GarÄ«gÄ piepÅ«le
Leonards Inkins · 24.12.2020. · Komentāri (0)Kaut arÄ« DievmÄte Marija un JÄzeps zinÄja par JÄ“zus Kristus dievišÄ·o izcelsmi, viņi tomÄ“r rÄ«kojÄs tÄ, kÄ tolaik jÅ«du sabiedrÄ«bÄ bija pieņemts. Vairums cilvÄ“ku arÄ« šodien tic rituÄla spÄ“kam.
SenatnÄ“ primitÄ«vam, ļaunuma pÄrņemtam un nepakļÄvÄ«gam, kÄ arÄ« nesaprÄtÄ«gam cilvÄ“kam, lai tÄ tieksmes savaldÄ«tu, bija nepieciešama stingra kÄrtÄ«ba un dzÄ«vi regulÄ“joši noteikumi. Šim nolÅ«kam bija VecÄ derÄ«ba, kura reglamentÄ“ja, kÄ dzÄ«vot, un, lai bÅ«tu lielÄka paklausÄ«ba, tajÄ ir daudz vardarbÄ«gu ainu.
CilvÄ“ka evolÅ«cijai, manuprÄt, bija trÄ«s attÄ«stÄ«bas posmi, kurus labi ilustrÄ“ baušÄ¼u daudzums. SÄkumÄ bija tikai viens bauslis – nedrÄ«kstÄ“ja Ä“st no kÄda koka, tad akmenÄ« iekala desmit baušÄ¼us, pÄ“c tam nÄca JÄ“zus Kristus, un nu ir simtiem baušÄ¼u. Diemžēl vairums cilvÄ“ku vÄ“l aizvien izliekas, ka dzÄ«vo otrajÄ attÄ«stÄ«bas posmÄ, kaut bieži ir palikuši pirmajÄ. Bet tos, kuri atļaujas pÄriet trešajÄ, neieredz un pat nogalina. TÄ ir ne tikai šodien, bet bija jau pirmajos gadsimtos pÄ“c Kristus. Naids pret tiem, kuri atļaujas nebÅ«t tÄdi kÄ «visi», ir viens no cilvÄ“ka grÅ«ti pÄrvaramiem grÄ“kiem.
Kaut DievmÄte un JÄzeps zinÄja JÄ“zus Kristus izcelsmi, tomÄ“r pilnÄ«bÄ izprast šÄ« notikuma svarÄ«gumu viņi nespÄ“ja. Viņi saskaÅ†Ä ar tÄ laika tradÄ«ciju, ka katrs pirmdzimtais bija jÄveltÄ« Dievam, devÄs uz Jeruzalemi, lai templÄ« Dievam ziedotu upuri un tÄ izpirktu JÄ“zu Kristu, jo Rakstos ir teikts: «NovÄ“li Man visus pirmdzimušos, kÄ cilvÄ“ku, tÄ lopu, kas vien pašÄ·ir mÄtes klÄ“pi IsraÄ“la ļaudÄ«s, lai tie Man pieder.» PÄ“c Mozus likuma sievietei, kura bija dzemdÄ“jusi vÄ«riešu kÄrtas bÄ“rnu, 40 dienas bija liegts ieiet Dieva namÄ. PÄ“c šÄ« laika mÄte kopÄ ar jaundzimušo devÄs uz baznÄ«cu, lai pienestu Kungam pateicÄ«bas un šÄ·Ä«stÄ«šanas upuri.
ŠÄ« tradÄ«cija un Rakstu prasÄ«ba piešÄ·Ä«ra dzÄ«vei, Ä£imenei, tradÄ«cijÄm vÄ“rtÄ«bu un palÄ«dzÄ“ja saturÄ“t kopÄ tautu. PalÄ«dzÄ“ja un stiprinÄja ticÄ«bu Dievam. Upuris, parasti kÄds putns vai aita, palÄ«dzÄ“ja uzturÄ“t tempļa kalpotÄjus, jo upurÄ“to dzÄ«vnieku lietoja uzturÄ tempļa kalpotÄji.
Šodienas dievnama apmeklÄ“tÄji arÄ« ziedo, tikai ziedojuma forma kopš JÄ“zus Kristus ir mainÄ«jusies. Vairs netiek prasÄ«ta kÄda dzÄ«vnieka vai putna nogalinÄšana. Par upuri kļuva svece, kuru dievlÅ«dzÄ“js nopÄ“rk un aizdedz, par upuri ir kļuvis ziedojums dievnamam un citÄdi. Bet pÄ“dÄ“jais asiņainais upuris bija ar JÄ“zus Kristus asinÄ«m slacÄ«ts. TÄpÄ“c Viņu arÄ« mÄ“dz dÄ“vÄ“t par Dieva jÄ“ru.
