Iesaki rakstu:

2022. gada 29. jÅ«lijā noslÄ“dzās tieši vienu gadu ilgusÄ« parakstu vākšana par referenduma ierosināšanu Ä£imenes jÄ“dziena nostiprināšanai Satversmes 110. pantā. ŠÄ« gada laikā no nepieciešamā – gandrÄ«z nesasniedzami lielā – parakstu skaita (154 868) tika savākta aptuveni viena trešdaļa: 58 222 paraksti, no kuriem 57 152 elektroniski vietnÄ“ latvija.lv un 1070 klātienÄ“, tas ir, pašvaldÄ«bās ar parakstu apliecinātāja starpniecÄ«bu.

Ja nepieciešamais parakstu skaits bÅ«tu ticis savākts, tiktu ierosināts referendums, kurā droši vien bÅ«tu jāatbild uz vienkāršu jautājumu – saglabāt jÄ“dziena “Ä£imene” definÄ«ciju tādu, kāda tā bija lÄ«dz 2020. gada 12. novembra Satversmes tiesas spriedumam lietā Nr. 2019-33-01, vai arÄ« paplašināt un mainÄ«t, jÄ“dzienā ietverot faktisku kopdzÄ«vi un prasÄ«tāju personÄ«gās sajÅ«tas par to, vai viņu kopdzÄ«ve ir Ä£imenes kopdzÄ«ve. Pirms parakstu vākšanas uzsākšanas juriste Baiba Rudevska ar kolÄ“Ä£iem izstrādāja likumprojektu, kāds bÅ«tu varÄ“jis izskatÄ«ties papildinātā un precizÄ“tā Satversmes 110. panta teksts; ar šo likumprojektu var iepazÄ«ties Telos vietnÄ“.[1]

SvarÄ«gi saprast, ka, pat ja nepieciešamie 154 868 paraksti bÅ«tu savākti un referendums ierosināts, tā iznākums visdrÄ«zāk nebÅ«tu nekāds. Å…emot vÄ“rā kvorumu algoritmu, Satversmes panta maiņai bÅ«tu bijis nepieciešams saņemt pusi balsu no visiem Latvijas balsstiesÄ«gajiem. Nota bene: pusi nevis no visiem, kas aizgājuši lÄ«dz urnām, bet pusi no visiem balsstiesÄ«gajiem, kuru skaits 13. Saeimas vÄ“lÄ“šanu brÄ«dÄ« bija 1 548 673 cilvÄ“ki. Šis vienkāršais aprÄ“Ä·ins vÄ“lreiz parāda, ka referendumi Latvijas šÄ«brīža apstākļos ir faktiski neiespÄ“jami. To sekmÄ«gai notikšanai bÅ«tu nepieciešama daudz, daudz lielāka pilsoņu aktivitāte, nekā pÄ“dÄ“jās desmitgadÄ“s vÄ“rojama Saeimas un pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanās.[2] Viens sekmÄ«gs referendums, kura iznākumā tauta – Latvijas suverÄ“ns – tiešÄm kaut ko mainÄ«tu pati savā SatversmÄ“, gandrÄ«z izskatÄ«tos pÄ“c valsts apvÄ“rsuma.

Šos apstākļus zinot un ņemot vÄ“rā, parakstu vākšana referendumam par Ä£imenes jÄ“dziena definÄ«ciju gandrÄ«z vai bija tikai simbolisks akts. Var sacÄ«t, ka tam bija divi mÄ“rÄ·i – (1) informÄ“t pilsoņus par ārkārtÄ«gi straujajām izmaiņām Ä£imenes jÄ“dziena izpratnÄ“ un gatavotajā pārejā no Ä£imenes definÄ«cijas dabÄ«go tiesÄ«bu izpratnÄ“ uz Ä£imeni kā sociālu konstruktu vai pat subjektÄ«vu sajÅ«tu; (2) informÄ“jot pilsoņus, motivÄ“t viņus vairāk iesaistÄ«ties valsts dzÄ«vÄ“ un neredzÄ“t Ä£imenes un bÄ“rnu tiesÄ«bu nākotni kā bezcerÄ«gi zaudÄ“tu. NeredzÄ“t visus šÄdus jautājumus kā neatgriezeniski atdotus dažiem neievÄ“lÄ“tiem tiesnešiem. Šie abi mÄ“rÄ·i, manuprāt, vismaz daļēji ir sasniegti. PiemÄ“ram, runājot par (2) – vesela virkne no cilvÄ“kiem, kas tā vai citādi bija iesaistÄ«jušies parakstu vākšanā, šobrÄ«d balotÄ“jas gaidāmajām Saeimas vÄ“lÄ“šanām no dažādiem sarakstiem.           

