Ä¢imenes galantÄ sagrauÅ¡ana
Arturs PriedÄ«tis · 06.06.2016. · Komentāri (13)MÅ«sdienu pasaulÄ“ ir samÄ“rÄ liels starptautiski atzÄ«mÄ“jamo dienu skaits. Pašlaik gadÄ ir 44 starptautiski atzÄ«mÄ“jamÄs dienas. TÄdu iepriecinÄjumu sniedz internets. TajÄ ir publicÄ“ts starptautiski atzÄ«mÄ“jamo dienu saraksts dažÄdÄs valodÄs.
Starptautiski atzÄ«mÄ“jamÄs dienas ir ļoti jauns kultÅ«ras fenomens. CilvÄ“ces vÄ“sturÄ“ tas radÄs tikai pÄ“c II Pasaules kara, kad 1945.gada 26.jÅ«nijÄ izveidoja ANO. Starptautiski atzÄ«mÄ“jamÄs dienas nosaka ANO Ä¢enerÄlÄ asambleja. Nosaka arÄ« UNESCO. TÄpÄ“c 44 dienÄm nÄkas pieskaitÄ«t vÄ“l vismaz 10 dienas.
Protams, uz Zemes atzÄ«mÄ“jamÄs dienas bija arÄ« agrÄk. TaÄu tÄs vienmÄ“r attiecÄs tikai uz valsti. NeattiecÄs uz civilizÄciju, kontinentu, planÄ“tu. AttiecÄs vienÄ«gi uz kÄdu valsti. PiemÄ“ram, varÄ“ja regulÄri svinÄ“t valsts dibinÄšanas gadadienu. Valsts svÄ“tki varÄ“ja bÅ«t karaļa, cara, imperatora dzimšanas diena. ValstÄ« varÄ“ja katru gadu atcerÄ“ties uzvaras leÄ£endÄrÄs kaujÄs, aizstÄvot dzimteni. Īpašs atzÄ«mÄ“jamo dienu komplekts mÄ“dza bÅ«t reliÄ£iskie svÄ“tki. TÄ kÄ reliÄ£ija vairÄkÄm valstÄ«m kopÄ«ga, kopÄ«gi bija arÄ« reliÄ£iskie svÄ“tki.
ANO ir planetÄra organizÄcija. TÄ savÄ darbÄ«bÄ orientÄ“jÄs uz visu cilvÄ“ci. TÄs mÄ“rÄ·is ir risinÄt Zemes iedzÄ«votÄju problÄ“mas.
OrganizÄcijas mÄ“rÄ·is ir ietekmÄ“jis starptautiski atzÄ«mÄ“jamo dienu izvÄ“li. Šo dienu izvÄ“li ir nosacÄ«jušas planÄ“tas problÄ“mas. Katra atzÄ«mÄ“jamÄ diena ir vienota ar konkrÄ“tu problÄ“mu. Starptautiski atzÄ«mÄ“jamo dienu saraksts faktiski ir planetÄri globÄlo problÄ“mu saraksts. Tas liecina par planetÄri globÄlo problÄ“mu tematiku, rašanÄs laiku un aktualitÄti. Saraksts atspoguļo cilvÄ“ces problemÄtisko virzÄ«bu no XX gadsimta vidus lÄ«dz šodienai.
KÄ zinÄms, XX gadsimta vidÅ« cilvÄ“cei sÄkÄs ÄrkÄrtÄ«gi grÅ«ti laiki. 60.gados sÄkÄs unikÄlÄ demogrÄfiskÄ pÄreja. TÄ cilvÄ“ci piespieda tikties ar pagÄtnÄ“ ne ar ko nesalÄ«dzinÄmiem pÄrbaudÄ«jumiem, izaicinÄjumiem, draudiem. NenormÄli strauji pieauga „krÄsaino” rasu dzimstÄ«ba. Tas izraisÄ«ja badu, bezdarbu, nabadzÄ«bu, migrÄciju. TurpretÄ« „baltÄs” eiropeÄ«du rases dzimstÄ«ba samazinÄjÄs, nÄvÄ«gi apdraudot rases nÄkotni. „Baltajiem” fatÄli zuda griba aizsargÄties pret demogrÄfisko apdraudÄ“jumu. PašaizsardzÄ«bas vietÄ negaidÄ«ti uzplauka sociÄlais trulums un iracionÄlisms. „Balto” cilvÄ“ku sociÄli apÄtiskÄ un nesaprÄtÄ«gÄ darbÄ«ba arvien vairÄk un vairÄk sÄka liecinÄt, ka viņi paši sevi dzen postÄ un paši veicina savu sabrukumu.
