GlÄbiet, palÄ«dziet un jÅ«tiet lÄ«dzi, zemes baroniem atņem peļņu!
Normunds Å litke, zemes barons · 25.11.2021. · Komentāri (0)29. oktobrÄ« spÄ“kÄ stÄjÄs Tieslietu ministrijas (TM) izstrÄdÄtie un Saeimas pieņemtie grozÄ«jumi likumÄ "Par atjaunotÄ Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesÄ«bu un lietu tiesÄ«bu daļas spÄ“kÄ stÄšanÄs laiku un piemÄ“rošanas kÄrtÄ«bu". GrozÄ«jumu izstrÄdÄšanas formÄlais nolÅ«ks – sakÄrtot attiecÄ«bas starp zemes un bÅ«vju, Ä“ku un dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem tÄ sauktÄ piespiedu dalÄ«tÄ Ä«pašuma gadÄ«jumÄ. Valsts šÄ«s attiecÄ«bas visai neveiksmÄ«gi mÄ“Ä£ina kÄrtot jau daudzu gadu garumÄ, ir vairÄkkÄrt ticis grozÄ«ts likums, kÄ arÄ« pieņemti vairÄki Satversmes tiesas spriedumi, kuriem vismaz teorijÄ bÅ«tu jÄbÅ«t kÄ bÄkÄm likumdevÄ“jam jauna regulÄ“juma izstrÄdÄ“.
PÄrkÄpj taisnÄ«gumu
Diemžēl izskatÄs, ka gan TM, gan likumdevÄ“js ir apzinÄti izvÄ“lÄ“jies politisku vai kreisi populistisku mÄ“rÄ·u vÄrdÄ – lai izpatiktu dzÄ«vokļu Ä«pašnieku interesÄ“m, kuru, protams, ir nesalÄ«dzinÄmi vairÄk nekÄ zem Ä“kÄm esošÄs zemes Ä«pašnieku, – ignorÄ“t gan Satversmes tiesas spriedumus, gan pašu Satversmi, gan Civillikumu, gan arÄ« dabiskÄs tiesÄ«bas un vispÄrÄ“jos tiesÄ«bu principus. PirmkÄrt jau taisnÄ«guma, samÄ“rÄ«guma un tiesiskÄs paļÄvÄ«bas principu un personas tiesÄ«bas uz Ä«pašumu.
JÄatgÄdina, ka vÄ“l 2018. gada 12. aprīļa spriedumÄ lietÄ Nr. 2017-17-01 Satversmes tiesa Saeimai nepÄrprotami norÄdÄ«ja: "Pieņemot tiesisko regulÄ“jumu piespiedu dalÄ«tÄ Ä«pašuma, cita starpÄ – piespiedu nomas jomÄ, likumdevÄ“jam jÄsamÄ“ro personu pretÄ“jÄs intereses un jÄnodrošina taisnÄ«gums, ievÄ“rojot Satversmes tiesas spriedumos norÄdÄ«to. LikumdevÄ“jam iespÄ“ju robežÄs ir jÄseko lÄ«dzi tam, lai visÄ šo tiesisko attiecÄ«bu pastÄvÄ“šanas laikÄ tajÄs pastÄvÄ“tu samÄ“rÄ«gs lÄ«dzsvars, un jÄizvairÄs no tÄda regulÄ“juma pieņemšanas, kas vÄ“rsts uz vienas puses interešu aizsardzÄ«bu."
JaunajÄ regulÄ“jumÄ mÄ“s neko tÄdu neatrodam. Svaru kausi tajÄ ir acÄ«mredzami nosliekušies par labu Ä“ku un dzÄ«vokļu Ä«pašnieku interesÄ“m, lai gan neveiklÄ juridiskÄ izpildÄ«juma dēļ arÄ« viņus nevarÄ“tu uzskatÄ«t par ieguvÄ“jiem. TÄtad likumdevÄ“js tÄ saukto "maksu zemes Ä«pašniekam par zemes lietošanas tiesÄ«bÄm" (pats šis jÄ“dziens uzskatÄms par dÄ«vainu vai pat bezjÄ“dzÄ«gu jaunievedumu) ir noteicis 4% no zemesgabala kadastrÄlÄs vÄ“rtÄ«bas gadÄ, turklÄt absolÅ«ti neatkarÄ«gi no tÄ, kÄdÄm vajadzÄ«bÄm šis zemesgabals tiek izmantots – vai tas atrodas zem daudzdzÄ«vokļu Ä“kas, savrupmÄjas vai pat komercobjekta, tostarp veikala vai benzÄ«ntanka.
