai viens jautājums - kad Latvijas medÄ«bu ideologi un poļitruki pastāstÄ«s saviem zviedru kolÄ“Ä£iem, ka viņi gadā nogalina vairākus tÅ«kstošus suņu, un kad atzÄ«sies Latvijas sabiedrÄ«bai, ka štopÄ“ četras reizes vairāk medÄ«juma gaļas nekā zviedru nabadziņi? Jo, lai gan ieteicamais maksimālais sarkanās gaļas daudzums uz pieaugušu cilvÄ“ku ir 25 kg gadā, pagājušajā sezonā nošÄva tik daudz pārnadžu, ka uz katru Latvijas badakāsi sanāca 200 kg sarkanās gaļas (Zviedrijā uz mednieku sanāk 50 kg gaļas gadā). AplÅ«kojot veselÄ«bas statistiku, redzam, ka galvenie mirstÄ«bas cÄ“loņi ir sirds un asinsvadu slimÄ«bas un ļaundabÄ«gie audzÄ“ji. 2016.gada septembrÄ« publicÄ“ja pÄ“tÄ«jumu, kur apsekojot 75 tÅ«kstošus zviedru sievietes un vÄ«riešus, tika konstatÄ“ts, ka neatkarÄ«gi no patÄ“rÄ“tā augļu un dārzeņu apjoma pārmÄ“rÄ«gs sarkanās gaļas patÄ“riņš noved pie 20-30% lielākas mirstÄ«bas no sirds un asinsvadu slimÄ«bam.

Jāņem vÄ“rā, ka runa iet par „zviedru pārmÄ“rÄ«bām” - salÄ«dzinājumā ar Latvijas badakāšiem zviedru gaļēdāji ir veÄ£etārieši. Turklāt pedantiskie zviedri ir pacentušies arÄ« noskaidrot svina daudzumu medÄ«juma gaļā. Rezultāti nav iepriecinoši - medÄ«juma gaļas Ä“dājiem svina saturs asinÄ«s ir uz pusi lielāks un 70% no vÄ«riešiem, 30% no sievietÄ“m un 40-50% no bÄ“rniem, kuri uzturā lietoja medÄ«juma gaļu, svina saturs asinÄ«s pārsniedza pieļaujamo daudzumu. Protams, arÄ« medÄ«bu suņi cieš no paaugstināta svina satura daudzuma savās asinÄ«s.

Mednieku ierastais skaitāmpantiņš ir par veselÄ«go gaļu, kuru viņi paši nomedÄ«jot. Tikai viņi aizmirst piebilst, ka brieži, aļņi, stirnas un mežacÅ«kas - ko viņi nošauj - aug un barojas ne-mednieku Ä«pašumos. Mednieku skaits uz papÄ«ra ir 20 tÅ«kstoši (jeb 1% no Latvijas sabiedrÄ«bas), bet pārnadži gandrÄ«z visu savu barÄ«bu iegÅ«st LVM apsaimniekotajos mežos (kas pieder sabiedrÄ«bai kopumā), 150 tÅ«kstošos privāto meža Ä«pašnieku platÄ«bās (no kuriem tikai nedaudzi ir mednieki) un ne-mednieku apstrādātajos sÄ“jumos.

Turklāt medÄ«bu kolektÄ«vos lielākoties nav brÄ«vu vietu, un iekšÄ tikt var tikai caur pazÄ«šanos un blatu - lÄ«dz ar to, pat ja ne-mednieki nokārtotu mednieku eksāmenu, tas nebÅ«t nenozÄ«mÄ“, ka viņi tiktu pie gaļas. Jo neviens badakāsis negrib samazināt savus 200 kg gaļas podu apjomus, un katrs rÄ«ma saprot, ka, izdalot medÄ«juma gaļas apjomu uz visiem Latvijas iedzÄ«votājiem, katram sanāk tikai 2 kg gaļas. Bet bez Ä€frikas cÅ«ku mÄ“ra paņemtajām mežacÅ«kām vispār sanāk tikai viens kilograms uz iedzÄ«votāju.

