Iesaki rakstu:

Lielā slepenÄ«bā Valsts policija prokuratÅ«rai kriminālvajāšanas sākšanai nodevusi kriminālprocesu saistÄ«bā ar nu jau bankrotÄ“jušajai AS Liepājas metalurgs izsniegto bÄ“dÄ«gi slaveno valsts galvojumu, kuru parakstÄ«ja toreizÄ“jais finanšu ministrs Einars Repše, un neoficiāli avoti liecina, ka bijušajam politiÄ·im šÄ« procesa ietvaros ir noteikts par drošÄ«bas lÄ«dzeklis – liegums izbraukt no valsts. Pietiekšodien publicÄ“ pirms dažiem gadiem iznākušÄs grāmatas Grābeklis nodaļu, kurai ne velti dots nosaukums Slinkums, - tā detalizÄ“ti apraksta Einara Repšes darbÄ«bas vai drÄ«zāk bezdarbÄ«bu, kuras rezultātā Latvijas valsts zaudÄ“ja desmitus miljonu eiro.

Tikšanās laikā premjeram lÅ«dza arÄ« izskaidrot bieži skandÄ“to par politiskās atbildÄ«bas uzņemšanos, uz ko Einars Repše sparÄ«gi atrauca: "Ai, ziniet, tas Ä«stenÄ«bā neko nenozÄ«mÄ“." Zāles reakcija uz šo atbildi izpaudās aplausos.

Ināra Egle, Diena, 2003. gada 8. februārī

"Nu, mums ar amatpersonām ir tā, ka visādus brÄ«numus ir sastrādājuši ļoti daudzi, bet pie atbildÄ«bas reāli saukts nav neviens, jo grÅ«ti ir pierādÄ«t pat acÄ«m redzamos gadÄ«jumos, ka tas ir ticis darÄ«ts ļaunprātÄ«gi."

Einars Repše, 2003. gada 26. jÅ«nijā

Vienā no manām iemīļotākajām filmām "Tomasa Krauna afÄ“ra" ir jautājums galvenajam varonim: vai jÅ«s nenožēlojat, ka esat spiests parakstÄ«t šo lÄ«gumu? Un viņš atbild: nožēla ir tukša laika šÄ·iešana.

Einars Repše, Santa, 2004. gada novembrÄ«

LÅ«k, sauss fragments no Valsts kontroles atzinuma par notikumiem vienā vienÄ«gā Latvijas nodokļu maksātājiem tik dārgi izmaksājušÄ dienā - 2009. gada 30. decembrÄ«:

"Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Ä€boliņš nosÅ«ta atzinumu finanšu ministram Einaram Repšem par galvojuma sniegšanu Liepājas metalurgam.

Atzinumā ir sniegta informācija par finanšu rādÄ«tāju analÄ«zi saskaņā ar procedÅ«ras aprakstā noteiktajiem kritÄ“rijiem, kā arÄ« informācija par nozares krÄ«zi un par uzņēmuma lomu Latvijas tautsaimniecÄ«bā saskaņā ar Ekonomikas ministrijas 2009. gada 12. janvāra vÄ“stuli Finanšu ministrijai, bet nav sniegts kopsavilkuma vÄ“rtÄ“jums, vai Liepājas metalurgam nepastāvÄ“s paaugstināts aizdevuma atmaksas risks, uz kā pamata sniegt ieteikumu finanšu ministram pieņemt lÄ“mumu sniegt vai tomÄ“r atteikt galvojumu uzņēmumam.

Valsts kases pārvaldnieka Kaspara Ä€boliņa nosÅ«tÄ«tajam atzinumam finanšu ministram Einaram Repšem par valsts galvojuma sniegšanu Liepājas metalurgam nav pievienots ziņojums par galvojuma nesniegšanu un motivÄ“ts atteikuma galvojumam vÄ“stules projekts.

Finanšu ministrs Einars Repše pÄ“c Valsts kases atzinuma saņemšanas nolemj atbalstÄ«t galvojuma sniegšanu un Latvijas Republikas vārdā noslÄ“dz galvojuma lÄ«gumus ar Unicredit MedioCredito Centrale S.p.A par kopÄ“jo summu 85 597 300 jeb Ls 60 158 125 latiem pÄ“c Latvijas Bankas kursa lÄ«guma parakstÄ«šanas dienā.

LÄ«gumu 9. punkts nosaka, ka galvojuma lÄ«gumi stājas spÄ“kā no dienas, kad galvotājs rakstiski apstiprina atbalsta saņēmÄ“jam, ka tas (galvotājs) ir saņēmis Eiropas Komisijas apstiprinājumu par grozÄ«tās finansÄ“juma struktÅ«ras valsts atbalsta sniegšanu, un tad arÄ« stājas spÄ“kā aizdevuma lÄ«gumi.

Tiek parakstÄ«ts komercÄ·Ä«las lÄ«gums ar komercÄ·Ä«las nodrošināto prasÄ«jumu par maksimālo summu 102 716 760 eiro, kas uz lÄ«guma parakstÄ«šanas dienu saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valÅ«tas kursu Ls 72 189 750 latu un sevÄ« ietver gan galveno prasÄ«jumu, gan blakus prasÄ«jumus.

KomercÄ·Ä«las lÄ«gumā netiek noteikta rÄ«cÄ«ba gadÄ«jumos, ja aizņēmÄ“jam nav Ä·Ä«las, ko piedāvāt. Tāpat netiek iekļauti noteikumi papildu nodrošinājumam gadÄ«jumos, ja tiek konstatÄ“ta aizņēmÄ“ja finanšu rādÄ«tāju pasliktināšanās. LÄ«gumā nav iekļauti nosacÄ«jumi noteikto saistÄ«bu neizpildes gadÄ«jumos, piemÄ“ram, ka akcionāri sniedz personiskās garantijas galvojuma sniedzÄ“jam."

Tātad - vienas dienas laikā toreizÄ“jais finanšu ministrs Einars Repše saņem no Valsts kases apjomÄ«gu vÄ“stuli par valsts galvojuma sniegšanu vai nesniegšanu Liepājas metalurgam, šo dokumentu un visus tajā minÄ“tos faktus paspÄ“j rÅ«pÄ«gi izvÄ“rtÄ“t, tad vÄ“l it kā - ja ticÄ“t viņa vÄ“lākajiem publiskajiem apgalvojumiem - vÄ“l sazinās ar Valsts kases pārvaldnieku un pÄ“c visa tā liek savu parakstu zem abiem bÅ«tiskajiem dokumentiem.

Šajā brÄ«dÄ« Einars Repše nav nekāds ciema muļķītis vai politikas pirmziemnieks, kam varÄ“tu nebÅ«t sajÄ“gas, ko viņš Ä«sti dara un kāda ir viņa personiskā atbildÄ«ba. Tieši no viņa paša publiskajiem izteikumiem par valsts amatpersonu un politiÄ·u atbildÄ«bu aizvadÄ«tajos astoņos gados pirms galvojuma parakstÄ«šanas varÄ“tu sastādÄ«t diezgan apjomÄ«gus kopotos rakstus. Lai nu par ko, bet par visāda veida politisko atbildÄ«bu Einaram Repšem jau kopš partijas Jaunais laiks veidošanas brīža ir paticis runāt aizgÅ«tnÄ“m.

Jau nekavÄ“joties pÄ“c stāšanās premjera amatā Einars Repše darbu valsts labā ir sācis ar iespaidÄ«gu algu palielināšanu ministriem - un kā reiz tāpÄ“c, lai viņi strādātu labi, apzinÄ«gi un, galvenais, ar Ä«stu atbildÄ«bas. LÅ«k, attiecÄ«gais Einara Repšes skaidrojums "oficiālajā" intervijā Latvijas Radio (neilgi pirms tam, kad premjeram apnÄ«k "nepatÄ«kamie" jautājumi un viņš no šÄ«m intervijām atsakās) par to, kāda tieši ir ministru atbildÄ«ba un kāpÄ“c viņiem algu pielikumu nokārtot var un vajag pirms, teiksim, medicÄ«nas darbiniekiem:

- Sāksim droši vien ar to jautājumu, kas, šÄ·iet, vismaz pagaidām izraisÄ«jis vislielāko rezonansi masu medijos, proti, par algu palielināšanu ministriem un valdÄ«bas vadÄ«tājiem. Daži eksperti ir izteikušies, ka tas nesaskan ar taupÄ«bas režīmu, kāds ir šobrÄ«d valstÄ«. Kā jÅ«s komentÄ“tu sacÄ«to, ka citiem pagaidām nepietiek, bet jums pašiem pietiek?

- Vispirms es gribÄ“tu teikt, ka šeit ir pilnÄ«gi lieki vainot ministrus, jo iniciatÄ«va nāca no manis, Ministru prezidenta, tā ir konsekventa manis Ä«stenota politika, un es arÄ« uzņemos visu pilnu atbildÄ«bu par šÄ« lÄ“muma sekām. Ja bÅ«tu bijis iespÄ“jams šo lÄ“mumu pieņemt vienkārši ar Ministru prezidenta rÄ«kojumu, es to bÅ«tu darÄ«jis, bet likums paredz, ka tas tomÄ“r ir Ministru kabineta lÄ“mums, lÄ«dz ar to es šo savu iniciatÄ«vu stādÄ«ju priekšÄ ministriem, attiecÄ«gi to aizstāvÄ“ju, un viņi arÄ« neiebilda. ŠÄds lÄ“mums ir pareizs un pilnÄ«gi nepieciešams.

Kā jau teicu, uzņemoties pilnu atbildÄ«bu par šÄ« lÄ“muma sekām, uzskatu, ka tālākā nākotnÄ“ tas pilnÄ«bā sevi attaisnos un pierādÄ«s savas priekšrocÄ«bas. Nevar funkcionÄ“t sistÄ“ma, kurā augstākās lemjošÄs amatpersonas savā nozarÄ“ bÅ«tu neadekvāti atalgotas. Ministri tomÄ“r pieņem lÄ“mumus, kas saistās ar miljoniem, un tāda vai citāda lÄ“muma atšÄ·irÄ«ba var bÅ«t vai nu nopietni zaudÄ“jumi, vai ieguvumi. Katrā ziņā atbildÄ«ba ir daudz augstāka par jebkura ierÄ“dņa atbildÄ«bu, par jebkura valsts uzņēmuma vadÄ«tāja atbildÄ«bu un par jebkuras valsts aÄ£entÅ«ras atbildÄ«bu.

Kaut vai tās pašas Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas ir pakļautas ministram, Valsts nekustamo Ä«pašumu aÄ£entÅ«ra, MaksātnespÄ“jas aÄ£entÅ«ra ir pakļauta ministram, tātad tos pārrauga ministrs, un bija pilnÄ«gi kropla un neadekvāta situācija, ka šo aÄ£entÅ«ru, valsts uzņēmumu un citi vadÄ«tāji saņēma vairākkārt lielākas algas nekā ministri. Ar šo lÄ“mumu šÄ« neatbilstÄ«ba vienkārši ir labota ja ne visos gadÄ«jumos, tad vismaz kādā puslÄ«dz pieņemamā lÄ«menÄ«.

ArÄ« uz valsts sekretāriem ir attiecināti vadÄ«bas lÄ«gumi un, es domāju, pilnÄ«gi pamatoti, jo mums ir jāatalgo arÄ« kvalificÄ“ti valsts sekretāri, bet arÄ« viņu algas, lai gan viņi ir pakļauti ministram, lÄ«dz šim bija vairākkārt augstākas par ministru algām. Un tas atstāj arÄ« zināmu psiholoÄ£isku efektu, jo tad var rasties iespaids, ka šie augstākie ierÄ“dņi ir svarÄ«gāki, viņi tātad ir mūžīgi neaizskarami un labi atalgoti, bet ministrs ir kaut kas, kas nāk un iet un kam Ä«stenÄ«bā ir tikai piedÄ“kļa funkcijas. Tas ir nepareizi.

LÄ«dz ar to ar šo lÄ“mumu mÄ“s bÅ«tÄ«bā savedam kārtÄ«bā valsts pārvaldes augstāko ešelonu savstarpÄ“jo samÄ“rÄ«gumu. ArÄ« ja skatāmies citas Baltijas valstis, tad šÄ«s noteiktās ministru algas ir mazliet lielākas nekā kaimiņvalstÄ«s, bet ļoti lÄ«dzÄ«gas, piemÄ“ram, Igaunijas lÄ«menim, it Ä«paši ja ņem vÄ“rā piemaksas, kuras, teiksim, Igaunijas ministri saņem, bet mÅ«su ministri nekādas piemaksas pie savas algas vairs nesaņems. Tāpat arÄ« iepriekšÄ“jās valdÄ«bās atsevišÄ·i ministri, strādājot dažādās padomÄ“s un ostās, ir saņēmuši vairākkārt lielākas piemaksas pie savas pamatalgas.

Tātad šis ir vairāk sistÄ“mas sakārtošanas solis nekā kāds bÅ«tisks un radikāls grozÄ«jums salÄ«dzinājumā ar kaimiņvalstu praksi vai kaut vai mÅ«su pašu valsts iepriekšÄ“jo un arÄ« tagad esošo praksi attiecÄ«bā uz augstāko amatpersonu atalgojumu. Ja paskatāmies arÄ« valsts amatpersonu hierarhijā, tad Valsts prezidentei, kura ir augstākā amatpersona valstÄ«, alga arvien ir lielākā, Ministru prezidenta alga ir mazāka par Valsts prezidenta algu, bet arÄ« nav dramatiski no tās atšÄ·irÄ«ga, un ministru alga ir vÄ“l zemāka. Redziet, es neticu sistÄ“mai, kur strādātu uz neadekvāti atalgotu augstāko lemjošo amatpersonu bāzes.