Tieši pirms gada kāds domubiedrs gandrÄ«z precÄ«zi prognozÄ“ja parakstu vākšanas panākumus šÄdiem vārdiem: “MobilizÄ“jot visus iespÄ“jamos spÄ“kus, savāks, maksimums, piecdesmit tÅ«kstošus.” TiešÄm mobilizÄ“jot visus iespÄ“jamos spÄ“kus – nevalstiskās organizācijas, draudzes, brÄ«vprātÄ«gos un divarpus politiskās partijas –, savāca nedaudz vairāk. Es personÄ«gi cerÄ“ju uz 70 000 un kādā jÅ«tu uzplÅ«du brÄ«dÄ« – pat 100 000.

KāpÄ“c parakstu skaits nebija lielāks? Uz to man ir vairākas atbildes, bet neviena no tām neietver: “jo Latvijas pilsoņu vairākums ir pārliecināts, ka Satversmes tiesas prasÄ«ba atzÄ«t viendzimuma pāru kopdzÄ«vi kā Ä£imeni 110. panta nozÄ«mÄ“ ir pareiza un taisnÄ«ga”. Tātad daži no galvenajiem iemesliem.

Pirmkārt, viss jautājums tiešÄm ir diezgan sarežģīts. Lai saprastu, par ko tieši ir runa, visa tÄ“mas mape, ja tā var sacÄ«t, ir jāsadala sÄ«kākās sadaļās. Jāsaprot, kā sadzÄ«ves un privātpersonu sarunu lÄ«menis atšÄ·iras no valsts likumdošanas un jurisprudences lÄ«meņa. Jāsaprot, kāpÄ“c šajos dokumentos vārdu definÄ«cijas ir izšÄ·iroši nozÄ«mÄ«gas un tiešÄ veidā nosaka valsts politiku ne tikai Ä£imenes un bÄ“rnu tiesÄ«bu jomā, bet arÄ«, piemÄ“ram, izglÄ«tÄ«bā. Vismaz intuitÄ«vi jāapjauš, kāds ir likumu mÄ“rÄ·is un kāpÄ“c apgalvojums, ka to mÄ“rÄ·is ir vienkārši atspoguļot sociālo realitāti, kāda nu tā ir, nav un nevar bÅ«t patiess. ŠÄds skatÄ«jums arÄ« netiktu pieņemts nevienā citā tiesÄ«bu jomā. Jāsaprot, ka Satversmes tiesas spriedums bija nevis homofobijas apkarošanas spriedums, bet spriedums par bÄ“rnu tiesÄ«bām un vecāku pienākumiem. Tas ir fundamentāli atšÄ·irÄ«gs jautājums. Šajos pÄ“dÄ“jos gados apsÅ«dzÄ«bas homofobijā un naida kurināšanā ir sasniegušas tādu iracionalitātes lÄ«meni (ieskaitot no izglÄ«totu cilvÄ“ku puses), ka šÄdi tiek nodÄ“vÄ“ti jebkādi iebildumi pret homoseksuālu personu prasÄ«bām – it kā vienÄ«gais veids, kā nebÅ«t homofobam, bÅ«tu piekrist visam, ko homoseksuāla persona apgalvo vai vÄ“las. Tas atkal ir princips, kuru neviens nepieņemtu attiecÄ«bā uz citām minoritātÄ“m – etniskajām, reliÄ£iskajām, veselÄ«bas stāvokļa un citām.