TÄ teikt, pirmsnÄves agonijÄ XX gs. nogalÄ“ eiropeÄ«du aprindÄs iekaisa divas kaislÄ«bas. PirmkÄrt, alkatÄ«ba. OtrkÄrt, dzÄ«rošana.
RietumeiropÄ, ASV 70.gadu beigÄs alkatÄ«bas apsÄ“stie pilnÄ«gi zaudÄ“ja mÄ“ra sajÅ«tu peļņas jautÄjumos. Viņi izraisÄ«ja finansiÄlÄs kroplÄ«bas un kapitÄlisma krÄ«zi. Viņi izjauca politiski sistÄ“misko un finansiÄli ekonomisko kÄrtÄ«bu uz Zemes. 80.gadu vidÅ« viņiem talkÄ nÄca Austrumeiropas „sarkanÄ” elite. TÄ bija ne mazÄk alkatÄ«bas apsÄ“sta kÄ Rietumeiropas, ASV alkatÄ«bas apsÄ“stie. „SarkanÄ” elite pati sagrÄva sociÄlisma sistÄ“mu. RezultÄtÄ uz planÄ“tas sÄkÄs Ä£eopolitiskais haoss.
SavukÄrt dzÄ«rotÄji XX gs. nogalÄ“ bezprÄtÄ«gi nodevÄs dzÄ«ves baudÄ«šanai, atmeta rÅ«pes par attÄ«stÄ«bu, progresu, rÄ«tdienas uzdevumiem un pienÄkumiem. DzÄ«rotÄji sÄka dzÄ«vot atbilstoši drausmÄ«gajam principam „DzÄ«res mÄ“ra laikÄ”. Savu bezprÄtÄ«go baudu ideoloÄ£iskajam attaisnojumam viņi izdomÄja speciÄlu mÄcÄ«bu. To nosauca par postmodernismu. ReÄli tiekamies ar eiropeÄ«du civilizÄcijas suicÄ«da argumentÄciju. ŠÄ« mÄcÄ«ba pamato viendienÄ«šu viendienÄ«go orÄ£iju fizioloÄ£isko, psiholoÄ£isko, morÄlo, estÄ“tisko, sociÄlo, filosofisko, politisko jÄ“gu. Tagad šo mÄcÄ«bu atbalsta un tÄs izplatÄ«bu mÄ“rÄ·tiecÄ«gi veicina arÄ« alkatÄ«bas apsÄ“stie gan Rietumos, gan bijušajÄ „sarkanajÄ” AustrumeiropÄ. Tas viņiem ir ļoti izdevÄ«gi. Pat ļoti, ļoti izdevÄ«gi. PatiesÄ«bÄ daudz izdevÄ«gÄk nekÄ postmodernisma tiešajiem autoriem – akadÄ“miskajai inteliÄ£encei ar viendienÄ«šu dzÄ«rÄ“s nodzerto prÄtu.