RezultÄtÄ vairumÄ gadÄ«jumu zemes Ä«pašnieku ieņēmumi samazinÄs pat vairÄkas reizes, salÄ«dzinot ar tiem ieņēmumiem, kÄdus noteica likums vai kÄdi bija panÄkti savstarpÄ“jÄs vienošanÄs rezultÄtÄ ar Ä“ku Ä«pašniekiem. Daudzos gadÄ«jumos šÄ« 4% atlÄ«dzÄ«ba faktiski izslÄ“dz jebkÄdu peļņu no Ä«pašuma, jo šis procents ir noteikts attiecÄ«bÄ uz zemes Ä«pašnieka "ieņēmumiem", nevis faktiskajiem ienÄkumiem, proti, peļņu.
PatiešÄm ir paradoksÄli, ka likuma izstrÄdÄtÄji, šÄ·iet, pat nav sapratuši atšÄ·irÄ«bu starp šiem diviem jÄ“dzieniem – ja runÄjam par 4% no ieņēmumiem, no tiem ir jÄatskaita vismaz 1,5% kÄ nekustamÄ Ä«pašuma nodoklis, kÄ arÄ« dažÄdi izdevumi par atlÄ«dzÄ«bas maksas iekasÄ“šanu, grÄmatvedÄ«bu, administratÄ«vajiem izdevumiem, iekasÄ“šanas risku, ienÄkuma nodokļiem utt. Standarta gadÄ«jumÄ, piemÄ“ram, RÄ«gÄ un JÅ«rmalÄ, tas nozÄ«mÄ“ niecÄ«gu aptuveni 1% zemes Ä«pašnieka ienÄkumu no zemesgabala kadastrÄlÄs vÄ“rtÄ«bas gadÄ pat tad, ja uz zemes esošajÄ mÄjÄ viena dzÄ«vokļa tirgus vÄ“rtÄ«ba ir vairÄki simti tÅ«kstošu eiro, bet tÄs Ä«pašnieks – kÄds Ärvalstu miljonÄrs vai nekustamÄ Ä«pašuma firma. Un otrÄdi, piemÄ“ram, SabilÄ“ esošam garÄžas Ä«pašniekam izdevumi par zemes lietošanu pieaugs piecdesmit reizes.
TurklÄt visi bÅ«vju Ä«pašnieki uz citai privÄtpersonai esošas zemes 2022. gada 1. janvÄra pusnaktÄ« jau bÅ«s kļuvuši par ļaunprÄtÄ«giem parÄdniekiem, jo zemes Ä«pašnieks ar jauno likumu ir atbrÄ«vots no pienÄkuma veikt aprÄ“Ä·inus un nosÅ«tÄ«t kÄdus atgÄdinÄjumus vai rÄ“Ä·inus, savukÄrt mÄju pÄrvaldniekam šÄdas tiesÄ«bas nav piešÄ·irtas. TÄpÄ“c Ä“ku un tajos esošo dzÄ«vokļu, kÄ arÄ« bÅ«vju, tostarp garÄžu, Ä«pašniekiem, visticamÄk, bÅ«s papildus jÄmaksÄ parÄdu piedziņas izdevumi un kavÄ“juma procenti, parasti vismaz 7 eiro no katra Ä«pašnieka par katru maksÄjumu, citÄdi riskÄ“jot iekļūt parÄdnieku reÄ£istros. TaÄu šo summu saņems parÄdu piedzinÄ“ji, bet ne zemes Ä«pašnieks.