- Vakar Latvijas TelevÄ«zijā medicÄ«nas darbinieki sacÄ«ja, bet viņiem ir tieši tāda pati atbildÄ«ba, bet viņiem šobrÄ«d nesanāk.

- Viņiem ir pilnÄ«ga taisnÄ«ba, atbildÄ«ba ir milzÄ«ga, taču diemžēl šobrÄ«d medicÄ«nas darbinieku skaits ir tik liels, kas mums neļauj šo jautājumu atrisināt uzreiz. Taču, savedot kārtÄ«bā valsts lemjošÄs institÅ«cijas, es ceru, ka mÄ“s visā drÄ«zumā nonāksim arÄ« pie radikāliem uzlabojumiem veselÄ«bas aprÅ«pÄ“, izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mā un citu mums svarÄ«gu darbinieku atalgojumā. Tā ir un bÅ«s mÅ«su politika, un attiecÄ«bā uz cilvÄ“ku atalgojumu nekāds taupÄ«bas režīms nav ticis plānots un arÄ« netiks Ä«stenots. Taisni otrādi, mÅ«su politika bÅ«s varbÅ«t pat samazināt štatus, kur tas bÅ«s iespÄ“jams, bet samaksāt kārtÄ«gi darba veicÄ“jiem...

Nākamajā radiointervijā Einars Repše vÄ“lreiz apliecina - tā nav bijusi nekāda alošanās, algas ministriem un viņam pašam ir palielinātas tieši tāpÄ“c, lai viņi visi varÄ“tu strādāt pašaizliedzÄ«gi, rezultatÄ«vi un atbildÄ«gi:

- Mazliet par iekšpolitiku. Zaļo un zemnieku partneri aicinājuši jÅ«s tomÄ“r varbÅ«t pārskatÄ«t savas algas un samazināt tās, vai jÅ«s reaģēsit kaut kā uz šo aicinājumu?

- NÄ“, nereaģēšu un vÄ“rtÄ“ju to tikai un vienÄ«gi kā populistisku soli. Nu paskatÄ«simies, kas tad galarezultātā tautai liksies simpātiskāks - vai Zaļo un zemnieku savienÄ«bas frakcijas populisms, vai mans pragmatisms. Galarezultātā jau visu noteiks darba rezultāts un sasniegumi, un patlabanÄ“jā situācija man ļauj no ministriem prasÄ«t darba rezultātu, ko es arÄ« darÄ«šu. Un gadÄ«jumā, ja man bÅ«s jāpalÅ«dz kādam ministram atkāpties, to es darÄ«šu, labi zinot, ka nebÅ«s nekādu problÄ“mu nodrošināt citu, varbÅ«t labāku, vietā.

Jebkurā gadÄ«jumā, kā jau es to stāstÄ«ju iepriekšÄ“jās nedēļas intervijā, lÄ“mums ir nepieciešams, tas ir vilcināts jau daudzus gadus, daudzas partijas un valdÄ«bas ir baidÄ«jušÄs vienkārši Ä·erties klāt šÄ« jautājuma atrisināšanai. Nu beidzot tas ir izdarÄ«ts, un es neredzu nekāda pamata kāpties atpakaļ vai kaut ko grozÄ«t; taisni otrādi - ir jāstrādā uz priekšu un ar praktiskiem rezultātiem jāparāda, ka tik tiešÄm vienÄ«gais pareizais ceļš ir tāds, kāds ir izvÄ“lÄ“ts...

Tātad - atcerÄ“simies bÅ«tiskāko no šÄ« vÄ“stÄ«juma - jau daudzus gadus pirms paraksta likšanas zem valsts galvojuma dokumentiem Einars Repše lieliski apzinās, kāda ir ministru atbildÄ«ba un kāpÄ“c tā tālu pārsniedz visādu ierÄ“dņu atbildÄ«biņu: "Ministri tomÄ“r pieņem lÄ“mumus, kas saistās ar miljoniem, un tāda vai citāda lÄ“muma atšÄ·irÄ«ba var bÅ«t vai nu nopietni zaudÄ“jumi, vai ieguvumi. Katrā ziņā atbildÄ«ba ir daudz augstāka par jebkura ierÄ“dņa atbildÄ«bu, par jebkura valsts uzņēmuma vadÄ«tāja atbildÄ«bu un par jebkuras valsts aÄ£entÅ«ras atbildÄ«bu."

Desmit gadus vÄ“lāk, 2013. gada rudenÄ«, jau pÄ“c Liepājas metalurga kraha Einars Repše, jau cerot atgriezties politikā un nu gan attÄ«stÄ«t Latviju, visu paša sarunāto par politiskās atbildÄ«bas jautājumiem ir aizmirsis pilnÄ«gi un galÄ«gi, - ja runa esot par Liepājas metalurga galvojumu, tad vainÄ«gi esot visi citi, tikai ne viņš. LÅ«k, kā tas izskatās viņa skaidrojumā nozare.lv:

"Valsts kontroles revÄ«zijā par 2012. gada valsts budžeta izpildi secinātais, ka no valsts budžeta nesaimnieciski izlietoti 52 miljoni latu, samaksājot tos kredÄ«tiestādei AS Liepājas metalurgs vietā, norāda uz vairākām acÄ«mredzamām problÄ“mām un liek pievÄ“rst nopietnu uzmanÄ«bu Valsts kases rÄ«cÄ«bai un darba metodikai, biznesa portālam Nozare.lv sacÄ«ja biedrÄ«bas Latvijas attÄ«stÄ«bai vadÄ«tājs un bijušais finanšu ministrs Einars Repše.

"Valsts kontroles atzinumā liela deva kritikas veltÄ«ta Valsts kasei, un tam ir jāpievÄ“rš nopietna uzmanÄ«ba. Valsts kase savā atzinumā par galvojuma izsniegšanu Liepājas metalurgam bija sniegusi visumā pozitÄ«vu un galvojuma izsniegšanu atbalstošu atzinumu," sacÄ«ja Einars Repše.

Viņš piebilda, ka 2009. gadā Valsts kase bija veikusi izvÄ“rtÄ“šanu un arÄ« bija atbildÄ«ga par visu nepieciešamo lÄ«gumu sagatavošanu. "Tas bija Valsts kases pienākums - organizÄ“t galvojuma izsniegšanu un sagatavot visus nepieciešamos dokumentus. Ja patlaban par šiem dokumentiem ir kritika, tad Valsts kasei bÅ«tu rÅ«pÄ«gi jāizvÄ“rtÄ“ savas procedÅ«ras un veiktais darbs," skaidroja Einars Repše.

Bijušais finanšu ministrs nevarÄ“ja komentÄ“t, uz kādu politisko spiedienu norāda Valsts kontrole, norādot, ka viņam nav zināms, kuri politiÄ·i bÅ«tu izdarÄ«juši šÄdu spiedienu, taču uzsvÄ“ra, ka viņš lÄ«dz pat pÄ“dÄ“jam brÄ«dim nav bijis noskaņots pozitÄ«vi par valsts galvojuma izsniegšanu Liepājas metalurgam, lÄ«dz nebija saņēmis pozitÄ«vo Valsts kases atzinumu.

"Biju noskaņots pret galvojuma izsniegšanu, taču bija Saeimas lÄ“mums, galvojums bija paredzÄ“ts likumā par valsts budžetu, Valsts kase bija rÅ«pÄ«gi strādājusi un devusi atzinumu, ka šis galvojums ir nepieciešams, sarÅ«pÄ“jusi nepieciešamās Ä·Ä«las, kas nosedza riskus. ŠÄdos apstākļos es kā finanšu ministrs nevarÄ“ju vienpersoniski pārkāpt likumu un uzņemties atbildÄ«bu par neÄ«stenotas uzņēmuma modernizācijas iespÄ“jamām sekām," sacÄ«ja Einars Repše.

Viņš norādÄ«ja, ka Valsts kase uzņēmumu bija pārbaudÄ«jusi arÄ« pÄ“c stresa scenārija un atbilstoši tam nolÄ“musi, ka projekts ir dzÄ«votspÄ“jÄ«gs. "Lai par to pārliecinātos, zvanÄ«ju Valsts kases pārvaldniekam Kasparam Ä€boliņam un lÅ«dzu tam apstiprinājumu, ko Ä€boliņš arÄ« sniedza," skaidroja eksministrs.

Einars Repše arÄ« norādÄ«ja uz vÄ“l vienu bÅ«tisko aspektu - valsts galvojuma nodrošinājumu ar Ä·Ä«lu. "Atzinumā bija teikts, ka valsts galvojums ir pilnÄ«bā nodrošināts ar Ä·Ä«lu un pat ar uzviju to pārsniedz. Ja šodien dzirdam, ka Valsts kase ir paļāvusies uz tāda auditora, kurš bijis cieši saistÄ«ts ar uzņēmumu, tas liecina par nopietnu Valsts kases kļūdu un neprofesionalitāti. Tagad ir jautājums Valsts kasei - kur tad ir šÄ«s Ä·Ä«las, ja tās patlaban nespÄ“j nosegt riskus," sacÄ«ja Repše.

Tāpat Einars Repše norādÄ«ja, ka neatbildÄ“ts paliek jautājums, kāpÄ“c nav veikta pienācÄ«ga valsts galvotā kredÄ«ta tālākā uzraudzÄ«ba. "KāpÄ“c nav bijuši savlaicÄ«gi brÄ«dinājumi, kāpÄ“c par uzņēmuma maksātspÄ“jas problÄ“mām bija jāuzzina tikai tad, kad tas vairs nevarÄ“ja maksāt elektrÄ«bas rÄ“Ä·inus? Šaubos, ka tas liecina par profesionālu uzraudzÄ«bu," uzsvÄ“ra Repše."

Šo pašu versiju Einars Repše vÄ“l krāšÅ†Äk, emocionālāk un detalizÄ“tāk - vÄ“lÄ“šanas jau ir daudz tuvāk! - izklāsta Latvijas TelevÄ«zijas raidÄ«jumā 1:1 jau 2014. gada aprīļa beigās. Ir vÄ“rts šo spraigo sarunas daļu lÄ“ni un nopietni izlasÄ«t pilnÄ«bā:

- VÄ“l viena lieta, ko daudzi jums pārmet, ka piecdesmit viens miljons latu jeb septiņdesmit trÄ«s miljoni eiro šobrÄ«d samaksāti Liepājas metalurga vietā Itālijas bankā. KredÄ«tu garantÄ“ja valsts, tur apakšÄ stāv jÅ«su paraksts. JÅ«su pÄ“cteča Andra Vilka citāts un pÄ“c tam turpināsim. LÅ«dzu, video.

„Andris Vilks: Šajā gadÄ«jumā tā izvÄ“le ir ļoti vienkārša. Vai nu tu akceptÄ“ to, ko tev liek, vai arÄ« saskaries ar problÄ“mām. Rezultātam bija jābÅ«t galvojumam. Paldies Dievam, ka viņš tika samazināts. Tas ir, paldies Dievam, jo, manuprāt, ar 150 miljoniem, kā deputāti spÄ“lÄ“jās, tas vispār bija absurds. Ar tādām lielām summām sākotnÄ“ji. Es arÄ« saprotu, liels uzņēmums, vajadzÄ«gs ir noturÄ“t varbÅ«t tā attÄ«stÄ«bu tādā lÄ«menÄ«, kā prognozÄ“ts, bet jautājums ir par summu un par to steigu. Man tas ir neatbildÄ“ts jautājums.

- JÅ«s neprasÄ«jāt savam priekšgājÄ“jam Einaram Repšem?

Andris Vilks: Ai, Repše vispār nebija, viņš nekādas lietas nenodeva, viņš redzÄ“ja mani, teica - strādā, paldies. Es tiku iemests pilnÄ«gi bez kaut kāda fona.

- Bet jums taču ir mobilais telefons…

Andris Vilks: Ko es viņam prasÄ«šu? Es domāju, ka tas ir ne tik daudz Repšem jāprasa. Tas ir jāprasa, kāpÄ“c Repše vai kāds iepriekšÄ“jais finanšu ministrs nepiebremzÄ“ja.”

- Tas vienkārši ir nožēlojami, ko Vilka kungs saka. Es neteikšu, ka tie gluži ir meli. Viņš pats nesaprot, kādā veidā notiek ministru maiņa Ministru kabinetā. Man arÄ« neviens nekādas lietas Ä«paši nenodeva. Tā bija svinÄ«ga ceremonija, kura iepriekšÄ“jais finanšu ministrs nodeva. IerÄ“dniecÄ«ba, valsts sekretāri, Valsts kases vadÄ«tājs, kurš bÅ«tÄ«bā gatavoja. Valsts kase gatavoja visu šo lÄ«gumu no A lÄ«dz Z, sniedza pozitÄ«vu atzinumu, pÄ“c tam Valsts kasei bija jāuzrauga. Valsts kase bija… Tur pat vadÄ«tājs nav mainÄ«jies. Neviens nav pajautājis šÄ« vadÄ«tāja atbildÄ«bu.

- Bet jūs dzirdējāt, ierēdņiem bija bail no atbildības.

- Tās ir pilnÄ«gas blēņas. Valsts kasei neviens nenorādÄ«ja, kādus lÄ«gumus viņai gatavot. Paļāvās uz viņu profesionalitāti. ArÄ« nekādas steigas tur nebija. Galu galā – gadu iepriekš Saeima bija lÄ“musi par šÄ« galvojuma izsniegšanu, Saeima bija lÄ“musi, un iekļāvusi… ļaujiet man pabeigt, šis ir ļoti nopietns apmelojums un apsÅ«dzÄ«ba. Saeima bija iekļāvusi to budžeta likumā, kas man kā finanšu ministram bija vienkārši jāpilda.