Simeons
Šeit minÄ“tajÄ laikÄ JeruzalemÄ“ dzÄ«voja kÄds Simeons. Simeonam bija atklÄsme, ka viņš nemirs, kamÄ“r neieraudzÄ«s mesiju. DievbijÄ«gais sirmgalvis brÄ«dÄ«, kad DievmÄte un JÄzeps JÄ“zu Kristu atnesa uz templi, bija tur. Simeons paņēma JÄ“zu Kristu uz rokÄm un teica: «Kungs, lai nu Tavs kalps aiziet mierÄ, kÄ Tu esi sacÄ«jis, jo manas acis ir redzÄ“jušas Tavu pestÄ«šanu, ko Tu esi parÄdÄ«jis visiem ļaudÄ«m, gaismu, apgaismojot pagÄnus, un par slavu Tava IzraÄ“la ļaudÄ«m.»
KÄpÄ“c šis gadÄ«jums ir tik svarÄ«gs, ka Rakstos ir minÄ“ts pat kÄ viņu sauc? Parasti Rakstos tiek aprakstÄ«ta bÅ«tÄ«ba, bet reti tiek minÄ“ti vÄrdi. TÄpÄ“c, ka Simeons atšÄ·irÄ«bÄ no laikabiedriem bija brÄ«vs no nacionÄlÄs iedomÄ«bas un augstprÄtÄ«bas, kas lielÄ mÄ“rÄ piemita tÄ laika jÅ«diem. JÄ, viņi gaidÄ«ja mesiju, bet savÄ“jo mesiju, nevis tÄdu, kurš nÄks pie visiem un kalpos visiem. IedomÄ«ba un augstprÄtÄ«ba tiem palÄ«dzÄ“ja nesajaukties ar citÄm tautÄm, kuras bija pagÄnticÄ«gas un palÄ«dzÄ“ja nosargÄt savu identitÄti, bet vienlaikus neļÄva pieņemt atnÄkušo Dieva dÄ“lu – mesiju.
Simeons uzskatÄ«ja, ka IzraÄ“lai ir dota patiesa Dieva ticÄ«ba ne tÄpÄ“c, ka tur dzÄ«vo kÄda Dievam mīļÄka un tuvÄka, arÄ«, DievaprÄt, labÄka tauta, bet tÄpÄ“c, ka šÄ« tauta ir izvÄ“lÄ“ta par lÄ«dzekli, kas Dievam pievÄ“rsÄ«s arÄ« citas tautas. Žīdiem bija jÄnes Pasaulei apgaismÄ«ba. TomÄ“r viņi spÄ«tÄ«gi uzskatÄ«ja, ka tikai viņiem Dievs ir iedevis pareizu ticÄ«bu un tikai viņiem norÄdÄ«jis, kur dzÄ«vot, un negrasÄ«jÄs ar «savu dievu» dalÄ«ties. It kÄ bÅ«tu iespÄ“jams, ka katrai tautai ir savs RadÄ«tÄjs un katrai valstij ir savs Dievs, kurš tiem piešÄ·Ä«ra zemi. Kas tÄdÄ gadÄ«jumÄ radÄ«ja Zemi, vÄ“l kÄds cits augstÄks Dievs? Un kas izveidoja Visumu?
Simeons bija arÄ« viens no tiem, kuri tulkoja SvÄ“tos rakstus tÄ laika Romas impÄ“rijas valsts valodÄ – grieÄ·u valodÄ. Simeons zinÄja, ka VecÄ derÄ«ba nesniedz dvÄ“selei izglÄbšanos pÄ“c miesas nÄves. Viņš bija pÄrliecinÄts, ka, tikai pildot Rakstos minÄ“tos rituÄlus un uzvedÄ«bas normas – tad un tad to un to neÄ“st, tad un tad ierasties templÄ« un citus, nav iespÄ“jams nonÄkt Dieva valstÄ«bÄ. LÄ«dz JÄ“zus Kristus atnÄkšanai neviens no mirušajiem nenokļuva Dieva valstÄ«bÄ. Tikai pÄ“c JÄ“zus Kristus augšÄmcelšanÄs Viņš devÄs pazemÄ“ un daudzus atbrÄ«voja.
