Ä¢imenes Ärstu streiks, privÄtpersonu rÄ«cÄ«ba savu tiesÄ«bu aizsardzÄ«bai
Oskars Bundža, Ärsts · 03.07.2017. · Komentāri (17)PÄrdomas par Ä£imenes Ärstu streiku: vai sabiedrÄ«ba ir gatava ar aktÄ«vu (uzsverot, aktÄ«vu!) rÄ«cÄ«bu iesaistÄ«ties problÄ“mu risinÄšanÄ? Diemžēl pagaidÄm izskatÄs, ka sabiedrÄ«bai ir maz sapratnes par tiesiskajÄm attiecÄ«bÄm veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mÄ. TÄtad nevarÄ“tu pat Ä«sti bÅ«t skaidrs, kÄ pacientiem veicinÄt, lai Ärstu aktivitÄtes sasniegtu jebkÄdus visai sabiedrÄ«bai svarÄ«gus praktiskus mÄ“rÄ·us.
Protams, VeselÄ«bas ministrija un valdÄ«ba kopumÄ var nebÅ«t ieinteresÄ“ta izglÄ«tot ļaudis detalizÄ“ti sociÄlo tiesÄ«bu jautÄjumos; taÄu nav saprotams, kÄpÄ“c Ä£imenes Ärstu abas asociÄcijas (kÄ organizÄcijas, nerunÄjot par atsevišÄ·iem to biedriem) visai izvairÄ«gi komunicÄ“ ar sabiedrÄ«bu.
BÅ«dams Ärsts, tÄlÄko izklÄstu aicinu šobrÄ«d nelasÄ«t cilvÄ“kiem, kuriem pašiem, tuviniekiem, kaimiņiem u.tml. radušÄs acÄ«mredzami smagas, akÅ«tas veselÄ«bas problÄ“mas. Tad jÄvÄ“ršas tuvÄkÄs slimnÄ«cas uzņemšanas nodaÄ¼Ä vai nekavÄ“joties jÄnosÅ«ta izsaukums NMP dienestam!
SaskaÅ†Ä ar Satversmi un likumu "Par sociÄlo drošÄ«bu" valsts garantÄ“ ikvienai personai medicÄ«niskÄs palÄ«dzÄ«bas minimumu. ObjektÄ«vi rodas neskaidrÄ«ba par tiesisko attiecÄ«bu niansÄ“m, jo MK noteikumi, kas reglamentÄ“ veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas un organizÄ“šanas kÄrtÄ«bu (pašlaik spÄ“kÄ esoši - 17.12.13. noteikumi Nr.1529), izdoti saskaÅ†Ä ar Ä€rstniecÄ«bas likumÄ noteikto deleģējumu; tomÄ“r minÄ“tÄ likuma mÄ“rÄ·is ir reglamentÄ“t ÄrstniecÄ«bu, proti, pamatÄ privÄttiesiskas attiecÄ«bas starp tiesiski lÄ«dzvÄ“rtÄ«giem subjektiem, nevis noteikt principus, kÄ valsts publiski tiesisku attiecÄ«bu ietvaros nodrošina personai kÄdas specifiskas sociÄlÄs tiesÄ«bas.
Maza atkÄpe: parasti autors pÄ“c saviem rakstiem saņem kritiku, jo neesot saprotams, ko nozÄ«mÄ“ jÄ“dziens "konkrÄ“tas publiski tiesiskas attiecÄ«bas starp valsti un privÄtpersonu"; vienkÄršoti skaidrojot, tÄs nav attiecÄ«bas starp vienlÄ«dzÄ«giem subjektiem, bet gadÄ«jumi, kad valsts ir dominÄ“joša pÄr personu. Tas savukÄrt nenozÄ«mÄ“, ka valsts a priori rada personai nepatikšanas, piemÄ“ram, nodokļu vai administratÄ«vo sodu veidÄ; vÄ“sturÄ“ tiešÄm mÄcÄ«ja, ka valsts ir tikai apspiešanas organizÄcija, bet mÅ«sdienu demokrÄtija veido arÄ« citu situÄciju (kam liela daļa Latvijas sabiedrÄ«bas joprojÄm nav gatava noticÄ“t); proti, personai kÄ vÄjÄkajam subjektam ir tiesÄ«bas sagaidÄ«t un pat pieprasÄ«t no stiprÄkÄ, kas ir valsts, atbalstu, piemÄ“ram, pamattiesÄ«bu vai normatÄ«vajos aktos paredzÄ“tu konkrÄ“tu sociÄlo tiesÄ«bu nodrošinÄšanÄ.
