Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pārdomas par Ä£imenes ārstu streiku: vai sabiedrÄ«ba ir gatava ar aktÄ«vu (uzsverot, aktÄ«vu!) rÄ«cÄ«bu iesaistÄ«ties problÄ“mu risināšanā? Diemžēl pagaidām izskatās, ka sabiedrÄ«bai ir maz sapratnes par tiesiskajām attiecÄ«bām veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mā. Tātad nevarÄ“tu pat Ä«sti bÅ«t skaidrs, kā pacientiem veicināt, lai ārstu aktivitātes sasniegtu jebkādus visai sabiedrÄ«bai svarÄ«gus praktiskus mÄ“rÄ·us.

Protams, VeselÄ«bas ministrija un valdÄ«ba kopumā var nebÅ«t ieinteresÄ“ta izglÄ«tot ļaudis detalizÄ“ti sociālo tiesÄ«bu jautājumos; taču nav saprotams, kāpÄ“c Ä£imenes ārstu abas asociācijas (kā organizācijas, nerunājot par atsevišÄ·iem to biedriem) visai izvairÄ«gi komunicÄ“ ar sabiedrÄ«bu.

BÅ«dams ārsts, tālāko izklāstu aicinu šobrÄ«d nelasÄ«t cilvÄ“kiem, kuriem pašiem, tuviniekiem, kaimiņiem u.tml. radušÄs acÄ«mredzami smagas, akÅ«tas veselÄ«bas problÄ“mas. Tad jāvÄ“ršas tuvākās slimnÄ«cas uzņemšanas nodaļā vai nekavÄ“joties jānosÅ«ta izsaukums NMP dienestam!

Saskaņā ar Satversmi un likumu "Par sociālo drošÄ«bu" valsts garantÄ“ ikvienai personai medicÄ«niskās palÄ«dzÄ«bas minimumu. ObjektÄ«vi rodas neskaidrÄ«ba par tiesisko attiecÄ«bu niansÄ“m, jo MK noteikumi, kas reglamentÄ“ veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas un organizÄ“šanas kārtÄ«bu (pašlaik spÄ“kā esoši - 17.12.13. noteikumi Nr.1529), izdoti saskaņā ar Ä€rstniecÄ«bas likumā noteikto deleģējumu; tomÄ“r minÄ“tā likuma mÄ“rÄ·is ir reglamentÄ“t ārstniecÄ«bu, proti, pamatā privāttiesiskas attiecÄ«bas starp tiesiski lÄ«dzvÄ“rtÄ«giem subjektiem, nevis noteikt principus, kā valsts publiski tiesisku attiecÄ«bu ietvaros nodrošina personai kādas specifiskas sociālās tiesÄ«bas.

Maza atkāpe: parasti autors pÄ“c saviem rakstiem saņem kritiku, jo neesot saprotams, ko nozÄ«mÄ“ jÄ“dziens "konkrÄ“tas publiski tiesiskas attiecÄ«bas starp valsti un privātpersonu"; vienkāršoti skaidrojot, tās nav attiecÄ«bas starp vienlÄ«dzÄ«giem subjektiem, bet gadÄ«jumi, kad valsts ir dominÄ“joša pār personu. Tas savukārt nenozÄ«mÄ“, ka valsts a priori rada personai nepatikšanas, piemÄ“ram, nodokļu vai administratÄ«vo sodu veidā; vÄ“sturÄ“ tiešÄm mācÄ«ja, ka valsts ir tikai apspiešanas organizācija, bet mÅ«sdienu demokrātija veido arÄ« citu situāciju (kam liela daļa Latvijas sabiedrÄ«bas joprojām nav gatava noticÄ“t); proti, personai kā vājākajam subjektam ir tiesÄ«bas sagaidÄ«t un pat pieprasÄ«t no stiprākā, kas ir valsts, atbalstu, piemÄ“ram, pamattiesÄ«bu vai normatÄ«vajos aktos paredzÄ“tu konkrÄ“tu sociālo tiesÄ«bu nodrošināšanā.

MinÄ“tie MK noteikumi Nr.1529 nepārprotami reglamentÄ“ publiski tiesiskas attiecÄ«bas. KonkrÄ“tā mÄ“rÄ·a realizÄ“šanai pat izveidota un darbojas Ä«paša valsts pārvaldes iestāde, proti, Nacionālais veselÄ«bas dienests; tā pastāvÄ“šanai jÄ“ga ir tikai un vienÄ«gi tāpÄ“c, lai nodrošinātu sabiedrÄ«bai valsts apmaksāto veselÄ«bas pakalpojumu sniegšanu, vienlaikus administrÄ“jot šim mÄ“rÄ·im iedalÄ«tos valsts budžeta lÄ«dzekļus. TomÄ“r nav saprotams, kāpÄ“c visai ilgajā periodā, kopš 2002.gada, kad izveidota atsevišÄ·a VeselÄ«bas ministrija, tai nav izdevies vai nav bijusi interese panākt, lai valstÄ« tiktu izdots speciālais likums, kas reglamentÄ“tu tieši valsts finansÄ“to veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu nodrošināšanas apjomu un kārtÄ«bu, ietverot arÄ« tiesisko attiecÄ«bu starp sistÄ“mā iesaistÄ«tajiem subjektiem skaidru definÄ“šanu?

