Iesaki rakstu:

Šodien, atzÄ«mÄ“jot mÅ«su valsts 102. dzimšanas dienu, vÄ“los to sagaidÄ«t ar svÄ“tu bijÄ«bu un pateicÄ«bu. Ne tikai cilvÄ“ka dzÄ«vÄ«bas rašanās ir noslÄ“pums, bet arÄ« valsts dzimšanā ir klātesošs noslÄ“pums, kurā sastopas cilvÄ“ku ilgas un pÅ«liņi ar neizdibināmās dievišÄ·Äs ApredzÄ«bas, Dieva Gara dvesmu. Tā lÄ«dzÄ«gi neredzamai rokai padara iespÄ“jamu šo ilgu piepildÄ«šanos.

MÅ«su māte Latvija, mÅ«su dzimtene. ArÄ« mÅ«su tÄ“vu zeme. MÅ«su skaistā brÄ«vā valsts, ko esam saņēmuši kā Dieva dāvanu. MÅ«su sentÄ“vi to apzinājās, tāpÄ“c arÄ« mÅ«su himna sākas ar vārdiem: “Dievs, svÄ“tÄ« Latviju!” Un Dievs patiešÄm ir svÄ“tÄ«jis mÅ«su mazo tautu, kas ir spÄ“jusi pastāvÄ“t un izdzÄ«vot tik daudzos pārbaudÄ«jumos.

Sveicot visu latviešu tautu un ikvienu no mums Latvijas valsts dzimšanas svÄ“tkos, vÄ“los atsaukties uz svÄ“tā pāvesta Jāņa Pāvila II rakstÄ«to grāmatā “Atmiņa un identitāte”.

Pāvests norāda, ka tÄ“vzemes jÄ“dziens ir cieši saistÄ«ts ar garÄ«gajām vÄ“rtÄ«bām, kas veido katras konkrÄ“tās tautas kultÅ«ru, bet vienlaikus tas ietver sevÄ« arÄ« materiālo aspektu. Šo vÄ“rtÄ«bu apvienojums Latvijas valsti dara piederÄ«gu Eiropas kultÅ«rtelpai.

 Kādai ir jābÅ«t mÅ«su attieksmei pret tÄ“vzemi? To nosaka ceturtais Dieva bauslis, kas uzliek pienākumu godāt tÄ“vu un māti. Mums vecāki jāgodā, jo viņi mums ir Dieva, RadÄ«tāja, pārstāvji. Dodot mums dzÄ«vÄ«bu, viņi piedalÄ«jušies radÄ«šanas noslÄ“pumā, tāpÄ“c ir pelnÄ«juši godbijÄ«bu, kas lÄ«dzÄ«ga tai, kādu izrādām Dievam, RadÄ«tājam. Tieši no vecākiem mÄ“s saņemam to garÄ«go mantojumu, ar kuru mÅ«s apveltÄ« tÄ“vzeme.

Patiesa cieņa pret savu tÄ“vzemi nozÄ«mÄ“ pieņemt un mÄ«lÄ“t tās vÄ“sturi, tradÄ«cijas, valodu, dzimtās zemes dabu. Tā ir mÄ«lestÄ«ba arÄ« pret savu tautiešu daiļradi – viņu gara augļiem.

TÄ“vzeme ir kopÄ“js labums visiem tās pilsoņiem, un tieši tāpÄ“c ar to saistÄ«ts svarÄ«gs pienākums – aizstāvÄ“t tÄ“vzemi kā augstāko vÄ“rtÄ«bu. PašreizÄ“jās globalizācijas apstākļos šÄ·iet, ka nacionālais vairs nav tik bÅ«tisks, jo mazajām tautām ir lemts izzust, un tāpÄ“c svarÄ«gākas esot pārnacionālās struktÅ«ras vai kosmopolÄ«tisms.

TomÄ“r jebkuros apstākļos Ä£imene, tauta un tÄ“vzeme paliks neaizstājamas vÄ“rtÄ«bas. Ä¢imenes institÅ«ta sabrukums izraisa tautas un pat civilizāciju bojā eju. MÅ«su, Latvijas iedzÄ«votāju, pienākums ir sargāt šo mums uzticÄ“to dāvanu un rÅ«pÄ“ties, lai tiktu saglabātas tautas kristÄ«gās un Ä£imeniskās vÄ“rtÄ«bas, kas ir mÅ«su identitātes neatraujama sastāvdaļa.

“Dievs, svÄ“tÄ« Latviju!”