Visā visumā šÄ·iet, ka Satversmes tiesas spriedumu kā sliktu, neloÄ£isku un nepieņemamu atzina vismaz daļa no cilvÄ“kiem, kas personÄ«gi atbalsta viendzimuma attiecÄ«bu juridisku atzÄ«šanu. LÄ«dzÄ«gs piemÄ“rs varÄ“tu bÅ«t nesen laimÄ«gi atceltais ASV Augstākās tiesas spriedums lietā Roe vs. Wade – slikti argumentÄ“ts neatkarÄ«gi no tā, vai uzskatāt, ka tiesÄ«bām uz mākslÄ«go abortu jābÅ«t atzÄ«tām, vai arÄ« ne. Minot tikai dažas no problÄ“mām: Satversmes tiesas spriedums visā savā izklāstā cieš no neformālās loÄ£ikas kļūdas petitio principii smagā formā. Tas savu vÄ“lamo secinājumu ieliek jau pirmajā premisā: tā kā viendzimuma kopdzÄ«ve veido Ä£imeni 110. panta nozÄ«mÄ“, esam pierādÄ«juši, ka viendzimuma kopdzÄ«ve veido Ä£imeni 110. panta nozÄ«mÄ“. Sprieduma konstatÄ“jošÄ daļa – lietā, kas skata paternitātes (no latīņu valodas: pater, ‘tÄ“vs’) atvaļinājuma jautājumu, – piedzimušÄ bÄ“rna tÄ“vu vispār pat nepiemin, it kā šÄda informācija Ä£imenes tiesÄ«bu jautājumos bÅ«tu pilnÄ«gi nenozÄ«mÄ«ga, un aprobežojas ar apgalvojumu, ka “bÄ“rna mātes partnere [..] faktiski esot uzskatāma par vienu no jaundzimušÄ bÄ“rna vecākiem”.[3] Un tā tālāk.

Taču nebija skaidrs un arÄ« tagad lÄ«dz galam nav skaidrs, ko ar šo spriedumu darÄ«t tālāk – kurā virzienā no šejienes doties. Spriedums izraisÄ«ja diezgan lielas jukas un attiecÄ«gi darbošanos un pretdarbošanos dažādos virzienos. CilvÄ“kam, kurš tam nav sekojis lÄ«dzi, var bÅ«t grÅ«tÄ«bas saprast, kāda ir loÄ£iskā vai cÄ“loniskā sakarÄ«ba starp priekšlikumu referendumam un Civilo savienÄ«bu likumprojektu, kurš vÄ“l nav pieņemts, kā arÄ« starp minÄ“to priekšlikumu referendumam un lÄ«dzÄ«gu ierosinājumu, kuru partija “Nacionālā apvienÄ«ba” grasÄ«jās virzÄ«t uz Saeimu.[4]          