NVD slÄ“dz lÄ«gumus ar ārstniecÄ«bas iestādÄ“m, tai skaitā, Ä£imenes ārstu praksÄ“m. Saskaņā ar Augstākās tiesas Senāta AdministratÄ«vo lietu departamenta ilgāka perioda judikatÅ«ru šie lÄ«gumi uzskatāmi par publisko tiesÄ«bu lÄ«gumiem; ārstniecÄ«bas iestādes, pildot no lÄ«guma priekšmeta izrietošo publisko uzdevumu, proti, sniedzot iedzÄ«votājiem noteiktus sociālos pakalpojumus, tātad darbojas publisko tiesÄ«bu sfÄ“rā. Nepārprotami, tiesiskās attiecÄ«bās, kādas starp sociālā pakalpojuma sniedzÄ“ju un privātpersonu veidojas saskaņā ar likumu "Par sociālo drošÄ«bu", traktÄ“jamas kā konkrÄ“tas publiski tiesiskas attiecÄ«bas. JāpiezÄ«mÄ“, arÄ« Satversmes tiesas judikatÅ«rā atrodama atziņa, ka pastāv noteikts veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu klāsts, ko nodrošina valsts, bet ārstniecÄ«bas iestādes ir "starpnieki" starp valsti un privātpersonām šais gadÄ«jumos.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu par deleģētās funkcijas izpildi attiecÄ«bās ar privātpersonu atbild tieši deleģētājs; konkrÄ“tajos gadÄ«jumos par publiskajā jomā paredzÄ“to veselÄ«bas pakalpojumu pieejamÄ«bu atbildÄ«ga tātad ir valsts. Protams, vÄ“lāk iestāde, kas pārstāv valsti, var iesniegt regresa prasÄ«bu pret pilnvaroto personu (analizÄ“jamajā situācijā, ārsta praksi), ja uzskata, ka privātpersonai kaitÄ“jums nodarÄ«ts pilnvarotās personas veiktu nekvalitatÄ«vu vai citādi neatbilstÄ«gu darbÄ«bu dēļ.

Ielāgojot teorÄ“tisko daļu, atgriežamies pie sākumā izteiktā pieņēmuma, ka pacienti parasti nezina, kāds ir NVD un ārstu prakšu kā pilnvaroto personu noslÄ“gto lÄ«gumu savstarpÄ“jais tiesiskais raksturs, proti, ka tie ir publisko tiesÄ«bu lÄ«gumi (šÄ« raksta tÄ“ma neparedz apspriest, ko zina, saprot vai nesaprot ministrijas, VeselÄ«bas inspekcijas un NVD vidusmÄ“ra ierÄ“dnis, kā arÄ« citas amatpersonas vai Ä€rstu biedrÄ«bas runasvÄ«ri).

Par valsts apmaksāto pakalpojumu esamÄ«bu un pieejamÄ«bu saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu atbildÄ“t pienākas Nacionālajam veselÄ«bas dienestam. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1529, kas reglamentÄ“ veselÄ«bas aprÅ«pes organizÄ“šanas un finansÄ“šanas kārtÄ«bu, Ä£imenes ārstiem ir pienākums nodrošināt ikviena reÄ£istrÄ“tā pacienta pieņemšanu 5 darba dienu laikā, bet akÅ«ta pacienta pieņemšanu - pat 1 dienas laikā.

Autora ieskatā ne VeselÄ«bas ministrija, ne NVD kā kompetentās iestādes nav attiecÄ«bā pret sabiedrÄ«bu pietiekami ievÄ“rojušas labas pārvaldÄ«bas principu un, apzinoties, ka Ä£imenes ārstu streiks tiešÄm bÅ«s, nav saturÄ«gi izklāstÄ«jušas tiesisko attiecÄ«bu nianses, jo Ä«paši, no tām izrietošÄs katra subjekta atbildÄ«bas jomas valsts nodrošinātās veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mā.