- Tā ir jūsu politiskā atbildība.

- Ministrs, pildot budžeta likumu, liek savu parakstu uz ļoti daudziem dokumentiem.

- Repšes kungs, jÅ«s pirms tam runājāt par atbildÄ«bu, par jÅ«su spÄ“ju ietekmÄ“t procesu…

- JÅ«s esat uzaicinājuši cilvÄ“ku savā raidÄ«jumā, izsakāt nopietnus apvainojumus, ļaujiet atbildÄ“t. Atcerieties, ka tajā laikā bija krÄ«ze, vadošs nozares uzņēmums, par kuram izsniedzamo garantiju bija lÄ“musi Saeima - augstākais Latvijas likumdevÄ“js. Iekļauts budžeta likumā, prasÄ«ja garantiju ražošanas modernizācijai, nevis kaut kam citam. Valsts kase deva… sagatavoja visus lÄ«gumus, apgalvoja man personÄ«gi Valsts kases vadÄ«tājs, ka Ä·Ä«la ir paņemta 100% un ar uzviju. Ekonomikas ministrija deva pozitÄ«vu atzinumu. Ja tajā brÄ«dÄ« es bÅ«tu… Šis atzinums bija saskaņots ar Eiropas Komisiju. Te ne par kādu steigu neiet runa.

- Bet Valsts kase savā atzinumā raksta arÄ« to, ka pastāv risks, ka Metalurgs šajos tirgus apstākļos, turpinot strādāt ar zaudÄ“jumiem, ka var tikt apgrÅ«tināta apgrozāmo lÄ«dzekļu pieejamÄ«ba, kas var vÄ“l vairāk apgrÅ«tināt uzņēmuma darbÄ«bas iespÄ“jas.

- Tur tālāk viņi teica, ka ir izvÄ“rtÄ“juši šos riskus un atzÄ«st tomÄ“r tos par pārvaramiem. Un gala slÄ“dziens Valsts kasei bija tomÄ“r, ka garantija ir jāizsniedz. Tādus dokumentus viņi man kā finanšu ministram sagatavoja.

- Atzinumā šÄdu vārdu nav.

- Tā noskaņa bija tieši tāda. Tā bija rekomendācija izsniegt, bija dokumenti sagatavoti. Kā to cita starpā, starp citu, palasiet Valsts kontroles slÄ“dzienu, kur man kā finanšu ministram nav izteikts neviens pārmetums, bet ļoti daudzi pārmetumi ir izteikti tieši Valsts kasei par šo dokumentu sagatavošanu.

- ArÄ« Finanšu ministrijai pārmetumi Valsts kontroles ziņojumā ir.

- Man tur nav nekādi pārmetumi.

- Varbūt vārdā neesat pieminēts, bet arī Valsts kases cilvēki nav vārdā pieminēti.

- MÄ“s varÄ“tu varbÅ«t pārlasÄ«t un padiskutÄ“t. PÄ“c tam, kad šis galvojums tika izsniegts uzņēmuma modernizācijai, galu galā tas bija svarÄ«gākais, viens no galvenajiem  eksportÄ“tāju uzņēmumiem, metalurÄ£ijas nozares pārstāvis. PÄ“c tam vajadzÄ“ja sekot, ja presÄ“ parādÄ«jās kaut kādas ziņas, ka ir problÄ“mas šajā uzņēmumā 2012. gadā, faktiski gadu valdÄ«ba nereaģēja un nedarÄ«ja neko.

- Bet tas jÅ«su paraksts un izvÄ“rtÄ“šana bija jÅ«su atbildÄ«ba, Repšes kungs. JÅ«s lÄ«dz galam nepateicāt, vai jÅ«s pÄ“c bÅ«tÄ«bas piekritāt, ka paraksts bija jāliek, arÄ« tad, ja jums neviens nespieda.

- Jā, tai brÄ«dÄ« tik tiešÄm, ja man bÅ«tu pamats šo parakstu atteikt, tad es viņu bÅ«tu atteicis. Bet, izvÄ“rtÄ“jot Ekonomikas ministrijas atzinumu, izvÄ“rtÄ“jot Valsts kases atzinumu, personiski piezvanot un pārrunājot ar Valsts kases vadÄ«tāju, ka viņš tik tiešÄm...

- Jūs nepiezvanījāt Valsts kases...

- Es piezvanīju.

- NepiezvanÄ«jāt, es šodien pārbaudÄ«ju.

- Nē, es piezvanīju.

- JÅ«s piezvanÄ«jāt Finanšu risku vadÄ«bas departamenta vadÄ«tājam.

- Kurā datumā?

- Dienā, kad jūs parakstījāt.

- Dienā, kad es parakstÄ«ju, es vairāk nepieņēmu šÄdus svarÄ«gus lÄ“mumus. Es šo lÄ“mumu, es šos dokumentus no Valsts kases biju saņēmis jau vairākas dienas. Un es zvanÄ«ju Valsts kases pārvaldniekam, es pat zvanÄ«ju pÄ“c tam, tagad LMT, lai dabÅ«tu izdrukas, bet viņi tik ilgi neglabā...

- Es negribu jÅ«s tiešÄm šobrÄ«d apvainot...

- ...Melos, un tikai uz tā pamata, ka jums pretējā puse ir apgalvojusi kaut ko pretēju.

- Viņi arÄ« rakstiski ir vÄ“stuli rakstÄ«juši.

- Viņi ir atbildÄ“juši. Paskatieties, kā viņi ir atbildÄ“juši. Par konkrÄ“to datumu. Par trÄ«sdesmito [decembri]. Viņi nav pat tik rÅ«dÄ«ti meļi, lai teiktu, ka citā datumā es neesmu viņiem zvanÄ«jis. Bet šÄ« saruna bija un bija fiziski tāda – es jautāju Valsts kases pārvaldniekam Ä€boliņam, vai es pareizi lasu viņa atzinumu, ka, viņaprāt, šis galvojums ir izsniedzams. Viņš man teica – jā, ka tik tiešÄm ir izvÄ“rtÄ“ts, ka ir dažādi riski, bet ka ir izsniedzams. Un tad viņš man apgalvoja, ka gadÄ«jumā, ja ar uzņēmumu notiks kas slikts, tad paņemtās Ä·Ä«las ir ne tikai pati iekārta, ko iegādājās par šo naudu, kausÄ“šanas krāsnis, bet papildus kustamie, nekustamie Ä«pašumi, kas ar uzviju…

- Es saprotu.

- Ja man Valsts kases pārvaldnieks gan rakstiski, kas ir Valsts kontroles atzinumā, manuprāt, ļoti objektÄ«vi izvÄ“rtÄ“ts, gan arÄ« mutiski pasaka, ka valstij šis darÄ«jums ir faktiski bez riska, es paļaujos…

- Lai kurš bÅ«tu tas cilvÄ“ks, ar kuru jÅ«s runājāt…

- Tad nemēģiniet, lūdzu, mani apmelot par to, ka es meloju.

- Tie ir fakti…

(Runā reizē.)

- Ā, Valsts kase ir tā puse, kura, glābdama savu ādu, ir gatava apmelot jebkuru.

(Runā reizē.)

- Ja šÄda situācija bÅ«tu šodien, es domāju, ka es bÅ«tu atbalstÄ«jis galvojuma izsniegšanu, ja man bÅ«tu tā pati informācija, kas toreiz. Bet, protams, ja man bÅ«tu iespÄ“ja Valsts kases pārvaldniekam pateikt, ka tomÄ“r Ä·Ä«las ir jāpieņem, vÄ“rtÄ“jot tās pÄ“c likvidācijas vÄ“rtÄ«bas, nevis pÄ“c tā brīža tirgus vÄ“rtÄ«bas. Ja man viņam bÅ«tu jāpasaka, ka tomÄ“r ir jāuzrauga uzņēmums pÄ“c tam, un ja man bÅ«tu viņam jāpasaka, ka varbÅ«t ir nepieciešams palÅ«gt arÄ« no uzņēmuma vadÄ«bas personisku garantiju, vai ieÄ·Ä«lāt viņu akcijas, es to bÅ«tu šodien izdarÄ«jis. Tajā brÄ«dÄ« profesionālis Valsts kase ar visu savu aparātu sagatavoja šo lÄ«gumu atbilstoši viņu izpratnei par valstij izdevÄ«gu profesionālu lÄ«gumu un acÄ«mredzot pÄ“c tā, kā uzskatÄ«ja par atbilstošu tā brīža normatÄ«vajiem aktiem. Tātad – kļūdas tur ir pielaistas, gan sagatavojot lÄ«gumu…

- Bet savu atbildÄ«bu jÅ«s nesaskatāt kā politiska persona, kas parakstÄ«ja šo lÄ«gumu, kā cilvÄ“ks, kurš lika savu parakstu.

- Kā politiska figÅ«ra, kurš ir pildÄ«jis Saeimas lÄ“mumu un kurš ir finanšu ministrs, kurš galu galā atbild arÄ« par Valsts kasi un Finanšu ministrijas aparātu, es, protams, tā ir mana atbildÄ«ba. Man vajadzÄ“ja varbÅ«t labāk uzraudzÄ«t Valsts kasi un labāk uzraudzÄ«t Finanšu ministriju. Nenoliedzami. Bet es aizrādÄ«šu jums uz faktu, ka Valsts kases vadÄ«tājs vÄ“l šobrÄ«d strādā savā amatā, neviens viņam viņa atbildÄ«bu par viņa neprofesionālu rÄ«cÄ«bu nav pajautājis, arÄ« par meliem.

- No jums arī nav paprasījis.

- Kā nav paprasÄ«jis atbildÄ«bu?! No politiÄ·iem atbildÄ«bu vienmÄ“r prasa. It Ä«paši vÄ“lÄ“tājs...

LÅ«k, kā tātad esot bijis: Einars Repše nozarei.lv stāsta, ka noteikti un nekādā gadÄ«jumā nebÅ«tu parakstÄ«jis nekādu galvojumu, taču, pirmkārt, Saeimas lÄ“mums, otrkārt, likums par valsts budžetu, treškārt, pozitÄ«vs Valsts kases atzinums, - neesot viņš varÄ“jis "vienpersoniski pārkāpt likumu". Turklāt arÄ« ar Ä·Ä«lu viss esot bijis vislabākajā kārtÄ«bā. Savukārt Latvijas TelevÄ«zijai mÅ«su varonis jau stāsta, ka ar Ä·Ä«lu tomÄ“r viss neesot bijis Ä«sti kārtÄ«bā, kā arÄ« to, ka nekādas steigas neesot bijis, ka Valsts kases atzinuma dokumentus viņš esot saņēmis jau vairākas dienas pirms liktenÄ«gā 30. decembra.

Ja izteikties pavisam Ä«si, tad - Einars Repše vienkārši melo. Tā sacÄ«t, pa visiem punktiem. Pirmkārt, neviens Saeimas lÄ“mums viņam neuzliek par pienākumu parakstÄ«t galvojumu Liepājas metalurgam, otrkārt, to neliek arÄ« valsts budžeta likums, treškārt, Valsts kases atzinums nebÅ«t nav tik pozitÄ«vs, ceturtkārt, Valsts kases atzinums ir datÄ“ts tieši ar to pašu 30. decembri, kad Einars Repše paraksta galvojuma dokumentus. Jā, un, arÄ« sniedzot personisko - un nevis valsts - galvojumu, Einars Repše nez vai nepieprasÄ«tu no aizņēmÄ“ja ieÄ·Ä«lāt arÄ« viņa paša mantu...

Jā, 2008. gada 14. novembrÄ«, kad Saeima, lemjot par nākamā gada valsts budžeta projektu, atbalsta valsts galvojumu 112 miljonu latu apmÄ“rā AS Liepājas metalurgs modernizācijas plāniem, - taču šis atbalsts nozÄ«mÄ“ tikai iespÄ“ju uzņēmumam ļoti censties, lai galvojumu saņemtu, bet ne valstij, finanšu ministram vai vÄ“l kādam uzliktu pienākumu galvojumu noteikti izsniegt. Tieši otrādi - ministram ir atbildÄ«gi jāizvÄ“rtÄ“, vai galvojumu tiešÄm izsniegt, un tad jāpieņem galÄ«gais lÄ“mums.

Savukārt saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadÄ«bu 37. pantu finanšu ministram ir tiesÄ«bas, bet ne pienākums sniegt valsts vārdā galvojumus saskaņā ar gadskārtÄ“jo valsts budžeta likumu, un tāpat likums noteic vienÄ«gi to, ka šÄdus galvojumus, kuri iekļauti gadskārtÄ“jā valsts budžeta likumā, finanšu ministrs sniedz bez atsevišÄ·a Ministru kabineta lÄ“muma.

Nu, bet bijušie spÄ“kā esošie Ministru kabineta noteikumi Nr. 513 "Galvojumu sniegšanas un uzraudzÄ«bas kārtÄ«ba" skaidri un gaiši nosaka: "PÄ“c dokumentu izvÄ“rtÄ“šanas finanšu ministrs pieņem lÄ“mumu sniegt vai nesniegt galvojumu." Kas nozÄ«mÄ“ - tā ir tikai un vienÄ«gi finanšu ministra izšÄ·iršanās un atbildÄ«ba.

Einars Repše arÄ« izšÄ·Ä«rās un pÄ“c Valsts kases atzinuma saņemšanas, kā to norāda arÄ« Valsts kontrole, "2009. gada 30. decembrÄ« lÄ“ma atbalstÄ«t galvojuma sniegšanu par kopÄ“jo summu EUR 85 597 300 jeb Ls 60 158 125 pÄ“c Latvijas Bankas kursa lÄ«guma parakstÄ«šanas dienā un parakstÄ«ja Valsts kases sagatavotos lÄ«guma projektus, neņemot vÄ“rā, ka kredÄ«tiestāde netika izvÄ“lÄ“ta konkursa kārtÄ«bā, kā to nosaka normatÄ«vais akts".

