Iesaki rakstu:

Ä¢imenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrÄ«bā. Valsts vara viņus spÄ“j ne tikai uzveikt, bet arÄ« sev pakļaut un, ja vien uzskatÄ«s to par vajadzÄ«gu, pat publiski pazemot – kā nodokļu naudas šÄ·Ä“rdÄ“tājus.

ŠÄ·iet, mediÄ·i, sākot konfliktÄ“t ar valdÄ«bu, pārāk paļāvās uz tautas pietāti pret savu arodu, pārāk sacerÄ“jās uz pacientu automātisku solidaritāti viņu prasÄ«bām – tāpat kā uz valdÄ«bas nedrošÄ«bu un koalÄ«cijas iekšÄ“jām nesaskaņām.

Šoreiz ministri nenorakt

Streikotājiem un viņu atbalstÄ«tājiem ir pilnÄ«gi lieki izšÄ·iest savus spÄ“kus, nopÅ«loties demonizÄ“t (vai "blondīņot") veselÄ«bas ministri Andu ÄŒakšu. Ar viņu pret "buntavniekiem" solidarizÄ“jas zaļzemnieki, premjers un MK, par nozari atbildÄ«gā Saeimas komisija. NežēlÄ«gs un precÄ«zs atbildes trieciens – kā apliecina streikotāju izbÄ«lis – bija valdÄ«bas (pagaidām vÄ“l tikai) iecere uzticÄ“t pašvaldÄ«bām Ä£imenes ārstu darba organizÄ“šanu, administrÄ“šanu un, protams, arÄ« viņu finansÄ“juma dalÄ«šanu.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, kas pārzina arÄ« veselÄ«bas aprÅ«pi, ir savas nopietnas pretenzijas pret Ä£imenes ārstiem. Viņu entuziasma trÅ«kums un tūļība tiek saukti par galveno cÄ“loni, kāpÄ“c netiek apgÅ«ta nauda, kas – uz budžeta deficÄ«ta rÄ“Ä·ina! – tika atvÄ“lÄ“ta "zaļajiem koridoriem" jeb onkoslimÄ«bu atklāšanai un ārstÄ“šanai to agrÄ«najās stadijās*.

Komisijas vadÄ«tāja Aija Barča (ZZS) tāpÄ“c piedraudÄ“ja "atvÄ“rt" likumu par ārstu praksÄ“m un padarÄ«t bargākas tajā noteiktās prasÄ«bas Ä£imenes ārstu institÅ«tam. Streiks noteikti spÄ“cina viņas un citu komisijas deputātu apņēmÄ«bu sarÄ«kot šÄdu likumdošanas eksekÅ«ciju.

Pacientu un kolēģu pretenzijas

Latvijas sabiedrÄ«ba uz mediÄ·u cÄ«kstÄ“šanos ar politiÄ·iem un viņu pieteiktām prasÄ«bām (pietiekami pamatotām) kopumā noraugās ar klaju vienaldzÄ«bu. Jo tā sakņojas daudzu ilgi krātajās personiskajās pretenzijās pret Ä£imenes ārstiem. Tā ir vilšanās sistÄ“mā, kurā pacienti jÅ«tas kalpojam mediÄ·iem, viņu vajadzÄ«bām un Ä“rtÄ«bām. TāpÄ“c arÄ« gluži pašsaprotami tiek uztverti skandalozi dažu "streikotāju» piepelnÄ«šanās centieni (piemÄ“ram, šis).

CilvÄ“kus galvenokārt uztrauc Ä£imenes ārstu nepieejamÄ«ba – jo Ä«paši brÄ«vdienās, bet arÄ« darbdienu rÄ«tos vai vakaros, ārpus praksei noteiktā darba laika un bieži pat tajā – ārstu pieņemšanas stundu grafiks ir aizpildÄ«ts nedēļām uz priekšu, viņu uzgaidāmās telpas «akÅ«tajās stundās» ir pārpildÄ«tas. Tā ir nepielÅ«dzama norma.

Ä¢imenes ārsti noraida ieteikumus kooperÄ“ties un, piemÄ“ram, veidot vairākām praksÄ“m kopÄ“jas dežūras nedēļas nogalÄ“s. Tādēļ neizbÄ“gami palielinās slimnÄ«cu noslodze un to izdevumi – cilvÄ“ki, kuriem visticamāk pietiktu ar Ä£imenes ārsta konsultāciju, dodas meklÄ“t palÄ«dzÄ«bu to uzņemšanas nodaļās vai izsauc neatliekamo palÄ«dzÄ«bu. Cieš slimnÄ«cu budžeti, vairojot citu mediÄ·u neapmierinātÄ«bu ar Ä£imenes ārstiem.