Otrkārt, parakstu vākšanai par referenduma ierosināšanu traucÄ“ja Covid-19 epidÄ“mija un ar to saistÄ«tie pulcÄ“šanās ierobežojumi. Šis kavÄ“klis Ä«paši attiecas uz parakstÄ«šanos pašvaldÄ«bās pie zvÄ“rināta notāra. Tai, protams, traucÄ“ja arÄ« Krievijas iebrukums Ukrainā, kura gaismā Ä£imenes definÄ«cija varÄ“ja izskatÄ«ties kā abstrakts, nenozÄ«mÄ«gs strÄ«ds. Īpaši tam traucÄ“ja visu lielo mediju un ziņu platformu, kā arÄ« Latvijas sabiedrisko mediju ieņemtā stāja. Šo stāju varÄ“tu formulÄ“t šÄdi – parakstu vācÄ“ji ir tumsonÄ«gi un ļauni cilvÄ“ki, kuru mÄ“rÄ·is ir vajāt un diskriminÄ“t un kurus nekādā gadÄ«jumā nevajag laist pie mikrofona. PiemÄ“ram, Valsts SIA Latvijas televÄ«zija (uzturÄ“ta par nodokļu maksātāju naudu), atbildot uz biedrÄ«bas Asociācija “Ä¢imene” lÅ«gumu ievietot sociālās reklāmas rullÄ«ti, kas informÄ“ par parakstÄ«šanos, sākumā atteica, pamatojoties uz brÄ«va Ä“tera laika trÅ«kumu. Taču tad, 8. jÅ«lija vÄ“stulÄ“ Nr.190/1-8, rakstÄ«ja sekojošo: “[s]askaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu un to pārvaldÄ«bas likuma 3. panta astoto daļu: “sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas lÄ«dzekļi stiprina vispārÄ“ju cieņu pret dažādām sabiedrÄ«bas grupām, veicina to savstarpÄ“jo aizspriedumu mazināšanos, dzimumu lÄ«dztiesÄ«bu un vienlÄ«dzÄ«gu attieksmi pret visiem sabiedrÄ«bas locekļiem, sevišÄ·i pret personām ar invaliditāti.””

Latvijas televÄ«zijas valde izlikās nesaprotam, ka, ja reiz Latvijas Republikas Centrālā vÄ“lÄ“šanu komisija ir apstiprinājusi parakstu vākšanu un to uzsākusi, likumprojekts nav atzÄ«ts par diskriminÄ“jošu. Latvijas pilsoņiem ir demokrātiskas tiesÄ«bas par to tikt informÄ“tiem neatkarÄ«gi no LTV valdes personÄ«gajiem uzskatiem un politiskajām simpātijām. Valsts mediji nav šo mediju valdes personÄ«gais lobija vai antilobija instruments – un, ja tas par tādu ir kļuvis, tad tas steidzÄ«gi jāmaina. Piebilstu, ka Ä£imenes jÄ“dziena definÄ«cijai nav nekāda sakara ne ar cieņu pret cilvÄ“kiem, kuru kopdzÄ«ves forma neatbilst definÄ«cijai, ne ar aizspriedumiem un vÄ“l mazāk – ar personām ar invaliditāti. AizstāvÄ“t ikviena bÄ“rna tiesÄ«bas pazÄ«t savus vecākus un augt ar tiem nav diskriminācija. NoraidÄ«t lesbiešu pāru prasÄ«bu saņemt mākslÄ«gās apaugļošanas pakalpojumu, lai mÄ“rÄ·tiecÄ«gi radÄ«tu bÄ“rnus, kuriem nebÅ«s tÄ“va, lÄ«dz ar to dodot visai sabiedrÄ«bai signālu, ka bÄ“rniem tÄ“vi nav vajadzÄ«gi, nav aizspriedums. ArÄ« privātie TV kanāli, tādi kā TV3, atteicās ievietot informatÄ«vo reklāmu. Divas dienas pirms parakstu vākšanas noslÄ“guma uzzināju, ka pat “Panorāmas” diktore par šo iniciatÄ«vu neko nav dzirdÄ“jusi. Å…emot vÄ“rā visos šos apstākļus, gandrÄ«z jāsaka, ka 58 222 cilvÄ“ku paraksti ir Ä«sts rekords.          