Ko darÄ«t pacientam, konstatÄ“jot, ka valsts it kā nodrošinātā primārā veselÄ«bas aprÅ«pe no 3.jÅ«lija vairs Ä£imenes ārsta praksÄ“ nav pieejama? Faktiski VeselÄ«bas ministrijai, gatavojoties streika sekām, bija pienākums sabiedrÄ«bai paskaidrot, ka konkrÄ“tajā situācijā, respektÄ“jot AdministratÄ«vā procesa likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas, personai ir tiesÄ«bas vÄ“rsties ar iesniegumu NVD, bet iestādei šie iesniegumi jāizskata un, respektÄ“jot labu pārvaldÄ«bu, iespÄ“ja saņemt reāli pakalpojumu jānodrošina MK noteikumos paredzÄ“tajā termiņā, lÄ«dzvÄ“rtÄ«gā kvalitātÄ“ kā pie Ä£imenes ārsta un saprātÄ«gā attālumā no pacienta dzÄ«vesvietas. TomÄ“r NVD kapacitāte, visticamāk, nav atbilstoša, lai izskatÄ«tu tamlÄ«dzÄ«gus iesniegumus, ja tie kļūtu par masveida parādÄ«bu.

VÄ“rtÄ“jot situāciju reāli, VeselÄ«bas ministrijai, ievÄ“rojot arÄ« procesuālās ekonomijas principu, bija pienākums aktÄ«vi rÄ«koties, piemÄ“ram, izdot vispārÄ«go administratÄ«vo aktu, kurā noteiktu, ka ikviena privātpersona, kamÄ“r turpinās ārstu streiks, uzrādot čeku, bÅ«tu tiesÄ«ga saņemt no NVD atlÄ«dzinājumu noteiktas summas (tā varÄ“tu bÅ«t ~20 EUR mazpilsÄ“tas apstākļos vai cita summa, kam jau pāris nedēļas vajadzÄ“ja bÅ«t noskaidrotai?!) apjomā par maksas vizÄ«ti pie Ä£imenes ārsta. VÄ“rtÄ“jot lietderÄ«bas aspektus, pakalpojumu sniegt varÄ“tu gan ārsts, pie kura pacients reÄ£istrÄ“ts, gan arÄ« cits ārsts, kuram tomÄ“r ir noteikti jau pieredze valsts pārvaldes funkcijas realizÄ“šanā, proti, lÄ«dz streikam bijušas lÄ«gumattiecÄ«bas ar NVD.

VispārÄ«gajā administratÄ«vajā aktā bÅ«tu arÄ« jānosaka, ka maksas vizÄ«tÄ“s pie Ä£imenes ārsta streika laikā izdotie nosÅ«tÄ«jumi tālākizmeklÄ“šanai bÅ«s pagaidām derÄ«gi, lai ārstniecÄ«bas iestādÄ“s saņemtu valsts apmaksātos sekundārās aprÅ«pes vai citus pakalpojumus. Protams, vispārÄ«gā administratÄ«vā akta sagatavošana ir laikietilpÄ«gs process; nepieciešams tiesiski korekti pamatot, ka dokuments nepieciešams, lai nodrošinātu bÅ«tiskas personu pamattiesÄ«bas; droši vien, nepieciešama arÄ« saskaņošana Tieslietu ministrijā un, iespÄ“jams, vÄ“l citas sarežģītas manipulācijas; lÄ“muma sagatavošanas detaļas sabiedrÄ«bai nebÅ«tu jāzina.

Pašlaik tomÄ“r izskatās, ka VeselÄ«bas ministrija situāciju Ä«sti neizprot vai paļaujas, ka to neizprot ne Ä£imenes ārsti, ne pacienti. Faktiski VeselÄ«bas ministrijas kÅ«trā darbÄ«ba var radÄ«t nopietnus sarežģījumus Finanšu ministrijai.

Ja Nacionālais veselÄ«bas dienests nespÄ“j nodrošināt personai primārās veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu MK noteikumu Nr.1253 53.4 vai 53.6. punktos noteiktajos termiņos, tad ikvienai personai rodas tiesÄ«bas (bet sabiedrÄ«bu cienošai un sevi par inteliÄ£entu uzskatošai personai - pat it kā pienākums...) vÄ“rsties pret valsti ar prasÄ«jumu par nodarÄ«tā zaudÄ“juma atlÄ«dzinājumu. Valsts pārvaldes iestāžu nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzinājuma likumā precizÄ“ts, kas varÄ“tu bÅ«t uzskatāms par morālo, personisko un mantisko kaitÄ“jumu, ja tas nodarÄ«ts ar pārvaldes iestādes prettiesisku administratÄ«vo aktu vai faktisko rÄ«cÄ«bu. Saskaņā ar AdministratÄ«vā procesa likumu par faktisko rÄ«cÄ«bu uzskatāma arÄ« iestādes bezdarbÄ«ba, ja saskaņā ar normatÄ«vo aktu tai bija pienākums nodrošināt, lai tiktu veikta kāda darbÄ«ba privātpersonas labā.