Tiesa, ikvienam interesentam, kurš bÅ«tu kaut ieskatÄ«jies tobrÄ«d jau vairākus mÄ“nešus publiski pieejamajā Liepājas metalurga 2008. gada pārskatā, rastos pietiekami skaidrs priekšstats - te gan ir uzņēmums, kurš acÄ«mredzami pamazām vien iet uz leju, un par savas naudas ielikšanu tādā bÅ«tu krietni jāpadomā.

Peļņa samazinās, izmaksas palielinās, kapitāla atdeve rÅ«k divus gadus pÄ“c kārtas, nepārdotu ražojumu ir vairāk, pircÄ“ju un pasÅ«tÄ«tāju parādu - tāpat, palielinās aizņēmumi no kredÄ«tiestādÄ“m un arÄ« izmantotie kredÄ«tlÄ«niju lÄ«dzekļi, piegādātājiem un darbiniekiem tiek maksāts vairāk, ražošanas izmaksās palielinās gan algas, gan materiālu izmaksas, parādās ievÄ“rojamas "ar akcionāriem saistÄ«tas izmaksas".

Tad vÄ“l samazinās šaubÄ«go debitoru atgÅ«tās summas, pieaug uzkrājumi šaubÄ«giem debitoriem, palielinās ar saimniecisko darbÄ«bu nesaistÄ«tie izdevumi, uzņēmuma koeficients samazinās, realizācijas rentabilitāte samazinās no 8 lÄ«dz 2,9 procentiem, vairāk nekā dubulti sarÅ«k pašu kapitāla rentabilitāte.

Un tas viss ir tikai tas, ko uzņēmuma gada pārskatā var izlasÄ«t jebkurš interesents. Savukārt potenciālam aizdevÄ“jam vai kredÄ«ta galvotājam ir nesalÄ«dzināmi apjomÄ«gākas iespÄ“jas - protams, ja ir vÄ“lÄ“šanās tādas izmantot.

To, ko Einars Repše, ja vien viņam bÅ«tu bijusi kaut mazākā vÄ“lÄ“šanās pārliecināties par to, kam tiek milzÄ«gais valsts galvojums, bÅ«tu varÄ“jis pieprasÄ«t noskaidrot saistÄ«bā ar Liepājas metalurgu, uzskatāmi demonstrÄ“ auditoru Ernst & Young Baltic ziņojums jau Andra Vilka vadÄ«tajai Finanšu ministrijai vairāk nekā trÄ«s gadus vÄ“lāk, 2013. gada 15. martā par Liepājas metalurga un tā meitas sabiedrÄ«bu Ä«pašam nolÅ«kam sagatavotā 2008. gada konsolidÄ“tā finanšu pārskata revÄ«zija. LÅ«k, daži Ä«paši kliedzoši fragmenti un to "atšifrÄ“jums" normāliem cilvÄ“kiem saprotamā valodā.

"Kā izklāstÄ«ts pievienotajā nozÄ«mÄ«gu grāmatvedÄ«bas uzskaites principu kopsavilkumā, pamatlÄ«dzekļi tiek uzskaitÄ«ti pārvÄ“rtÄ“tajā vÄ“rtÄ«bā. Koncerna mātes uzņēmuma pamatlÄ«dzekļu kategoriju „Zemes gabali, Ä“kas, bÅ«ves un ilggadÄ«gie stādÄ«jumi", „Iekārtas un mašÄ«nas" un „PārÄ“jie pamatlÄ«dzekļi un inventārs" vÄ“rtÄ«ba noteikta, pamatojoties uz 2007. gada vÄ“rtÄ“šanas ziņojumu. Koncerna mātes uzņēmums ir veicis augstāk minÄ“to pamatlÄ«dzekļu kategorijas vÄ“rtÄ«bas noteikšanu arÄ« 2009. gada 6. janvārÄ« un saskaņā ar saņemto vÄ“rtÄ“jumu šo pamatlÄ«dzekļu vÄ“rtÄ«ba bÅ«tu par 9,886 tÅ«kstošiem latu mazāka nekā bilances vÄ“rtÄ«ba. Koncerns nav atzinis šÄdu vÄ“rtÄ«bas samazinājumu, kas mÅ«suprāt bÅ«tu jāveic."

Ko tas nozÄ«mÄ“ latviski? Runājot pavisam vienkārši, - to, ka Liepājas metalurgam pirms galvojuma saņemšanas izdevies izrādÄ«ties par desmit miljoniem latu vÄ“rtÄ«gākam, nekā tas patiesÄ«bā bijis, un neviens to nav vÄ“lÄ“jies pamanÄ«t.

"Koncerns nav aprÄ“Ä·inājis un atzinis atlikto uzņēmumu ienākuma nodokli, kas radies saistÄ«bā ar atzÄ«to bilances posteni „Ilgtermiņa ieguldÄ«jumu pārvÄ“rtÄ“šanas rezerve", saskaņā ar SGS Nr. 12 prasÄ«bām. Ja Koncerns bÅ«tu aprÄ“Ä·inājis un atzinis atlikto uzņēmumu ienākuma nodokli, tad bilances postenis „Ilgtermiņa ieguldÄ«jumu pārvÄ“rtÄ“šanas rezerve" bÅ«tu samazinājies un bilances postenis „Uzkrājumi paredzamajiem nodokļiem" palielinājies par 9 452 tÅ«kst. latu un 9 511 tÅ«kst. latu attiecÄ«gi 2008. un 2007. gada 31. decembrÄ«. Atliktā uzņēmuma ienākuma nodokļa korekcijas apmÄ“ru ietekmÄ“tu arÄ« 2., 3., un 5. punktā minÄ“tie apstākļi."

Un ko nozÄ«mÄ“ tas? Pavisam vienkārši - vÄ“l gandrÄ«z desmit miljonus latu, kas tāpat "paslÄ“pti" pirms galvojuma saņemšanas.

"Koncerns 2008. gadā un iepriekšÄ“jos pārskata gados nav atzinis bilances posteņa „Ilgtermiņa ieguldÄ«jumu pārvÄ“rtÄ“šanas rezerve" nolietojumu saskaņā ar SGS Nr. 16 prasÄ«bām. Ja Koncerns bÅ«tu atzinis nolietojumu saskaņā ar SGS Nr. 16 prasÄ«bām, tad 2008. gada 31. decembra bilances postenis „Ilgtermiņa ieguldÄ«jumu pārvÄ“rtÄ“šanas rezerve" samazinātos par 11 184 tÅ«kst. latu, bilances postenis „IepriekšÄ“jo gadu nesadalÄ«tā peļņa" palielinātos par 6 709 tÅ«kstošu latu un bilances postenis „Pārskata gada nesadalÄ«tā peļņa" palielinātos par 4 475 tÅ«kstošiem latu."

Un tas? VÄ“l vienkāršÄk - uzņēmumam ļoti nav gribÄ“jies aizrauties ar nodokļu maksāšanu. Un tā tālāk, un tā tālāk - bet finanšu ministru Einaru Repši nekas tāds pirms izšÄ·irošÄ lÄ“muma neinteresÄ“. (Un viņam kā ilggadÄ“jam Latvijas Bankas prezidentam nu nekādi nav iespÄ“jams attaisnoties, ka tādas "sarežģītÄ«bas", kādas minÄ“tas auditoru analÄ«zÄ“, viņam nav bijušas saprotamas un aptveramas.)

Turklāt pat Valsts kases 2009. gada 30. decembra atzinumā par Liepājas metalurgu atrodams pietiekami daudz biedÄ“jošas informācijas.

Pirmkārt, pat tad, kad Saeima nobalsoja par valsts galvojuma piešÄ·iršanu Liepājas metalurga modernizācijas projektam, neviena kredÄ«tiestāde ne Latvijā, ne pasaulÄ“ nav pieteikusies uz kredÄ«ta izsniegšanu. Tikai tad, kad Liepājas metalurgs ar sev vien zināmām metodÄ“m veicis "individuālu banku finansÄ“juma piesaistes procesu", ir pieteikusies viena banka no tālās Itālijas.

Otrkārt, pat šÄ« banka nedēļu pirms gada beigām, lÄ«dz kurām Latvijas valstij bija jāparaksta galvojuma lÄ«gums vai arÄ« viss process jāsāk no sākuma, ir pÄ“kšÅ†i paziņojusi, ka tās risks, izsniedzot kredÄ«tu Liepājas metalurgam, ir pārāk liels un tas jāsamazina, cita starpā mainot finansÄ“juma struktÅ«ru un paaugstinot procentu likmju pievienotās likmes.

Treškārt, Valsts kase, kurai it kā pāri visam vajadzÄ“tu bÅ«t Latvijas valsts interešu ievÄ“rošanai, pÄ“c šÄ« negaidÄ«tā itāļu bankas jaunuma pavÄ“sta, ka galvojums noteikti "izsniedzams lÄ«dz gada beigām", tāpÄ“c "laika trÅ«kuma dēļ" atkārtota iepirkuma procedÅ«ra finansÄ“tāja izvÄ“lei nav veikta, jo "ir pamats uzskatÄ«t, ka šÄds konkurss jebkurā gadÄ«jumā beigtos bez rezultātiem".

Ceturtkārt, Valsts kase skaidri pasaka: uzņēmuma ražošanas izmaksas jau 2009. gadā ir bijušas tādas, ka izdevÄ«gāk bijis tÄ“rauda sagataves iegādāties tirgÅ« nekā sagatavot tas rÅ«pnÄ«cā, turklāt uzņēmums nav spÄ“jis sniegt apliecinājumu par piegādātāju spÄ“ju nodrošināt ar Baltijas valstu tirgus un importÄ“to metāllūžņu apjoma pieaugumu iecerÄ“tās jaunās krāsns pilnas jaudas izmantošanai.

Piektkārt, vÄ“stulÄ“ tiek norādÄ«ts, ka iespaidÄ«gā modernizācija neko nedos produkcijas dažādošanai: tās dēļ nākamajā posmā vajadzÄ“tu modernizÄ“t velmÄ“tavas, taču šÄ« posma "investÄ«ciju izmaksas šobrÄ«d nav aprÄ“Ä·inātas un uzņēmums pagaidām neprognozÄ“ to Ä«stenošanas laiku".

Sestkārt, Valsts kase arÄ« skaidri pasaka, ka konstatÄ“jusi biznesa plāna finanšu prognozÄ“s tuvākajos gados prognozÄ“tās situācijas neatbilstÄ«bu ar aktuālajām uzņēmuma un nozares darbÄ«bas tendencÄ“m. PiemÄ“ram, esot "maz ticams bÅ«tisks plānotās pamatdarbÄ«bas pieaugums lÄ«dz 2011. gadam uz produkcijas realizācijas ieņēmumu pieauguma rÄ“Ä·ina". (Jau 2009. gada pirmajā pusgadā, salÄ«dzinot ar iepriekšÄ“jā gada attiecÄ«go periodu, uzņēmuma apgrozÄ«jums ir samazinājies par 48,2 miljoniem latu un bijis 84,9 miljoni latu.)

SeptÄ«tkārt, Valsts kase bez Ä«pašÄm problÄ“mām ir aprÄ“Ä·inājusi, ka kopš 2008. gada lÄ«dz galvojuma izsniegšanas brÄ«dim velmÄ“jumu realizācijas un metāllūžņu izmaksu peļņas starpÄ«ba ir sarukusi dubulti - no 320 lÄ«dz 166 eiro par tonnu, un ar šÄdu starpÄ«bu Liepājas metalurgs vairs nespÄ“j segt visus saimnieciskās darbÄ«bas izdevumus. Tātad - strādā ar zaudÄ“jumiem.

Astotkārt, Valsts kase paredz vēl drūmāku nākotni, jo "ir pietiekams pamats uzskatīt, ka metāllūžņu iepirkuma cenas nākamajā gadā varētu pieaugt straujāk par tērauda velmējumu (armatūras) realizācijas cenu pieaugumu, vēl vairāk samazinot Liepājas metalurga pelnītspēju, ņemot vērā prognozēto celtniecības apjomu turpmāku kritumu ES valstīs 2010.gadā".

DevÄ«tkārt, cita starpā pavÄ«d arÄ« uzņēmuma saimnieku neafišÄ“tie, maigi izsakoties, iespaidÄ«gas darbinieku skaita samazināšanas plāni - "lÄ«dz 2012.gadam mainÄ«gās materiālu izmaksas tiek plānots samazināt par 12%, darbaspÄ“ka izmaksas tiek plānots samazināt par 47%".

Visbeidzot, desmitkārt, vienkāršs un skaidrs, kaut vārdos iemudžināts gala brÄ«dinājums: "Turpmākā Liepājas metalurga pastāvÄ“šana varÄ“tu bÅ«t neiespÄ“jama." Bet pretÄ“jā svaru kausā faktiski tikai un vienÄ«gi brÄ«dinājums - "Liepājas metalurga slÄ“gšanas gadÄ«juma tiktu likvidÄ“tas vairāk kā 2 tÅ«kstoši darbavietas Liepājā".