Daudz tika kritizÄ“ts un apsmiets izvÄ“lÄ“tais sauklis “Par dabisku Ä£imeni”. Pareizāk bÅ«tu teikt: “Par Ä£imeni dabÄ«go tiesÄ«bu izpratnÄ“”, taču arÄ« šÄds slogans lÅ«gtin lÅ«dzas pÄ“c paskaidrojuma. ProblÄ“ma ir, ka vārdos “dabisks” vai “dabÄ«gs” daudzi saklausa – vai, drÄ«zāk, izliekas saklausām – apelÄ“šanas pie dabas loÄ£isko kļūdu. Galu galā, var sacÄ«t, ka dzÄ«vot, kā sanāk, ir dabiski; dzÄ«vot, kā pÄ«les dzÄ«vo, ir dabiski un gandrÄ«z pat dabiskāk; slavenā “sociālā realitāte” taču ir ļoti dabiska. Bet, ja šis apzÄ«mÄ“jums neder, tad ko likt tā vietā? “Tradicionālā Ä£imene”? Tā cilvÄ“kiem asociÄ“jas ar sievu sišanu. “KonservatÄ«vā izpratne par Ä£imeni”? ArÄ« nekas labs nesanāktu, jo pat partija “KonservatÄ«vie” nesaprot, ko tas nozÄ«mÄ“. “KristÄ«gā Ä£imene”? Pret to iebilstu dievturi un nekristieši, nemaz nerunājot par juristiem.

BÅ«tiskā atziņa tomÄ“r ir šÄ«: no tā, ka tiesneši vai kādi jaunā laikmeta vÄ“smu nesÄ“ji ņem un pārdefinÄ“ visai sabiedrÄ«bai nozÄ«mÄ«gu jÄ“dzienu tā, lai tas iekļautu parādÄ«bas un sociālās realitātes daļas, kuras senāk tur neietilpa, pats koncepts un normatÄ«vā realitāte, ko tas atspoguļo, neizzÅ«d. Tas tikai meklÄ“ sev jaunu nosaukumu. Tāpat notiek un notiks arÄ« ar citiem pārdefinÄ“tiem jÄ“dzieniem – tādiem kā “vecāks”, “māte” un “sieviete” vai “vÄ«rietis”. Nominālistiem nav taisnÄ«ba, reālistiem ir taisnÄ«ba – nevis vārdi rada realitāti, bet realitātei cilvÄ“ki dod vārdus. CilvÄ“ka realitāte, ko sauc par cilvÄ“ka iedabu, ir caur caurÄ“m morālu imperatÄ«vu, ideālu un jābÅ«tÄ«bu piesātināta. Likumi, ja tie ir sava vārda cienÄ«gi, nevis saka, kā sanāk vai kā tobrÄ«d labāk izklausās, bet atspoguļo šo normatÄ«vo realitāti un rāda uz to. Neko mazāk tiem darÄ«t nav vÄ“rts. Nekas mazāk arÄ« nav cilvÄ“ka cienÄ«gi.              

Šis gads starp diviem jÅ«lijiem bija labs gads. Par spÄ«ti lielai pretestÄ«bai pilsoniskā aktivitāte – tieši tā, kuru savulaik kā ļoti vÄ“lamu un veicināmu uzsvÄ“ra tieši tie cilvÄ“ki, kas tagad dara visu iespÄ“jamo, lai visādas padibenes un atpakaļrāpuļi netraucÄ“tu viņu uzstādÄ«tajam valsts un sabiedrÄ«bas kursam, – šÄ·iet, sasniedza reti piedzÄ«votus augstumus. Centieni savākt balsis referendumam gandrÄ«z bezcerÄ«gā lietā arÄ« ilustrÄ“ pamatoto neuzticÄ“šanos politiskajām partijām – un solÄ«jumiem, kurus tās devušas un noteikti vÄ“l turpinās dot.  

[1] Baiba Rudevska, “Tautas nobalsošana par Satversmes 110. panta grozÄ«jumiem. Likumprojekts un tā anotācija”: https://telos.lv/110-panta-likumprojekts/

[2] https://lvportals.lv/viedokli/331821-vai-latvija-ir-iespejams-sarikot-iedzivotaju-inicietu-referendumu-2021

[3] Spriedums lietā 2019-33-01, 2. lpp. Skat. https://www.satv.tiesa.gov.lv/web/viewer.html?file=https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2019/12/2019-33-01_Spriedums-3.pdf.

[4] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nacionala-apvieniba-piedava-satversme-noteikt-gimenes-jedzienu.a388007/

Pārpublicēts no telos.lv