BÄ“rnu klÄ«niskās universitātes slimnÄ«cas statistika liecina, ka 65 procenti tās pacientu neatliekamās palÄ«dzÄ«bas nodaļā nonāk bez nosÅ«tÄ«juma; 45% gadÄ«jumos pacienti nonāk slimnÄ«cā tāpÄ“c, jo šajā laikā nestrādā Ä£imenes ārsts.

LÄ«dzÄ«gi dati tika iekrāti Austrumu klÄ«niskās universitātes slimnÄ«cā. Tās Neatliekamās medicÄ«nas un pacientu uzņemšanas klÄ«nikā pavasarÄ« veiktā pacientu aptauja liecina: tikai 43,5% pacientu, saskaroties ar veselÄ«bas problÄ“mām, konsultÄ“jas ar savu Ä£imenes ārstu, pirms izsaukt neatliekamās medicÄ«niskās palÄ«dzÄ«bas brigādi vai doties uz slimnÄ«cu pašiem.

Darba (ne)kvalitāte

SabiedrÄ«bas faktiski nepamanÄ«ta, bet profesionāli sāpÄ«ga problÄ“ma ir Ä£imenes ārstu kvalitātes kritÄ“riju (ne)izpilde. TāpÄ“c streikotāju kritiÄ·iem vienmÄ“r pie rokas ir sāpÄ«gi dzelošs pretarguments prasÄ«bām celt atalgojumu.

Oficiāli izpildÄ«to kritÄ“riju skaitam ir tendence pieaugt – tomÄ“r, kā uzskata Valsts kontrole (VK), reāli Ä£imenes ārstu darba kopÄ“jais kvalitātes lÄ«menis neuzlabojas, turklāt VeselÄ«bas ministrija (VM) daļu kritÄ“riju prasÄ«bu ir žēlsirdÄ«gi "nomÄ«kstinājusi". Kvalitātes kritÄ“riju izpilde vai neizpilde praktiski neietekmÄ“ ārsta atalgojumu, tātad nauda te nekalpo kā motivators.

Gada sākumā publiskotais VK ziņojums liek noprast, ka Ä£imenes ārstu institÅ«tā ir daudz trÅ«kumu, kas nozÄ«mÄ“ arÄ« nelietderÄ«gus piešÄ·irtā finansÄ“juma tÄ“riņus. PiemÄ“ram, aug Ä£imenes ārstu izrakstÄ«to nosÅ«tÄ«jumu skaits pie speciālistiem, lai gan viņi paši var veikt daudzas "manipulācijas".

Eiropas SavienÄ«bā par primārās veselÄ«bas aprÅ«pes kvalitāti liecina sarÅ«košs nosÅ«tÄ«jumu skaits: optimālais esot 184-363 uz 1000 reÄ£istrÄ“tajiem pacientiem. (ŠÄds skaitlis skaitlis/apgalvojums ir atrodams Ä£imenes ārstu praksÄ“m veltÄ«tās ÄŒakšas prezentācijas 10.lapā piesauktā publikācijā Kringos DS: "The strength of primary care in Europe", Utrecht University/NIVEL; 2012.) Savukārt Latvijā 2015.gadā – 676 nosÅ«tÄ«jumi.

VK revÄ«zijā secināts: vairāki kritÄ“riji, kuriem VM Ä£imenes ārstu novÄ“rtÄ“šanas metodikā ir paredzÄ“jusi svarÄ«gu lomu, netiek sasniegti, turklāt ar katru gadu to izpilde pasliktinās. Vēža skrÄ«ninga  izmeklÄ“jumu  veicināšanas  uzdevumu  izpildÄ«ja  tikai  16  procenti  Ä£imenes  ārstu, pacientu  apmeklÄ“tÄ«bas  kritÄ“riju – 31 procents. Profilaktiskā apskate veikta tikai 29% personu, kas reÄ£istrÄ“jušÄs pie Ä£imenes ārstiem, turklāt no VK revidentu izlasÄ“ iekļautajiem 79 Ä£imenes ārstiem 15 ārsti saviem pacientiem šo apskati nav veikuši vispār.