Vai ministrs to visu tāpat kā Valsts kontroles jau pÄ“c Liepājas metalurga kraha uzskaitÄ«tos pārkāpumus gluži vienkārši "nepamana" - vai varbÅ«t negrib pamanÄ«t? Katrā gadÄ«jumā skaidrs ir viens: Einara Repšes stāstiņš par šo Valsts kases atzinumu, kas vienā brÄ«dÄ« apgriezis pretÄ“jā virzienā viņa noraidošo skatu uz galvojumu, ir vairāk nekā nenopietns. Gan viņa draugi, gan pretinieki ir vienisprātis - ja šis cilvÄ“ks kaut ko ir ieņēmis galvā, ir gandrÄ«z neiespÄ“jami likti viņam mainÄ«t domas.

LÅ«k, kā to, piemÄ“ram, raksturo Juris PÅ«ce - izbijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, kurš tāpat ieguldÄ«jis savu artavu Liepājas metalurga krahā un pÄ“c skandalozas izlidošanas no valsts amata kopā ar Einaru Repši ir partijas Latvijas attÄ«stÄ«bai dibinātāju pulkā:

"Einars Repše ir vÄ«zijas cilvÄ“ks ar stratÄ“Ä£isku skatienu, kurš redz kopsakarÄ«bas. Vairāk stratÄ“Ä£is, nekā taktiÄ·is. Sarunās ar cilvÄ“kiem, domāju, viņš ir ļoti elastÄ«gs. Sarunās parasti vairāk klausās, nekā runā.

Ja viņam par kaut ko ir pārliecÄ«ba, tad mainÄ«t viņa viedokli ir ļoti grÅ«ti. Tikai ar argumentiem. Viņš ir daudz lasÄ«jis un daudz zina, tādēļ jāprot ļoti labi argumentÄ“t. Ar viena dokumenta izlasÄ«šanu domu maiņai, domāju, ka nepietiks. Es nedomāju, ka no viņa var sagaidÄ«t ekspromta viedokļa maiņu. VarbÅ«t tikai ilgākā laika posmā un ar spÄ“cÄ«giem argumentiem."

Kas un kādā formā ir spÄ“jis efektÄ«vi motivÄ“t Einaru Repši uz šÄdu "viedokļa maiņu", nez vai kādreiz bÅ«s pilnÄ«gi skaidrs. Taču viens gan ir skaidrs: Einars Repše galvojumu paraksta drudžainā steigā - vienas vienÄ«gas dienas laikā viņš saņem apjomÄ«go Valsts kases atzinumu, to izlasa, izvÄ“rtÄ“, rezultātā maina savu lÄ«dzšinÄ“jo negatÄ«vo nostāju Liepājas metalurga galvojuma lietā un tai pašÄ 2009. gada 30. decembrÄ« paraksta uzņēmuma tik kāroto dokumentu.

Tas notiek pašÄ pÄ“dÄ“jā brÄ«dÄ« - vÄ“l tikai viena diena, un astoņdesmit pieci miljoni Latvijas valsts un tās nodokļu maksātāju naudas Liepājas metalurgam un tā saimniekiem šÄdas totālās bezatbildÄ«bas un droši vien jau arÄ« visprastākās korupcijas Ä·Ä“des rezultātā, visticamākais, nekad netiktu. Bet - pateicoties personiski Einaram Repšem, tiek.

KāpÄ“c Einars Repše atzinumu saņem tikai 30. decembrÄ«? Valsts kase to skaidro šÄdi: "Galvojuma dokumentācijas izvÄ“rtÄ“šanas process tika uzsākts 2009. gada janvārÄ« un norisinājās visa gada garumā. Valsts kases atzinums par AS Liepājas metalurgs saistÄ«bām sniedzamo valsts galvojumu finanšu ministram sniegts tikai 2009. gada 30. decembrÄ«, jo AS Liepājas metalurgs finansÄ“juma piesaistes process globālās finanšu krÄ«zes ietekmÄ“ bija ievÄ“rojami apgrÅ«tināts, savu galÄ“jo finansÄ“juma piedāvājumu aizdevÄ“ja banka iesniedza novÄ“loti un tādÄ“jādi lÄ«dz pÄ“dÄ“jam brÄ«dim notika lÄ«gumu projektu skaņošana ar aizdevÄ“ja banku."

Kad nu atzinums saņemts, to, ja ticÄ“t pašam Einaram Repšem, dažās stundās esot spÄ“jis izlasÄ«t ne tikai viņš viens pats. "PÄ“c tam to, ko bija sagatavojusi Valsts kase, es lÅ«dzu pārbaudÄ«t Finanšu ministrijai, kas izstrādātajā dokumentu paketÄ“ neatrada neko peļamu. Un tad es vÄ“l papildus palÅ«dzu ieskatÄ«ties dokumentos saviem padomniekiem. Viņi arÄ« atzina, ka viss izskatās pietiekami labi un valsts intereses ir pietiekami nodrošinātas. Un, lai arÄ« taisnÄ«ba, ka Valsts kases galÄ“jā atzinumā bija ierakstÄ«tas dažas piesardzÄ«gas frāzes, bet gala slÄ“dziens taču bija šo garantiju izsniegt. Tātad Valsts kases slÄ“dziens bija pozitÄ«vs – garantiju," jau pÄ“c uzņēmuma kraha taisnojas galvojuma izsniedzÄ“js...

Ja kādam nepietiek ar šiem faktiem, te ir vÄ“l viens - jau pilnÄ«gi neapstrÄ«dams. Tātad - Einars Repše apgalvo, ka "viņš lÄ«dz pat pÄ“dÄ“jam brÄ«dim nav bijis noskaņots pozitÄ«vi par valsts galvojuma izsniegšanu Liepājas metalurgam, lÄ«dz nebija saņēmis pozitÄ«vo Valsts kases atzinumu". Ir dokuments, kas jau atkal skaidri rāda - Einars Repše vienkārši un primitÄ«vi melo.

Valsts kases atzinums, kā zināms, datÄ“ts ar 2009. gada 30. decembri. Tieši pÄ“c tā saņemšanas Einars Repše arÄ« esot mainÄ«jis savu lÄ«dz tam noraidošo nostāju un tai pašÄ 30. decembrÄ« galvojumu parakstÄ«jis.

Taču... Finanšu ministrijas dokumentos atrodama arÄ« Einara Repšes vÄ“stule, kurā viņš, runājot par sevi trešajā personā, UniCredit apliecina: "Galvojuma lÄ«gumu Galvotāja vārdā parakstÄ«s Einars Repše, Latvijas Republikas finanšu ministrs."

Kā izrādās, šÄ« vÄ“stule ir datÄ“ta jau ar 29. decembri, tā skaidri apliecinot - viss, ko Einars Repše jau pÄ“c Liepājas metalurga kraha stāsta par savu negatÄ«vo nostāju pret galvojuma izsniegšanu, ko mainÄ«jis tikai Valsts kases pozitÄ«vais slÄ“dziens, ir nekas cits kā meli.

PatiesÄ«bā jau dienu pirms Valsts kases slÄ“dziena saņemšanas Einars Repše itāliešiem ir oficiāli, ar savu parakstu apsolÄ«jis - galvojums tiks parakstÄ«ts, to izdarÄ«s viņš pats, un viss bÅ«s labākajā kārtÄ«bā.

Visbeidzot, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Ä€boliņš oficiālā skaidrojumā diplomātiskā un pieklājÄ«gā formā apliecina - Einars Repše melo, arÄ« apgalvojot, ka pirms galvojuma parakstÄ«šanas esot viņam zvanÄ«jis un lÅ«dzu apstiprinājumu tam, ka projekts ir dzÄ«votspÄ“jÄ«gs, ko Valsts kases pārvaldnieks ministram arÄ« esot sniedzis:

"Valsts kase bija pārbaudÄ«jusi projekta dzÄ«votspÄ“ju pÄ“c stresa scenārija un secināja, ka, AS Liepājas metalurgs saimnieciskās darbÄ«bas izmaksām pÄ“c projekta realizācijas ilgstoši saglabājoties 2009. gada izmaksu lÄ«menÄ«, varÄ“tu tikt apdraudÄ“ta uzņēmuma dzÄ«votspÄ“ja. Telefonsarunu ar Valsts kases pārvaldnieku nevaram apstiprināt. 2009. gada 30. decembrÄ« finanšu ministrs zvanÄ«ja Valsts kases Finanšu risku vadÄ«bas departamenta direktoram, kurš savukārt apstiprināja vienÄ«gi to, kas bija aprakstÄ«ts sagatavotajā Valsts kases atzinumā vai konstatÄ“ts projekta kredÄ«triska izvÄ“rtÄ“šanas gaitā..."

Jāņem vÄ“rā, ka tai pašÄ 30. decembrÄ« Einars Repše paraksta arÄ« komercÄ·Ä«las lÄ«gumu, kura parakstÄ«tāji no Liepājas metalurga puses ir Sergejs Zaharjins un Iļja Segals, - un šajā lÄ«gumā nav ne vārda par to, ka kredÄ«ta saņēmÄ“ji ieÄ·Ä«lātu savu personisko mantu vai kaut vai savas akcijas.

"Komerclikums nosaka, kāda ir uzņēmumu dalÄ«bnieku un akcionāru atbildÄ«ba par uzņēmuma darbÄ«bu un radÄ«tajiem zaudÄ“jumiem. LÄ«gumos nav nosacÄ«juma, kas paredz, ka uzņēmuma akcionāri neatbild ar saviem Ä«pašumiem (t.i., atbrÄ«vojuma no personÄ«gās atbildÄ«bas)," - tā tagad lÄ«gumā ierakstÄ«to skaidro Valsts kase, atbildot uz jautājumu, ar kādu pamatojumu tajā tika iekļauts nosacÄ«jums, ka uzņēmuma akcionāri neuzņemas atbildÄ«bu ar saviem Ä«pašumiem.

Ir vai nav nosacÄ«jums, taču vismaz Einara Repšes un abu uzņēmuma saimnieku parakstÄ«tajā komercÄ·Ä«las lÄ«gumā skaidri un gaiši paliek ierakstÄ«ts: "2.1. komercÄ·Ä«las priekšmetā ietilpst komercÄ·Ä«las devÄ“jam uz Ä«pašuma tiesÄ«bu pamata piederošie Ä·ermeniskie pamatlÄ«dzekļi kā lietu kopÄ«ba uz ieÄ·Ä«lāšanas bridi, kuru uzskaitÄ«jums dots LÄ«guma Pielikumā Nr. 1, kas ir LÄ«guma neatņemama sastāvdaļa."

Un - viss. 2011. gada 11. martā finanšu ministrs Andris Vilks un Iļja Segals paraksta vienošanos par grozÄ«jumiem komercÄ·Ä«las lÄ«gumā, bet neko tādu, kas attiektos uz pārÄ“jo akcionāru mantu - un pat ne uz viņu akcijām. Faktiski tiek turpināts tas pats Einara Repšes, Sergeja Zaharjina un Iļjas Segala parakstÄ«tais lÄ«gums.

Kurš par to atbildÄ«gs? Valsts kases skaidrojums ir tiešs un skaidrs: "MinÄ“tie Ä·Ä«las un hipotÄ“ku lÄ«gumi tika sagatavoti, par pamatu izmantojot apstiprinātos standartlÄ«guma paraugus. MinÄ“tie lÄ«gumi tika slÄ“gti saskaņā ar normatÄ«vo aktu regulÄ“jumu un pilnvarojumu, kas bija spÄ“kā lÄ«gumu slÄ“gšanas brÄ«dÄ«.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2005. gada 12. jÅ«lija noteikumu Nr. 513 „Galvojumu sniegšanas un apkalpošanas kārtÄ«ba" 7.punktu finanšu ministrs pieņem lÄ“mumu sniegt vai nesniegt galvojumu pÄ“c dokumentu izvÄ“rtÄ“šanas.

Saskaņā ar minÄ“to noteikumu 8.punktu, ja pieņemts lÄ“mums sniegt galvojumu, finanšu ministrs paraksta galvojuma lÄ«gumu, lÄ«gumu par saistÄ«bu nodrošinājumu, kā arÄ« galvojuma apkalpošanas un uzraudzÄ«bas lÄ«gumu.

Atbilstoši Dokumentu juridiskā spÄ“ka likumam dokumenta saskaņošana (vizÄ“šana) neietekmÄ“ dokumenta juridisko spÄ“ku. LÄ«dz ar to galÄ«gās lÄ«gumu redakcijas akceptÄ“ja finanšu ministrs, šos lÄ«gumus parakstot."

Visbeidzot, tiešÄm interesanti, ka vÄ“l 2010. gada janvāra beigās UniCredit, saņēmis visus lÄ«gumus un galvojumus, vienalga bažīgi apjautājas Finanšu ministrijai - vai tiešÄm viss ir kārtÄ«bā un vai gadÄ«jumā nav vajadzÄ«ga jauna Eiropas Komisijas atļauja. Un jau 15. februārÄ« Einars Repše steigšus raksta vÄ“l vienu vÄ“stuli - esiet mierÄ«gi, priecājieties par saņemto naudu un galvojumu, viss ir labākajā kārtÄ«bā...

"Man nemaz šaubu nav, ka tur bija uzpirkšana. Cik vajadzÄ“ja samaksāt tiem, kas iedeva to galvojumu?!" - tik vienkārši un skaidri jau pÄ“c Liepājas metalurga kraha savas aizdomas izsaka uzņēmuma akcionārs Kirovs Lipmans, savukārt vÄ“l citi "nelabvēļi" un "apmelotāji" piemin Latvijas Nacionālās neatkarÄ«bas kustÄ«bas dibinātāja, leÄ£endārā Eduarda Berklava tikpat leÄ£endāro izteikumu par mÅ«su varoņa naudaskāri.

