Menu
Pilnā versija

Garīgā piepūle

Leonards Inkins · 24.12.2020. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaut arÄ« Dievmāte Marija un Jāzeps zināja par JÄ“zus Kristus dievišÄ·o izcelsmi, viņi tomÄ“r rÄ«kojās tā, kā tolaik jÅ«du sabiedrÄ«bā bija pieņemts. Vairums cilvÄ“ku arÄ« šodien tic rituāla spÄ“kam.

SenatnÄ“ primitÄ«vam, ļaunuma pārņemtam un nepakļāvÄ«gam, kā arÄ« nesaprātÄ«gam cilvÄ“kam, lai tā tieksmes savaldÄ«tu, bija nepieciešama stingra kārtÄ«ba un dzÄ«vi regulÄ“joši noteikumi. Šim nolÅ«kam bija Vecā derÄ«ba, kura reglamentÄ“ja, kā dzÄ«vot, un, lai bÅ«tu lielāka paklausÄ«ba, tajā ir daudz vardarbÄ«gu ainu.

CilvÄ“ka evolÅ«cijai, manuprāt, bija trÄ«s attÄ«stÄ«bas posmi, kurus labi ilustrÄ“ baušÄ¼u daudzums. Sākumā bija tikai viens bauslis – nedrÄ«kstÄ“ja Ä“st no kāda koka, tad akmenÄ« iekala desmit baušÄ¼us, pÄ“c tam nāca JÄ“zus Kristus, un nu ir simtiem baušÄ¼u. Diemžēl vairums cilvÄ“ku vÄ“l aizvien izliekas, ka dzÄ«vo otrajā attÄ«stÄ«bas posmā, kaut bieži ir palikuši pirmajā. Bet tos, kuri atļaujas pāriet trešajā, neieredz un pat nogalina. Tā ir ne tikai šodien, bet bija jau pirmajos gadsimtos pÄ“c Kristus. Naids pret tiem, kuri atļaujas nebÅ«t tādi kā «visi», ir viens no cilvÄ“ka grÅ«ti pārvaramiem grÄ“kiem.

Kaut Dievmāte un Jāzeps zināja JÄ“zus Kristus izcelsmi, tomÄ“r pilnÄ«bā izprast šÄ« notikuma svarÄ«gumu viņi nespÄ“ja. Viņi saskaņā ar tā laika tradÄ«ciju, ka katrs pirmdzimtais bija jāveltÄ« Dievam, devās uz Jeruzalemi, lai templÄ« Dievam ziedotu upuri un tā izpirktu JÄ“zu Kristu, jo Rakstos ir teikts: «NovÄ“li Man visus pirmdzimušos, kā cilvÄ“ku, tā lopu, kas vien pašÄ·ir mātes klÄ“pi IsraÄ“la ļaudÄ«s, lai tie Man pieder.» PÄ“c Mozus likuma sievietei, kura bija dzemdÄ“jusi vÄ«riešu kārtas bÄ“rnu, 40 dienas bija liegts ieiet Dieva namā. PÄ“c šÄ« laika māte kopā ar jaundzimušo devās uz baznÄ«cu, lai pienestu Kungam pateicÄ«bas un šÄ·Ä«stÄ«šanas upuri.

ŠÄ« tradÄ«cija un Rakstu prasÄ«ba piešÄ·Ä«ra dzÄ«vei, Ä£imenei, tradÄ«cijām vÄ“rtÄ«bu un palÄ«dzÄ“ja saturÄ“t kopā tautu. PalÄ«dzÄ“ja un stiprināja ticÄ«bu Dievam. Upuris, parasti kāds putns vai aita, palÄ«dzÄ“ja uzturÄ“t tempļa kalpotājus, jo upurÄ“to dzÄ«vnieku lietoja uzturā tempļa kalpotāji.

Šodienas dievnama apmeklÄ“tāji arÄ« ziedo, tikai ziedojuma forma kopš JÄ“zus Kristus ir mainÄ«jusies. Vairs netiek prasÄ«ta kāda dzÄ«vnieka vai putna nogalināšana. Par upuri kļuva svece, kuru dievlÅ«dzÄ“js nopÄ“rk un aizdedz, par upuri ir kļuvis ziedojums dievnamam un citādi. Bet pÄ“dÄ“jais asiņainais upuris bija ar JÄ“zus Kristus asinÄ«m slacÄ«ts. TāpÄ“c Viņu arÄ« mÄ“dz dÄ“vÄ“t par Dieva jÄ“ru.

