Iesaki rakstu:

ApvienÄ«bas Par labu Latviju šodienas paziņojums par jaunizceptā ārlietu ministra Ä¢irta Kristovska demisijas pieprasÄ«jumu, ir tikpat dumjš kā mÅ«su portāla vakar publicÄ“tajā e-pasta sarakstÄ“ tagadÄ“jā ministra paustā gatavÄ«ba iztapÄ«gi un glumi piekrist gandrÄ«z vai jebkādiem uzskatiem, ja vien šÄ« iztapÄ«ba palÄ«dzÄ“s noturÄ“t kāda potenciāla vÄ“lÄ“tāja labvÄ“lÄ«bu.

Paziņojuma visaptverošÄ un neglābjamā dumjÄ«ba slÄ“pjas vienā ļoti skaidrā un konkrÄ“tā apstāklÄ«. Un proti – šis demisijas pieprasÄ«jums ir pilnÄ«gi un absolÅ«ti bezjÄ“dzÄ«gs.

BezjÄ“dzÄ«gs ne tāpÄ“c, ka par šÄdām lietām nepienāktos izlidot no krÄ“sla, lai cik izmisÄ«gi kārots un cik traÄ£iski maziesildÄ«ts tas bÅ«tu. Pilsoniskās savienÄ«bas algotie brÄ“cÄ“ji – caurkritušie žurnālisti var vaimanāt, cik ādā lien, par „lÄ“tām montāžām”, kas publicÄ“tas „šÄdā Latvijai svarÄ«gā dienā” – Kristovska amatā tikšanas brÄ«dÄ«. Viņiem ir taisnÄ«ba tajā, ka tas patiešÄm, izsakoties Pilsoniskās savienÄ«bas paziņojuma vārdiem, ir „skandalozs materiāls”.

MÅ«su publicÄ“tā Kristovska un Aivara Sluča sarakste uzskatāmi rāda, kā viena gluma bezprincipu bÅ«tne bez garas domāšanas piekrÄ«t cilvÄ“kam ar cietiem uzskatiem un principiem. Un, ja nu bezdomu iztapÄ«ba ir novedusi Ä¢irtiņu situācijā, kad „automātiski” piekrists uzskatiem, kuri var šÄ·iet nepieņemami daudziem ne tikai Latvijas austrumos, bet arÄ« rietumos, - krÄ“slam vispār jau pienāktos izšÄ¼ukt no dibenapakšas.

Taču demisijas pieprasÄ«jums totāli bezjÄ“dzÄ«gs ir tāpÄ“c, ka Kristovska šÄ·iršanās no ministra krÄ“sla ir iespÄ“jama tikai gadÄ«jumā, ja kāda spalvaina roka vai muskuļota kāja – vienalga, zvaigžņoti strÄ«paina vai trÄ«skrāsaina – viņam šo krÄ“slu par dumju izrunāšanos vai ko tamlÄ«dzÄ«gu izspers no sēžamvietas apakšas vai pašu no tā izcels aiz ausÄ«m.

Tas tiešÄm iespÄ“jams tikai un vienÄ«gi šÄdā gadÄ«jumā, jo visa Kristovska lÄ«dzšinÄ“jā politiskā un administratÄ«vā karjera rāda, ka šis nu ir tas godavÄ«rs, kurš nekad un nekādos apstākļos neatzÄ«s savu vainu un neuzņemsies nekādu atbildÄ«bu, ja vien kaut jel kā varÄ“s izsprukt, izlocÄ«ties, vainojot ļaunos spÄ“kus vai – kā šajā gadÄ«jumā – „provokāciju”.

NebÅ«tu jau it kā nekāds lielais kreņķis – vai nu mazums mÅ«su gudro galvu vidÅ« šÄdu ieglumu godavÄ«ru. Taču nelaime tā, ka Ä¢irtiņš ieņem nevis kaut kādu, bet ārlietu ministra amatu, kurā šÄds te aprobežotÄ«bas, nekompetences, ambÄ«ciju un glumÄ«bas komplekts var izrādÄ«ties valstij vienkārši bÄ«stams.

VarbÅ«t kāds vÄ“l atceras, kā pat aizsardzÄ«bas ministra amatā mÅ«su Ä¢irtiņš gandrÄ«z pamanÄ«jās pieteikt karu Baltkrievijai, - un šajā postenÄ« glupÄ«bu strādāšanas iespÄ“jas bija krietni mazākas. Ar vārdu sakot, nav jābÅ«t Ä«pašam orākulam, lai paredzÄ“tu – Ä¢irtiņš vÄ“l sevi parādÄ«s. Nelaime tik tā, ka atšÄ·irÄ«bā no pašu mājām pasaules tÄ“voči regulāriem glupiem meliem par provokācijām un montāžām var arÄ« nenoticÄ“t, - un tad cietÄ«s ne jau glumais Ä¢irts Valdis, bet gan valsts.