Tā vai ne, bet fakti ir spÄ«tÄ«ga un grÅ«ti apgāžama lieta - Einaram Repšem ir paveicies, ka viņš šÄdu galvojumu devis, esot tieši Latvijas finanšu ministrs: reti kura cita valsts pasaulÄ“ bÅ«tu mierā ar šÄdu muļķīgu un primitÄ«vu izmelošanos. Taču šeit tas iet cauri - un nieka četrarpus gadus pÄ“c Latvijas valsts iegrÅ«šanas Metalurga bedrÄ“ mÅ«su varonis jau droši var publiski sÅ«roties par apmelojumiem un stāstÄ«t, kā šajā lietā atbildÄ«gi esot visi citi, tikai viņš gan ne.

Protams, mÅ«su varonim pašam visiem aprakstÄ«tajiem faktiem ir pilnÄ«gi cits skaidrojums - droši vien ir jÄ“ga saraksti ar viņu publicÄ“t pilnÄ«bā, bez kādiem labojumiem vai Ä«sinājumiem:

- SaistÄ«bā ar Liepājas metalurga galvojumu JÅ«s ziņu aÄ£entÅ«rai LETA/nozare.lv 2013. gadā esat apgalvojis: "Biju noskaņots pret galvojuma izsniegšanu, taču bija Saeimas lÄ“mums, galvojums bija paredzÄ“ts likumā par valsts budžetu, Valsts kase bija rÅ«pÄ«gi strādājusi un devusi atzinumu, ka šis galvojums ir nepieciešams, sarÅ«pÄ“jusi nepieciešamās Ä·Ä«las, kas nosedza riskus. ŠÄdos apstākļos es kā finanšu ministrs nevarÄ“ju vienpersoniski pārkāpt likumu un uzņemties atbildÄ«bu par neÄ«stenotas uzņēmuma modernizācijas iespÄ“jamām sekām." To pašu JÅ«s nule atkārtojāt LTV: "Saeima bija iekļāvusi to budžeta likumā, kas man kā finanšu ministram bija vienkārši jāpilda." Paskaidrojiet precÄ«zi - kā tieši JÅ«s kā finanšu ministrs bÅ«tu pārkāpis likumu, neparakstot galvojumu? Kuru tieši likuma pantu vai punktu JÅ«s bÅ«tu pārkāpis?

- Es bÅ«tu pārkāpis Valsts budžeta likumu vai vismaz tā garu, jo Saeima, lielā vienprātÄ«bā iekļaujot šo garantiju valsts budžeta likumu paketÄ“, nepārprotami bija paudusi atbalstu konkrÄ“tās garantijas izsniegšanai Liepājas metalurga modernizācijai. Pat ja par to nav paredzÄ“ts sods, atteikumam pildÄ«t šÄdu, valsts augstākā likumdevÄ“ja lielā vienprātÄ«bā (par konkrÄ“to jautājumu) paustu gribu, bÅ«tu vajadzÄ«gs ļoti nopietns iemesls un argumenti kādu 2009.gada beigās nebija (skat manu atbildi uz nākamo jautājumu).

- Vai pareizi saprotu - Jūs tātad atzīstat, ka patiesībā nekāds Valsts budžeta likuma pants vai punkts nebūtu pārkāpts, bet nevēlējāties pārkāpt tā "garu"?

- GrÅ«ti novilkt šo robežu starp likuma burtu un garu. Likuma burts un gars nav divas pilnÄ«gi dažādas lietas. Turklāt šos jautājumus regulÄ“ ne tikai pats budžeta likums, bet arÄ« likums par budžeta un finanšu vadÄ«bu. Ja reiz garantija ar Saeimas lÄ“mumu ir atbalstÄ«ta un iekļauta budžeta paketÄ“, finanšu ministrs vairs nevar ar to izrÄ«koties gluži, kā viņam patÄ«k. PiekrÄ«tu, ka finanšu ministram ir jāpieņem gala lÄ“mums. PiekrÄ«tu, ka noteiktos gadÄ«jumos ministram ir tiesÄ«bas arÄ« budžetā paredzÄ“tu garantiju atteikt, bet šim lÄ“mumam ir jābÅ«t pamatotam un argumentÄ“tam.

Galu galā Liepājas metalurga garantija tikai tādēļ parādÄ«jās manā darba kārtÄ«bā, ka tā bija paredzÄ“ta budžetā, ne pÄ“c manas iniciatÄ«vas. Valsts kase un Finanšu ministrija arÄ« šo garantiju veselu gadu gatavoja un vÄ“rtÄ“ja tādēļ un tikai tādēļ, ka tā bija no Saeimas atbalstÄ«ta un iekļauta valsts budžeta paketÄ“, un viņi jau noteikti nestrādā ar likuma “garu” vien.

- SaistÄ«bā ar Valsts kases atzinumu par galvojumu JÅ«s LTV raidÄ«jumā apgalvojāt: "Dienā, kad es parakstÄ«ju, es vairāk nepieņēmu šÄdus svarÄ«gus lÄ“mumus. Es šo lÄ“mumu, es šos dokumentus no Valsts kases biju saņēmis jau vairākas dienas." Paskaidrojiet - kad, kādā formā JÅ«s šos dokumentus bijāt saņēmis un kas to apliecina, ņemot vÄ“rā, ka Valsts kases oficiālais atzinums ir datÄ“ts ar 2009. gada 30. decembri - dienu, kad JÅ«s parakstÄ«jāt galvojumu?

- Valsts kases viedoklis, ir viena lieta, bet tā rakstisks izklāsts papÄ«ra dokumenta veidā – pavisam cita lieta. Valsts kases viedoklim pÄ“c gandrÄ«z  gadu ilga darba vajadzÄ“tu bÅ«t diezgan stabilam un nemainÄ«gam vismaz 2009.gada pÄ“dÄ“jā nedēļā. Ir viegli saprotams, ka vienu šÄ« viedokļa izklāstu, datÄ“tu ar 30.decembri, pievieno garantijas gala paketei, kas tiek virzÄ«ta parakstÄ«šanai, bet citu tā paša viedokļa izklāstu, agrāk datÄ“tu, jau savlaicÄ«gi iesniedz ministram, izvÄ“rtÄ“šanai un lÄ“muma pieņemšanai. Tieši tā šajā gadÄ«jumā ir noticis. 

PÄ“c Valsts kases viedokļa par garantijas izsniegšanas apstākļiem saņemšanas es šÄdā secÄ«bā veicu sekojošas darbÄ«bas: 

1) rÅ«pÄ«gi izlasÄ«ju man iesÅ«tÄ«tos materiālus un pārdomāju tos, 

2) personiski piezvanīju Valsts kases pārvaldniekam Kasparam Āboliņam lai papildus noskaidrotu divus jautājumus:

- vai es pareizi saprotu, ka Valsts kase ir pozitÄ«vi noskaņota un atbalsta garantijas izsniegšanu, neskatoties uz atsevišÄ·iem riskiem? Saņēmu pozitÄ«vu atbildi.

- kā ir nosegti valsts iespÄ“jamie riski? Saņēmu atbildi, ka ir paņemtas Ä·Ä«las, kas ietver ne tikai pašu iegādājamo iekārtu, bet arÄ« papildus Liepājas metalurga kustamu un nekustamu mantu, kas pÄ“c Valsts kases organizÄ“to ekspertu novÄ“rtÄ“juma vairāk kā par 100% nosedz visus iespÄ“jamos valsts riskus.

3) palÅ«dzu saviem biroja darbiniekiem atkārtoti pārskatÄ«t iesÅ«tÄ«tos materiālus (lai gan normatÄ«vie dokumenti šÄdu procedÅ«ru neparedzÄ“ja) un pateikt man, vai Valsts kase ir veikusi nepieciešamās darbÄ«bas un vai nav manāmi kādi iemesli apšaubÄ«t garantijas izsniegšanas pamatotÄ«bu. Saņēmu atbildi, ka dokumenti izskatās sagatavoti atbilstoši un pamatoti iebildumi pret garantijas izsniegšanu nav saskatāmi.

PÄ“c tam vÄ“l pārdomāju ar garantijas izsniegšanu saistÄ«tos jautājumus un šÄdus ar to saistÄ«tos apstākļus:

- Saeimas atbalsts, kas sniegts pirms gada lielā vienprātībā - gan pozīcijas, gan opozīcijas deputātiem uzstājoties par,

- Latvijas ekonomikai svarÄ«gs uzņēmums, vadošais metalurÄ£ijas nozares uzņēmums, lielākais Latvijas eksportÄ“tājs lÅ«dz garantiju ražošanas modernizÄ“šanai,

- Arvien ir krÄ«ze. Ja ražošanas modernizācija nenotiek, iespÄ“jams, ka uzņēmums savu darbÄ«bu ar vecajām krāsnÄ«m vairs nevar uzturÄ“t, un pastāv risks, ka tas var tikt slÄ“gts. Uzņēmumā strādāja vairāk nekā 2000 darbinieku.

- Visas atbildÄ«gās institÅ«cijas (Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Valsts kase, Saeima) atbalsta garantijas izsniegšanu (pat pÄ“c risku izvÄ“rtÄ“šanas) vai vismaz neiebilst pret to,

- pirms garantijas parakstÄ«šanas visa 2009.gada laikā neviens neizteicās pret tās izsniegšanu,

- Valsts kase, ko toreiz vÄ“rtÄ“ju kā augsti profesionālu iestādi, sadarbÄ«bā ar Finanšu ministriju un pašu Liepājas metalurgu ilgi un nopietni ir strādājuši pie lÄ«gumu gatavošanas, Ä·Ä«lu izvÄ“rtÄ“šanas, saskaņošanas Eiropas komisiju utt.,

- Valsts kase iesniedz ministram pozitÄ«vu viedokli par garantijas izsniegšanu, izvÄ“rtÄ“jot un ņemot vÄ“rā arÄ« atsevišÄ·us riskus,

- valsts riski ir nosegti ar ķīlām, kas pēc Valsts kases apgalvojuma un viņu piesaistīto ekspertu atzinuma ar uzviju nosedz visus valsts riskus,

- visus sagatavotos dokumentus bija izskatÄ«jušas un atbalstÄ«jušas (to atbilstoši vÄ«zÄ“jot) Valsts kases un Finanšu ministrijas amatpersonas, ieskaitot juristus un dažādus citus ekspertus, ieskaitot ministrijas valsts sekretāru un Valsts kases pārvaldnieku,

- visu iepriekš uzskaitÄ«to vÄ“rā ņemot, mans iespÄ“jamais atteikums parakstÄ«t ilgi un, kā man šÄ·ita, rÅ«pÄ«gi un profesionāli gatavoto garantiju bÅ«tu vismaz nemotivÄ“ts, ja ne pilnÄ«gi nepamatots,

- pÄ“c krÄ«zes gadu nežēlÄ«gās ekonomikas sašaurināšanās un kopprodukta krituma atbalsts Latvijas sekmÄ«gi eksportÄ“jošiem, ražojošiem un darba vietas nodrošinošiem uzņēmumiem ir Ä«paši nepieciešams.

PÄ“c šo apstākļu izvÄ“rtÄ“šanas es pieņēmu lÄ“mumu par labu garantijas izsniegšanai un par savu lÄ“mumu paziņoju kolÄ“Ä£iem Finanšu ministrijā un Valsts kasÄ“, lÅ«dzot gatavot dokumentus uz parakstu.

Gala dokumentos iekļautais Valsts kases atzinums, pareizāk sakot, tā kārtÄ“jais rakstiskais izklāsts visticamāk ir datÄ“ts ar 30.decembri, jo jau pÄ“c pozitÄ«va lÄ“muma pieņemšanas, kā aprakstÄ«ts iepriekš, tieši šajā datumā visi dokumenti tika gatavoti uz galÄ«go parakstÄ«šanu. BÅ«tu pilnÄ«gi aplami domāt, ka pÄ“c vesela gada nopietna darba Valsts kases viedoklis (nevis tā kārtÄ“jais izklāsts) bÅ«tu tapis tikai pÄ“dÄ“jā, dokumentu parakstÄ«šanas dienā, pÄ“dÄ“jā dienā, kurā fiziski bija iespÄ“jams šo garantiju izsniegt. Tas, starp citu, bÅ«tu bijis pilnÄ«gi bezatbildÄ«gi un neprofesionāli arÄ« no Valsts kases un Finanšu ministrijas amatpersonu puses.

To, ka šÄ« garantija tiek gatavota, zināja visi, jo tā bija paredzÄ“ta budžeta likumā. Noteikti neveicināju tās gatavošanu, ne arÄ«, protams, kavÄ“ju. Ļāvu, lai Valsts kase profesionāli strādā, gatavo nepieciešamos dokumentus, izvÄ“rtÄ“. GaidÄ«ju, kad Valsts kase nāks ar savu vÄ“rtÄ“jumu un ieteikumu. To saņēmu, kā jau teicu, ievÄ“rojami pirms parakstÄ«šanas dienas. PÄ“c saņemšanas, iepazÄ«šanās un pat nelielas apdomāšanas zvanÄ«ju Valsts kases pārvaldniekam Kasparam Ä€boliņam, lai personiski pārliecinātos, ka pareizi saprotu viņa rekomendāciju - izsniegt garantiju.

Kad viņš to apstiprināja un vÄ“lreiz visumā labvÄ“lÄ«gi raksturoja situāciju, arÄ« apsolÄ«dams vÄ“lāk rÅ«pÄ«gi sekot situācijas attÄ«stÄ«bai (kas gan jebkurā gadÄ«jumā bija viņa un Valsts kases pienākums), tad pārrunājām arÄ« Ä·Ä«las, kuras, kā viņš apgalvoja, ir paņemtas "ar uzviju" un papildus pašai iegādājamai krāsnij esot ieÄ·Ä«lāti arÄ« Liepājas metalurga kustami un nekustami Ä«pašumi. Kopā Ä·Ä«las, pÄ“c Ä€boliņa teiktā, vairāk kā par 100% nosedz visus iespÄ“jamos valsts riskus, un tam esot arÄ« neatkarÄ«gs novÄ“rtÄ“jums no piesaistÄ«tajiem ekspertiem, kurus Valsts kase bija algojusi garantijas sagatavošanai un izvÄ“rtÄ“šanai.

