Iesaki rakstu:

RÄ«gas un Stopiņu pašvaldÄ«bu uzņēmuma atkritumu poligona apsaimniekotāja Getliņi Eko valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Imants Stirāns konkrÄ“tas atbildes par miljonus vÄ“rto, iespÄ“jams, ar „vecajiem” oligarhiem saistÄ«tā uzņēmuma EkodoktrÄ«na interesÄ“s sarÄ«koto atkritumu šÄ·irošanas konkursu atturas sniegt. Sarunā ar Pietiek Stirāns taisnojas par Getliņu izvÄ“li, kas kritusi par labu vienai firmai. Viņš šonedēļ neilgi pirms konkursa noslÄ“guma devies atvaļinājumā un sola, ka precÄ«zākas atbildes sniegs pirmdien, kad bÅ«s atgriezies no atpÅ«tas.

Pietiek rakstÄ«ja, ka Getliņi Eko izsludinājis jaunu konkursu par atkritumu sagatavošanu noglabāšanai un ka, ņemot vÄ“rā konkursā izvirzÄ«tās prasÄ«bas, par tā vienÄ«go uzvarÄ“tāju varÄ“tu kļūt EkodoktrÄ«na. ŠÄ« firmas intereses pÄ“c Pietiek rÄ«cÄ«bā esošÄs informācijas lobÄ“ RÄ«gas vicemÄ“rs Andris Ameriks, bet pats uzņēmums tiek saistÄ«ts ar ekspremjera Andri ŠÄ·Ä“les un eksministra Ainara Šlesera interesÄ“m.

No konkursa nolikuma izriet, ka vienÄ«gais pretendents, kuram ir pa spÄ“kam piedāvāt lÄ“tāko cenu, ir tieši EkodoktrÄ«na. Tas tā ir, jo iepirkuma dokumentācijā minÄ“ts, ka atkritumi jāved uz Getliņiem, tad tur jāsver un tad jāved uz šÄ·irošanas vietu, savukārt no turienes biodegradablie atkritumi jāved atpakaļ uz Getliņiem. Vislielākās izredzes uzvarÄ“t šajā iepirkumā ir uzņēmumam, kurš atrodas Getliņu teritorijā, jo tad transportÄ“šanas izmaksas bÅ«s tuvas nullei, kamÄ“r pārÄ“jiem pretendentiem pārvadāšana prasÄ«tu papildu izmaksas.

Savukārt vienÄ«gais uzņēmums, kas reāli spÄ“jÄ«gs darboties Getliņu teritorijā, ir EkodoktrÄ«na, jo, kā Pietiek ziņoja, Getliņi Eko pÄ“rnā gada novembrÄ« klusi un nemanāmi 1,7 hektārus zemes izgāztuves teritorijā par „sviestmaizes cenu” – 1000 latiem gadā - iznomājis tieši uzņēmumam EkodoktrÄ«na.

Ar sÅ«dzÄ«bām Iepirkumu uzraudzÄ«bas birojā (IUB) par jauno Getliņu konkursu vÄ“rsušies uzņēmumi SIA „L&T” un AS „Kredo Tonika”. IUB lÄ“mumu par abu firmu sÅ«dzÄ«bu plānojis pieņemt 27.martā.

Getliņi eko vadītāja Imanta Stirāna atbildes uz Pietiek jautājumiem:

Kādēļ atkritumu šÄ·irošanas konkursa nolikums paredz, ka atkritumi vispirms jāsavāc no Getliņu poligona, tur jānosver, tad jāaizved uz šÄ·irošanas vietu sašÄ·irot un tad biodegradablie jāatved atpakaļ? ŠÄda kārtÄ«ba dod ievÄ“rojamas priekšrocÄ«bas vienam pretendentam – EkodoktrÄ«na, kas tieši poligona teritorijā cels rÅ«pnÄ«cu, turklāt tieši pie pašiem vārtiem, kur notiek atkritumu svÄ“ršana. Kādēļ nevar atkritumus uzreiz vest uz šÄ·irošanas vietu un tur svÄ“rt?

Bet kā mÄ“s kontrolÄ“sim, cik atkritumu atved? Tad mÄ“s nevarÄ“sim pateikt, cik liels daudzums atkritumu ir savākts no iedzÄ«votājiem un cik ir jāiekasÄ“. ŠÄ« ir vienÄ«gā iespÄ“ja precÄ«zi kontrolÄ“t atvesto atkritumu svaru un pÄ“c tam atšÄ·iroto atkritumu svaru. Tādēļ arÄ« tāda kārtÄ«ba.