Simeons

Šeit minÄ“tajā laikā JeruzalemÄ“ dzÄ«voja kāds Simeons. Simeonam bija atklāsme, ka viņš nemirs, kamÄ“r neieraudzÄ«s mesiju. DievbijÄ«gais sirmgalvis brÄ«dÄ«, kad Dievmāte un Jāzeps JÄ“zu Kristu atnesa uz templi, bija tur. Simeons paņēma JÄ“zu Kristu uz rokām un teica: «Kungs, lai nu Tavs kalps aiziet mierā, kā Tu esi sacÄ«jis, jo manas acis ir redzÄ“jušas Tavu pestÄ«šanu, ko Tu esi parādÄ«jis visiem ļaudÄ«m, gaismu, apgaismojot pagānus, un par slavu Tava IzraÄ“la ļaudÄ«m.»

KāpÄ“c šis gadÄ«jums ir tik svarÄ«gs, ka Rakstos ir minÄ“ts pat kā viņu sauc?  Parasti Rakstos tiek aprakstÄ«ta bÅ«tÄ«ba, bet reti tiek minÄ“ti vārdi.  TāpÄ“c, ka Simeons atšÄ·irÄ«bā no laikabiedriem bija brÄ«vs no nacionālās iedomÄ«bas un augstprātÄ«bas, kas lielā mÄ“rā piemita tā laika jÅ«diem. Jā, viņi gaidÄ«ja mesiju, bet savÄ“jo mesiju, nevis tādu, kurš nāks pie visiem un kalpos visiem. IedomÄ«ba un augstprātÄ«ba tiem palÄ«dzÄ“ja nesajaukties ar citām tautām, kuras bija pagānticÄ«gas un palÄ«dzÄ“ja nosargāt savu identitāti, bet vienlaikus neļāva pieņemt atnākušo Dieva dÄ“lu – mesiju.

Simeons uzskatÄ«ja, ka IzraÄ“lai ir dota patiesa Dieva ticÄ«ba ne tāpÄ“c, ka tur dzÄ«vo kāda Dievam mīļāka un tuvāka, arÄ«, Dievaprāt, labāka tauta, bet tāpÄ“c, ka šÄ« tauta ir izvÄ“lÄ“ta par lÄ«dzekli, kas Dievam pievÄ“rsÄ«s arÄ« citas tautas. Žīdiem bija jānes Pasaulei apgaismÄ«ba. TomÄ“r viņi spÄ«tÄ«gi uzskatÄ«ja, ka tikai viņiem Dievs ir iedevis pareizu ticÄ«bu un tikai viņiem norādÄ«jis, kur dzÄ«vot, un negrasÄ«jās ar «savu dievu» dalÄ«ties. It kā bÅ«tu iespÄ“jams, ka katrai tautai ir savs RadÄ«tājs un katrai valstij ir savs Dievs, kurš tiem piešÄ·Ä«ra zemi. Kas tādā gadÄ«jumā radÄ«ja Zemi, vÄ“l kāds cits augstāks Dievs? Un kas izveidoja Visumu?

Simeons bija arÄ« viens no tiem, kuri tulkoja SvÄ“tos rakstus tā laika Romas impÄ“rijas valsts valodā – grieÄ·u valodā. Simeons zināja, ka Vecā derÄ«ba nesniedz dvÄ“selei izglābšanos pÄ“c miesas nāves. Viņš bija pārliecināts, ka, tikai pildot Rakstos minÄ“tos rituālus un uzvedÄ«bas normas – tad un tad to un to neÄ“st, tad un tad ierasties templÄ« un citus, nav iespÄ“jams nonākt Dieva valstÄ«bā. LÄ«dz JÄ“zus Kristus atnākšanai neviens no mirušajiem nenokļuva Dieva valstÄ«bā. Tikai pÄ“c JÄ“zus Kristus augšÄmcelšanās Viņš devās pazemÄ“ un daudzus atbrÄ«voja.

