Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

29. oktobrÄ« spÄ“kā stājās Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie un Saeimas pieņemtie grozÄ«jumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesÄ«bu un lietu tiesÄ«bu daļas spÄ“kā stāšanās laiku un piemÄ“rošanas kārtÄ«bu". GrozÄ«jumu izstrādāšanas formālais nolÅ«ks – sakārtot attiecÄ«bas starp zemes un bÅ«vju, Ä“ku un dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem tā sauktā piespiedu dalÄ«tā Ä«pašuma gadÄ«jumā. Valsts šÄ«s attiecÄ«bas visai neveiksmÄ«gi mÄ“Ä£ina kārtot jau daudzu gadu garumā, ir vairākkārt ticis grozÄ«ts likums, kā arÄ« pieņemti vairāki Satversmes tiesas spriedumi, kuriem vismaz teorijā bÅ«tu jābÅ«t kā bākām likumdevÄ“jam jauna regulÄ“juma izstrādÄ“.

Pārkāpj taisnīgumu

Diemžēl izskatās, ka gan TM, gan likumdevÄ“js ir apzināti izvÄ“lÄ“jies politisku vai kreisi populistisku mÄ“rÄ·u vārdā – lai izpatiktu dzÄ«vokļu Ä«pašnieku interesÄ“m, kuru, protams, ir nesalÄ«dzināmi vairāk nekā zem Ä“kām esošÄs zemes Ä«pašnieku, – ignorÄ“t gan Satversmes tiesas spriedumus, gan pašu Satversmi, gan Civillikumu, gan arÄ« dabiskās tiesÄ«bas un vispārÄ“jos tiesÄ«bu principus. Pirmkārt jau taisnÄ«guma, samÄ“rÄ«guma un tiesiskās paļāvÄ«bas principu un personas tiesÄ«bas uz Ä«pašumu.

Jāatgādina, ka vÄ“l 2018. gada 12. aprīļa spriedumā lietā Nr. 2017-17-01 Satversmes tiesa Saeimai nepārprotami norādÄ«ja: "Pieņemot tiesisko regulÄ“jumu piespiedu dalÄ«tā Ä«pašuma, cita starpā – piespiedu nomas jomā, likumdevÄ“jam jāsamÄ“ro personu pretÄ“jās intereses un jānodrošina taisnÄ«gums, ievÄ“rojot Satversmes tiesas spriedumos norādÄ«to. LikumdevÄ“jam iespÄ“ju robežās ir jāseko lÄ«dzi tam, lai visā šo tiesisko attiecÄ«bu pastāvÄ“šanas laikā tajās pastāvÄ“tu samÄ“rÄ«gs lÄ«dzsvars, un jāizvairās no tāda regulÄ“juma pieņemšanas, kas vÄ“rsts uz vienas puses interešu aizsardzÄ«bu."

Jaunajā regulÄ“jumā mÄ“s neko tādu neatrodam. Svaru kausi tajā ir acÄ«mredzami nosliekušies par labu Ä“ku un dzÄ«vokļu Ä«pašnieku interesÄ“m, lai gan neveiklā juridiskā izpildÄ«juma dēļ arÄ« viņus nevarÄ“tu uzskatÄ«t par ieguvÄ“jiem. Tātad likumdevÄ“js tā saukto "maksu zemes Ä«pašniekam par zemes lietošanas tiesÄ«bām" (pats šis jÄ“dziens uzskatāms par dÄ«vainu vai pat bezjÄ“dzÄ«gu jaunievedumu) ir noteicis 4% no zemesgabala kadastrālās vÄ“rtÄ«bas gadā, turklāt absolÅ«ti neatkarÄ«gi no tā, kādām vajadzÄ«bām šis zemesgabals tiek izmantots – vai tas atrodas zem daudzdzÄ«vokļu Ä“kas, savrupmājas vai pat komercobjekta, tostarp veikala vai benzÄ«ntanka.

