Iesaki rakstu:

Pietiek šodien publisko Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrijas noslepenoto ministra Kaspara Gerharda atskaiti par to, ko tad viņš darÄ«jis savā no valsts budžeta vairāk nekā 10 tÅ«kstošus eiro izmaksājušajā braucienā uz konferenci Peru galvaspilsÄ“tā Limā, kur no viņa vadÄ«tās ministrijas bija devušies vÄ“l desmit ierÄ“dņi.

"Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai

kopija: Ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam

atskaite par komandējumu uz Peru Republiku.

Komandējuma vieta, laiks: Lima, Peru Republika no 2014. gada 7. decembra, līdz 13. decembrim.

MÄ“rÄ·is: piedalÄ«ties ANO VispārÄ“jas konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 20. sesijas (COP) un Pušu 10. konferences, kas vienlaikus ir Kioto protokola pušu sanāksme (CMP), augstā lÄ«meņa segmentā.

PÄ“c ierašanās Limā 8.decembrÄ« tikos ar Latvijas delegātiem, lai pārrunātu Latvijas viedokli par Klimata pārmaiņu konferences pirmajā nedēļā sasniegto progresu, sarunu aktuālo situāciju un potenciālajiem risinājumiem problÄ“mjautājumiem. Tikos ar Eiropas Komisijas klimata politikas un enerģētikas komisāru Migelu Ariasu Kanjeti (Miguel Arias Canete), Itālijas vides, dabas resursu aizsardzÄ«bas un jÅ«rlietu ministru Gianu Luca Galletti (Gian Luca Galletti) un citiem Eiropas SavienÄ«bas (ES) dalÄ«bvalstu ministriem darba vakariņu pasākumā. Pārrunājām klimata pārmaiņu konferences pirmajā nedēļā sasniegtos rezultātus un ES aktuālos jautājumus.

KomandÄ“juma ietvaros katru rÄ«tu piedalÄ«jos ES ministru lÄ«meņa koordinācijas sanāksmÄ“s (piedalÄ«jās visu ES dalÄ«bvalstu ministri, kā arÄ« Eiropas Komisijas klimata politikas un enerģētikas komisārs). Šajās sanāksmÄ“s tika pārrunāts sarunu progress un turpmākās rÄ«cÄ«bas, koordinÄ“tas katras dienas divpusÄ“jās un daudzpusÄ“jās tikšanās.

9.decembrÄ« pÄ“c dalÄ«bas augstā lÄ«meņa segmenta atklāšanā, kurā ievadvārdus teica arÄ« ANO Ä£enerālsekretārs Bans Ki MÅ«ns (Ban Ki Moon), piedalÄ«jos augstā lÄ«meņa dialogā par klimata pārmaiņu ierobežošanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumu finansÄ“juma jautājumiem, kā arÄ« uzstājos plenārā sesijā. Savā uzrunā akcentÄ“ju ES sasniegumus un mudināju visas pasaules valstis aktÄ«vi iesaistÄ«ties klimata pārmaiņu novÄ“ršanā. Atgādināju par ES ietvaros nesen panākto vienošanos par siltumnÄ«cefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu 40% apmÄ“rā lÄ«dz 2030.gadam un, lai kliedÄ“tu daudzu pasaules valstu viedokļus par to, ka ES bez piepÅ«les varÄ“tu uzņemties vÄ“l lielākas saistÄ«bas, skaidroju, ka šÄ« vienošanās nemaz nebija vienkārša.

No 10.decembra lÄ«dz 12.decembrim augstā lÄ«meņa plenāro sesiju starplaikos piedalÄ«jos ES ministru daudzpusÄ“jās sarunās ar citu sarunu grupu pārstāvjiem. Sarunās tika pārrunāti abām PusÄ“m nozÄ«mÄ«gie jautājumi un meklÄ“ti potenciāli lÄ«dzÄ«gie viedokļi, iespÄ“jamie kompromisi. ParalÄ“li plenārām sesijām un sarunām ar citu sarunu grupu pārstāvjiem, divpusÄ“ji tikos ar ES dalÄ«bvalstu ministriem, t.sk. Igaunijas, Lietuvas, Itālijas, Dānijas, Luksemburgas, Austrijas, NÄ«derlandes, Maltas u.c. (vÄ“l ar citiem tikos atsevišÄ·o pasākumu laikā). Å…emot vÄ“rā viņu lielo interesi, informÄ“ju par Latvijas kā ES Padomes prezidÄ“jošÄs valsts 2015.gada I pusgadā prioritātÄ“m un uzklausÄ«ju viņu redzÄ“jumu par 2015.gada I pusgadā sasniedzamo.

