Iesaki rakstu:

Tā sauktās Ventspils amatpersonu lietas izmeklÄ“šanas ietvaros Ä¢enerālprokuratÅ«ras redzeslokā nonācis arÄ« ilggadÄ“jais dāsni atalgotais Ventspils brÄ«vostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Kā liecina Pietiek rÄ«cÄ«bā esošÄ informācija, prokuratÅ«ra pÄ“ta iespÄ“jamu slÄ“ptu Sarmuļa saistÄ«bu ar vairākiem viņa vadÄ«tās Ventspils brÄ«vostas uzņēmumu Ä«pašniekiem.

Sarmulis Ventspils brÄ«vostas pārvaldnieka amatu ieņem jau ilgstoši un faktiski tiek saistÄ«ts ar apsÅ«dzÄ“tā Ventspils mÄ“ra, tā sauktā „vecā oligarha” Aivara Lemberga ietekmi. Viņa atrašanās Ventspils brÄ«vostas pārvaldnieka amatā tikusi saistÄ«ta ar „pakļaušanos” Lembergam un gatavÄ«bu kļūt par Lemberga „komandas” locekli.

Noprotams, ka tieši „pateicÄ«bā” par gatavÄ«bu sadarboties ar Lembergu, Ventspils brÄ«vostas pārvaldnieks ieguvis tiesÄ«bas bÅ«t arÄ« starp ostā strādājošo uzņēmumu Ä«pašniekiem, starp kuriem ir arÄ« 90. gadu beigās ar vÄ“rienu un valsts atbalstu uzbÅ«vÄ“tais sauskravu terminālis Noord Natie Ventspils termināls (NNVT).

Kā Pietiek atzinuši vairāki avoti prokuratÅ«rā, Ventspils amatpersonu lietas ietvaros pašlaik tiek vÄ“tÄ«ta Sarmuļa iespÄ“jamā saistÄ«bā ar vairāku Ventspils brÄ«vostas uzņēmumu patiesajiem Ä«pašniekiem. Nojaušams, ka prokuratÅ«ra nonākusi uz pÄ“dām ar Sarmuli saistÄ«tiem ofšoriem, un netiek izslÄ“gts, ka, piemÄ“ram, daļas NNVT Sarmulis paslÄ“pis aiz kāda Urugvajā reÄ£istrÄ“tā ofšora, kura pārvaldÄ«ba uzticÄ“ta advokātam Indulim Ludiņam.

Ludiņam kopā ar Lemberga intereses RÄ«gas apgabaltiesā pārstāvošo advokātu Raimondu Krastiņu pieder advokātu birojs Ludiņš un Krastiņš. Ludiņš, kā liecina Lursoft pieejamā informācija, saistÄ«bā ar NNVT pārstāv vairākas kompānijas, kas norādÄ«tas kā NNVT lÄ«dzÄ«pašnieki, kopumā kontrolÄ“jot 11,7% uzņēmuma kapitāla.

Sarmulis sarunā ar Pietiek kategoriski noliedza, ka kā Ventspils brÄ«vostas pārvaldnieks bÅ«tu iesaistÄ«jies kādos ar likumu aizliegtos darÄ«jumos un bÅ«tu slÄ“pts jebkādu ostā strādājošo uzņēmumu, tai skaitā NNVT lÄ«dzÄ«pašnieks. Sarmulis Pietiek atzina, ka nekad „neesmu bijis un neesmu” ne NNVT, ne kādu citu Ventspils ostas uzņēmumu Ä«pašnieks.

Tiesa, uz jautājumu, vai tiešÄm viņš nekad nav bijis nevienas Ventspils brÄ«vostā strādājoša uzņēmuma lÄ«dzÄ«pašnieks, Sarmulis atbildÄ“ja nedaudz citādi: „Nevaru atcerÄ“ties faktus, ka es bÅ«tu bijis kāda Ventspils ostas uzņēmumu Ä«pašnieks.” Viņš arÄ« norādÄ«ja, ka neesot informÄ“ts par prokuratÅ«rā sāktās tā Ventspils amatpersonu lietas izmeklÄ“šanas gaitu, kas bÅ«tu saistÄ«ta arÄ« ar viņu.

Pietiek jau rakstÄ«jis, ka tā sauktās Ventspils amatpersonu lietas ietvaros prokuratÅ«ras redzeslokā nonākusi arÄ« Lemberga „labā roka”, ilggadÄ“jais Ventspils domes priekšsÄ“dÄ“tāja pirmais vietnieks un Ventspils brÄ«vostas valdes loceklis Jānis VÄ«toliņš, kurš, visticamākais, arÄ« ir atsevišÄ·u brÄ«vostas uzņēmumu slÄ“pts Ä«pašnieks. Kā liecina Pietiek rÄ«cÄ«bā esošÄ informācija, VÄ«toliņam caur sazarotu ārzonu firmu tÄ«klu, iespÄ“jams, pieder ietekme vairākos Ventspils uzņēmumos, tai skaitā NNVT kapitālā.