MinÄ“tie MK noteikumi Nr.1529 nepÄrprotami reglamentÄ“ publiski tiesiskas attiecÄ«bas. KonkrÄ“tÄ mÄ“rÄ·a realizÄ“šanai pat izveidota un darbojas Ä«paša valsts pÄrvaldes iestÄde, proti, NacionÄlais veselÄ«bas dienests; tÄ pastÄvÄ“šanai jÄ“ga ir tikai un vienÄ«gi tÄpÄ“c, lai nodrošinÄtu sabiedrÄ«bai valsts apmaksÄto veselÄ«bas pakalpojumu sniegšanu, vienlaikus administrÄ“jot šim mÄ“rÄ·im iedalÄ«tos valsts budžeta lÄ«dzekļus. TomÄ“r nav saprotams, kÄpÄ“c visai ilgajÄ periodÄ, kopš 2002.gada, kad izveidota atsevišÄ·a VeselÄ«bas ministrija, tai nav izdevies vai nav bijusi interese panÄkt, lai valstÄ« tiktu izdots speciÄlais likums, kas reglamentÄ“tu tieši valsts finansÄ“to veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu nodrošinÄšanas apjomu un kÄrtÄ«bu, ietverot arÄ« tiesisko attiecÄ«bu starp sistÄ“mÄ iesaistÄ«tajiem subjektiem skaidru definÄ“šanu?
NVD slÄ“dz lÄ«gumus ar ÄrstniecÄ«bas iestÄdÄ“m, tai skaitÄ, Ä£imenes Ärstu praksÄ“m. SaskaÅ†Ä ar AugstÄkÄs tiesas SenÄta AdministratÄ«vo lietu departamenta ilgÄka perioda judikatÅ«ru šie lÄ«gumi uzskatÄmi par publisko tiesÄ«bu lÄ«gumiem; ÄrstniecÄ«bas iestÄdes, pildot no lÄ«guma priekšmeta izrietošo publisko uzdevumu, proti, sniedzot iedzÄ«votÄjiem noteiktus sociÄlos pakalpojumus, tÄtad darbojas publisko tiesÄ«bu sfÄ“rÄ. NepÄrprotami, tiesiskÄs attiecÄ«bÄs, kÄdas starp sociÄlÄ pakalpojuma sniedzÄ“ju un privÄtpersonu veidojas saskaÅ†Ä ar likumu "Par sociÄlo drošÄ«bu", traktÄ“jamas kÄ konkrÄ“tas publiski tiesiskas attiecÄ«bas. JÄpiezÄ«mÄ“, arÄ« Satversmes tiesas judikatÅ«rÄ atrodama atziņa, ka pastÄv noteikts veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu klÄsts, ko nodrošina valsts, bet ÄrstniecÄ«bas iestÄdes ir "starpnieki" starp valsti un privÄtpersonÄm šais gadÄ«jumos.
SaskaÅ†Ä ar Valsts pÄrvaldes iekÄrtas likumu par deleģētÄs funkcijas izpildi attiecÄ«bÄs ar privÄtpersonu atbild tieši deleģētÄjs; konkrÄ“tajos gadÄ«jumos par publiskajÄ jomÄ paredzÄ“to veselÄ«bas pakalpojumu pieejamÄ«bu atbildÄ«ga tÄtad ir valsts. Protams, vÄ“lÄk iestÄde, kas pÄrstÄv valsti, var iesniegt regresa prasÄ«bu pret pilnvaroto personu (analizÄ“jamajÄ situÄcijÄ, Ärsta praksi), ja uzskata, ka privÄtpersonai kaitÄ“jums nodarÄ«ts pilnvarotÄs personas veiktu nekvalitatÄ«vu vai citÄdi neatbilstÄ«gu darbÄ«bu dēļ.