To visu esmu jau teicis savās intervijās un pilnā mērā apstiprinu un uzturu spēkā.

VÄ“lāk, jau gadu pÄ“c tam, kad Liepājas metalurgam bija radušÄs problÄ“mas, man Kaspars Ä€boliņš privātā sarunā atzina, ka vÄ“rtÄ“šanas metodÄ“ viņa (Valsts kases) algotie eksperti esot pieļāvuši bÅ«tiskas kļūdas un to viņš iepriekš neesot zinājis...

- Paldies par izvÄ“rsto skaidrojumu, taču tomÄ“r neredzu precÄ«zu atbildi uz uzdotajiem jautājumiem - kad, kādā formā JÅ«s šos dokumentus bijāt saņēmis un kas to apliecina? Ja reiz JÅ«s bijāt kādas sadaļas no gatavojamā atzinuma saņēmis, tām droši vien bÅ«tu jābÅ«t oficiāli reÄ£istrÄ“tām gan Valsts kases, gan Finanšu ministrijas lietvedÄ«bā, vai ne? Taču Valsts kase oficiāli apliecina, ka reÄ£istrÄ“ts esot tikai galÄ«gais atzinums. Citiem vārdiem - vai JÅ«s savu pietiekami ticamo skaidrojumu varat apliecināt arÄ« ar konkrÄ“tiem dokumentiem?

- Datumu un formu es precÄ«zi neatceros, tas varÄ“tu bÅ«t, piemÄ“ram, dienesta ziņojuma formā par Liepājas metalurgam izsniedzamās garantijas tapšanas gaitu. Dienesta ziņojumi ministram, cita starpā, bija ļoti izplatÄ«ts un bieži lietots komunikāciju veids Finanšu ministrijā, un bÅ«tu ļoti aizdomÄ«gi, ja par šo  nozÄ«mÄ«go jautājumu nebÅ«tu saglabājies neviens dienesta ziņojums ministram, kā arÄ« valsts sekretāram. Bet vÄ“lreiz uzsvÄ“ršu, ka dokumenta precÄ«zu nosaukumu, formu vai datumu es neatceros, taču ļoti labi atceros šÄdus bÅ«tiskus elementus:

1) dokuments bija rakstisks un papīra formā, visticamāk, arī personiski (bet to nevaru apgalvot) parakstīts no Valsts kases pārvaldnieka Kaspara Āboliņa puses, katrā ziņā tas nepārprotami pārstāvēja viņa un Valsts kases viedokli,

2) dokuments bija pārsteidzoši (un argumentÄ“ti) labvÄ“lÄ«gs garantijas izsniegšanai. Atceros, ka tas nosvÄ“ra manu pirms tam drÄ«zāk skeptisko viedokli par labu garantijas izsniegšanai,

3) tas saturÄ“ja zināmu daļu riska analÄ«zes, tādēļ nolÄ“mu arÄ« personiski un tieši pajautāt Kasparam Ä€boliņam, vai pareizi saprotu viņa kopumā pozitÄ«vo viedokli par labu garantijas izsniegšanai. ŠÄdu apstiprinājumu saņēmu, kā arÄ« skaidrojumu par Ä·Ä«lām, kas, pÄ“c Valsts kases pārvaldnieka teiktā, vairāk kā par 100% nosedz visus iespÄ“jamos valsts riskus pat sliktākā iespÄ“jamā scenārija (uzņēmuma maksātnespÄ“jas) gadÄ«jumā,

4) šie notikumi noteikti ir norisinājušies pirms 29.decembrÄ« parakstÄ«tās vÄ“stules Itālijas bankai par gaidāmo garantijas izsniegšanas procedÅ«ru, jo pretÄ“jā gadÄ«jumā es noteikti nebÅ«tu šÄdu vÄ“stuli parakstÄ«jis, bet gan uzreiz uzdevis citus nopietnus procedurālus jautājumus Valsts kases pārvaldniekam un Finanšu ministrijas valsts sekretāram.

Dokumentam bÅ«tu jābÅ«t reÄ£istrÄ“tam un pieejamam gan Valsts kases, gan Finanšu ministrijas lietvedÄ«bā. Tieši tādēļ, ka pilnÄ«bā paļāvos uz oficiālo lietvedÄ«bu, neatceros, ka bÅ«tu kopÄ“jis un saglabājis šos dokumentus, neesmu arÄ« vedis paralÄ“lu un privātu lietvedÄ«bu. Toreiz, protams, negaidÄ«ju ne, ka Liepājas metalurgs pÄ“c dažiem gadiem pārtrauks savu darbÄ«bu, ne, ka atbildÄ«gas amatpersonas mainÄ«s savu toreizÄ“jo viedokli vai citādi atcerÄ“sies notikumu gaitu.

Šiem dokumentiem bÅ«tu jābÅ«t oficiāli reÄ£istrÄ“tiem un saglabātiem lietvedÄ«bā, ja vien tie nav no turienes izņemti, vai arÄ« – ja pašÄ sākumā nav veiktas speciālas un mÄ“rÄ·tiecÄ«gas darbÄ«bas, lai šie dokumenti gan tiktu iesniegti ministram, bet netiktu reÄ£istrÄ“ti un saglabāti lietvedÄ«bā. Agrāk tas man bÅ«tu šÄ·itis neiedomājami, bet tagad pieļauju dažādas iespÄ“jas.

IespÄ“jams arÄ«, ka Valsts kase patlaban, atbildot Jums, spÄ“lÄ“ formālisma spÄ“li. Nu, piemÄ“ram, cik saprotu, tad, atbildot par telefona zvaniem, viņi ir oficiāli apstiprinājuši, ka tieši 30.decembrÄ« es neesmu zvanÄ«jis Valsts kases pārvaldniekam, un tā droši vien ir taisnÄ«ba. Bet šÄda atbilde nenozÄ«mÄ“, ka konkrÄ“tais zvans ar iepriekš aprakstÄ«to un nepārprotamo saturu nav noticis dažas dienas iepriekš.

Tāpat, ja Valsts kase “oficiāli apliecina, ka reÄ£istrÄ“ts esot tikai galÄ«gais atzinums”, tad viņi nebÅ«t nesaka, ka dokumentu apritÄ“ nav bijis cita, agrāka atzinuma, viņi tikai saka, ka “reÄ£istrÄ“ts” ir vienÄ«gi  dokumentu gala paketÄ“ iekļautais atzinums.

VÄ“l viena iespÄ“ja - ja JÅ«s viņiem jautājat par dokumentu ar nosaukumu “Valsts kases atzinums”, bet manis pieminÄ“tais dokuments ir bijis ar citu nosaukumu, piemÄ“ram, “Dienesta ziņojums par Liepājas metalurgam izsniedzamās garantijas tapšanas gaitu” vai citādi, tad viņi ar mierÄ«gu sirdi ir varÄ“juši atbildÄ“t, ka ar JÅ«su norādÄ«to nosaukumu ir reÄ£istrÄ“ts tikai viens dokuments...

Ä€rpus oficiālās lietvedÄ«bas manā rÄ«cÄ«bā šobrÄ«d nav citu dokumentu, kas apliecinātu manu vārdu patiesumu, tikai loÄ£ika. Un pÄ“c loÄ£ikas - nevienai pusei nebÅ«tu bijis izdevÄ«gi iesniegt vai izskatÄ«t bÅ«tisku atzinumu par šo garantiju pÄ“dÄ“jā dienā. Pat ja mÄ“s pieņemam, ka kāds ir rÄ«kojies ar ļaunu nodomu, nekas nav gÅ«stams ar lietas izskatÄ«šanas atlikšanu uz pÄ“dÄ“jo dienu - tas var tikai radÄ«t papildu sarežģījumus un aizdomas. TurpretÄ« ir diezgan skaidrs, kādēļ formālo parakstÄ«šanu atliek uz pÄ“dÄ“jo dienu – tā var iegÅ«t papildu laiku pārdomām un iespÄ“jamo iebildumu izteikšanai un uzklausÄ«šanai.

Bez tam, ja apskatÄ«siet 30.decembrÄ« parakstÄ«tos un ar šo dienu datÄ“tos lÄ«gumus un citus dokumentus, droši vien atradÄ«siet, ka tie ir vÄ«zÄ“ti no daudzām Valsts kases un Finanšu ministrijas amatpersonām, kopumā pie desmit dažādiem cilvÄ“kiem. Tā kā dokumenti tÄ«rrakstā gatavoti uz parakstu 30.decembrÄ«, visticamāk visas vÄ«zas arÄ« ir datÄ“tas tieši ar 30.decembri. Maz ticams, ka visas šÄ«s amatpersonas tik svarÄ«gus dokumentus pirmo reizi redzÄ“ja tikai šajā dienā, uzreiz visi pÄ“c kārtas arÄ« izlasÄ«ja, izvÄ“rtÄ“ja un apliecināja ar savām vÄ«zām. Visticamāk lielākā daļa no šÄ«m amatpersonām bija jau savlaicÄ«gi informÄ“ti par dokumentu gatavošanas gaitu un to saturu (gluži kā es par Valsts kases viedokli un ieteikumiem) un lÄ«dz ar to varÄ“ja bez liekas vilcināšanās apliecināt tÄ«rrakstu ar vÄ«zu parakstÄ«šanas dienā. Citāda procedÅ«ra bÅ«tu bijusi neiedomājami bezatbildÄ«ga un neprofesionāla tieši no dokumentu tehnisko sagatavotāju un izvÄ“rtÄ“tāju puses.

- MinÄ“tajā LETA/nozare.lv informācijā JÅ«s esat apgalvojis, ka "lÄ«dz pat pÄ“dÄ“jam brÄ«dim neesat bijis noskaņots pozitÄ«vi par valsts galvojuma izsniegšanu Liepājas metalurgam, lÄ«dz nebijāt saņēmis pozitÄ«vo Valsts kases atzinumu". Kā JÅ«s tādā gadÄ«jumā skaidrojat to, ka jau dienu pirms Valsts kases atzinuma saņemšanas, 2009. gada 29. decembrÄ« nosÅ«tÄ«jāt Itālijas bankai UniCredit vÄ“stuli, kurā apliecinājāt: "Galvojuma lÄ«gumu Galvotāja vārdā parakstÄ«s Einars Repše, Latvijas Republikas finanšu ministrs."? Kā JÅ«s varÄ“jāt, nebÅ«dams "noskaņots pozitÄ«vi" un nesaņēmis Valsts kases oficiālo atzinumu, nosÅ«tÄ«t Itālijas bankai šÄdu apliecinājumu?

- Šo šÄ·ietamo pretrunu izsmeļoši paskaidro atbilde uz iepriekšÄ“jo jautājumu. Tātad visa iepriekš aprakstÄ«tā procedÅ«ra, kur es biju iepazinies ar Valsts kases viedokli, uzdevis papildu jautājumus Valsts kases pārvaldniekam, saņēmis viņa atbildes, izvÄ“rtÄ“jis visus apstākļus un argumentÄ“ti pieņēmis lÄ“mumu par garantijas izsniegšanu, bija notikusi pirms 29.decembrÄ« Itālijas bankai nosÅ«tÄ«tās vÄ“stules. ŠÄ«s vÄ“stules parakstÄ«šanas brÄ«dÄ« Valsts kase un Finanšu ministrija jau gatavoja dokumentus galÄ«gajai parakstÄ«šanai.

- Tāpat JÅ«s par Valsts kases atzinumu esat publiski apgalvojis: "PÄ“c tam to, ko bija sagatavojusi Valsts kase, es lÅ«dzu pārbaudÄ«t Finanšu ministrijai, kas izstrādātajā dokumentu paketÄ“ neatrada neko peļamu. Un tad es vÄ“l papildus palÅ«dzu ieskatÄ«ties dokumentos saviem padomniekiem. Viņi arÄ« atzina, ka viss izskatās pietiekami labi un valsts intereses ir pietiekami nodrošinātas." Kuriem tieši padomniekiem (vārds, uzvārds) JÅ«s "palÅ«dzāt ieskatÄ«ties" šajos dokumentos? Kādu darbinieku personā (vārds uzvārds) JÅ«s palÅ«dzāt pārbaudÄ«t šos dokumentus Finanšu ministrijai? Å…emot vÄ“rā, kā Valsts kases atzinums oficiāli tika saņemts 2009. gada 30. decembrÄ« un šajā pašÄ dienā JÅ«s jau parakstÄ«jāt galvojuma lÄ«gumu, kā visas šÄ«s personas un arÄ« JÅ«s spÄ“jāt detalizÄ“ti iepazÄ«ties ar apjomÄ«go un detalizÄ“to Valsts kases atzinumu? Vai kā finanšu ministrs parÅ«pÄ“jāties, lai Finanšu ministrijas un JÅ«su padomnieku sniegtie atzinumi tiktu dokumentÄ“ti un reÄ£istrÄ“ti lietvedÄ«bā? Ja nÄ“, kāpÄ“c ne?

- Dokumentus izvÄ“rtÄ“t lÅ«dzu savai padomniecei Baibai Fromanei un ministrijas valsts sekretāram Mārtiņam Bičevskim. PÄ“dÄ“jā pienākums kā Finanšu ministrijas valsts sekretāram bÅ«tu bijis to darÄ«t tik un tā - tas ir, rÅ«pÄ«gi sekot šÄ«s garantijas sagatavošanas un izsniegšanas procesam arÄ« ja to nebÅ«tu Ä«paši lÅ«dzis, un, protams, nekavÄ“joties informÄ“t ministru, ja saskatÄ«tu tur ko nepareizu, bÄ«stamu vai neatbilstošu valsts interesÄ“m.

