Iesaki rakstu:

PašreizÄ“jā vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministra Kaspara Gerharda Ä£imenes "ietaupÄ«jums" uz valsts rÄ“Ä·ina, 2004. gadā par smieklÄ«gi mazu summu iegādājoties mansarda dzÄ«vokli VecrÄ«gā, varÄ“tu bÅ«t bijis nedaudz vairāk nekā 1000 eiro, rāda Pietiek aprÄ“Ä·ini.

Zemesgrāmata rāda - 50,6 kvadrātmetrus lielu mākslinieku darbnÄ«cu VecrÄ«gā pašreizÄ“jā vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministra Kaspara Gerharda sieva Vita Gerharde 2004. gadā no sveša cilvÄ“ka iegādājusies, oficiāli samaksājot smieklÄ«gu summu - aptuveni 162 eiro kvadrātmetrā, kamÄ“r tirgus cena neizbÅ«vÄ“tam mansardam tolaik bija no 1200 lÄ«dz 1500 eiro kvadrātmetrā. Tas nozÄ«mÄ“, ka kā oficiālā darÄ«juma cena valstij tika uzrādÄ«ta summa, kas bija vismaz 7,5 reizes mazāka par dzÄ«vokļa - mākslinieku darbnÄ«cas tirgus cenu.

Valsts ieņēmumu dienests aÄ£entÅ«rai LETA ir skaidrojis, ka, iegādājoties nekustamo Ä«pašumu, ienākuma nodokli maksā nekustamā Ä«pašuma pārdevÄ“js, savukārt personas, kuras ir privatizÄ“jušas valsts un pašvaldÄ«bu daudzdzÄ«vokļu mājās esošos dzÄ«vokļus, neapdzÄ«vojamās telpas, mākslinieku darbnÄ«cas, viendzÄ«vokļa un daudzdzÄ«vokļu mājas, no valsts nodevas par Ä«pašumtiesÄ«bu nostiprināšanu zemesgrāmatā ir atbrÄ«votas. Uz šÄ« pamata tiek mÄ“Ä£ināts izdarÄ«t secinājumu, ka Gerhardu Ä£imenei nemaz neesot bijis praktiska iemesla uzrādÄ«t mākslÄ«gi samazinātu darÄ«juma cenu.

Taču šajā gadÄ«jumā ir runa nevis par "svaigi" privatizÄ“ta dzÄ«vokļa ierakstÄ«šanu zemesgrāmatā, bet gan darÄ«jumu divu fizisku personu starpā. Tas nozÄ«mÄ“, ka jebkurā gadÄ«jumā Gerhardu Ä£imenei, reÄ£istrÄ“jot savu pirkumu zemesgrāmatā, bÅ«tu bijis nepieciešams samaksāt valsts nodevu 2% apmÄ“rā no darÄ«juma summas: šis ilgus gadus ir bijis viens no pamatiemesliem, kuru dēļ valstij ir tikušas uzrādÄ«tas mākslÄ«gi samazinātas nekustamo Ä«pašumu darÄ«jumu summas.

Ja Gerhardu ģimene dzīvokli būtu iegādājusies par mazāko ekspertu nosaukto tālaika tirgus cenu - 1200 eiro kvadrātmetrā, darījuma summa būtu bijusi 60 720 eiro, par ko būtu nācies valstij samaksāt valsts nodevu 1214 eiro apmērā. Taču, tā kā darījuma summa tika uzrādīta tikai 5759 lati, tad valstij nodevā varēja samaksāt būtiski mazāk - aptuveni 163 eiro, tādā veidā tagadējā ministra ģimenei gūstot iespēju uz valsts rēķina ietaupīt nedaudz vairāk nekā 1000 eiro.

Kā Pietiek jau informÄ“jis, šÄdas summas samaksāšana Gerhardu Ä£imeni 2004. gadā nebÅ«tu izputinājusi: 2004. gadā Gerhards bija Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs un dažādos valsts darbos gadā kopā nopelnÄ«ja vairāk nekā 26 tÅ«kstošus latu (37 tÅ«kstošus eiro). Tiesa, Gerharda amatpersonas deklarācija nesniedz informāciju, no kādas "tumbočkas" varÄ“tu bÅ«t ņemti "Ä«stajam" darÄ«jumam nepieciešamie vismaz 60 tÅ«kstoši eiro.

Tiesa, Pietiek lasÄ«tāji ir izvirzÄ«juši vÄ“l vienu notikušÄ versiju, kas arÄ« teorÄ“tiski ir iespÄ“jama: "Viss ir daudz vienkāršÄk: lai privatizÄ“tu bÄ“niņus, tos varÄ“ja definÄ“t kā mākslinieku darbnÄ«cu, bet vajadzÄ“ja mākslinieku, kas to izdara: šeit arÄ« parādās mākslinieks, kura vārdā veic lÄ«guma slÄ“gšanu par Ä«ri un tad privatizāciju: mansards bija noteikti neizbÅ«vÄ“ts... Ja kādu apčakarÄ“ja, tad pārÄ“jos mājas iedzÄ«votājus, kuri pazaudÄ“ja domājamo daļu..."

Par labu šai versijai runā fakts, ka 1936. gadā dzimušais mākslinieks Gaidars JÄ“kabsons, no kura Vita Gerharde iegādājusies mākslinieka darbnÄ«cu, to privatizÄ“jis tikai 2003. gadā - divus gadus pÄ“c tam, kad Gerhardu Ä£imene, spriežot pÄ“c zemesgrāmatas datiem, privatizÄ“ja dzÄ«vokli, kurā šajā Ä“kā bija dzÄ«vojuši lÄ«dz tam.