Pat, ja mednieku skaits pieaugtu lÄ«dz 3% kā tas ir Zviedrijā, tas nozÄ«mÄ“tu trÄ«sreiz mazākus gaļas podus - tādu šoka terapiju Latvijas mednieka gaļas rÄ«šanas nomocÄ«tā sirsniņa neizturÄ“tu. RijÄ«ba ir viens no septiņiem nāves grÄ“kiem, un to simbolizÄ“ hibrÄ«ds ar tārpiņgalvas mutÄ«ti un dinozaura kuņģi - kā rezultātā nelaimÄ«go nomoka mūžīgais izsalkums. TāpÄ“c resnajam badakāsim pat ar 200 kg gaļas ir par maz, un viņam skauž, ja kāds kumoss tiek arÄ« vilkam un lÅ«sim. Un, lai nodrošinātu savus gaļas podus, mednieki katru gadu apšauj 43% no vilku populācijas un 20-25% no lÅ«šu populācijas (trešdaļu no nošautajiem veido mazuļi). Rezultātā Latvijas meži ir pārvÄ“rsti par mežacÅ«ku un briežu fermu, un mednieki grib lÄ«st iekšÄ pat nacionālajos parkos SlÄ«terÄ“ un Ķemeros.

92% no iekšzemes kopprodukta (IKP) veido pilsÄ“tas un tajās dzÄ«vo 70% no Latvijas iedzÄ«votājiem, kuru vÄ“rtÄ«bas ietver lÄ«dzāspastāvÄ“šanu ar savvaļas dzÄ«vniekiem Latvijas dominÄ“jošajās / visizplatÄ«tākajās ekosistÄ“mās – mežos (no kuriem puse ir valsts Ä«pašumā) un purvos - Ä«paši ar tādu ekosistÄ“mas atslÄ“gsugu (keystone species) kā Eiropā aizsargājamā vilku suga.

Ja pārtiku iegÅ«st no lauksaimniecÄ«bas, tad savvaļas dzÄ«vnieki jāliek mierā – jāļauj Dabai regulÄ“t procesus ekosistÄ“mā (Latvijā dominÄ“jošÄ ekosistÄ“ma ir mežs, bet atslÄ“gsuga (keystone species) - kuras ietekme uz procesiem ekosistÄ“mā ievÄ“rojami pārsniedz tās pārstāvju kopÄ“jo skaitu - mežā ir tieši vilki un lÅ«ši, nevis mežacÅ«kas, brieži, stirnas vai aļņi.

PilsÄ“tu iedzÄ«votāji, kuri veido lielāko daļu IKP (lÄ«dz pat 90%), ir pret nepamatotu vardarbÄ«bu pret savvaļas dzÄ«vniekiem (tai skaitā, mednieku vÄ“lmi apšaut pÄ“c iespÄ“jas vairāk vilku un lÅ«šu, lai tikai pašiem bÅ«tu ko vairāk šaut).

Tātad pilsÄ“tnieku (tai skaitā, gaļēdāju) intereses (nostāja) attiecÄ«bā uz savvaļas dzÄ«vniekiem mežā ir atšÄ·irÄ«gas vai pat pretrunā ar mednieku interesÄ“m. Jo pilsÄ“tnieki dod priekšroku ekoloÄ£ijai mežā (lai Daba pati sakārto procesus mežā caur vilku un lÅ«šu ietekmi uz pārnadžu populācijām), nevis mežacÅ«ku u.c. pārnadžu sugu nobarošanai visu cauru gadu.

Tātad no pilsÄ“tnieku un laukos dzÄ«vojošo ne-mednieku (t.i. Latvijas iedzÄ«votāju vairākuma) viedokļa priekšroka uz pārnadžiem mežā ir vilkiem un lÅ«šiem - un nevis medniekiem.

RealitātÄ“ viss ir pilnÄ«gi otrādi: ne-mednieku Ä«pašumā un pa kluso pretÄ“ji sabiedrÄ«bas prioritātÄ“m katru gadu Latvijas mežos maksimāli apšauj Eiropā aizsargājamas sugas pārstāvjus - vilkus un lÅ«šus -, lai resnās rÄ«mas varÄ“tu nolocÄ«t 200 kg sarkanās gaļas. Kā kaut kas tāds ir iespÄ“jams? SabiedrÄ«ba ir neziņā par to, kas notiek Latvijas mežos, jo par to klusÄ“ masu mediji un bioloÄ£ijas skolotājas.