KonkrÄ“tajā piemÄ“rā, kamÄ“r VeselÄ«bas ministrija minstinās un cer, ka sabiedrÄ«bas a priori nezināšanas dēļ Ä£imenes ārstu streiks radÄ«s valstij tikai formālas sekas, personai rakstisks iesniegums ar prasÄ«jumu par atlÄ«dzinājumu un pielikumi, piemÄ“ram, ziņas no čekiem, kas atspoguļo samaksu par valsts nenodrošināto pakalpojumu, bÅ«tu jāiesniedz NVD. Iestādei saskaņā ar likumu bÅ«s pienākums iesniegumu pārsÅ«tÄ«t lÄ“mÄ“jiestādei, kas šai situācijā ir VeselÄ«bas ministrija kā augstāka iestāde. Ja VeselÄ«bas ministrija atzÄ«s, ka personas tiesÄ«bas ir tiktāl aizskartas, ka viņai pienākas atlÄ«dzinājums no valsts, tad lÄ“muma izpildi faktiski bezstrÄ«dus kārtÄ«bā saskaņā ar likumu jānodrošina Finanšu ministrijai. Savukārt personai VM izdoto administratÄ«vo aktu bÅ«s tiesÄ«bas pārsÅ«dzÄ“t tiesā.

Pagaidām radies iespaids, ka veselÄ«bas ministre un pārÄ“jā valdÄ«ba gatava riskÄ“t, cerot, ka Finanšu ministrijai tiešas sekas neradÄ«sies, jo sabiedrÄ«ba ierasti pati varbÅ«t sakārtos attiecÄ«bas ar Ä£imenes ārstiem, piemÄ“ram, nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā bez ierunām apmaksās rÄ“Ä·inus kā pie privātārstiem vai, kas ticamāk, pie ārsta nemaz neies. Viedokļa autors publiski atvainosies valdÄ«bai, ja Latvijas VÄ“stnesÄ« tomÄ“r bÅ«s saturÄ«gā veidolā publicÄ“ts dažas rindkopas iepriekš minÄ“tais vispārÄ«gais administratÄ«vais akts.

TomÄ“r, jāatzÄ«st, VeselÄ«bas ministrijai ir trumpis, kurš pagaidām, šÄ·iet, nav "izspÄ“lÄ“ts". Ja cienām izglÄ«tÄ«bu un ekskluzÄ«vu kvalifikāciju, paveras iespÄ“ja rast oriÄ£inālus, produktÄ«vus risinājumus problÄ“msituācijai. Jo... GandrÄ«z gadu ministrijas administratÄ«vā vadÄ«tāja, valsts sekretāra, amatu ieņem ekonomikas doktors K.Ketners; viņa CV norādÄ«ts visai daudz agrāku publikāciju par sarežģītu problÄ“mu izpratnes un risinājumu modeļiem; domājams, god. doktoram jau ir savs zinātniski pamatots, vienlaikus arÄ« ekonomiski izsvÄ“rts risinājums Ä£imenes ārstu streika radÄ«to sarežģījumu sakarā. Publiski tas diemžēl pagaidām netiek pausts.

Kā zināms, tieši valsts sekretāra amats katrā ministrijā ir pats svarÄ«gākais; ja vÄ“rtÄ“jam reāli, tad visus nozÄ«mÄ«gākos lÄ“mumus nozarÄ“ pieņem un atbildÄ«bu par sekām uzņemas tieši iestādes galvenais ierÄ“dnis, kurš arÄ« koordinÄ“ darbu padotÄ«bas iestādÄ“s, nodrošina to uzraudzÄ«bu (asociatÄ«vi, prātā nāk tautas pasaku tÄ“li; ikviens nozares ministrs kā Trešais tÄ“vadÄ“ls, kurš savus darbus var paveikt, ja viņam palÄ«dz trÄ«s suņi - KampÄ“js, LauzÄ“js un Dzelzkodis; šai gradācijā ikviens valsts sekretārs, protams, ir kā Dzelzkodis...).

P.S. Viedokļa autors labākai raksta pārskatāmÄ«bai izvairÄ«jies minÄ“t konkrÄ“tus likumu pantus vai tiesu nolÄ“mumu numurus un punktus; interesenti var saņemt no autora minÄ“to papildinformāciju. VÄ“stuli elektroniski informācijai autors nosÅ«tÄ«s LĢĀA, LLĢĀA, VeselÄ«bas ministrijai, Finanšu ministrijai, TiesÄ«bsarga birojam.

Novērtē šo rakstu:

0
0