IelÄgojot teorÄ“tisko daļu, atgriežamies pie sÄkumÄ izteiktÄ pieņēmuma, ka pacienti parasti nezina, kÄds ir NVD un Ärstu prakšu kÄ pilnvaroto personu noslÄ“gto lÄ«gumu savstarpÄ“jais tiesiskais raksturs, proti, ka tie ir publisko tiesÄ«bu lÄ«gumi (šÄ« raksta tÄ“ma neparedz apspriest, ko zina, saprot vai nesaprot ministrijas, VeselÄ«bas inspekcijas un NVD vidusmÄ“ra ierÄ“dnis, kÄ arÄ« citas amatpersonas vai Ä€rstu biedrÄ«bas runasvÄ«ri).
Par valsts apmaksÄto pakalpojumu esamÄ«bu un pieejamÄ«bu saskaÅ†Ä ar Valsts pÄrvaldes iekÄrtas likumu atbildÄ“t pienÄkas NacionÄlajam veselÄ«bas dienestam. SaskaÅ†Ä ar MK noteikumiem Nr.1529, kas reglamentÄ“ veselÄ«bas aprÅ«pes organizÄ“šanas un finansÄ“šanas kÄrtÄ«bu, Ä£imenes Ärstiem ir pienÄkums nodrošinÄt ikviena reÄ£istrÄ“tÄ pacienta pieņemšanu 5 darba dienu laikÄ, bet akÅ«ta pacienta pieņemšanu - pat 1 dienas laikÄ.
Autora ieskatÄ ne VeselÄ«bas ministrija, ne NVD kÄ kompetentÄs iestÄdes nav attiecÄ«bÄ pret sabiedrÄ«bu pietiekami ievÄ“rojušas labas pÄrvaldÄ«bas principu un, apzinoties, ka Ä£imenes Ärstu streiks tiešÄm bÅ«s, nav saturÄ«gi izklÄstÄ«jušas tiesisko attiecÄ«bu nianses, jo Ä«paši, no tÄm izrietošÄs katra subjekta atbildÄ«bas jomas valsts nodrošinÄtÄs veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mÄ.
Ko darÄ«t pacientam, konstatÄ“jot, ka valsts it kÄ nodrošinÄtÄ primÄrÄ veselÄ«bas aprÅ«pe no 3.jÅ«lija vairs Ä£imenes Ärsta praksÄ“ nav pieejama? Faktiski VeselÄ«bas ministrijai, gatavojoties streika sekÄm, bija pienÄkums sabiedrÄ«bai paskaidrot, ka konkrÄ“tajÄ situÄcijÄ, respektÄ“jot AdministratÄ«vÄ procesa likuma un Valsts pÄrvaldes iekÄrtas likuma normas, personai ir tiesÄ«bas vÄ“rsties ar iesniegumu NVD, bet iestÄdei šie iesniegumi jÄizskata un, respektÄ“jot labu pÄrvaldÄ«bu, iespÄ“ja saņemt reÄli pakalpojumu jÄnodrošina MK noteikumos paredzÄ“tajÄ termiņÄ, lÄ«dzvÄ“rtÄ«gÄ kvalitÄtÄ“ kÄ pie Ä£imenes Ärsta un saprÄtÄ«gÄ attÄlumÄ no pacienta dzÄ«vesvietas. TomÄ“r NVD kapacitÄte, visticamÄk, nav atbilstoša, lai izskatÄ«tu tamlÄ«dzÄ«gus iesniegumus, ja tie kļūtu par masveida parÄdÄ«bu.
VÄ“rtÄ“jot situÄciju reÄli, VeselÄ«bas ministrijai, ievÄ“rojot arÄ« procesuÄlÄs ekonomijas principu, bija pienÄkums aktÄ«vi rÄ«koties, piemÄ“ram, izdot vispÄrÄ«go administratÄ«vo aktu, kurÄ noteiktu, ka ikviena privÄtpersona, kamÄ“r turpinÄs Ärstu streiks, uzrÄdot Äeku, bÅ«tu tiesÄ«ga saņemt no NVD atlÄ«dzinÄjumu noteiktas summas (tÄ varÄ“tu bÅ«t ~20 EUR mazpilsÄ“tas apstÄkļos vai cita summa, kam jau pÄris nedēļas vajadzÄ“ja bÅ«t noskaidrotai?!) apjomÄ par maksas vizÄ«ti pie Ä£imenes Ärsta. VÄ“rtÄ“jot lietderÄ«bas aspektus, pakalpojumu sniegt varÄ“tu gan Ärsts, pie kura pacients reÄ£istrÄ“ts, gan arÄ« cits Ärsts, kuram tomÄ“r ir noteikti jau pieredze valsts pÄrvaldes funkcijas realizÄ“šanÄ, proti, lÄ«dz streikam bijušas lÄ«gumattiecÄ«bas ar NVD.