Uz kaimiņu fona

Par nelaimi mÅ«su Ä£imenes ārstiem (un, protams, visai veselÄ«bas sistÄ“mai) blakus mums ir Lietuva, kas, piemÄ“ram, augstāk minÄ“tajā nÄ«derlandiešu pÄ“tnieces Dionnas Kringosas publikācijā tiek atzÄ«ta par vienu no ES valstÄ«m ar spÄ“cÄ«gu veselÄ«bas primārās aprÅ«pes sistÄ“mu. Protams, tieša mÄ“rÄ«šanās ir nekorekta – kaimiņiem darbojas veselÄ«bas obligātā apdrošināšana, un nozarei tiek atvÄ“lÄ“ts 6,51 procents no IKP (2015, divas trešdaļas sedz valsts, vienu – privātās iemaksas).

Taču viņiem darbojas arÄ« krietni "prozaiskākas" lietas – piemÄ“ram, mÅ«su eskulapiem netÄ«kamā Ä£imenes ārsta pakalpojumu obligāta pieejamÄ«ba 24/7 režīmā – protams, vairākām ārstu praksÄ“m kooperÄ“joties dežūrām. Tāpat jÅ«tama daļa Ä£imenes ārsta ienākumu (tiem garantÄ“to pamatu ~74 procentu apjomā veido kapitācijas maksājumi) ir bonusi par labiem rezultātiem – vÄ“rtÄ“jot viņa darbu ar 12 dažādu indikatoriem: aktivitāte vēža un sirds slimÄ«bu profilaksÄ“, efektÄ«vs darbs ar hroniskiem slimniekiem un hospitalizācijas lÄ«menis utt. (Paldies Lietuvas Nacionālajam veselÄ«bas apdrošināšanas fondam – www.vlk.lt – par laipno atbildi!)

Sīkāki grēciņi

Ä¢imenes ārstu oponenti – brutāli, bet pietiekami pamatoti – izskaidro viņu dedzÄ«go pretestÄ«bu informatÄ«vās sistÄ“mas "e-veselÄ«ba" lietošanai savā ikdienā, piesaucot kā plaši izplatÄ«tu pretimnākšanu pacientiem, nepamatoti izrakstot viņiem darba nespÄ“jas lapas. Elektroniskā uzskaite sniegtu ministrijai precÄ«zāku ainu par šÄdu apliecinājumu izsniegšanu un pamatotÄ«bu, pieÄ·erot ārstus - "mÄ«kstsiržus".

Tāpat bÅ«tu iespÄ“jams skaidrāk ieraudzÄ«t, vai Ä£imenes ārsta prakses pacientu vidÅ« neatrodas "mirušÄs dvÄ“seles" – cilvÄ“ki, kuri jau sen dzÄ«vo ārzemÄ“s, bet par kuriem tiek joprojām iekasÄ“ta kapitācijas nauda. ŠÄdu "virtuālo" pacientu skaits, kā tiek rÄ“Ä·ināts, var bÅ«t diezgan iespaidÄ«gs.

TāpÄ“c nebrÄ«nieties, ka Kučinskis un ÄŒakša ar streikojošiem Ä£imenes eskulapiem kaulÄ“jās tik aukstasinÄ«gi, pat vienaldzÄ«gi. Viņi pārāk labi zina, kas "lācÄ«tim vÄ“derā".

* "Kaut gan onkoloÄ£isko slimÄ«bu agrÄ«nai diagnostikai un ārstÄ“šanai valsts budžetā šogad ir atvÄ“lÄ“ti ievÄ“rojami papildu lÄ«dzekļi - vairāk nekā 12 miljoni eiro, veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu apmaksas sistÄ“mas nepilnÄ«bu dēļ pastāv risks, ka lÄ«dz gada beigām no šÄ«s summas netiks iztÄ“rÄ“ti vairāki miljoni eiro. (..) Nacionālā veselÄ«bas dienesta dati liecina, ka valsts budžeta izlietojums onkoloÄ£isko slimnieku medikamentozai terapijai 2017.gada četros mÄ“nešos attiecÄ«bā pret 2016.gada četriem mÄ“nešiem ir pieaudzis tikai par 3% jeb 227 572 eiro. 2017.gadā onkoloÄ£isko slimnieku medikamentiem papildus tika piešÄ·irti 4 138 795 eiro. Ja pieņem, ka tikpat lÄ“na naudas tÄ“rÄ“šana saglabāsies arÄ« turpmāk, paredzams, ka gadā medikamentiem tiks iztÄ“rÄ“ti tikai 682 716 eiro." (No SUSTENTO Pacientu informācijas un tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas centra 2017.gada 20.jÅ«nija preses relÄ«zes.)