Rezultātā vairumā gadÄ«jumu zemes Ä«pašnieku ieņēmumi samazinās pat vairākas reizes, salÄ«dzinot ar tiem ieņēmumiem, kādus noteica likums vai kādi bija panākti savstarpÄ“jās vienošanās rezultātā ar Ä“ku Ä«pašniekiem. Daudzos gadÄ«jumos šÄ« 4% atlÄ«dzÄ«ba faktiski izslÄ“dz jebkādu peļņu no Ä«pašuma, jo šis procents ir noteikts attiecÄ«bā uz zemes Ä«pašnieka "ieņēmumiem", nevis faktiskajiem ienākumiem, proti, peļņu.

PatiešÄm ir paradoksāli, ka likuma izstrādātāji, šÄ·iet, pat nav sapratuši atšÄ·irÄ«bu starp šiem diviem jÄ“dzieniem – ja runājam par 4% no ieņēmumiem, no tiem ir jāatskaita vismaz 1,5% kā nekustamā Ä«pašuma nodoklis, kā arÄ« dažādi izdevumi par atlÄ«dzÄ«bas maksas iekasÄ“šanu, grāmatvedÄ«bu, administratÄ«vajiem izdevumiem, iekasÄ“šanas risku, ienākuma nodokļiem utt. Standarta gadÄ«jumā, piemÄ“ram, RÄ«gā un JÅ«rmalā, tas nozÄ«mÄ“ niecÄ«gu aptuveni 1% zemes Ä«pašnieka ienākumu no zemesgabala kadastrālās vÄ“rtÄ«bas gadā pat tad, ja uz zemes esošajā mājā viena dzÄ«vokļa tirgus vÄ“rtÄ«ba ir vairāki simti tÅ«kstošu eiro, bet tās Ä«pašnieks – kāds ārvalstu miljonārs vai nekustamā Ä«pašuma firma. Un otrādi, piemÄ“ram, SabilÄ“ esošam garāžas Ä«pašniekam izdevumi par zemes lietošanu pieaugs piecdesmit reizes.

Turklāt visi bÅ«vju Ä«pašnieki uz citai privātpersonai esošas zemes 2022. gada 1. janvāra pusnaktÄ« jau bÅ«s kļuvuši par ļaunprātÄ«giem parādniekiem, jo zemes Ä«pašnieks ar jauno likumu ir atbrÄ«vots no pienākuma veikt aprÄ“Ä·inus un nosÅ«tÄ«t kādus atgādinājumus vai rÄ“Ä·inus, savukārt māju pārvaldniekam šÄdas tiesÄ«bas nav piešÄ·irtas. TāpÄ“c Ä“ku un tajos esošo dzÄ«vokļu, kā arÄ« bÅ«vju, tostarp garāžu, Ä«pašniekiem, visticamāk, bÅ«s papildus jāmaksā parādu piedziņas izdevumi un kavÄ“juma procenti, parasti vismaz 7 eiro no katra Ä«pašnieka par katru maksājumu, citādi riskÄ“jot iekļūt parādnieku reÄ£istros. Taču šo summu saņems parādu piedzinÄ“ji, bet ne zemes Ä«pašnieks.

Voluntāri "aprēķini"

BÅ«tiski, ka savu vārdu saprātÄ«gas piespiedu zemes nomas maksas lietā arÄ« ir teikusi Satversmes tiesa, savā 2009. gada 15. aprīļa spriedumā lietā Nr. 2008-36-01 norādot, ka pat nomas maksu 5% apmÄ“rā no zemesgabala kadastrālās vÄ“rtÄ«bas gadā, ievÄ“rojot zemes Ä«pašnieka izdevumus, kā arÄ« pienākumu maksāt nekustamā Ä«pašuma nodokli, nevar uzskatÄ«t par tādu, kas pildÄ«tu taisnÄ«gas atlÄ«dzÄ«bas funkciju. No sprieduma arÄ« izriet, ka nomas maksas apmÄ“rs 6% gadā no kadastrālās vÄ“rtÄ«bas, papildus kompensÄ“jot nekustamā Ä«pašuma nodokļa maksājumus, nozÄ«mÄ“tu, ka zemesgabala nomas maksas tā vÄ“rtÄ«bu atlÄ«dzinātu 16 gadu laikā, kas aptuveni atbilstu termiņam, uz kādu vidÄ“ji tiek ņemts hipotekārais kredÄ«ts nekustamā Ä«pašuma iegādei.

