Iesaki rakstu:

Ministrs Juris PÅ«ce šÄ« gada oktobrÄ« bija šokÄ“ts par Valsts kontroles revÄ«zijas rezultātiem Garkalnes novada domÄ“. AcÄ«mredzami, šoks ātri pārgājis, jo nekāda rÄ«cÄ«ba no ministra puses nesekoja un Garkalnes Karalis (Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš) var turpināt darboties savās labākajās tradÄ«cijās, bet, ja kādam tomÄ“r nepietiek…

Pastaigājoties brÄ«vdienās gar MašÄ“nu ezeru BerÄ£os Garkalnes novadā, esmu konstatÄ“jis, ka teritorijā starp MašÄ“nu ezeru un PÄ“rses ielu ir vienkārši “izvarota” kāpa: iznÄ«cināts kāpas reljefs, izbÅ«vÄ“jot tajā ceļu, izcirsti koki, priežu saknes apbÄ“rtas ar smiltÄ«m. Un kuram tad pieder šie zemesgabali, kuros ir veikta barbariskā Ä«paši aizsargājamā biotopa iznÄ«cināšana? Nu, protams, ka tam pašam bÄ“dÄ«gi slavenajam Garkalnes Karalim.

Viņam pie MašÄ“nu ezera pieder piecas zemes vienÄ«bas, kuras savukārt viņš dabÅ«jis no pašvaldÄ«bas apmaiņā pret savu mazvÄ“rtÄ«go Ä«pašumu pie RÄ«gas-Siguldas šosejas.

2016.gadā ir sākusies tiesvedÄ«ba par mikrolieguma noteikšanu MašÄ“nu ezeram piegulošajai teritorijai. Atbilstoši spriedumos administratÄ«vajā lietā A420206216 ietvertajai informācijai šajā teritorijā atrodas augstās un vidÄ“jās kvalitātes Ä«paši aizsargājams biotops Mežainās piejÅ«ras kāpas 2180 un Veci vai dabiski boreāli meži 9010.

Tiesa gan, ka 2019.gada 18.martā Latvijas Republikas Senāts administratÄ«vajā lietā A420206216, SKA-246/2019 ir atstājis spÄ“kā AdministratÄ«vās apgabaltiesas 2017.gada 18.aprīļa spriedumu un noraidÄ«jis biedrÄ«bas “Vides aizsardzÄ«bas klubs” pieteikumu par mikrolieguma izveidošanu minÄ“tajā teritorijā. Iemesls prasÄ«bas noraidÄ«šanai ir pamatots ar to, ka Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.940 „Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtÄ«bu, to aizsardzÄ«bu, kā arÄ« mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu” 23.2.apakšpunktā ietverta norma nepieļauj mikrolieguma izveidošanu teritorijā, kas teritorijas attÄ«stÄ«bas plānošanas dokumentos noteikta kā apbÅ«ves teritorija. TomÄ“r minÄ“tajā teritorijā pastāv Ä«paši aizsargājams biotops labā kvalitātÄ“.

AdministratÄ«vās apgabaltiesas spriedumā ir norādÄ«ts: “Atļaujot veikt apbÅ«vi, pašvaldÄ«bai arÄ« ir iespÄ“jas, izsniedzot bÅ«vatļaujas, normatÄ«vajos aktos noteiktajā kārtÄ«bā izvirzÄ«t nosacÄ«jumus bÅ«vju atrašanas vietai (piemÄ“ram, paredzot, ka bÅ«vei jāatrodas sliktākās kvalitātes teritorijā, nemainot zemes reljefu, neizcÄ“rtot vÄ“rtÄ«gākos kokus u.tml.), bÅ«vdarbu veikšanai, kas vÄ“rsti uz konkrÄ“tā Ä«pašuma esošo dabas vÄ“rtÄ«bu saglabāšanu ar mazāk ierobežojošiem lÄ«dzekļiem.”

UzmanÄ«ba ir pievÄ“ršama arÄ« AdministratÄ«vās apgabaltiesas 2017.gada 29.marta sprieduma lietā Nr.A420297615 MotÄ«vu daļas 17.punktam, kurā ir norādÄ«ts: “[…] tieši Detālplānojuma izstrādes stadija ir atbilstošÄkā dabas aizsardzÄ«bas pasākumu noteikšanai konkrÄ“tajā teritorijā un tieši Detālplānojumā, precizÄ“jot izmantošanas aprobežojumus un apbÅ«ves noteikumus, bija jānoteic konkrÄ“ti saglabājamie un aizsargājamie koki, biotopi un jānosaka vides aizsardzÄ«bas pasākumi, kas attiecas uz bioloÄ£isko daudzveidÄ«bu. ArÄ« Augstākās tiesas AdministratÄ«vo lietu departamenta 2016.gada 27.septembra lÄ“mumā šajā lietā atzÄ«ts, ka nav pamatota pieeja, ka neatrisinātos jautājumus varÄ“s vÄ“lāk risināt bÅ«vprojektÄ“šanas stadijā.

Tieši detālplānojums, ievÄ“rojot tā jÄ“gu – iesaistot sabiedrÄ«bu, izšÄ·irt bÅ«tiskās interešu sadursmes un noteiktā detalizācijas pakāpÄ“ tās atrisināt, – ir tas tiesiskais instruments, ar kuru iedibināt tiesisko noteiktÄ«bu. Jau pati šÄ strÄ«da bÅ«tÄ«ba uzrāda, ka pašvaldÄ«ba ir izvairÄ«jusies atrisināt dažādu interešu noskaidrošanu un samÄ“rošanu, tādēļ atlikt šÄ strÄ«da risināšanu uz bÅ«vprojektÄ“šanas stadiju, kad sabiedrÄ«bas iesaiste vispārÄ«gi vairs netiek paredzÄ“ta, nozÄ«mÄ“tu neizpildÄ«t plānošanas mÄ“rÄ·i. PienācÄ«gi paveiktam plānošanas procesam bÅ«tÄ«bā vajadzÄ“tu novÄ“rst jebkādus bÅ«tiskus strÄ«dus, kas varÄ“tu rasties jau bÅ«vatļauju izsniegšanas procesā.”

No minÄ“tā izriet, ka, Ä«paši aizsargājamo biotopu aizsardzÄ«bas pasākumi ir jānosaka detālplānojuma, nevis jau bÅ«vprojektÄ“šanas procesā. Savukārt GND priekšsÄ“dÄ“tājam piederošajām zemes vienÄ«bām ne tikai nav izstrādāts detālplānojums, bet ceļa bÅ«vniecÄ«bai pat nav izsniegta bÅ«vatļauja.

Un nevajag sapņot un lolot cerÄ«bas, ka desmit gadus Karaļa terorā turÄ“tā un iebiedÄ“tā Garkalnes bÅ«vvalde attiecÄ«bā uz savu priekšnieku veiks kādu BÅ«vniecÄ«bas likumā noteikto pienākumu un konstatÄ“s patvaļīgo bÅ«vniecÄ«bu.

MinÄ“tie fakti kārtÄ“jo reizi liecina par GND priekšsÄ“dÄ“tāja tiesisko nihilismu, regulāro rÄ«cÄ«bu interešu konflikta situācijā, pašvaldÄ«bas amatpersonu ietekmÄ“šanu, Latvijas Republikas likumu, Ministru kabineta noteikumu un pašvaldÄ«bas teritorijas plānojuma un saistošo noteikumu normu neievÄ“rošanu.