Starptautiski atzÄ«mÄ“jamo dienu saraksts ir savdabÄ«gs cilvÄ“ces visjaunÄko laiku rÅ«pju un nedienu spogulis. SarakstÄ ir Å«dens diena, pÄrtikas diena, cilvÄ“ktiesÄ«bu diena, migrantu diena, nabadzÄ«bas izskaušanas diena, ceļu satiksmes upuru diena, invalÄ«du diena, pašnÄvÄ«bu novÄ“ršanas diena, spÄ«dzinÄšanas upuru atbalsta diena, bÄ“gļu diena, rasu diskriminÄcijas likvidÄ“šanas diena, labdarÄ«bas diena, diena bez tabakas, pretnarkomÄnijas diena, garÄ«gÄs veselÄ«bas diena. AtsevišÄ·as atzÄ«mÄ“jamas dienas ir veltÄ«tas slimÄ«bu (vēža, tuberkulozes, hepatÄ«ta, diabÄ“ta, AIDS) izplatÄ«bas ierobežošanai. UNESCO nosacÄ«to atzÄ«mÄ“jamo dienu sarakstÄ, piemÄ“ram, ir radio diena, muzeju diena, teÄtru diena, grÄmatu un autortiesÄ«bu diena.
Pret starptautiski atzÄ«mÄ“jamÄm dienÄm katra valsts var izturÄ“ties atbilstoši savÄm vajadzÄ«bÄm. Visu nosaka attiecÄ«gÄs dienas atzÄ«mÄ“šanas politiskÄ, ideoloÄ£iskÄ un cita veida aktualitÄte dotajÄ valstÄ«.
TÄ, piemÄ“ram, 16.novembris ir StarptautiskÄ iecietÄ«bas diena. ANO Ä¢enerÄlÄ asambleja šo dienu izsludinÄja 1997.gadÄ. Runa ir galvenokÄrt par rasu, etnisko, reliÄ£isko iecietÄ«bu. LatvijÄ šo dienu pirmajos gados atzÄ«mÄ“ja tikai MKC (MultikulturÄlisma centrs – privÄta zinÄtniskÄ iestÄde). Latvijas valdošÄ kliÄ·e, partijas, sabiedriskÄs organizÄcijas, pašvaldÄ«bas par šo dienu ilgu laiku neizrÄdÄ«ja nekÄdu interesi. AcÄ«mredzot tÄpÄ“c, ka šÄ« diena bija veltÄ«ta iecietÄ«bai pret latviešiem kaitÄ«gajiem „krieviem”, „žīdiem” un pÄrÄ“jiem cittautiešiem. Faktiski pret pusi no SatversmÄ“ fiksÄ“tÄs „Latvijas tautas”.
Latvija rezervÄ“ti ir izturÄ“jusies ne tikai pret Starptautisko iecietÄ«bas dienu. No 1994.gada saskaÅ†Ä ar ANO Ä¢enerÄlÄs asamblejas rezolÅ«ciju katru gadu 15.maijÄ cilvÄ“ce atzÄ«mÄ“ Starptautisko Ä£imenes dienu. LatvijÄ šo dienu atzÄ«mÄ“ no 2008.gada (tas atkal ir uzzinÄts internetÄ).
StarptautiskÄ Ä£imenes diena arÄ« ir savdabÄ«gs spogulis. Tas atspoguļo planetÄri globÄlÄs problÄ“mas Ä£imenes lÄ«menÄ«.
Lieta ir tÄ, ka katru gadu ANO formulÄ“ noteiktu tÄ“mu. Tai ierosina pievÄ“rst Ä«pašu uzmanÄ«bu Ä£imenes dienas pasÄkumos. TÄ“ma ir vienota ar aktuÄlu problÄ“mu Ä£imenes pastÄvÄ“šanÄ. LÄ«dz šim ir pievÄ“rsta uzmanÄ«ba, piemÄ“ram, Ä£imenÄ“m kÄ nabadzÄ«bas upuriem, Ä£imenÄ“m bez sava mÄjokļa, slimÄ«bu ietekmei uz Ä£imenÄ“m, Ä£imenei un invalÄ«diem, Ä£imenei un darbam, tÄ“va, mÄtes un bÄ“rnu lomai Ä£imenÄ“, migrÄcijas ietekmei uz Ä£imeni, maznodrošinÄtajÄm Ä£imenÄ“m. 2016.gadÄ ANO ieteica tÄ“mu „Ä¢imene: veselÄ«gs dzÄ«ves veids un stabila nÄkotne”.