Kādēļ liedzat iespÄ“ju citiem interesentiem bÅ«vÄ“t atkritumu šÄ·irošanas rÅ«pnÄ«cu Getliņu teritorijā?

Mums vairs nav vietas. Vienīgo vietu, kura bija, iznomājām.

Kādēļ citi nozares interesenti šo nomas izsoli nepamanÄ«ja? Kur bija publicÄ“ts sludinājums un cik ilgi? Kad publicÄ“ja sludinājumu un kad notika izsole?

Izsoles sludinājums tāpat kā visi mÅ«su iepirkumi tika sludināts Getliņu mājas lapā internetā. MÄ“s esam pārliecinājušies, ka tā ir efektÄ«va vieta sludinājumu izvietošanai. Un normatÄ«vie akti arÄ« neprasa sludinājuma publicÄ“šanu vÄ“l kaut kur. Par precÄ«ziem datumiem es nemācÄ“šu pateikt, jo esmu atvaļinājumā, bet pirmdien, kad atgriezÄ«šos, varÄ“šu precÄ«zi pateikt.

Vai pašvaldÄ«bas uzņēmumam nepienāktos sludinājumu izvietot vÄ“l citos medijos, lai jÅ«s tādÄ“jādi bÅ«tu droši, ka nozares uzņēmumi to pamanÄ«juši, lai tiktu nodrošināta lielāka konkurence un lai pašvaldÄ«bu uzņēmums varÄ“tu izvÄ“lÄ“ties iedzÄ«votājiem maksimāli labāko piedāvājumu?

LÄ«dz šim visi ir pamanÄ«juši. MÄ“s nesen sludinājām konkursu par darbinieku veselÄ«bas apdrošināšanu, pieteicās visi veselÄ«bas apdrošinātāji. Tā ka šÄ« vieta ir pilnÄ«gi piemÄ“rota sludinājumu izvietošanai.

Vai izsolē bija vairāki pretendenti?

Jā, trīs.

Kādēļ tad izsoles cena bija tik zema? Vai tā nav tiešÄ EkodoktrÄ«nas interešu lobÄ“šana, vai bija uzstādÄ«jums no RÄ«gas domes? 

Manuprāt, tas ir ļoti labs rezultāts. Mums pārmet, ka mÄ“s neesam veikuši zemes vÄ“rtÄ«bas izpÄ“ti, neesam paprasÄ«juši ekspertu vÄ“rtÄ“jumu. Bet, manuprāt, vislabāk zemes cenu nosaka nevis kaut kādi pÄ“tÄ«jumi, bet gan izsole, kurā cÄ«nās reāli pretendenti.

Kādēļ Getliņi paši neceļ atkritumu šÄ·irošanas rÅ«pnÄ«cu?

Tādēļ, ka tas ir pārāk liels risks. Atkritumu apjomi Getliņos mainās. VÄ“l pirms gadiem pieciem bija gandrÄ«z 500 tÅ«kstoši tonnu, tad nokrita lÄ«dz 260 tÅ«kstošiem, bet tagad stabili turas 300 tÅ«kstoši tonnu. Ja mÄ“s uzcelsim rÅ«pnÄ«cu pašreizÄ“jam daudzumam, pastāv risks, ka tā bÅ«s spiesta stāvÄ“t dÄ«kstāvÄ“, bet kredÄ«ts bÅ«s jāmaksā. Mums pašiem savas naudas nav, un tarifā rÅ«pnÄ«cas bÅ«vniecÄ«ba nav ierÄ“Ä·ināta. Lai riskÄ“ uzņēmÄ“ji. MÄ“s noslÄ“gsim lÄ«gumu par fiksÄ“tu tarifu, un mums galva nesāpÄ“s, ja atkritumu bÅ«s mazāk.

Bet šÄ·irotājs jau var tarifā ierÄ“Ä·ināt arÄ« dÄ«kstāves...

MÄ“s analizÄ“sim piedāvājumu, un tam ir jābÅ«t ekonomiski pamatotam. Nevar uzlikt vienkārši riska peļņu.

KāpÄ“c konkursa nolikums paredz, ka šÄ·irotājam paliks visi Getliņiem nevajadzÄ«gie atkritumi, no kuriem viņš varÄ“s gÅ«t papildu peļņu? KāpÄ“c Getliņi atsakās no šiem ienākumiem?

Mums interesē tikai biodegradablie atkritumi, no kuriem var ražot biogāzi un tālāk elektrību. 80% no mūsu ienākumiem veido elektrība. Tas ir mūsu biznesa galvenais uzsvars. Un pie viena atbrīvot teritoriju no nevajadzīgajiem atkritumiem, tādējādi par gadiem 10-15 pagarinot Getliņu mūžu.