VispÄrÄ«gajÄ administratÄ«vajÄ aktÄ bÅ«tu arÄ« jÄnosaka, ka maksas vizÄ«tÄ“s pie Ä£imenes Ärsta streika laikÄ izdotie nosÅ«tÄ«jumi tÄlÄkizmeklÄ“šanai bÅ«s pagaidÄm derÄ«gi, lai ÄrstniecÄ«bas iestÄdÄ“s saņemtu valsts apmaksÄtos sekundÄrÄs aprÅ«pes vai citus pakalpojumus. Protams, vispÄrÄ«gÄ administratÄ«vÄ akta sagatavošana ir laikietilpÄ«gs process; nepieciešams tiesiski korekti pamatot, ka dokuments nepieciešams, lai nodrošinÄtu bÅ«tiskas personu pamattiesÄ«bas; droši vien, nepieciešama arÄ« saskaņošana Tieslietu ministrijÄ un, iespÄ“jams, vÄ“l citas sarežģītas manipulÄcijas; lÄ“muma sagatavošanas detaļas sabiedrÄ«bai nebÅ«tu jÄzina.
Pašlaik tomÄ“r izskatÄs, ka VeselÄ«bas ministrija situÄciju Ä«sti neizprot vai paļaujas, ka to neizprot ne Ä£imenes Ärsti, ne pacienti. Faktiski VeselÄ«bas ministrijas kÅ«trÄ darbÄ«ba var radÄ«t nopietnus sarežģījumus Finanšu ministrijai.
Ja NacionÄlais veselÄ«bas dienests nespÄ“j nodrošinÄt personai primÄrÄs veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu MK noteikumu Nr.1253 53.4 vai 53.6. punktos noteiktajos termiņos, tad ikvienai personai rodas tiesÄ«bas (bet sabiedrÄ«bu cienošai un sevi par inteliÄ£entu uzskatošai personai - pat it kÄ pienÄkums...) vÄ“rsties pret valsti ar prasÄ«jumu par nodarÄ«tÄ zaudÄ“juma atlÄ«dzinÄjumu. Valsts pÄrvaldes iestÄžu nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzinÄjuma likumÄ precizÄ“ts, kas varÄ“tu bÅ«t uzskatÄms par morÄlo, personisko un mantisko kaitÄ“jumu, ja tas nodarÄ«ts ar pÄrvaldes iestÄdes prettiesisku administratÄ«vo aktu vai faktisko rÄ«cÄ«bu. SaskaÅ†Ä ar AdministratÄ«vÄ procesa likumu par faktisko rÄ«cÄ«bu uzskatÄma arÄ« iestÄdes bezdarbÄ«ba, ja saskaÅ†Ä ar normatÄ«vo aktu tai bija pienÄkums nodrošinÄt, lai tiktu veikta kÄda darbÄ«ba privÄtpersonas labÄ.