Šogad LatvijÄ Ä£imenes dienu atzÄ«mÄ“ja dÄ«vainÄ veidÄ. TÄ vien liekas, ka tika noorganizÄ“ta speciÄla akcija, lai mÅ«su sabiedrÄ«bÄ par Ä£imeni nostiprinÄtu kÄdam relatÄ«vi globÄlam politiskajam un ekonomiskajam spÄ“kam izdevÄ«gu priekšstatu. DomÄjams, akcija tika vadÄ«ta no viena centra. Tika savlaicÄ«gi noorganizÄ“ts, lai par akciju sinhroni vÄ“stÄ«tu Latvijas visi masu komunikÄcijas lÄ«dzekļi.
Ar mediju palÄ«dzÄ«bu Latvijas sabiedrÄ«bÄ tika radÄ«ts priekšstats, ka pie mums Ä£imenes dienÄ pats galvenais bija KlÄva Sedlenieka viedoklis par Ä£imeni. InformÄcijas aÄ£entÅ«ra „Leta”, interneta RÄ«gas ziņu portÄli, dažÄdi saiti, galvaspilsÄ“tas un provinces prese izplatÄ«ja iepriekš speciÄli sagatavotu materiÄlu. Tas sÄkÄs ar šÄdiem vÄrdiem: „SvÄ“tdiena, 15. maijs, ir StarptautiskÄ Ä£imenes diena. RÄ«gas Stradiņa universitÄtes KomunikÄcijas fakultÄtes KomunikÄcijas studiju katedras docents, antropologs un maÄ£istra studiju programmas SociÄlÄ antropoloÄ£ija vadÄ«tÄjs KlÄvs Sedlenieks aktualizÄ“ diskusiju par to, kas mÅ«sdienÄs ir Ä£imene, uzsverot, ka tÄ var bÅ«t ļoti dažÄda un nav vienas pareizÄs vai nepareizÄs Ä£imenes formas vai tml. TurklÄt bÅ«tu neapdomÄ«gi dzÄ«vot 21. gadsimtÄ un sagaidÄ«t, ka Ä£imene ir tÄda pati, kÄda tÄ bija raksturÄ«ga, piemÄ“ram, 19. gadsimtÄ.”
SpeciÄli sagatavotajÄ materiÄlÄ citÄ“tie un turpmÄkie teikumi atstÄj ļoti nepatÄ«kamu iespaidu. Viss liecina, ka tiekamies ar galantu (izmeklÄ“ti pieklÄjÄ«gu, smalku un laipnu) Ä£imenes sagraušanu. NekÄdÄ ziÅ†Ä nevar bÅ«t runa par Ä£imenes „stabilo nÄkotni”. ANO ieteiktÄ tÄ“ma ir riebÄ«gi izkropļota un pasniegta postmodernistiskÄs perversijas pretdabiskajÄ skatÄ«jumÄ.
K.Sedlenieks saka: „BÅ«tu ÄrkÄrtÄ«gi grÅ«ti pateikt, ka ir kaut kÄda viena Ä£imenes forma un noteiktas lomas, kas šajÄ Ä£imenÄ“ ir Ä«stÄs, jo tur ir ÄrkÄrtÄ«gi lielas dažÄdÄ«bas. [..] CitÄ situÄcijÄ, kas, starp citu, ir mÅ«sdienu globalizÄ“tajÄ pasaulÄ“, kur pastÄv brÄ«vais tirgus, kur liels uzsvars ir uz cilvÄ“ka brÄ«vu pÄrvietošanos, uz viņa karjeru dažÄdÄs vietÄs, nevis atrašanos un darbu visu laiku vienÄ un tajÄ pašÄ vietÄ, rodas nepieciešamÄ«ba pÄrvietoties, un ar to ir saistÄ«ts uzskats un nepieciešamÄ«ba, ka arÄ« Ä£imenes ir daudz elastÄ«gÄkas, nekÄ tas bija pasaulÄ“, kura bija daudz mazÄk mobila.” ŽurnÄlisti K.Sedlenieka izteikumus atstÄstÄ«ja šÄdi: „Viņa ieskatÄ, visizplatÄ«tÄkÄ Ä£imenes forma, iespÄ“jams, ir tÄ sauktÄ nukleÄrÄ Ä£imene, kurÄ ir divi pieauguši vecÄki un viens vai vairÄki nepieauguši jauni cilvÄ“ki, kas var bÅ«t vai arÄ« nebÅ«t pieaugušo atvases. Antropologs atzÄ«mÄ“ja, ka arÄ« tas, cik ilgi un kÄdÄ kompozÄ«cijÄ šÄ« Ä£imene kopÄ turas, var bÅ«t dažÄdi.”