Vairums cilvÄ“ku gan agrāk, gan šodien tomÄ“r dzÄ«vo kā iepriekš. Formāli pilda rituālus, lÅ«gšanas pārvÄ“rš par mantrām un ir pārliecināti, ka Dieva priekšÄ var izkalpoties, pielabināties un gÅ«t atzinÄ«bu un pat svÄ“tÄ«bu, darot labus darbus. Viņuprāt, Dievs sēž uz mākoņa un no augstuma nolÅ«kojas uz cilvÄ“kiem. Tas uzmanÄ«gi tos vÄ“ro, bet rokās Viņš tur «Atļauto un aizliegto domu un darbÄ«bu grāmatu», kurā laiku pa laikam ielÅ«kojas un, ja kāds atļaujas rÄ«koties vai domāt pretrunā ar likumu grāmatā rakstÄ«to, tad to Ä·er taisnÄ«gs Dieva sods!

LÄ«dzÄ«gi kādai skrÅ«vÄ«tei vai zobratiņam kādā mehānismā arÄ« cilvÄ“kam dzÄ«vot rituālu varā nav grÅ«ti. Lai pildÄ«tu rituālus, ir svarÄ«gi neaizmirst, kad, kas un kā jādara, kā arÄ« jāuzvar slinkums. Nekāda garÄ«ga piepÅ«le tam nav nepieciešama, bet, lai glābtu dvÄ“seli, ir nepieciešama garÄ«ga piepÅ«le.

Mesija

LÄ«dzÄ«gi kā bieži šodien arÄ« tad pravietis savā zemÄ“ netika godāts, cienÄ«ts un uzklausÄ«ts. Kur nu vÄ“l glābÄ“js, tas ir – mesija! JÅ«di gaidÄ«ja mesiju, bet ne tādu, kāds piedzima Dievmātes Marijas un Jāzepa Ä£imenÄ“. Viņi gaidÄ«ja tādu glābÄ“ju, kas viņus atbrÄ«vos no verdzÄ«bas, no Romas pārvaldes, no trÅ«kuma, no slimÄ«bām, lai viņi varÄ“tu laimÄ«gi dzÄ«vot un valdÄ«t, bet tā vietā glābÄ“js aicināja nožēlot grÄ“kus, aicināja bÅ«t pazemÄ«giem un piedot saviem ienaidniekiem. ŠÄdu Dievu viņi negribÄ“ja, un vairums cilvÄ“ku negrib arÄ« šodien.

Pajautā sev un citiem, ko viņi vÄ“las, kas viņiem rÅ«p!  Protams, lai bÅ«tu veselÄ«ba, lai bÅ«tu Ä£imene, lai bÅ«tu bÄ“rni, lai bÄ“rni labi mācÄ«tos un bÅ«tu paklausÄ«gi, lai bÅ«tu pietiekami naudas, lai varÄ“tu atpÅ«sties. Ne vārda par grÄ“ku nožēlu, par pazemÄ«bu un piedošanu. Daudzi noliedz grÄ“ka esamÄ«bu vispār, viņi esot bez grÄ“ka.

Ne vārda par Dieva valstÄ«bu. Nekas nav mainÄ«jies, kaut pagājis ir tÅ«kstošiem gadu. TāpÄ“c taisnÄ«ba ir tiem, kas secina un definÄ“ to, kas ir laime. Vairums cilvÄ“ku laimi saskata pareizā trankvilizatoru kombinācijā un to pieejamÄ«bā. Sasniegt laimi caur garÄ«go piepÅ«li viņiem ir apgrÅ«tinoši un šÄ·iet lieki un nevajadzÄ«gi. Ä’rtāk ir dvÄ“seles mieru un rāmu dzÄ«vošanu sasniegt ar medikamentu palÄ«dzÄ«bu.

Antikrists

Kā agrāk, tā šodien vairumam cilvÄ“ku nav vajadzÄ«ga Dieva valstÄ«ba, viņiem svarÄ«gāka ir laicÄ«gā dzÄ«ve uz Zemes, un, ja bÅ«tu iespÄ“jams, viņi šeit paliktu mūžīgi. Ja vien tas bÅ«tu iespÄ“jams un pietiktu veselÄ«bas, bÅ«tu Ä£imene, bÄ“rni un bÄ“rni klausÄ«tu.

