Ä¢eopolitika un mÅ«su neapskaužamais stÄvoklis
Arturs PriedÄ«tis · 08.02.2019. · Komentāri (0)VisjaunÄkie notikumi VenecuÄ“lÄ, saprotams, pirmkÄrt un galvenokÄrt attiecas uz šÄ«s valsts iedzÄ«votÄjiem un nekorekti ir iejaukties ar komentÄriem viņu kultÅ«ras norisÄ“s. Politika ir kultÅ«ras elements. Spriest par citas tautas politiku ir tikpat nepieklÄjÄ«gi kÄ spriest par citas tautas jebkuru citu kultÅ«ras elementu. TaÄu jebkuras kultÅ«ras norises reizÄ“ ir vÄ“sturiskÄs norises – pieder vÄ“sturei visplašÄkajÄ nozÄ«mÄ“. TÄ tas ir arÄ« ar visjaunÄkajiem notikumiem VenecuÄ“lÄ. Tie ir vÄ“sturiski notikumi, un tie attiecas ne tikai uz dotÄs valsts vÄ“sturi, bet attiecas uz visas cilvÄ“ces vÄ“sturi, par kuru mÄ“s drÄ«kstam interesÄ“ties un par kuru interesÄ“ties ir mÅ«su pienÄkums, no vÄ“stures mÄcoties un priekš sevis izdarot auglÄ«gus secinÄjumus.
Å…emot vÄ“rÄ VenecuÄ“las pieredzi, bÅ«tisks ir secinÄjums par Ä£eopolitisko determinantu. RespektÄ«vi, par Ä£eopolitiku kÄ determinantu – faktoru, kas kaut ko rada vai cÄ“loniski nosaka, un faktoru, no kÄ kaut kas ir atkarÄ«gs. Ä¢eopolitika kÄ konstruktÄ«vs, respektÄ“jams, formÄli akceptÄ“ts determinants pasaules politikÄ eksistÄ“ jau no tÄ laika, kad radÄs pirmie valstiskie veidojumi ar tÄm lÄ«dzÄs esošÄs Ä£eogrÄfiskÄs telpas kontrolÄ“šanas ambÄ«cijÄm. Un tas nekas, ka šÄ«s ambÄ«cijas pirmo reizi zinÄtniski sÄka izskaidrot tikai XIX gs. beigÄs un terminu “Ä£eopolitika” zviedrs RÅ«dolfs ÄŒellens ieteica tikai 1899.gadÄ. Starp citu, par “libido” cilvÄ“ki sÄka zinÄtniski interesÄ“ties arÄ« tikai XX gs. sÄkumÄ.
VenecuÄ“las visjaunÄkÄ laika pieredze liecina par savdabÄ«gu evolÅ«ciju, kas ir konstatÄ“jama dota determinanta pÄrmaiņÄs. Tiekamies ar Ä£eopolitisko ambÄ«ciju legalizÄciju, leÄ£itimÄciju un pat sava veida propagandu. Tas ir kaut kas pilnÄ«gi jauns cilvÄ“ces vÄ“sturÄ“.
ASV neslÄ“pj un nekaunas no Ä£eopolitiskajÄm ambÄ«cijÄm savÄs spÄ«lÄ“s turÄ“t visu planÄ“tu. VÄ“sturiski vÄ“l nesen (XX gs. pirmajÄ pusÄ“) valstis slÄ“pa Ä£eopolitiskos plÄnus gan no savas valsts sabiedrÄ«bas, gan no Zemes pÄrÄ“jÄs sabiedrÄ«bas. Ä¢eopolitiskÄs konstrukcijas tika naidÄ«gi uzskatÄ«tas par politiski zemisku izdarÄ«bu un pat antihumÄnu izdarÄ«bu. TÄds naidÄ«gs viedoklis eksistÄ“ja ne tikai masu sabiedrÄ«bÄ, bet arÄ« elites kÄdÄ daļÄ.
Rietumu civilizÄcijÄ spilgts piemÄ“rs ir slavenais Molotova-Ribentropa pakts. KÄ zinÄms, PSRS sagraušanas arhitekti veikli izmantoja masu sabiedrÄ«bas naidÄ«go attieksmi pret fašistu varas un padomju varas slepeno vienošanos par Austrumeiropas sadalÄ«jumu starp VÄciju un PSRS. PSRS sagraušanas arhitektiem tas izdevÄs tÄpÄ“c, ka Rietumu sabiedrÄ«bÄ pret Ä£eopolitiku joprojÄm valdÄ«ja dziļš naidÄ«gums. Ä¢eopolitika asociÄ“jÄs (pamatoti) ar hitleriskÄs VÄcijas zinÄtni. PÄ“c II Pasaules kara Rietumu (arÄ« PSRS) universitÄtÄ“s neeksistÄ“ja akadÄ“miskais diskurss par Ä£eopolitiku. Ä¢eopolitiskÄs tÄ“zes neeksistÄ“ja arÄ« PSRS politiskÄs elites stratÄ“Ä£ijÄ. TÄ uzskata PSRS vÄ“stures speciÄlisti.