Vairums cilvÄ“ku gan agrÄk, gan šodien tomÄ“r dzÄ«vo kÄ iepriekš. FormÄli pilda rituÄlus, lÅ«gšanas pÄrvÄ“rš par mantrÄm un ir pÄrliecinÄti, ka Dieva priekšÄ var izkalpoties, pielabinÄties un gÅ«t atzinÄ«bu un pat svÄ“tÄ«bu, darot labus darbus. ViņuprÄt, Dievs sēž uz mÄkoņa un no augstuma nolÅ«kojas uz cilvÄ“kiem. Tas uzmanÄ«gi tos vÄ“ro, bet rokÄs Viņš tur «Atļauto un aizliegto domu un darbÄ«bu grÄmatu», kurÄ laiku pa laikam ielÅ«kojas un, ja kÄds atļaujas rÄ«koties vai domÄt pretrunÄ ar likumu grÄmatÄ rakstÄ«to, tad to Ä·er taisnÄ«gs Dieva sods!
LÄ«dzÄ«gi kÄdai skrÅ«vÄ«tei vai zobratiņam kÄdÄ mehÄnismÄ arÄ« cilvÄ“kam dzÄ«vot rituÄlu varÄ nav grÅ«ti. Lai pildÄ«tu rituÄlus, ir svarÄ«gi neaizmirst, kad, kas un kÄ jÄdara, kÄ arÄ« jÄuzvar slinkums. NekÄda garÄ«ga piepÅ«le tam nav nepieciešama, bet, lai glÄbtu dvÄ“seli, ir nepieciešama garÄ«ga piepÅ«le.
Mesija
LÄ«dzÄ«gi kÄ bieži šodien arÄ« tad pravietis savÄ zemÄ“ netika godÄts, cienÄ«ts un uzklausÄ«ts. Kur nu vÄ“l glÄbÄ“js, tas ir – mesija! JÅ«di gaidÄ«ja mesiju, bet ne tÄdu, kÄds piedzima DievmÄtes Marijas un JÄzepa Ä£imenÄ“. Viņi gaidÄ«ja tÄdu glÄbÄ“ju, kas viņus atbrÄ«vos no verdzÄ«bas, no Romas pÄrvaldes, no trÅ«kuma, no slimÄ«bÄm, lai viņi varÄ“tu laimÄ«gi dzÄ«vot un valdÄ«t, bet tÄ vietÄ glÄbÄ“js aicinÄja nožēlot grÄ“kus, aicinÄja bÅ«t pazemÄ«giem un piedot saviem ienaidniekiem. ŠÄdu Dievu viņi negribÄ“ja, un vairums cilvÄ“ku negrib arÄ« šodien.
PajautÄ sev un citiem, ko viņi vÄ“las, kas viņiem rÅ«p! Protams, lai bÅ«tu veselÄ«ba, lai bÅ«tu Ä£imene, lai bÅ«tu bÄ“rni, lai bÄ“rni labi mÄcÄ«tos un bÅ«tu paklausÄ«gi, lai bÅ«tu pietiekami naudas, lai varÄ“tu atpÅ«sties. Ne vÄrda par grÄ“ku nožēlu, par pazemÄ«bu un piedošanu. Daudzi noliedz grÄ“ka esamÄ«bu vispÄr, viņi esot bez grÄ“ka.
Ne vÄrda par Dieva valstÄ«bu. Nekas nav mainÄ«jies, kaut pagÄjis ir tÅ«kstošiem gadu. TÄpÄ“c taisnÄ«ba ir tiem, kas secina un definÄ“ to, kas ir laime. Vairums cilvÄ“ku laimi saskata pareizÄ trankvilizatoru kombinÄcijÄ un to pieejamÄ«bÄ. Sasniegt laimi caur garÄ«go piepÅ«li viņiem ir apgrÅ«tinoši un šÄ·iet lieki un nevajadzÄ«gi. Ä’rtÄk ir dvÄ“seles mieru un rÄmu dzÄ«vošanu sasniegt ar medikamentu palÄ«dzÄ«bu.
Antikrists
KÄ agrÄk, tÄ šodien vairumam cilvÄ“ku nav vajadzÄ«ga Dieva valstÄ«ba, viņiem svarÄ«gÄka ir laicÄ«gÄ dzÄ«ve uz Zemes, un, ja bÅ«tu iespÄ“jams, viņi šeit paliktu mūžīgi. Ja vien tas bÅ«tu iespÄ“jams un pietiktu veselÄ«bas, bÅ«tu Ä£imene, bÄ“rni un bÄ“rni klausÄ«tu.