Kopš 1998.gada Latvijā vilki katru gadu tiek medÄ«ti 43% apmÄ“rā no populācijas, un laikrakstos „viedokļu daudzveidÄ«bu” pārstāv, no vienas puses, vilku un lÅ«šu monitoringa vadÄ«tājs Jānis Ozoliņš, kurš vÄ“las saglabāt vilku apmedÄ«šanu 43% apmÄ“rā (un lÅ«šu apmedÄ«šanu – 25% apmÄ“rā), un, no otras puses, mednieki, kuri pieprasa vilkus un lÅ«šus medÄ«t vÄ“l intensÄ«vāk. Savukārt vidusskolu bioloÄ£ijas skolotāju vidÅ« tipiska rÄ«cÄ«ba ir iemest aci VMD mājaslapā, kur viņas ierauga, ka Latvijā medÄ«bu sezonas beigās esot 1600 lÅ«šu un 1200 vilku. PÄ“c tam klasÄ“ ar mierÄ«gu sirdsapziņu var glupi atkārtot, ka Latvijā medÄ«bas ir nepieciešamas, lai „saprātÄ«gi kontrolÄ“tu vilku un lÅ«šu skaitu”.

Ja bÅ«tu 1600 lÅ«šu un 1200 vilku, pirms dzimst mazuļi maijā (jo „uzskaiti” veic medÄ«bu sezonas noslÄ“gumā, kad vairums lÅ«šu un vilku jau ir nošauti), tad vasarā vajadzÄ“tu bÅ«t vairāk par 3000 vilku un 3000 lÅ«šu Latvijā. PÄ“c mednieku un bioloÄ£ijas skolotāju ieskata vilki var dzÄ«vot smilšukastÄ“, bet lÅ«sÄ«ši vispār uz Ä«kšÄ·a var sÄ“dÄ“t.

TāpÄ“c viņām nebija nekādu Ä«pašu iebildumu, kad Valmieras Pārgaujas Ä£imnāzijas bioloÄ£ijas skolotāja Guna Taube 2014. gada ZiemassvÄ“tku nedēļā četru dienu laikā piedalÄ«jās lÅ«šu Ä£imenes apšaušanā Rubenes pusÄ“ (pati arÄ« vienu nošÄva). Nākamajā gadā nevienu lÅ«si Rubenes pusÄ“ nenošÄva, jo nebija vairs, ko šaut. Taubes gadÄ«jums ilustrÄ“ lÅ«šu situāciju Latvijā kopumā - tiklÄ«dz no Igaunijas neienāk lÅ«ši, tā vairs nav, ko šaut, jo lÅ«šu dzimstÄ«ba nespÄ“j nosegt iztrÅ«kumu populācijā, kuru rada Latvijas mednieku pārmÄ“rÄ«bas.

2015./2016.g. sezonā lÅ«šu sākotnÄ“jā kvota bija 150, un mednieki prognozÄ“ja, ka to ātri sasniegs un klāt piemetÄ«s vÄ“l 50 lÅ«šu atļaujas. Bet, lai gan sniegs bija visus četrus mÄ“nešus un jau 6.janvārÄ« VMD atcÄ“la teritoriālos ierobežojumus, pa visu sezonu nošÄva 115 lÅ«šus. Parasti 4/5 no kvotas nošauj VidzemÄ“ - LatgalÄ“, tas ir, reÄ£ionā, kam ir kopÄ“ja robeža ar Igauniju, kur lÅ«šu populācija bija tuvu vides ietilpÄ«bai un jaunie lÅ«ši nevarÄ“ja izcÄ«nÄ«t sev teritoriju, kur "likumÄ«gi" medÄ«t un pie izdevÄ«bas arÄ« pāroties, jo visas vietas jau bija "aizņemtas". Rezultātā šie jaunie lÅ«ši ieceļoja Latvijā (VidzemÄ“ un LatgalÄ“), kur dēļ intensÄ«vās medÄ«bu slodzes ātri atbrÄ«vojās brÄ«vas teritorijas, kur jaunienācÄ“jiem dzÄ«vot. Nākamajā sezonā viņus, protams, apšÄva.

Tā tas turpinājās, kamÄ“r divus gadus pÄ“c kārtas bija samÄ“rā bargas ziemas (2009-2011) un lÅ«šu pamatbarÄ«ba - stirnas - stipri samazinājās. Igauņi uzreiz nenoreaģēja un nesamazināja lÅ«šu kvotas lielumu. Igaunijas lÅ«šu populācija ievÄ“rojami saruka divu gadu laikā (no 103 kaÄ·enÄ“m ar mazuļiem 2011.gadā uz 46 kaÄ·enÄ“m ar mazuļiem 2013.gadā). Bet atšÄ·irÄ«bā no Latvijas viņi ir spÄ“jÄ«gi ierobežot gan vilku, gan lÅ«šu medÄ«bas - 2013.gadā ļāva nomedÄ«t 16; 2014.gadā - 2; pÄ“rn - 19 lÅ«šus. Par Latviju ir stipras šaubas - te lÅ«šus un vilkus "kapās", kamÄ“r Brisele neiejauksies.