KÄ redzam, „aktualizÄ“tajÄ diskusijÄ” (!?) Ä£imenei nav nekÄdas vÄ“rtÄ«bas. Ä¢imenes vietÄ ir kaut kÄds sociÄlais mÄ«kstmiesis (molusks). Nav ne „pareizas” Ä£imenes, ne „nepareizas” Ä£imenes. MÅ«su gadsimtÄ Ä£imene nevarot bÅ«t lÄ«dzÄ«ga Ä£imenei iepriekšÄ“jos gadsimtos. MÅ«sdienu Ä£imenÄ“ viss esot sajaucies – nav „noteiktas lomas, kas šajÄ Ä£imenÄ“ ir Ä«stÄs”. TÄtad Ä£imenÄ“ vairs neeksistÄ“ ne mÄtes loma, ne tÄ“va loma, ne bÄ“rnu loma. Neviena loma neesot „Ä«stÄ”. SavukÄrt „globalizÄ“tajÄ pasaulÄ“” (!?) sakarÄ ar darbu, pÄrvietošanos, karjeru, „brÄ«vo tirgu” (!?) Ä£imene vispÄr zaudÄ“jot jÄ“gu – „Ä£imenes ir daudz elastÄ«gÄkas (!?), nekÄ tas bija pasaulÄ“ (!?)”. TurklÄt Ä£imenes sastÄvs - „kompozÄ«cija”(!?) - arÄ« esot kļuvis nenoteikts: „[..] divi pieauguši vecÄki un viens vai vairÄki nepieauguši jauni cilvÄ“ki, kas var bÅ«t vai arÄ« nebÅ«t pieaugušo atvases”.
TÄtad mani pieaugušie dÄ“li vairs neietilpst manÄ Ä£imenÄ“! TÄtad mana Ä£imene nav lÄ«dzÄ«ga manu senÄu Ä£imenÄ“m! TÄtad esmu mÅ«su Ä£imenÄ“ spÄ“lÄ“jis „neÄ«stu” lomu!
No vienas puses ir skaidrs, ka tiekamies ar kaut kÄdu smieklÄ«gu murgojumu, plÄnprÄtiņa vieplÄ«bu, debila jaunekļa idiotiju, deÄ£enerÄta vÄ«ziju. KÄ parasti tÄdÄs reizÄ“s, murgojumu, vieplÄ«bu, idiotiju, vÄ«ziju papildina terminoloÄ£iskais rÄ“buss.
MÄ«klaina un nesaprotama ir svešvÄrda „nukleÄrs” lietošana. Ar šo svešvÄrdu apzÄ«mÄ“ kaut ko tÄdu, kas ir saistÄ«ts ar atoma kodolu un atoma kodola procesiem. TÄtad ar attiecÄ«gÄs parÄdÄ«bas noteiktu kodolu, stabilu substanci, to, kas ir pamatÄ un patstÄvÄ«gais. Viņa gaišÄ«bas Sedlenieka kunga/jaunkunga (?) izpratnÄ“ Ä£imene nav kodols, bet sociÄlais mÄ«kstmiesis (molusks). TÄpÄ“c nevar bÅ«t metaforiskais atvasinÄjums „nukleÄrÄ Ä£imene”. Viņa gaišÄ«bas Sedlenieka kunga/jaunkunga izpratnÄ“ Ä£imene nekÄdÄ gadÄ«jumÄ nav sociÄlais kodols, kas Ä£imene ir garÄ«gi normÄlo cilvÄ“ku izpratnÄ“.