LÄ«dzÄ«gi kā Sarmulis arÄ« VÄ«toliņš Pietiek noliedzis jebkādu savu saistÄ«bu ar ofšoros paslÄ“ptām Ventspils uzņēmumu Ä«pašumtiesÄ«bām. Ne VÄ«toliņa, ne Sarmuļa Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegtajās valsts amatpersonas deklarācijās nav atrodamas ziņas par to, ka viņi bÅ«tu jebkādu ārzonās vai VentspilÄ« reÄ£istrÄ“tu uzņēmumu lÄ«dzÄ«pašnieki.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datu bāzÄ“ aizvien nav pieejamas pieejamās ziņas par Sarmuļa atalgojumu 2011.gadā, taču viņa 2010.gada iesniegtā amatpersonas deklarācija liecina: kā Ventspils brÄ«vostas pārvaldnieks 2010.gadā atalgojumu viņš saņēmis 84 975 latus jeb vidÄ“ji aptuveni 7000 latu mÄ“nesÄ«. 2010.gadā Sarmuļa „kabatu” ievÄ“rojami bija papildinājuši arÄ« ienākumi no toreiz Lemberga kontrolÄ“ esošÄs a/s Latvijas kuÄ£niecÄ«ba (LK). Proti, 2010.gadā atalgojumā par LK valdes priekšsēža amata pildÄ«šanu Sarmulis 2010.gadā bija saņēmis 105 695,07 latus. 

To, ka VÄ«toliņš un Sarmulis ir bijuši slÄ“pti NNVT lÄ«dzÄ«pašnieki, Pietiek atzinis cits šÄ« uzņēmuma dibinātājs un Ä«pašnieks, Ventspils uzņēmÄ“js ValentÄ«ns Kokalis. Viņš Pietiek norādÄ«jis: „Jā, pilnÄ«gi noteikti, kā viens no NNVT dibinātājiem un lÄ«dzÄ«pašniekiem zinu, ka VÄ«toliņš bija starp uzņēmuma Ä«pašniekiem. Toreiz, kad 90. gadu beigās bija skaidrs, ka dibināsim NNVT, Lembergs pateica, ka daļas šajā uzņēmumā bÅ«s arÄ« VÄ«toliņam, jo viņam bija uzticÄ“ts kārtot visas tās lietas, kas saistÄ«tas ar valsti un kredÄ«ta saņemšanu. Ja pareizi atminos, arÄ« Ventspils brÄ«vostas pārvaldniekam Imantam Sarmulim toreiz tika iedalÄ«tas daļas NNVT kapitālā, jo viņš darbojās ar visām tām lietām no brÄ«vostas puses.”

IzmeklÄ“šanu tā sauktajā Ventspils amatpersonu lietā Ä¢enerālprokuratÅ«ra sāka 2005.gadā, no šÄ«s krimināllietas izdalÄ«ti vairāki atsevišÄ·i kriminālprocesi. Divos no tiem no Ä¢enerālprokuratÅ«ra pret Lembergu cÄ“lusi apsÅ«dzÄ«bas sevišÄ·i smagos noziegumos. Abi kriminālprocesi nodoti tiesai un apvienoti vienā krimināllietā, kuras iztiesāšana kopš 2009.gada norit RÄ«gas apgabaltiesā. Kopumā tā sauktās Ventspils amatpersonu lietas ietvaros prokuratÅ«ras izmeklÄ“šanā aizvien atrodas vairāki kriminālprocesi, tai skaitā kriminālprocess, kas saistÄ«ts ar tā saukto Lemberga stipendiātu lietu.

NNVT izveide un celtniecÄ«ba ar vÄ“rienu tika izziņota 1998.gada vasarā, uzņēmuma dibināšana notika 1999.gadā. Toreiz gan Lembergs, gan Sarmulis medijos izteicās, ka jaunā termināļa izveidÄ“ Ventspils brÄ«vostā tiks ieguldÄ«ti aptuveni 70 miljoni dolāru un ka jaunais terminālis radÄ«s aptuveni 300 jaunu darba vietu. Šie solÄ«jumi nepiepildÄ«jās.

1999.gada pavasarÄ«, ekspremjera Viļa Krištopana (LC) valdÄ«bas laikā Lembergam izdevās panākt, ka projekta Ä«stenošanai ar Ventspils brÄ«vostas garantijām tiek piesaistÄ«ts Eiropas Rekonstrukcijas un attÄ«stÄ«bas bankas (ERAB) kredÄ«ts 21,2 miljonu dolāru apmÄ“rā. ŠÄ« kredÄ«ta lÄ«guma parakstÄ«šanā Londonā 1999.gada 30.jÅ«nijā piedalÄ«jās arÄ« pretrunÄ«gā vÄ“rtÄ“tā un ar Lemberga „stipendijām” saistÄ«tā Krištopana valdÄ«bas ekonomikas ministre IngrÄ«da Ūdre (tagad Latimira).

NNVT dibināšanā iesaistÄ«jās un tā Ä«pašnieki ir BerÄ·im piederošÄ firma N&J, NNVT Ä«pašnieku vidÅ« ir Ventspils miljonāri Oļegs Stepanovs un Igors Skoks, Kokalis un Lembergam piederošÄ Electrotech.