Papildus, 10.decembrÄ« apmeklÄ“ju Zaļās izaugsmes grupas (Green Growth Group), kas apvieno ES progresÄ«vākās valstis, augstā lÄ«meņa pasākumu. Zaļās izaugsmes grupas mÄ“rÄ·is ir pÄ“tÄ«t, veicināt un Ä«stenot ES ekonomiskās un stratÄ“Ä£iskās iespÄ“jas oglekļa mazietilpÄ«gai attÄ«stÄ«bai. Grupā notiek regulāra viedokļu apmaiņa pirms Vides ministru padomes sanāksmÄ“m. Latvija šobrÄ«d vÄ“l nav grupas locekle, taču viena no grupas loceklÄ“m ir Igaunija. ParalÄ“li, tikos arÄ« ar Lielbritānijas valsts sekretāru Enerģētikā un klimata pārmaiņās Edu Deiviju (Ed Davey), pārrunājot aktuālo starpvalstu sadarbÄ«bu.

Tāpat 11 .decembrÄ«, papildus ES koordinācijai, plenārām sesijām un divpusÄ“jām un daudzpusÄ“jām sarunām, piedalÄ«jos darba pusdienās starp Eiropas Komisijas klimata politikas un enerģētikas komisāru Migelu Ariasu Kanjeti, Francijas ministriem (ienākošÄ COP/CMP prezidentÅ«ra), Vāciju un Lielbritāniju (ES vadošie sarunu vedÄ“ji), Itāliju un Luksemburgu (trio prezidentÅ«ras). Sarunās tika meklÄ“ti risinājumi starptautisko sarunu principiāla progresa sasniegšanai, pārrunāta Latvijas kā ES Padomes prezidentÅ«ras 2015.gada I pusgadā iespÄ“jamā loma, Francijas kā ienākošÄs COP/CMP prezidentÅ«ras nodomi u.tml.

Savukārt 11. decembra vakarā tikos ar Latvijas goda konsulu Peru Raulo Lozano Merino (Raul S. Lozano Merino). 2015.gada septembrÄ« viņš plāno organizÄ“t Peru komersantu delegāciju uz Latviju.

12.decembrÄ« pirms izbraukšanas uz lidostu pÄ“c ES koordinācijas piedalÄ«jos COP/CMP sarunu progresa apkopojošajās plenārsesijās, kurās tika pārrunāts starp sarunu grupām panāktais sarunu progress un turpmākais process. Å…emot vÄ“rā to, ka konferencei bija plānota noslÄ“gties 12.decembrÄ«, pÄ“cpusdienā devos uz lidostu, lai atgrieztos Latvijā. TomÄ“r Pušu domstarpÄ«bu dēļ vienošanās todien panākta netika un tāpÄ“c lÄ«dz Klimata pārmaiņu konferences noslÄ“gumam Latviju pārstāvÄ“ja eksperti. Sarunām turpinoties vÄ“l divas diennaktis, gala vienošanās tika sasniegta tikai 14.decembrÄ«.

Sasniegtie rezultāti:

• AttÄ«stÄ«ju sadarbÄ«bu ar Eiropas Komisijas klimata politikas un enerģētikas komisāru, kā arÄ« citu ES dalÄ«bvalstu ministriem; atbildot uz lielo interesi par Latvijas kā ES Padomes prezidÄ“jošÄs valsts 2015.gada I pusgadā iecerÄ“m, iepazÄ«stināju viņus ar Latvijas prioritātÄ“m un, lai labāk sagatavotos prezidÄ“jošÄs valsts pienākumu veikšanai, uzklausÄ«ju viņu redzÄ“jumu par 2015.gada I pusgadā sasniedzamo un viņu interesÄ“m;

• Plenārā sesijā, kā arÄ« divpusÄ“jās sanāksmÄ“s izskaidroju Latvijas pieredzi SEG samazināšanā, mudinot visus iesaistÄ«ties, lai tādÄ“jādi minimizÄ“tu pastāvošo nevienlÄ«dzÄ«bu starp valstÄ«m, kas iesaistās SEG emisiju samazināšanā un valstÄ«m, kas to nedara;

• Guvu pieredzi ES Padomes prezidÄ“jošÄs valsts pienākumu Ä«stenošanā augsta lÄ«meņa starptautisko sarunu sesijās un daudzpusÄ“jās sanāksmÄ“s, kas bÅ«s ļoti noderÄ«ga 2015.gada I pusgadā, kad Latvija bÅ«s ES Padomes prezidÄ“jošÄ valsts un starptautisko sarunu sesijās ES pārstāvÄ“s Latvija. Vides Padomes laikā, kad, pildot ES Padomes prezidÄ“jošÄs valsts pienākumus, vadÄ«šu ES ministru diskusijas par starptautisko sarunu jautājumiem, bÅ«s ļoti noderÄ«gas gan Klimata pārmaiņu konferencÄ“ gÅ«tās zināšanas, gan prasmes.

Ar cieņu, ministrs Kaspars Gerhards."