VoluntÄri "aprÄ“Ä·ini"
BÅ«tiski, ka savu vÄrdu saprÄtÄ«gas piespiedu zemes nomas maksas lietÄ arÄ« ir teikusi Satversmes tiesa, savÄ 2009. gada 15. aprīļa spriedumÄ lietÄ Nr. 2008-36-01 norÄdot, ka pat nomas maksu 5% apmÄ“rÄ no zemesgabala kadastrÄlÄs vÄ“rtÄ«bas gadÄ, ievÄ“rojot zemes Ä«pašnieka izdevumus, kÄ arÄ« pienÄkumu maksÄt nekustamÄ Ä«pašuma nodokli, nevar uzskatÄ«t par tÄdu, kas pildÄ«tu taisnÄ«gas atlÄ«dzÄ«bas funkciju. No sprieduma arÄ« izriet, ka nomas maksas apmÄ“rs 6% gadÄ no kadastrÄlÄs vÄ“rtÄ«bas, papildus kompensÄ“jot nekustamÄ Ä«pašuma nodokļa maksÄjumus, nozÄ«mÄ“tu, ka zemesgabala nomas maksas tÄ vÄ“rtÄ«bu atlÄ«dzinÄtu 16 gadu laikÄ, kas aptuveni atbilstu termiņam, uz kÄdu vidÄ“ji tiek ņemts hipotekÄrais kredÄ«ts nekustamÄ Ä«pašuma iegÄdei.
Citiem vÄrdiem – tas bÅ«tu saprÄtÄ«gais un samÄ“rÄ«gais atlÄ«dzÄ«bas apmÄ“rs. Satversmes tiesas spriedums un tajÄ sniegtÄs tiesÄ«bu normas interpretÄcija, kÄ zinÄms, ir obligÄta visÄm valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«cijÄm un arÄ« tiesÄm. ArÄ« Finanšu ministrija, 2016. gadÄ izvÄ“rtÄ“jot lÄ«dzšinÄ“jo praksi valsts un pašvaldÄ«bu zemi iznomÄt par zemÄku maksu nekÄ tirgÅ«, secinÄja, ka atlÄ«dzÄ«bas par zemes lietošanu likme kopÄ ar nekustamÄ Ä«pašuma nodokli nevarÄ“tu bÅ«t zemÄka par 6% no kadastrÄlÄs vÄ“rtÄ«bas gadÄ.
JÄnorÄda arÄ«, ka lietošanas maksas 4% apmÄ“rs ir bÅ«tiski mazÄks salÄ«dzinÄjumÄ pat ar regulÄ“tajos (monopola) tirgos noteikto vismaz 6% atdevi no kapitÄla mazajiem un vidÄ“jiem uzņēmumiem, turklÄt mÄ“rot ienÄkumos, nevis ieņēmumos. Satversmes tiesa arÄ« norÄdÄ«jusi, ka nevar bÅ«t tÄ, ka kapitÄla atdeve no zemes iznomÄšanas ir vairÄk nekÄ 30 gadi. Pat tad, ja zemes Ä«pašnieka vienÄ«gie izdevumi bÅ«tu nekustÄmÄ Ä«pašuma nodoklis 1,5% apmÄ“rÄ no zemes kadastrÄlÄs vÄ“rtÄ«bas, kapitÄla atdeve bÅ«tu 40 gadi. TÄtad 4% atlÄ«dzÄ«bas maksa faktiski ir noteikta voluntÄri, bez ekonomiskÄ pamatojuma, uz ko deputÄtiem norÄdÄ«jis arÄ« Saeimas Juridiskais birojs un faktiski visi eksperti.
GalvenÄ ieguvÄ“ja – valsts
AbsurdÄkais, ka arÄ« Ä“ku un dzÄ«vokļu Ä«pašnieki no jaunÄ regulÄ“juma daudz neiegÅ«st, jo likuma jaunajÄ versijÄ galÄ«gi nav skaidras viņu tiesÄ«bas rÄ«koties ar Ä«pašumu un viņu pienÄkumi. Nav arÄ« skaidrs, kuram ir tiesÄ«bas, piemÄ“ram, uz ceļu lietošanu automašÄ«nu novietnei daudzdzÄ«vokļu namu pagalmos, kÄ arÄ« uz piemÄjas dÄrza augļu koku, krÅ«mu un dÄrzeņu ražu – zemes vai mÄjas Ä«pašniekam. LikumdevÄ“js diemžēl neizmantoja iespÄ“ju noteikt zemei personÄlservitÅ«tu, kas zemes Ä«pašniekam pÄrejas posmÄ lÄ«dz zemes izpirkšanai atņemtu jebkÄdas tiesÄ«bas, izņemot uz saprÄtÄ«gu parastÄs lietošanas maksu, vienlaikus atbrÄ«vojot viņu arÄ« no visiem pienÄkumiem šÄ«s zemes sakarÄ.