Faktiski XX gs. beigÄs t.s. atmodas periodÄ situÄcija bija ambivalenta, - tÄda, kam ir iekšÄ“ji pretrunÄ«gas jÅ«tas un domas. No vienas puses Ä£eopolitika bija vÄ“sturisks fakts cilvÄ“ces tÅ«kstošgadÄ«gajÄ politiskajÄ pagÄtnÄ“. Pirms Molotova-Ribentropa pakta RietumeiropÄ 1938.gada 30.septembrÄ« bija Minhenes vienošanÄs starp LielbritÄniju, Franciju, ItÄliju un VÄciju. Par šo vienošanos rietumu ļaudis bija informÄ“ti. No otras puses ap Molotova-Ribentropa paktu 80.g. beigÄs tika uzpÅ«sta manipulatÄ«va aura, izmantojot jÄ“dzienu “okupÄcija” un tÄ vienpusÄ«go (nezinÄtnisko) interpretÄciju masu komunikÄcijÄ. PSRS sagraušanas arhitekti neņēma vÄ“rÄ, ka ÄŒehoslovÄkijas Sudetu apgabala atdošana vÄciešiem bija ne mazÄk traÄ£iska nelietÄ«ba (“okupÄcija”) kÄ “okupÄcija” saskaÅ†Ä ar Molotova-Ribentropa paktu.
VenecuÄ“las visjaunÄkÄ laika notikumiem ir dziļi pamÄcoša polittehnoloÄ£iskÄ vÄ“rtÄ«ba. Tagad skaidri un gaiši ir redzams, ka pasaules gandrÄ«z ikvienas valsts (izņēmumi ir Ķīna, IrÄna) jebkurš jaunais politiskais projekts ir obligÄti Ä£eopolitiski jÄsaskaņo. Teiksim, valsts apvÄ“rsums, velme likvidÄ“t nacionÄli reakcionÄru un kriminÄli oligarhisku iekÄrtu, velme atbrÄ«voties no kriminÄlÄ kapitÄlisma organizÄ“tÄs noziedzÄ«bas var Ä«stenoties tikai tad, ja ir saņemta, sacÄ«sim, Ä£eopolitiskÄ atļauja. Jebkura jauna nacionÄlÄ politiskÄ projekta realizÄcija ir jÄsÄk ar Ä£eopolitisko saskaņošanu un Ä£eopolitiskÄs atļaujas saņemšanu. Tas, protams, pilnÄ mÄ“rÄ attiecas arÄ« uz Latviju. Īpaši tagad, kad ir vajadzÄ«gs valsts pastÄvÄ“šanas jauns projekts.
Latviju ir pÄrklÄjusi organizÄ“tÄs noziedzÄ«bas epidÄ“mija. Latviešu tautu uz saulaino tÄli tagad bÄ«da organizÄ“tÄs noziedzÄ«bas bandas. KriminÄlais kapitÄlisms ir sasniedzis apogeju – visaugstÄko pakÄpi. PSKP/VDK morÄlie kastrÄti nobÄl jaunÄs paaudzes kolosÄlo neliešu priekšÄ. Padomju nomenklatÅ«ras alkatÄ«gie “veÄi” nav salÄ«dzinÄmi ar tÄdas briesmÄ«gas šÄ·irnes neliešiem kÄ bordÄni, juraši, strÄ«Ä·es, gobzemi, kaimiņi, petraviÄas. BriesmÄ«gi nelieši ir okupÄ“juši Latviju. Neliešu okupÄcijas laikÄ valdÄ«ba ir nodota vadÄ«t organizatoriskajam vÄrgulim. Viņš tagad skaisti purpina par noziedzÄ«bas sekÄm, kaut gan no viņa gaida nesaudzÄ«gu rÄ«cÄ«bu, likvidÄ“jot noziedzÄ«gos grupÄ“jumus un noziedzniekus, kuru skaits sniedzas tÅ«kstošos. Latvija kÄ noziedzÄ«bas perÄ“klis, latvieši kÄ noziedznieku kolonija. Vai to vÄ“l kÄds uzdrošinÄs noliegt dzÄ«ves periodÄ, kad visi mediji ir pÄrpildÄ«ti ar latviešu noziedzÄ«bas sižetiem?