Un tas, ka četros mÄ“nešos nošÄva 115 (kas ir mazākais rādÄ«tājs kopš 2007.gada), parāda, ka, tiklÄ«dz vairs neienāk jaunie lÅ«ši no Igaunijas, tā mÅ«sÄ“jie - pÄ“c tam, kad apšÄvuši Igaunijas lÅ«šus - vairs nevar izpildÄ«t kvotas apmÄ“ru. Šogad bÅ«s vÄ“l mazāk lÅ«šu, ko apšaut, jo lÅ«šiem dzimstÄ«ba un izdzÄ«vošanas procents ir diezgan zems - lÅ«ši ir vientuļnieki, un mātei, kura viena pati rÅ«pÄ“jas par mazuļiem, dzimst ~2 kaÄ·Ä“nu, bet gada vecumu visi lÅ«sÄ“ni nesasniedz.

2009. gadā igauņu pÄ“tnieki jaunai lÅ«senei uzlika kakla siksnu ar raidÄ«tāju un pÄ“c signāliem uzzināja, ka viņa devusies uz Latviju, kur viņai piedzima kaÄ·Ä“ni. VÄ“lāk visus nošÄva Latvijas mednieki.

Roku rokā ar rijÄ«bu iet melu kultÅ«ra, kas jāizplata masu medijos par lÅ«šiem un vilkiem, lai tikai nodrošinātu sev pienākošos 200 kg gaļas. Tā, piemÄ“ram, medÄ«bu ideologiem un poļitrukiem J.Baumanim, H.Barvikam, A.Pukstam un A.Zariņam patÄ«k šÄ¼upstÄ“t par Latvijas vilku rezervātu, kas novedÄ«s pie ekonomikas sabrukuma, bet fakti ir nepielÅ«dzami:

Latvijā mednieki nošauj lÅ«šus un vilkus virs dabiskās mirstÄ«bas procenta, un vilku blÄ«vums, salÄ«dzinot ar Poliju, Vāciju vai Minesotas un ViskonsÄ«nas štatiem, ir vismaz uz pusi mazāks – 2014.gada decembrÄ« bija šÄdi dati:

- Polijā vilku teritorija ir 61 500 km2, un dzīvo 1276 vilku jeb 20.75 vilku uz 1000 km2;

- Vācijā vilku teritorija ir 12 -13 000 km2, un dzÄ«vo 250 vilku jeb 19.2 – 20.8 vilku uz 1000 km2;

- Minesotā vilku teritorija ir 70 000 km2, un dzīvo 2221 vilku jeb 32 vilku uz 1000 km2

- Viskonsīnā vilku teritorija ir 44 000 km2, un dzīvo 771 vilku jeb 17.5 vilku uz 1000 km2

TikmÄ“r Latvijā vilku teritorija ir 30 000 km2 ,un dzÄ«vo 200-300 vilku jeb <10 vilku uz 1000 km2, un visas runas par "rezervātiem visas Latvijas teritorijā" ,"ekonomikas sabrukumu" un "cilvÄ“ku dzÄ«vÄ«bu apdraudÄ“jumu" ir pilnÄ«gs blefs, lai saglabātu esošo kārtÄ«bu. Ne Polijā, Vācijā, nedz arÄ« Minesotā un ViskonsÄ«nā ekonomika nav sabrukusi, un cilvÄ“ki ir sveiki un veseli. Turklāt visās šajās zemÄ“s gan cilvÄ“ku blÄ«vums, gan mājlopu skaits ir daudzas reizes lielāks nekā Latvijā.