TāpÄ“c, lai piepildÄ«tu vairuma cilvÄ“ku laicÄ«gās ilgas un vÄ“lmes, viņu ilgas materializÄ“sies antikristā, kas uzticamākajiem un paklausÄ«gākajiem apturÄ“s novecošanas gÄ“nu, ar gÄ“nu inženierijas palÄ«dzÄ«bu salabos Ä·ermeni un piešÄ·irs mūžīgo dzÄ«vošanu šeit, nevis kaut kādā tur Dieva valstÄ«bā. Beidzot cilvÄ“ki bÅ«s sagaidÄ«juši to, pÄ“c kā tÅ«kstošiem gadu ilgojas. Antikrists, tāpat kā viņi, neuzskatÄ«s par vajadzÄ«gu garÄ«gi augt un, attÄ«rot dvÄ“seli, nonākt Dieva valstÄ«bā. Viņi centÄ«sies radÄ«t paradÄ«zi šeit un gribÄ“s šeit dzÄ«vot mūžīgi. ŠÄ« mÄ“rÄ·a sasniegšanai izmantos zinātni, kura radÄ«s vajadzÄ«gās tabletes! Bet šÄ« «svÄ“tlaime» neturpināsies ilgi, trÄ«sarpus gadus, tieši tik, cik JÄ“zus Kristus sludināja, lÄ«dz to nogalināja.

Par to, ka JÄ“zus Kristus sludināto noraidÄ«ja un viņu pār šÄdu brÄ«vdomÄ«bu nogalināja, nav jābrÄ«nās; lÄ«dzÄ«gas reakcijas uz patiesÄ«bu varam vÄ“rot gan senākā pagātnÄ“, gan mÅ«sdienās. JābrÄ«nās ir par to, cik cilvÄ“ku tomÄ“r ieklausÄ«jās un ne tikai ieklausÄ«jās, bet pat gāja par to nāvÄ“. Daudzi arÄ« mokās mira, bet neatteicās no ticÄ«bas Dievam.

KāpÄ“c tas bija agrāk, un kāpÄ“c kaut nedaudz iespÄ“jams ir arÄ« šodien? TāpÄ“c, ka JÄ“zus Kristus vārdos ir patiesÄ«ba. PatiesÄ«ba ne tik daudz par Dieva valstÄ«bu, jo to pārbaudÄ«t mÄ“s nespÄ“jam, bet patiesÄ«ba par mums pašiem. Tie, kuriem pietiek spÄ“ka atzÄ«t, tie arÄ« ir spÄ“jÄ«gi garÄ«gajai piepÅ«lei. Bet tādu šodien ir daudz mazāk, kā viņu bija minÄ“tajos laikos.

Rakstā galveno uzsvaru lieku uz vietu un laiku, kad satikās novecojušais un jaunais cilvÄ“ks. Novecojušais, kurš neveiksmÄ«gi ar ārišÄ·Ä«bām mÄ“Ä£ināja panākt labāku dzÄ«vošanu, un jaunais, kurš ar garÄ«gu piepÅ«li, atsakoties no ārišÄ·Ä«bām, tuvojās Dieva valstÄ«bai. Daudziem vienkāršÄk bÅ«s, ja teikšu, ka Vecā derÄ«ba ir vecā cilvÄ“ka rokasgrāmata, bet jaunā cilvÄ“ka grāmata ir Jaunā derÄ«ba. Latviski «Vecās derÄ«bas» nosaukums nav pareizi iztulkots, tāpat kā arÄ« daudzi citi teksti un apzÄ«mÄ“jumi. Citās valodās tas ir darÄ«ts precÄ«zāk, Veco derÄ«bu nosaucot par Novecojušo derÄ«bu. ArÄ« vārdam «lÅ«gšana» ir jāskan citādi, atainojot bÅ«tÄ«bu, nevis maldinot. Ja ielÅ«kojamies pirmavotos un grieÄ·u valodas versijā, tad no teksta izriet, ka runa ir nevis par lÅ«gšanu, bet gan par sarunu. BaznÄ«ca nav vieta, kur dzÄ«vo Dievs, baznÄ«ca ir speciāli pielāgota telpa, kurā varam netraucÄ“ti runāt ar Dievu.