Ä»oti bÅ«tiska nelaime ir LatvijÄ sastopamÄ nelietÄ«bas un tumsonÄ«bas sintÄ“ze. TumsonÄ«bas nostiprinÄšana, atzÄ«šana, pieļaušana ir graujošs process. Lietojot svešvÄrdus, šo procesu var saukt par obskurantisma aprobÄciju. TaÄu var bÅ«t arÄ« citi niansÄ“ti apzÄ«mÄ“jumi: obskurantisma leÄ£itimÄcija (oficiÄla apstiprinÄšana), obskurantisma legalizÄcija (likuma spÄ“ka piešÄ·iršana), obskurantisma socializÄcija (sabiedriskošana), obskurantisma ideoloÄ£izÄcija (pÄrvÄ“ršana par idejisko kompleksu), obskurantisma radikalizÄcija (uzskatÄ«šana par kaut ko tÄdu, kas skar pašus pamatus), obskurantisma glorifikÄcija (cildinÄšana).
Doto riebÄ«go, pazemojošo, necienÄ«go, apkaunojošo tumsonÄ«bas procesu nÄkas izskaidrot. NÄkas izskaidrot tÄ cÄ“loņus. Noteikti nav tikai viens cÄ“lonis, bet ir vairÄki (daudzi) cÄ“loņi. No tiem var izveidot zinÄmu hierarhiju. TÄs augstÄkajÄ (praktiski nevÄ“rtÄ«gi zemÄkajÄ) pakÄpÄ“ katrÄ ziÅ†Ä ir izglÄ«tÄ«bas degradÄcija (satura primitivizÄcija un zinÄtniskÄ lÄ«meņa kritums, ÄkstÄ«bas ar “uzskatu plurÄlismu”, satura neoliberÄlistiskÄs un postmodernistiskÄs kroplÄ«bas, diplomu pirkšana, šarlatÄnisma izplatÄ«ba docÄ“tÄju “zinÄtnÄ“”). PÄ“c tam seko akadÄ“miskÄs inteliÄ£ences profesionÄlÄs misijas satrÅ«dÄ“šana, nespÄ“jot elementÄri pretoties obskurantisma aprobÄcijai un veikt tumsonÄ«bas cenzora profesionÄli funkcionÄlos pienÄkumus. MÅ«su mietpilsoņu guru kÅ«les, stradiņi, rozenvaldi, daukšti, skudras, ijÄbieši, druvietes, kursÄ«tes, cimdiņas klusÄ“, jo baidÄs vÄ“rsties pret tumsonÄ«bu. Bet tÄ tas LatvijÄ agrÄk nebija. Latviešiem ir plaša pieredze tumsonÄ«bas nepieļaušanÄ, jo padomju laikÄ jebkuru niecÄ«gÄko šarlatÄnisma iedÄ«gli momentÄ apklusinÄja kÄds pasniedzÄ“js, zinÄtniskais lÄ«dzstrÄdnieks, profesors, akadÄ“miÄ·is. Tagad tas tÄ nenotiek, un tÄpÄ“c pusizglÄ«totie bordÄni turpina staigÄt ar lepni paceltu galvu pÄ“c kÄrtÄ“jÄ tumsonÄ«bas apliecinÄjuma.
Hierarhijas augstÄkajÄ pakÄpÄ“ noteikti atrodas mediji. Īpaši to galvenie redaktori. Nelaime ir tÄ, ka mÅ«su medijos tagad strÄdÄ totÄli neizglÄ«tots jauniešu slÄnis, kas nav spÄ“jÄ«gs bÅ«t kognitÄ«vais filtrs, nepieļaujot publiskajÄ telpÄ ziedÄ“t obskurantismam. Ja medijos bÅ«tu adekvÄti galvenie redaktori, dažÄdu redakciju vadÄ«tÄji, tad viņi neļautu bordÄniem laimÄ«gi plunÄÄties tumsonÄ«bas vannÄ. Viņi nepublicÄ“tu tumsoniska satura tekstus.
PÄ“cpadomju LatvijÄ tumsonÄ«ba triumfÄ“. Tagad vÄ“rsties pret tumsonÄ«bu ir ļoti grÅ«ti. TurklÄt mÅ«su šodienas obskuranti ir arÄ« ļoti nekaunÄ«gi tipi. To pierÄda BordÄna, Juraša izcili nekaunÄ«gÄ darbÄ«ba, noziedzÄ«bas izdzimteņiem cenšoties panÄkt starptautisku aizsardzÄ«bu, it kÄ pasaulÄ“ neviens nezinÄtu, kas pašlaik ir Latvija un ko pašlaik var sagaidÄ«t no latviešiem. NekaunÄ«ga demagoga reputÄciju katru dienu sev medijos kaldina Gobzems. Tik enerÄ£iska cenšanÄs savus nodomus realizÄ“t ar krÄpšanu, melÄ«giem solÄ«jumiem, glaimiem un faktu sagrozÄ«šanu latviešu politiskajÄs aprindÄs vÄ“l nebija sastapta. Gonzema demagoÄ£ija ir unikÄla vÄ“rtÄ«ba latviešu politiÄ·u galmÄ.