Tāpat ari frāzÄ«tes par to, ka, ja aizliegs vilku un lÅ«šu medÄ«bas, tad malumednieki nošaus visus vilkus un lÅ«šus, ir jāuztver kā blefošana un apzināta melošana. MalumedÄ«bas nevar pārsniegt esošo medÄ«bu slodzi, jo:

 a) mednieki pat NeatkarÄ«gajā RÄ«ta AvÄ«zÄ“ neslÄ“pj, ka “kārtÄ«gs mednieks” nelaidÄ«s garām izdevÄ«bu nošaut vilku „saudzÄ“jamajā laikā” (kad mazuļiem ir lielākā mirstÄ«ba);

 b) malumedÄ«bas nenotiks ar karodziņiem un 100 mednieku piedalÄ«šanos;

 c) lÅ«šus lielākoties nošauj, kad ir sniegs, jo bez sniega viņi ir nemanāmi un nedzirdami (jo negaudo kā vilki) un 4 mÄ“neši no decembra lÄ«dz aprÄ«lim ir maksimāli ilgs laiks, kad potenciāli iespÄ“jams sniegs – lÄ«dz ar to praktiski pašlaik Latvijā nav nekādu medÄ«bu ierobežojumu attiecÄ«bā uz vilkiem un lÅ«šiem;

 d) Polijā ierobežojums nevis palielināja malumedÄ«bu skaitu, bet gan laika gaitā samazināja (kopš 1998.gada).

Vācijā piemÄ“rotas teritorijas ir 440 vilku Ä£imenÄ“m, un Vācijas valdÄ«ba un sabiedrÄ«ba arÄ« mÄ“rÄ·tiecÄ«gi rÄ«kojas, lai to nodrošinātu. Vācijas vides ministre Bārbara Hendriksa skaidri un gaiši pateica, ka medniekiem ir jābeidz lasÄ«t pasakas par SarkangalvÄ«ti un laiks kļūt pieaugušiem.

ValdÄ«ba izveidoja centru, kura uzdevums ir izglÄ«tot sabiedrÄ«bu par vilkiem un kā uzvesties, ja kādu vilku iznāk arÄ« ieraudzÄ«t. Centram ir piešÄ·irts 425 tÅ«kstošus eiro liels finansÄ“jums, un ikviens saprot, ka tā galvenais uzdevums ir audzināt potenciālos malumedniekus, jo neviens cits vilkus netaisās apdraudÄ“t.

Latvijas sabiedrÄ«bas sašutums par Gunitas Kaņepes trulo prieka izpausmi par nošauto lÅ«šu māti liecina nevis par „sakāpinātu emocionalitāti”, bet gan par masu mediju lÄ«dzšinÄ“jo klusÄ“šanu par to, ko mednieki dara ar Eiropā aizsargājamu sugu parstāvjiem ne-mednieku mežā. To, ka trešdaļa no visiem nošautajiem lÅ«šiem un vilkiem ir viņu mazuļi; ka pavasarÄ« nošauj vilku un lÅ«šu mammas ar mazuļiem vÄ“derā; ka populācijas ir stabilas, tikai pateicoties no Igaunijas un Lietuvas ienākošajiem lÅ«šiem un vilkiem.

Nošautā lÅ«šu māte atvÄ“ra sabiedrÄ«bai acis un izgaismoja, cik dÄ«vaina ir Latvijas valsts iestāžu un masu mediju attieksme pret vilku un lÅ«šu medÄ«bām. Ja Vācijā un Polijā sabiedrÄ«ba domā, kā mazināt mednieku tumsonÄ«bu attiecÄ«bā pret vilkiem un lÅ«šiem, tad Latvijā - kā normalizÄ“t un par ikdienišÄ·u padarÄ«t maksimālu vilku un lÅ«šu populāciju apšaušanu. Un šÄ« Latvijas novirze arvien vairāk nav pieņemama ne tikai rietumeiropiešiem, bet arÄ« mÅ«su kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem, kuru vilkus un lÅ«šus mÄ“s apšaujam. Par to jau raksta gan leišu DELFI, gan Igaunijas lÅ«šu monitoringa vadÄ«tājs PÄ“ps Mannils.

PÄ“c šÄ« nelielā pārskata par mednieku uztveres neatbilstÄ«bu realitātei neizbÄ“gami rodas jautājums: kurā galaktikā Latvijas mednieki ir noparkojuši savas smadzenes?

Secinājums - jo vairāk rij gaļu, jo cilvÄ“ks paliek stulbāks, un Latvijas medniekiem ir tas gods bÅ«t pasaules stulbākajiem medniekiem, kuru galvenā iezÄ«me ir vÄ“lme rÄ«t kļūt vÄ“l stulbākam, nekā esi šodien.