No otras puses ir labi zinÄms smieklÄ«gu murgojumu, plÄnprÄtiņa vieplÄ«bu, debila jaunekļa idiotiju, deÄ£enerÄta vÄ«ziju ideoloÄ£iskais uzdevums. Nevar bÅ«t ne mazÄko šaubu, ka šogad StarptautiskajÄ Ä£imenes dienÄ ir ticis izvirzÄ«ts ideoloÄ£iskais uzdevums latviešu sabiedrÄ«bÄ par Ä£imeni nostiprinÄt postmodernistiski perverso priekšstatu. NoorganizÄ“ts ir nepÄrprotams uzbrukums Ä£imenes institÅ«tam, vÄ“loties to pÄ“c iespÄ“jas ÄtrÄk sagraut latviešu dzÄ«vÄ“.
NeapšaubÄmi, tÄds uzbrukums nav vÄ“rsts tikai pret latviešiem. „Balto” populÄcijas alkatÄ«gi apsÄ“stie stratÄ“Ä£i un ideologi kopÄ ar postmodernisma pielÅ«dzÄ“jiem vÄ“las sagraut Ä£imeni visÄs zemÄ“s. AlkatÄ«bas apmierinÄšanÄ Ä£imene ir primÄrÄ. Ja tiek sagrauta Ä£imene, tad pÄrÄ“jo sociÄlo elementu sagraušana vairs nesagÄdÄ lielas pÅ«les.
Ä¢imene ir cilvÄ“ka sociÄlÄs dzÄ«ves pamatinstitÅ«ts. Ä¢imene nav ierindas institÅ«ts – viens no institÅ«tiem. Ä¢imene ir pamatinstitÅ«ts. CilvÄ“kam Ä£imene ir pats galvenais, pats svarÄ«gÄkais, pats dÄrgÄkais un pats mīļÄkais institÅ«ts. Bez Ä£imenes cilvÄ“ks nevar dzÄ«vot. DzÄ«ve bez Ä£imenes nav cilvÄ“ciski pilnvÄ“rtÄ«ga dzÄ«ve. Ä¢imene ir cilvÄ“ka socializÄcijas galvenÄ pakÄpe. To, ko cilvÄ“kam dod Ä£imene, nevar dot neviens cits. Tie, kuri kontrolÄ“ Ä£imeni, kontrolÄ“ arÄ« visu pÄrÄ“jo cilvÄ“ku esamÄ«bÄ. Tie, kuri cilvÄ“kam atņem Ä£imeni, faktiski cilvÄ“kam atņem viņa eksistenciÄlos pamatus. Ä¢imene ir cilvÄ“ces vÄ“rtÄ«bu glabÄtÄja, sargÄtÄja un turpinÄtÄja. Ä¢imene ir kultÅ«ras pÄrmantojamÄ«bas platforma, stabilitÄtes un attÄ«stÄ«bas faktors.
TaÄu Ä£imene ir ne tikai cilvÄ“ka sociÄlÄs dzÄ«ves pamatinstitÅ«ts. Ä¢imene ir arÄ« sabiedrÄ«bas sociÄlÄs dzÄ«ves pamatinstitÅ«ts. Ä¢imene ir sociÄlÄs morÄles avots, sociÄlÄs cieņas, sociÄlÄs integrÄcijas un sociÄlÄs solidaritÄtes avots. Ja stabila ir Ä£imene, tad stabila ir arÄ« sabiedrÄ«ba un valsts. Ä¢imene ir sabiedrÄ«bas un valsts kritÄ“rijs. StÄvoklis Ä£imenÄ“ raksturo stÄvokli sabiedrÄ«bÄ un valstÄ«. SabiedrÄ«bu un valsti atsedz sabiedrÄ«bas un valsts attieksme pret Ä£imeni.