TÄpÄ“c, lai piepildÄ«tu vairuma cilvÄ“ku laicÄ«gÄs ilgas un vÄ“lmes, viņu ilgas materializÄ“sies antikristÄ, kas uzticamÄkajiem un paklausÄ«gÄkajiem apturÄ“s novecošanas gÄ“nu, ar gÄ“nu inženierijas palÄ«dzÄ«bu salabos Ä·ermeni un piešÄ·irs mūžīgo dzÄ«vošanu šeit, nevis kaut kÄdÄ tur Dieva valstÄ«bÄ. Beidzot cilvÄ“ki bÅ«s sagaidÄ«juši to, pÄ“c kÄ tÅ«kstošiem gadu ilgojas. Antikrists, tÄpat kÄ viņi, neuzskatÄ«s par vajadzÄ«gu garÄ«gi augt un, attÄ«rot dvÄ“seli, nonÄkt Dieva valstÄ«bÄ. Viņi centÄ«sies radÄ«t paradÄ«zi šeit un gribÄ“s šeit dzÄ«vot mūžīgi. ŠÄ« mÄ“rÄ·a sasniegšanai izmantos zinÄtni, kura radÄ«s vajadzÄ«gÄs tabletes! Bet šÄ« «svÄ“tlaime» neturpinÄsies ilgi, trÄ«sarpus gadus, tieši tik, cik JÄ“zus Kristus sludinÄja, lÄ«dz to nogalinÄja.
Par to, ka JÄ“zus Kristus sludinÄto noraidÄ«ja un viņu pÄr šÄdu brÄ«vdomÄ«bu nogalinÄja, nav jÄbrÄ«nÄs; lÄ«dzÄ«gas reakcijas uz patiesÄ«bu varam vÄ“rot gan senÄkÄ pagÄtnÄ“, gan mÅ«sdienÄs. JÄbrÄ«nÄs ir par to, cik cilvÄ“ku tomÄ“r ieklausÄ«jÄs un ne tikai ieklausÄ«jÄs, bet pat gÄja par to nÄvÄ“. Daudzi arÄ« mokÄs mira, bet neatteicÄs no ticÄ«bas Dievam.
KÄpÄ“c tas bija agrÄk, un kÄpÄ“c kaut nedaudz iespÄ“jams ir arÄ« šodien? TÄpÄ“c, ka JÄ“zus Kristus vÄrdos ir patiesÄ«ba. PatiesÄ«ba ne tik daudz par Dieva valstÄ«bu, jo to pÄrbaudÄ«t mÄ“s nespÄ“jam, bet patiesÄ«ba par mums pašiem. Tie, kuriem pietiek spÄ“ka atzÄ«t, tie arÄ« ir spÄ“jÄ«gi garÄ«gajai piepÅ«lei. Bet tÄdu šodien ir daudz mazÄk, kÄ viņu bija minÄ“tajos laikos.
RakstÄ galveno uzsvaru lieku uz vietu un laiku, kad satikÄs novecojušais un jaunais cilvÄ“ks. Novecojušais, kurš neveiksmÄ«gi ar ÄrišÄ·Ä«bÄm mÄ“Ä£inÄja panÄkt labÄku dzÄ«vošanu, un jaunais, kurš ar garÄ«gu piepÅ«li, atsakoties no ÄrišÄ·Ä«bÄm, tuvojÄs Dieva valstÄ«bai. Daudziem vienkÄršÄk bÅ«s, ja teikšu, ka VecÄ derÄ«ba ir vecÄ cilvÄ“ka rokasgrÄmata, bet jaunÄ cilvÄ“ka grÄmata ir JaunÄ derÄ«ba. Latviski «VecÄs derÄ«bas» nosaukums nav pareizi iztulkots, tÄpat kÄ arÄ« daudzi citi teksti un apzÄ«mÄ“jumi. CitÄs valodÄs tas ir darÄ«ts precÄ«zÄk, Veco derÄ«bu nosaucot par Novecojušo derÄ«bu. ArÄ« vÄrdam «lÅ«gšana» ir jÄskan citÄdi, atainojot bÅ«tÄ«bu, nevis maldinot. Ja ielÅ«kojamies pirmavotos un grieÄ·u valodas versijÄ, tad no teksta izriet, ka runa ir nevis par lÅ«gšanu, bet gan par sarunu. BaznÄ«ca nav vieta, kur dzÄ«vo Dievs, baznÄ«ca ir speciÄli pielÄgota telpa, kurÄ varam netraucÄ“ti runÄt ar Dievu.