Rakstā ilustrÄ“ju pāreju, kur novecojušais cilvÄ“ks, kurš pildÄ«ja rituālus, bet neauga dvÄ“seliski, satikās ar cilvÄ“ku – Dievu, kurš atnāca mainÄ«t novecojušÄ cilvÄ“ka iekšÄ“jo pasauli, kas ir svarÄ«gāka par ārišÄ·Ä«bām.

CilvÄ“ks citus bieži krāpj un maldina, bet ar ārišÄ·Ä«bām, citām manipulācijām un liekulÄ«bām nevar maldināt Dievu, jo Dievs redz, kādi esam patiesÄ«bā. ŠÄda krāpšana un izlikšanās nepadara mÅ«s citādus, kā esam patiesÄ«bā. Tikai garÄ«ga piepÅ«le padara mÅ«s labākus un tuvina Dievam, bet piepÅ«le jau tāpÄ“c ir piepÅ«le, ka nav viegla un rezultāti nav ātri sasniedzami.

Piedošanas spÄ“ks

Novecojušajam ir jāmirst, bet jādzÄ«vo ir jaunajam. Mums katram ir dota iespÄ“ja atteikties no primitÄ«vā un nepatiesā un kļūt jauniem, un ar pazemÄ«bu un grÄ“ku nožēlu izdaiļot savu dvÄ“seli.

Kļūsti par putnu un nokļūsi debesīs, bet vari arī turpināt rāpot, jo tā ir vieglāk un tas neprasa piepūli.

Dievs nav taisnīgs, kā nav taisnīgs neviens cilvēks. Cilvēks tikai daudz runā par taisnību, par dzīves taisnību vai netaisnību, par varas taisnību vai netaisnību, par Dieva taisnību vai netaisnību, taču, ja tu gribi būt taisnīgs un meklē taisnību Dievā, vai no Dieva sagaidi, tavuprāt, taisnīgu reakciju, tad tu turpat Vecajā derībā vien esi.

Dievs nav taisnÄ«gs, Dievs ir mÄ«lestÄ«ba un tikai. MÄ“s mÄ“dzam mÄ«lÄ“t pat tos, kuri to nav pelnÄ«juši, un šÄda mÅ«su rÄ«cÄ«ba nav taisnÄ«ga. Jo mÄ«lestÄ«ba nozÄ«mÄ“ arÄ« piedot pat tad, kad tev piedošanu nelÅ«dz. TaisnÄ«ba neparedz piedošanu, jo ir akla, taisnÄ«bas simbols ir ar zobenu bruņota un acÄ«m aizsieta TemÄ«da.

Tas, uz kuru mēs esam dusmīgi, turam ļaunu prātu un nepārtraukti tirdām sevi, par to neko nezina, par to nav informēts, un tas viņu nekādi neapgrūtina.

NepelnÄ«ti un it kā nepamatoti piedot ir nepieciešams mums, lai uzlabotu pašu sajÅ«tas un dzÄ«vi, jo, ja mÄ“s esam pret kādu naida pārņemti, tad naids sagrauž mÅ«s, bet to, uz kuru mÄ“s esam dusmÄ«gi, tas nekādi neskar un neietekmÄ“. VarbÅ«t piedot nepelnÄ«ti nav saprātÄ«gi, bet izdevÄ«gi noteikti.

Vai no tā ir jāsecina, ka Dievs nav taisnÄ«gs? Dievs ir taisnÄ«gs, bet aplami ir prasÄ«t no Dieva tādu taisnÄ«gumu, kuru esam izdomājuši mÄ“s. MÄ«lestÄ«ba sevÄ« ietver visu, un Dievam ir savs pulkstenis. Nav gudri mums ar savu izpratni un savu pulksteni vÄ“rsties pie Dieva: Dievs, paklau, vai redzi, cik laika jau pagājis? Ir laiks. Dievam ir savs pulkstenis, un vispār Visumā laika un skaņas nav.

P. S. Es pūlējos un rakstīju, bet vai Tu izlasīji?

Novērtē šo rakstu:

0
0