Uz planÄ“tas ir kolektÄ«vs ļauns spÄ“ks, kas vÄ“las sagraut Ä£imeni. Šis kolektÄ«vais ļaunais spÄ“ks ļoti labi apzinÄs Ä£imenes kolosÄlo sÅ«tÄ«bu. Sagraujot Ä£imeni, tiek sagrauta arÄ« valsts. TÄ vairs nav spÄ“jÄ«ga sevi aizstÄvÄ“t. Valsts zaudÄ“ suverenitÄti. NacionÄlÄs bagÄtÄ«bas nonÄk citu rokÄs. Sagraujot Ä£imeni, viegli ir kontrolÄ“t un pÄrvaldÄ«t visu cilvÄ“ci. Visus pÄrvÄ“rst par savu preÄu un pakalpojumu pircÄ“jiem, kredÄ«tu ņēmÄ“jiem, amorÄliem un paklausÄ«giem radÄ«jumiem visos jautÄjumos.
KolektÄ«vais ļaunais spÄ“ks ir izvÄ“lÄ“jies viltÄ«gu un iemidzinošu pieeju savas postmodernistiskÄs ideoloÄ£ijas propagandÄ. ŠÄ« pieeja ir sastopama arÄ« mÅ«su docenta-gaišreÄ£a tumšredzÄ«bÄ.
PostmodernistiskajÄ idiotijÄ Ä¼oti izplatÄ«ts ir plurÄlisms kÄ metodoloÄ£iskais princips. RespektÄ«vi, katru parÄdÄ«bu atspoguļot saskaÅ†Ä ar tÄ“zi „viss plÅ«st un mainÄs”. CilvÄ“ku apziÅ†Ä tiek iezombÄ“ts, ka viņu dzÄ«vÄ“ nekas nav stabils, patstÄvÄ«gs un pastÄvÄ«gs. Neviena dzÄ«ves forma un vÄ“rtÄ«ba nav stabila, patstÄvÄ«ga un pastÄvÄ«ga. KÄ redzam, arÄ« Ä£imene nav stabila, patstÄvÄ«ga un pastÄvÄ«ga izpausme. Ä¢imenÄ“ nekas nav konstants – nemainÄ«gs. Ä¢imenÄ“ nekas nav vÄ“rtÄ«gs un svÄ“ts. Ä¢imenÄ“ „viss plÅ«st un mainÄs”. TÄpÄ“c nav vÄ“rts domÄt par Ä£imenes veidošanu, laulÄ«bÄm, bÄ“rnu dzemdÄ“šanu. Ja iegribÄ“sies bÄ“rnus, tad varÄ“s viegli sameklÄ“t tÄdus, kuri var „arÄ« nebÅ«t pieaugušo atvases”.
Nepieciešams paslavÄ“t šÄ« gada StarptautiskÄs Ä£imenes dienas galveno varoni.
KlÄvs Sedlenieks šoreiz nepÄrsteidza. Viņš pÄrsteidza agrÄk. ManuprÄt, viņš ir viens no intelektuÄli neadekvÄtÄkajiem latviešu jaunajiem „akadÄ“miÄ·iem”. Viņš parasti pÄrsteidz daudz gaišÄk kÄ citi mÅ«su juvenÄlie satoriskie gaismmīļi šlÄpini, ijÄbi, šnores, poriņas, mÅ«rnieki. KlÄvs Sedlenieks gaismjÅ«tÄ«gi pÄrsteidza toreiz, kad savÄ gaišredzÄ«bÄ noliedza cilšu, etnosu, tautu, nÄciju fizisko pastÄvÄ“šanu. Viņam pieder šÄda gaismizturÄ«ga tumsonÄ«ba: „NÄcija vai etniska grupa, vai tauta fiziski nepastÄv (izcÄ“lums mans – A.P.), tÄs ir tikai koncepcijas, identitÄtes un ideoloÄ£ijas veidi, kÄ indivÄ«di vai to grupas veido savu stÄstu par atrašanos grupÄ vai to, kÄ dominÄ“t pÄr citiem indivÄ«diem un grupÄm.”