Citiem vārdiem – tas bÅ«tu saprātÄ«gais un samÄ“rÄ«gais atlÄ«dzÄ«bas apmÄ“rs. Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtās tiesÄ«bu normas interpretācija, kā zināms, ir obligāta visām valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«cijām un arÄ« tiesām. ArÄ« Finanšu ministrija, 2016. gadā izvÄ“rtÄ“jot lÄ«dzšinÄ“jo praksi valsts un pašvaldÄ«bu zemi iznomāt par zemāku maksu nekā tirgÅ«, secināja, ka atlÄ«dzÄ«bas par zemes lietošanu likme kopā ar nekustamā Ä«pašuma nodokli nevarÄ“tu bÅ«t zemāka par 6% no kadastrālās vÄ“rtÄ«bas gadā.

Jānorāda arÄ«, ka lietošanas maksas 4% apmÄ“rs ir bÅ«tiski mazāks salÄ«dzinājumā pat ar regulÄ“tajos (monopola) tirgos noteikto vismaz 6% atdevi no kapitāla mazajiem un vidÄ“jiem uzņēmumiem, turklāt mÄ“rot ienākumos, nevis ieņēmumos. Satversmes tiesa arÄ« norādÄ«jusi, ka nevar bÅ«t tā, ka kapitāla atdeve no zemes iznomāšanas ir vairāk nekā 30 gadi. Pat tad, ja zemes Ä«pašnieka vienÄ«gie izdevumi bÅ«tu nekustāmā Ä«pašuma nodoklis 1,5% apmÄ“rā no zemes kadastrālās vÄ“rtÄ«bas, kapitāla atdeve bÅ«tu 40 gadi. Tātad 4% atlÄ«dzÄ«bas maksa faktiski ir noteikta voluntāri, bez ekonomiskā pamatojuma, uz ko deputātiem norādÄ«jis arÄ« Saeimas Juridiskais birojs un faktiski visi eksperti.

Galvenā ieguvÄ“ja – valsts

Absurdākais, ka arÄ« Ä“ku un dzÄ«vokļu Ä«pašnieki no jaunā regulÄ“juma daudz neiegÅ«st, jo likuma jaunajā versijā galÄ«gi nav skaidras viņu tiesÄ«bas rÄ«koties ar Ä«pašumu un viņu pienākumi. Nav arÄ« skaidrs, kuram ir tiesÄ«bas, piemÄ“ram, uz ceļu lietošanu automašÄ«nu novietnei daudzdzÄ«vokļu namu pagalmos, kā arÄ« uz piemājas dārza augļu koku, krÅ«mu un dārzeņu ražu – zemes vai mājas Ä«pašniekam. LikumdevÄ“js diemžēl neizmantoja iespÄ“ju noteikt zemei personālservitÅ«tu, kas zemes Ä«pašniekam pārejas posmā lÄ«dz zemes izpirkšanai atņemtu jebkādas tiesÄ«bas, izņemot uz saprātÄ«gu parastās lietošanas maksu, vienlaikus atbrÄ«vojot viņu arÄ« no visiem pienākumiem šÄ«s zemes sakarā.