Pasaules politisko notikumu vÄ“sturÄ“ var sastapt daudzus gadÄ«jumus, kad kÄdÄ valstÄ« destruktÄ«vas darbÄ«bas ir nonÄkušas lÄ«dz baltkvÄ“lei un tÄpÄ“c ir nekavÄ“joties jÄpieņem radikÄli mÄ“ri, lai izolÄ“tu, likvidÄ“tu postošos, Ärdošos (svešvÄrdÄ – destruktÄ«vos) procesus un to autorus. VisbiežÄk runa ir par politiskajÄm nesaskaņÄm, kuras draud izvÄ“rsties militÄrÄ konfrontÄcijÄ (pilsoņu karÄ).
ReÄli mÄ“dz bÅ«t visdažÄdÄkie iegansti, kad nepieciešama stingra roka, stingrs spÄ“ks. TÄ tas bija Latvijas RepublikÄ XX gs. 30.gadu sÄkumÄ. Toreiz politisko partiju skaits pÄrsniedza simtu, un valdÄ«ba bija nestabila. Ja arÄ« ar lielÄm mokÄm izdevÄs sastÄdÄ«t valdÄ«bu, tad tÄ noturÄ“jÄs tikai dažus mÄ“nešus. VÄrdu sakot, LR politiskÄ krÄ«ze destruktÄ«vi atsaucÄs uz valsts dzÄ«vi, un destrukcija bija nonÄkusi lÄ«dz baltkvÄ“lei. 1934.gada 15.maijÄ notika valsts apvÄ“rsums. Tas tika veikts ar armijas un aizsargu palÄ«dzÄ«bu.
VÄ“sture atkÄrtojas! Latvijas RepublikÄ atkal politiskie procesi ir nonÄkuši lÄ«dz baltkvÄ“lei. Šoreiz tiekamies ar kriminÄlÄ kapitÄlisma sekÄm – masveidÄ«gu noziedzÄ«bu, no kuras lielÄkÄ daļa ir organizÄ“tÄ noziedzÄ«ba. PastÄvošajam nacionÄli reakcionÄrajam un kriminÄli oligarhiskajam valstiskumam aizvadÄ«tajos gadu desmitos ir izdevies radÄ«t juridiski iestrÄdÄtu noziegumu brÄ«vÄ«bu. Tas traucÄ“ tieši un atklÄti vÄ“rsties pret noziedzÄ«bu, kura ir sasniegusi grandiozu apjomu un ir izvÄ“rtusies par nacionÄlo katastrofu latviešu tautai. ValdošÄ kliÄ·e ir viens milzÄ«gs noziedzÄ«bas kukluksklans. Latviešu tautas vÄ“sturiskÄ virzÄ«ba ir novesta lÄ«dz baltkvÄ“lei, jo noziedzÄ«bas Ärdošais, graujošais vÄ“riens ir sasniedzis maksimÄlo robežu, ja tÄ drÄ«kstam izsacÄ«ties par noziedzÄ«bu, kurai principÄ nedrÄ«kst bÅ«t ne minimÄlÄ, ne maksimÄlÄ robeža, jo noziedzÄ«ba vispÄr nedrÄ«kst bÅ«t.
Pašlaik stÄvoklis ir tÄds, ka ir nepieciešama radikÄla rÄ«cÄ«ba – kÄdam spÄ“kam ir jÄizsludina ÄrkÄrtÄ“js stÄvoklis un jÄpÄrņem vara, nekavÄ“joties likvidÄ“jot noziedznieku bandas. Tas tÄ ir jÄdara, taÄu šajÄ ziÅ†Ä acÄ«mredzot ir nepÄrvarams šÄ·Ä“rslis.
Pašlaik LatvijÄ nav tÄda spÄ“ka, kas varÄ“tu vÄ“rsties pret noziedzÄ«bas biezo slÄni. 1934.gadÄ bija Ulmanis, Balodis, bija armija, aizsargi. Tagad nav ne Ulmaņa, Baloža, ne armijas, ne aizsargu. Tagad nav kam veikt valsts apvÄ“rsumu. Latviešu tauta jau ir pusmirusi un nav spÄ“jÄ«ga pretoties savas nÄves veicinÄtÄjiem – masveida organizÄ“tajai noziedzÄ«bai un tumsonÄ«bai. Mums nav politiskÄ spÄ“ka, kas dotos saņemt Ä£eopolitisko atļauju valsts pastÄvÄ“šanas jaunam projektam.