KonkrÄ“tajÄ piemÄ“rÄ, kamÄ“r VeselÄ«bas ministrija minstinÄs un cer, ka sabiedrÄ«bas a priori nezinÄšanas dēļ Ä£imenes Ärstu streiks radÄ«s valstij tikai formÄlas sekas, personai rakstisks iesniegums ar prasÄ«jumu par atlÄ«dzinÄjumu un pielikumi, piemÄ“ram, ziņas no Äekiem, kas atspoguļo samaksu par valsts nenodrošinÄto pakalpojumu, bÅ«tu jÄiesniedz NVD. IestÄdei saskaÅ†Ä ar likumu bÅ«s pienÄkums iesniegumu pÄrsÅ«tÄ«t lÄ“mÄ“jiestÄdei, kas šai situÄcijÄ ir VeselÄ«bas ministrija kÄ augstÄka iestÄde. Ja VeselÄ«bas ministrija atzÄ«s, ka personas tiesÄ«bas ir tiktÄl aizskartas, ka viņai pienÄkas atlÄ«dzinÄjums no valsts, tad lÄ“muma izpildi faktiski bezstrÄ«dus kÄrtÄ«bÄ saskaÅ†Ä ar likumu jÄnodrošina Finanšu ministrijai. SavukÄrt personai VM izdoto administratÄ«vo aktu bÅ«s tiesÄ«bas pÄrsÅ«dzÄ“t tiesÄ.
PagaidÄm radies iespaids, ka veselÄ«bas ministre un pÄrÄ“jÄ valdÄ«ba gatava riskÄ“t, cerot, ka Finanšu ministrijai tiešas sekas neradÄ«sies, jo sabiedrÄ«ba ierasti pati varbÅ«t sakÄrtos attiecÄ«bas ar Ä£imenes Ärstiem, piemÄ“ram, nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumÄ bez ierunÄm apmaksÄs rÄ“Ä·inus kÄ pie privÄtÄrstiem vai, kas ticamÄk, pie Ärsta nemaz neies. Viedokļa autors publiski atvainosies valdÄ«bai, ja Latvijas VÄ“stnesÄ« tomÄ“r bÅ«s saturÄ«gÄ veidolÄ publicÄ“ts dažas rindkopas iepriekš minÄ“tais vispÄrÄ«gais administratÄ«vais akts.
TomÄ“r, jÄatzÄ«st, VeselÄ«bas ministrijai ir trumpis, kurš pagaidÄm, šÄ·iet, nav "izspÄ“lÄ“ts". Ja cienÄm izglÄ«tÄ«bu un ekskluzÄ«vu kvalifikÄciju, paveras iespÄ“ja rast oriÄ£inÄlus, produktÄ«vus risinÄjumus problÄ“msituÄcijai. Jo... GandrÄ«z gadu ministrijas administratÄ«vÄ vadÄ«tÄja, valsts sekretÄra, amatu ieņem ekonomikas doktors K.Ketners; viņa CV norÄdÄ«ts visai daudz agrÄku publikÄciju par sarežģītu problÄ“mu izpratnes un risinÄjumu modeļiem; domÄjams, god. doktoram jau ir savs zinÄtniski pamatots, vienlaikus arÄ« ekonomiski izsvÄ“rts risinÄjums Ä£imenes Ärstu streika radÄ«to sarežģījumu sakarÄ. Publiski tas diemžēl pagaidÄm netiek pausts.
KÄ zinÄms, tieši valsts sekretÄra amats katrÄ ministrijÄ ir pats svarÄ«gÄkais; ja vÄ“rtÄ“jam reÄli, tad visus nozÄ«mÄ«gÄkos lÄ“mumus nozarÄ“ pieņem un atbildÄ«bu par sekÄm uzņemas tieši iestÄdes galvenais ierÄ“dnis, kurš arÄ« koordinÄ“ darbu padotÄ«bas iestÄdÄ“s, nodrošina to uzraudzÄ«bu (asociatÄ«vi, prÄtÄ nÄk tautas pasaku tÄ“li; ikviens nozares ministrs kÄ Trešais tÄ“vadÄ“ls, kurš savus darbus var paveikt, ja viņam palÄ«dz trÄ«s suņi - KampÄ“js, LauzÄ“js un Dzelzkodis; šai gradÄcijÄ ikviens valsts sekretÄrs, protams, ir kÄ Dzelzkodis...).
P.S. Viedokļa autors labÄkai raksta pÄrskatÄmÄ«bai izvairÄ«jies minÄ“t konkrÄ“tus likumu pantus vai tiesu nolÄ“mumu numurus un punktus; interesenti var saņemt no autora minÄ“to papildinformÄciju. VÄ“stuli elektroniski informÄcijai autors nosÅ«tÄ«s LĢĀA, LLĢĀA, VeselÄ«bas ministrijai, Finanšu ministrijai, TiesÄ«bsarga birojam.