Ne Gerhards, ne viņa biroja pārstāvji joprojām nav snieguši atbildes uz Pietiek jautājumiem saistÄ«bā ar šo darÄ«jumu.

"Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministra Kaspara Gerharda sievas Ä£imene dzÄ«voklÄ« VecrÄ«gā ir dzÄ«vojuši jau kopš 1960-tajiem gadiem, un atbilstoši tā laika likumdošanai Ä£imene Ä«pašumu privatizÄ“ja par privatizācijas sertifikātiem. Par Ä«pašumiem tika nomaksāti likumdošanai atbilstošÄs visas valsts nodevas un pārÄ“jie maksājumi. Visi darÄ«jumi ar nekustamajiem Ä«pašumiem notikuši atbilstoši Latvijas likumdošanas normatÄ«vajiem aktiem," - ar šÄdu paziņojumu pirmdien klajā nāca Gerharda pārstāve pÄ“c tam, kad Pietiek bija atklājis Ä£imenes mājokli VecrÄ«gā.

SvÄ“tdien Pietiek atklāja, ka Gerharda sievas Vitas Gerhardes oficiālā Ä«pašumā VecrÄ«gā, Klostera ielā ir divi dzÄ«vokļi, kas apvienoti vienā mājoklÄ« ar kopÄ“jo platÄ«bu - aptuveni 116 kvadrātmetru, kura pašreizÄ“jā tirgus cena Pietiek aptaujāto ekspertu skatÄ«jumā varÄ“tu bÅ«t vismaz 300 tÅ«kstoši eiro.

Viens no tiem, kā rāda zemesgrāmatas informācija, patiešÄm varÄ“tu bÅ«t iegādāts privatizācijas ceļā, jo zemesgrāmatā nav minÄ“ts tā iepriekšÄ“jais Ä«pašnieks. ŠÄdā veidā Vitai Gerhardei 66,4 kvadrātmetrus lielu dzÄ«vokli VecrÄ«gā, Klostera ielā 9/11 izdevies iegādāties par 4068 latiem (divreiz mazāk par dzÄ«vokļa kadastrālo vÄ“rtÄ«bu).

Taču ir vÄ“l arÄ« otrs dzÄ«voklis, ko Vita Gerharde iegādājusies 2004. gadā. Šis dzÄ«voklis ir šajā pašÄ Ä“kā esoša 50,6 kvadrātmetrus liela mākslinieka darbnÄ«ca, kuru Gerhardu Ä£imene, kā rāda zemesgrāmata, nebÅ«t nav privatizÄ“jusi par sertifikātiem vai arÄ« tajā dzÄ«vojusi kopš 60. gadiem.

PatiesÄ«bā šo dzÄ«vokli, spriežot pÄ“c zemesgrāmatas datiem, bija privatizÄ“jusi pilnÄ«gi cita persona - 1936. gadā dzimušais Gaidars JÄ“kabsons. ArÄ« uz jautājumu, kāds tieši Gerhardu Ä£imenes loceklis, pÄ“c viņu versijas, ir bijis šis Gaidars JÄ“kabsons, ne ministrs, ne viņa pārstāvji Pietiek pagaidām nav spÄ“juši atbildÄ“t.

Tikmēr VID amatpersonu deklarāciju publisko datu reģistrā ir atrodama gan Gerharda, gan viņa sievas deklarācija, un no abām redzams, ka ne viena, ne otra ģimenē nekāda Gaidara Jēkabsona nav bijis.

"Nav šaubu, ka te ir ļoti primitÄ«vā veidā apieta nepieciešamÄ«ba dalÄ«ties ar valsti nodokļu jomā. Tajā laikā kvadrātmetrs ekskluzÄ«va Ä«pašuma VecrÄ«gā nevarÄ“ja maksāt un nemaksāja 115 latus kvadrātmetrā. Pat dzÄ«vokli Pļavniekos par šÄdu cenu nevarÄ“ja nopirkt. Nav ne mazāko šaubu, ka politiÄ·a Ä£imene ir piedalÄ«jusies valsts apkrāpšanā," Pietiek jau svÄ“tdien publicÄ“ja šo kāda nekustamo Ä«pašumu tirgus eksperta viedokli. Latio un Balsta dati par reālajām cenām šajā laikā šo viedokli apstiprina.

Pietiek jau informÄ“jis, ka ir zināmi divi uzņēmumi, kuru datu bāzÄ“s atrodami neapstrÄ«dami dati par Ä«pašumu cenām šajā laikā, - Balsts un Latio. Abu uzņēmumu pārstāvju sniegtā informācija apliecina - godÄ«gs darÄ«jums, 50,6 kvadrātmetrus lielu dzÄ«vokli vai telpas VecrÄ«gā 2004. gada pavasarÄ« iegādājoties par 5759 latiem (8200 eiro), ir bijis vienkārši neiespÄ“jams.

"2004.gadā neizbÅ«vÄ“ts mansards maksāja no 1200 lÄ«dz 1500 eiro kvadrātmetrā, izbÅ«vÄ“ts - 2000-3000 eiro kvadrātmetrā," - šÄdu cenu diapazonu Pietiek minÄ“ja uzņēmumu grupas Balsts vadÄ«tājs Aigars Zariņš. "1200 - 3500 eiro kvadrātmetrā," - lÄ«dzÄ«gu informāciju Pietiek sniedza uzņēmumā Latio.

Tas nozÄ«mÄ“, ka reālā Vitas Gerhardes 2004. gada aprÄ«lÄ« iegādātās mākslinieka darbnÄ«cas cena bija vismaz 7,5 reizes lielāka nekā tā, kas tika uzrādÄ«ta valstij kā oficiālā darÄ«juma summa, dzÄ«vokli iegādājoties no 1936. gadā dzimušÄ Gaidara JÄ“kabsona.