Faktiski likuma jaunā versija pārvelk svÄ«tru valsts pārvaldÄ“ ilgi lolotajai iecerei par piespiedu dalÄ«tā Ä«pašuma problÄ“mas izbeigšanu. Saeima pati ir apsvÄ“rusi domu, ka, maksājot zemes piespiedu nomas maksu 6% apmÄ“rā no kadastrālās vÄ“rtÄ«bas gadā un saņemot valsts atbalstu, Ä“ku un dzÄ«vokļu Ä«pašnieki kādu 10 gadu laikā zemi zem sava Ä«pašuma varÄ“tu izpirkt. Tagad viņiem ir zudusi jebkāda motivācija to darÄ«t, Ä«paši tad, ja zemes kadastrālā vÄ“rtÄ«ba un lÄ«dz ar to atlÄ«dzÄ«bas maksa par tās lietošanu ir zema, ko arÄ« publiski atzÄ«st lielākās dzÄ«vokļu uz svešas zemes Ä«pašnieku apvienÄ«bas pārstāvji.

Ir vÄ“l viena nianse, ko likumprojekta autori, aizsedzoties ar "cīņu" par dzÄ«vokļu Ä«pašnieku tiesÄ«bām, ir noklusÄ“juši, proti, kas pÄ“c tā spÄ“kā stāšanās ir galvenie ieguvÄ“ji un zaudÄ“tāji. Veicot aprÄ“Ä·inus, balstoties uz paredzÄ“to zemes lietošanas maksu, kā arÄ« tādiem faktoriem kā nekustamā Ä«pašuma nodokļa likme, objektÄ«vie izdevumi utt., izrādās, ka galvenie zaudÄ“tāji bÅ«s tie zemes Ä«pašnieki, uz kura zemes ir benzÄ«ntanki un citi komercobjekti, – viņu ienākums samazināsies aptuveni 8,2 reizes, savukārt zem uzņēmumiem esošÄs zemes Ä«pašnieku – 6,4 reizes. Zem daudzdzÄ«vokļu mājām esošÄs zemes privātÄ«pašnieku ienākums samazināsies "vien" 2,55 reizes.

Vienlaikus no 2024. gada, kad saskaņā ar likuma grozÄ«jumiem mainÄ«sies šobrÄ«d spÄ“kā esošÄ zemes lietošanas maksa uz valstij un pašvaldÄ«bām piederošÄs zemes, kā arÄ« tai tiks piemÄ“rots nekustamā Ä«pašuma nodoklis, valsts un pašvaldÄ«bu ienākumi palielināsies 5 reizes. Tātad bÅ«tisks likuma grozÄ«jumu mÄ“rÄ·is ir valsts un pašvaldÄ«bu budžeta ieņēmumu vairākkārtÄ“js palielinājums, kas tiek noklusÄ“ts.

Neskatoties uz likumprojekta klajām un bÅ«tiskām aplamÄ«bām gan no tiesiskā, gan ekonomiskā, gan labas pārvaldÄ«bas ieskata un tā neatbilstÄ«bu Satversmes tiesas spriedumos norādÄ«tajam, valsts prezidents nederÄ«go likumu diemžēl ir izsludinājis. BiedrÄ«ba "Zemes reformas komiteja", kuru pārstāvu, tādēļ ir iesniegusi prasÄ«bu Satversmes tiesā. Un Satversmes tiesai nāksies risināt ne tikai problÄ“mu ar 4% nomas maksas apmÄ“ru, bet arÄ« kuriozo tiesÄ«bu jaunradi, ar ko atbilstoši "uzlabotajam" likumam 2023. gada 1. janvārÄ« spÄ“ku zaudÄ“s daudzi Latvijas un citās tiesās un šÄ·Ä«rÄ“jtiesās pieņemtie spriedumi un apstiprinātie izlÄ«gumi, kā arÄ« pušu labprātÄ«gi noslÄ“gtie lÄ«gumi par zemes nomas maksas apjomu – lielāku vai mazāku par 4%.

Novērtē šo rakstu:

0
0