RakstÄ ilustrÄ“ju pÄreju, kur novecojušais cilvÄ“ks, kurš pildÄ«ja rituÄlus, bet neauga dvÄ“seliski, satikÄs ar cilvÄ“ku – Dievu, kurš atnÄca mainÄ«t novecojušÄ cilvÄ“ka iekšÄ“jo pasauli, kas ir svarÄ«gÄka par ÄrišÄ·Ä«bÄm.
CilvÄ“ks citus bieži krÄpj un maldina, bet ar ÄrišÄ·Ä«bÄm, citÄm manipulÄcijÄm un liekulÄ«bÄm nevar maldinÄt Dievu, jo Dievs redz, kÄdi esam patiesÄ«bÄ. ŠÄda krÄpšana un izlikšanÄs nepadara mÅ«s citÄdus, kÄ esam patiesÄ«bÄ. Tikai garÄ«ga piepÅ«le padara mÅ«s labÄkus un tuvina Dievam, bet piepÅ«le jau tÄpÄ“c ir piepÅ«le, ka nav viegla un rezultÄti nav Ätri sasniedzami.
Piedošanas spÄ“ks
Novecojušajam ir jÄmirst, bet jÄdzÄ«vo ir jaunajam. Mums katram ir dota iespÄ“ja atteikties no primitÄ«vÄ un nepatiesÄ un kļūt jauniem, un ar pazemÄ«bu un grÄ“ku nožēlu izdaiļot savu dvÄ“seli.
Kļūsti par putnu un nokļūsi debesÄ«s, bet vari arÄ« turpinÄt rÄpot, jo tÄ ir vieglÄk un tas neprasa piepÅ«li.
Dievs nav taisnÄ«gs, kÄ nav taisnÄ«gs neviens cilvÄ“ks. CilvÄ“ks tikai daudz runÄ par taisnÄ«bu, par dzÄ«ves taisnÄ«bu vai netaisnÄ«bu, par varas taisnÄ«bu vai netaisnÄ«bu, par Dieva taisnÄ«bu vai netaisnÄ«bu, taÄu, ja tu gribi bÅ«t taisnÄ«gs un meklÄ“ taisnÄ«bu DievÄ, vai no Dieva sagaidi, tavuprÄt, taisnÄ«gu reakciju, tad tu turpat VecajÄ derÄ«bÄ vien esi.
Dievs nav taisnÄ«gs, Dievs ir mÄ«lestÄ«ba un tikai. MÄ“s mÄ“dzam mÄ«lÄ“t pat tos, kuri to nav pelnÄ«juši, un šÄda mÅ«su rÄ«cÄ«ba nav taisnÄ«ga. Jo mÄ«lestÄ«ba nozÄ«mÄ“ arÄ« piedot pat tad, kad tev piedošanu nelÅ«dz. TaisnÄ«ba neparedz piedošanu, jo ir akla, taisnÄ«bas simbols ir ar zobenu bruņota un acÄ«m aizsieta TemÄ«da.
Tas, uz kuru mÄ“s esam dusmÄ«gi, turam ļaunu prÄtu un nepÄrtraukti tirdÄm sevi, par to neko nezina, par to nav informÄ“ts, un tas viņu nekÄdi neapgrÅ«tina.
NepelnÄ«ti un it kÄ nepamatoti piedot ir nepieciešams mums, lai uzlabotu pašu sajÅ«tas un dzÄ«vi, jo, ja mÄ“s esam pret kÄdu naida pÄrņemti, tad naids sagrauž mÅ«s, bet to, uz kuru mÄ“s esam dusmÄ«gi, tas nekÄdi neskar un neietekmÄ“. VarbÅ«t piedot nepelnÄ«ti nav saprÄtÄ«gi, bet izdevÄ«gi noteikti.
Vai no tÄ ir jÄsecina, ka Dievs nav taisnÄ«gs? Dievs ir taisnÄ«gs, bet aplami ir prasÄ«t no Dieva tÄdu taisnÄ«gumu, kuru esam izdomÄjuši mÄ“s. MÄ«lestÄ«ba sevÄ« ietver visu, un Dievam ir savs pulkstenis. Nav gudri mums ar savu izpratni un savu pulksteni vÄ“rsties pie Dieva: Dievs, paklau, vai redzi, cik laika jau pagÄjis? Ir laiks. Dievam ir savs pulkstenis, un vispÄr VisumÄ laika un skaņas nav.
P. S. Es pūlējos un rakstīju, bet vai Tu izlasīji?