Faktiski likuma jaunÄ versija pÄrvelk svÄ«tru valsts pÄrvaldÄ“ ilgi lolotajai iecerei par piespiedu dalÄ«tÄ Ä«pašuma problÄ“mas izbeigšanu. Saeima pati ir apsvÄ“rusi domu, ka, maksÄjot zemes piespiedu nomas maksu 6% apmÄ“rÄ no kadastrÄlÄs vÄ“rtÄ«bas gadÄ un saņemot valsts atbalstu, Ä“ku un dzÄ«vokļu Ä«pašnieki kÄdu 10 gadu laikÄ zemi zem sava Ä«pašuma varÄ“tu izpirkt. Tagad viņiem ir zudusi jebkÄda motivÄcija to darÄ«t, Ä«paši tad, ja zemes kadastrÄlÄ vÄ“rtÄ«ba un lÄ«dz ar to atlÄ«dzÄ«bas maksa par tÄs lietošanu ir zema, ko arÄ« publiski atzÄ«st lielÄkÄs dzÄ«vokļu uz svešas zemes Ä«pašnieku apvienÄ«bas pÄrstÄvji.
Ir vÄ“l viena nianse, ko likumprojekta autori, aizsedzoties ar "cīņu" par dzÄ«vokļu Ä«pašnieku tiesÄ«bÄm, ir noklusÄ“juši, proti, kas pÄ“c tÄ spÄ“kÄ stÄšanÄs ir galvenie ieguvÄ“ji un zaudÄ“tÄji. Veicot aprÄ“Ä·inus, balstoties uz paredzÄ“to zemes lietošanas maksu, kÄ arÄ« tÄdiem faktoriem kÄ nekustamÄ Ä«pašuma nodokļa likme, objektÄ«vie izdevumi utt., izrÄdÄs, ka galvenie zaudÄ“tÄji bÅ«s tie zemes Ä«pašnieki, uz kura zemes ir benzÄ«ntanki un citi komercobjekti, – viņu ienÄkums samazinÄsies aptuveni 8,2 reizes, savukÄrt zem uzņēmumiem esošÄs zemes Ä«pašnieku – 6,4 reizes. Zem daudzdzÄ«vokļu mÄjÄm esošÄs zemes privÄtÄ«pašnieku ienÄkums samazinÄsies "vien" 2,55 reizes.
Vienlaikus no 2024. gada, kad saskaÅ†Ä ar likuma grozÄ«jumiem mainÄ«sies šobrÄ«d spÄ“kÄ esošÄ zemes lietošanas maksa uz valstij un pašvaldÄ«bÄm piederošÄs zemes, kÄ arÄ« tai tiks piemÄ“rots nekustamÄ Ä«pašuma nodoklis, valsts un pašvaldÄ«bu ienÄkumi palielinÄsies 5 reizes. TÄtad bÅ«tisks likuma grozÄ«jumu mÄ“rÄ·is ir valsts un pašvaldÄ«bu budžeta ieņēmumu vairÄkkÄrtÄ“js palielinÄjums, kas tiek noklusÄ“ts.
Neskatoties uz likumprojekta klajÄm un bÅ«tiskÄm aplamÄ«bÄm gan no tiesiskÄ, gan ekonomiskÄ, gan labas pÄrvaldÄ«bas ieskata un tÄ neatbilstÄ«bu Satversmes tiesas spriedumos norÄdÄ«tajam, valsts prezidents nederÄ«go likumu diemžēl ir izsludinÄjis. BiedrÄ«ba "Zemes reformas komiteja", kuru pÄrstÄvu, tÄdēļ ir iesniegusi prasÄ«bu Satversmes tiesÄ. Un Satversmes tiesai nÄksies risinÄt ne tikai problÄ“mu ar 4% nomas maksas apmÄ“ru, bet arÄ« kuriozo tiesÄ«bu jaunradi, ar ko atbilstoši "uzlabotajam" likumam 2023. gada 1. janvÄrÄ« spÄ“ku zaudÄ“s daudzi Latvijas un citÄs tiesÄs un šÄ·Ä«rÄ“jtiesÄs pieņemtie spriedumi un apstiprinÄtie izlÄ«gumi, kÄ arÄ« pušu labprÄtÄ«gi noslÄ“gtie lÄ«gumi par zemes nomas maksas apjomu – lielÄku vai mazÄku par 4%.