Garantijas sagatavošana un izsniegšana bija ilgstošs process, kurš sākās ar Saeimas 2009.gada budžeta pieņemšanu un turpinājās visu 2009.gadu, iesaistot gan Finanšu ministrijas, gan Valsts kases darbiniekus. Kā jau detalizÄ“ti paskaidroju atbildÄ“s uz iepriekšÄ“jiem jautājumiem, ar Valsts kases oficiālu viedokli un vÄ“rtÄ“jumu tiku iepazÄ«stināts krietni pirms garantijas parakstÄ«šanas dienas, kad arÄ«, izvÄ“rtÄ“jot visu pieejamo informāciju un apstākļus, pieņēmu lÄ“mumu par labu garantijas izsniegšanai. 30.decembrÄ« vairs notika tikai jau iepriekš sagatavoto dokumentu paketes galÄ«gā parakstÄ«šana.

Visai oficiālajai sarakstei, tai skaitā ministram adresÄ“tajām dienesta vÄ“stulÄ“m un citiem oficiālajiem dokumentiem, bÅ«tu arÄ« šodien jābÅ«t pieejamiem Finanšu ministrijas un Valsts kases lietvedÄ«bā un arhÄ«vos. Savas sarunas ar Valsts kases un Finanšu ministrijas atbildÄ«gajām amatpersonām neierakstÄ«ju, jo negaidÄ«ju, ka kāds no godājamiem cilvÄ“kiem varÄ“tu vÄ“lāk tās "neatcerÄ“ties" vai bÅ«tiski mainÄ«t savu viedokli par to saturu. Savu padomnieku viedokli es arÄ« Ä«paši nedokumentÄ“ju, bet viņi arÄ« šodien savu viedokli nav mainÄ«juši un no toreiz teiktā neatsakās.

- Kā Jūs skaidrojat - kā Jūs ar savu Latvijas Bankas prezidenta pieredzi (ieskaitot Bankas Baltija pieredzi) atļāvāties ar Sergeju Zaharjinu un Iļju Segalu parakstīt komercķīlas līgumu, neprasot viņu personisku mantisku atbildību saistībā ar valsts galvojumu?

- Toreiz nevÄ“rtÄ“ju šos kungus kā lÄ«dzvÄ“rtÄ«gus Bankas Baltija vadÄ«bai. Valsts risku nodrošināšanai paņemtās komercÄ·Ä«las pÄ“c Valsts kases ekspertu novÄ“rtÄ“juma bija vairāk nekā pietiekamas. Tās arÄ« vÄ“lāk, cik man zināms, netika ne nozagtas, ne kā citādi nobÄ“dzinātas, bet vienkārši izrādÄ«jās nepareizi novÄ“rtÄ“tas. Diemžēl arÄ« valsts galvojuma uzraudzÄ«bas process izrādÄ«jās vairāk nekā vājš. Bez tam netiešÄ veidā  uzņēmuma akcionāru (un arÄ« vadÄ«tāja, kas reizÄ“ bija akcionārs) lÄ«dzatbildÄ«ba bija nodrošināta caur to, ka, ja notiek ļaunākais un iestājas uzņēmuma maksātnespÄ“ja, viņu akcijas zaudÄ“ savu vÄ“rtÄ«bu, bet valsts atgÅ«st lÄ«dzekļus, pārdodot Ä·Ä«las. Tātad, ja paņemto Ä·Ä«lu apjoms bÅ«tu bijis pietiekams (nebÅ«tu notikusi kļūda novÄ“rtÄ“jumā), tad pat pÄ“c sliktākā scenārija bija jānotiek sekojošam – valsts realizÄ“ Ä·Ä«las un atgÅ«st savu naudu, bet uzņēmums bankrotÄ“ un tā Ä«pašnieki faktiski pazaudÄ“ visas savas akcijas, jo tās kļūst bezvÄ“rtÄ«gas.

- Cik reizes un kādos apstākļos JÅ«s 2009. gada laikā personiski komunicÄ“jāt (tikāties, sazvanÄ«jāties, citādi sazinājāties) ar Sergeju Zaharjinu vai kādu no šÄ« cilvÄ“ka uzticamÄ«bas personām? Par kādām tÄ“mām?

- 2009.gadā tikai vienreiz tikos ar Sergeju Zaharjinu. Tas notika Finanšu ministrijā, manā kabinetā, Liepājas mÄ“ra Ulda Seska klātbÅ«tnÄ“. Pārrunājām valsts ekonomiskās attÄ«stÄ«bas jautājumus un Liepājas ekonomiskās attÄ«stÄ«bas jautājumus. Vairāk 2009.gadā neesmu ne ticies, ne sazvanÄ«jies ar Sergeju Zaharjinu, ne arÄ« ar kādu, kas uzstātos kā viņa uzticÄ«bas persona. Jau pÄ“c garantijas izsniegšanas Sergejs Zaharjins man piezvanÄ«ja uz Finanšu ministrijas oficiālo tālruni, lai izteiktu pateicÄ«bu par atbalstu uzņēmumam, kā arÄ« novÄ“lÄ“tu visu to labāko. Manuprāt, tas notika jau 2010.gada sākumā, bet to neatceros, varÄ“ja bÅ«t arÄ« 2009.gada pÄ“dÄ“jās stundās, bet noteikti jau pÄ“c garantijas izsniegšanas.

- Stājoties Ministru prezidenta amatā un bÅ«tiski palielinot ministru algas, JÅ«s to intervijā Latvijas radio argumentÄ“jāt šÄdi: "Ministri tomÄ“r pieņem lÄ“mumus, kas saistās ar miljoniem, un tāda vai citāda lÄ“muma atšÄ·irÄ«ba var bÅ«t vai nu nopietni zaudÄ“jumi vai ieguvumi. Katrā ziņā atbildÄ«ba ir daudz augstāka par jebkura ierÄ“dņa atbildÄ«bu, par jebkura valsts uzņēmuma vadÄ«tāja atbildÄ«bu un par jebkuras valsts aÄ£entÅ«ras atbildÄ«bu." Vai šis izteikums atbilst JÅ«su tagadÄ“jai rÄ«cÄ«bai, cenšoties visu atbildÄ«bu par JÅ«su parakstÄ«to Liepājas metalurga valsts galvojumu novelt uz Valsts kases pārvaldnieku?

- Savu viedokli ministru atalgojuma jautājumā neesmu mainÄ«jis. Es arÄ« nebÅ«t necenšos uzvelt visu atbildÄ«bu Valsts kases pārvaldniekam. Galu galā es kā ministrs atbildu arÄ« par Finanšu ministrijas un Valsts kases darbu, tās abas bija man padotas iestādes. Ja kāda no tām ir slikti paveikusi savu darbu, tātad esmu tās nepietiekami uzraudzÄ«jis.

Kā jau paskaidroju atbildÄ“s uz iepriekšÄ“jiem jautājumiem, par labu garantijas izsniegšanai toreiz izteicās vairākas iestādes un amatpersonas, pastāvÄ“ja arÄ« tai labvÄ“lÄ«gi objektÄ«vi apstākļi. Kad Liepājas metalurgā radās pirmās problÄ“mas, un tā tālāku darbÄ«bu sāka apspriest presÄ“, es  mÄ“Ä£ināju objektÄ«vi izklāstÄ«t žurnālistiem toreizÄ“jo situāciju, notikumu gaitu, apstākļus un savus apsvÄ“rumus, pieņemot lÄ“mumu.

Es neko Ä«pašu arÄ« šobrÄ«d nevÄ“los pārmest Valsts kasei, jo saprotu, ka sarežģītos apstākļos pieņemti lÄ“mumi ne vienmÄ“r bÅ«s veiksmÄ«gi. Protams, vÄ“lÄ“tos, lai Valsts kase un Finanšu ministrija izanalizÄ“ pieļautās kļūdas, tai skaitā, piemÄ“ram, par Ä·Ä«lu novÄ“rtÄ“jumu, lai nepieļautu lÄ«dzÄ«gas kļūdas nākotne. BÅ«tu lietderÄ«gi arÄ« pārskatÄ«t un uzlabot vispārÄ“jās garantiju izsniegšanas procedÅ«ras, kas arÄ« varÄ“tu noderÄ“t nākotnÄ“.

TomÄ“r nevÄ“los pieļaut arÄ« pretÄ“jo – ka, atsakoties no saviem vārdiem un viedokļa, manipulÄ“jot ar no konteksta izrautiem faktiem, nesakot visu patiesÄ«bu par notikumu gaitu, par to kādu bÅ«tisku un, iespÄ“jams, izšÄ·irošu viedokli atsevišÄ·as amatpersonas ir paudušas un publiski noliedzot ļoti bÅ«tiskus apstākļus, lasÄ«tājs tiek maldināts.

Un konkrÄ“ti par klajiem meliem uzskatu šÄdus tieši vai netieši izteiktus apgalvojumus vai mājienus:

1) ka lÄ“mums izsniegt šo garantiju tika pieņemts lielā steigā (patiesÄ«bā Valsts kasei bija vesels gads laika strādāt, gatavot dokumentus, atlasÄ«t Ä·Ä«las un izvÄ“rtÄ“t lietas materiālus, kā arÄ« ministram bija pietiekams laiks izvÄ“rtÄ“t Valsts kases atzinumu un pieņemt lÄ“mumu),

2) ka Valsts kases viedoklis par šÄ«s garantijas izsniegšanu man tika darÄ«ts zināms tikai 30.decembrÄ«, un ka vienas dienas laikā ir gan ticis pieņemts lÄ“mums šo garantiju izsniegt, gan arÄ« tā uzreiz parakstÄ«ta (patiesÄ«bā Valsts kases oficiāls viedoklis man tika darÄ«ts zināms iepriekš un kalpoja par pamatu tālākai rÄ«cÄ«bai, situācijas izvÄ“rtÄ“šanai un lÄ“muma pieņemšanai, kā aprakstÄ«ts iepriekš, un tas viss notika pirms garantijas galÄ“jās parakstÄ«šanas dienas),

- VÄ“lreiz apjautāšos - kas tieši, izņemot JÅ«su teikto, var apliecināt, ka šÄds viedoklis ir ticis izteikts iepriekš un bijis tāds, kā JÅ«s aprakstāt?

- LoÄ£ika. TiešÄm bÅ«tu galÄ«gi neprofesionāli, nepiedodami un neapdomÄ«gi no Valsts kases puses pārsteigt ministru ar viedokli šÄdā sarežģītā jautājumā pÄ“dÄ“jā dienā (pÄ“c gadu ilga darba pie šÄ« jautājuma) un uzreiz prasÄ«t lÄ“muma pieņemšanu un garantijas parakstÄ«šanu. Tas varbÅ«t bÅ«tu attaisnojams kādā pÄ“kšÅ†as krÄ«zes izraisÄ«tā lietā, bet ne jau plānveida, budžetā paredzÄ“tas garantijas izsniegšanā, pie kuras strādāts gandrÄ«z gadu. PÄ“kšÅ†a dokumentu virzÄ«šana uz parakstu, starp citu, izraisÄ«tu nopietnas aizdomas arÄ« manÄ« un bÅ«tiski samazinātu varbÅ«tÄ«bu, ka es varÄ“tu piekrist. Bez tam es nekad nebÅ«tu parakstÄ«jis 2009. gada 29. decembrÄ« Itālijas bankai UniCredit adresÄ“to vÄ“stuli, ja pirms tam jau aprakstÄ«tajā secÄ«bā nebÅ«tu izvÄ“rtÄ“jis Valsts kases viedokli un atļāvis kolÄ“Ä£iem gatavot garantiju parakstÄ«šanai. Ja bÅ«tu noticis pretÄ“jā secÄ«bā, es uzreiz bÅ«tu jautājis – kā jÅ«s zināt, ka es šo garantiju vispār grasos parakstÄ«t? Kur JÅ«su izvÄ“rtÄ“jums un viedoklis? Vai esam to apsprieduši? 

VÄ“lreiz uzsvÄ“ršu, ka neesmu bijis ne šÄ«s garantijas izsniegšanas iniciators, ne virzÄ«tājs. Manā dienas kārtÄ«bā tā parādÄ«jās tikai tādēļ, ka Valsts kase un Finanšu ministrija bija pie tās ilgi strādājuši un ka galu galā bija nepieciešams pieņemt lÄ“mumu un - vai nu šo garantiju izsniegt, vai argumentÄ“ti noraidÄ«t. Un strādājuši pie šÄ«s garantijas kolÄ“Ä£i bija tikai tādēļ, ka tā bija Saeimas atbalstÄ«ta un oficiāli iekļauta valsts budžeta paketÄ“. No manas puses nav bijusi nekāda mudinājuma šo garantiju gatavot, ne arÄ« kāda iejaukšanās Valsts kases un Finanšu ministrijas profesionālajā kompetencÄ“ - kā dokumenti bÅ«tu pareizi gatavojami, ne arÄ« kādu viedokli šÄ«m institÅ«cijām vajadzÄ“tu paust. 

Visbeidzot, kā jau rakstÄ«ju iepriekš, droši vien 30.decembrÄ« parakstÄ«tie un ar šo dienu datÄ“tie dokumenti ir vÄ«zÄ“ti no daudzām Valsts kases un Finanšu ministrijas amatpersonām. Maz ticams, ka visas šÄ«s amatpersonas tik svarÄ«gus dokumentus izstrādāja, pirmo reizi redzÄ“ja tikai 30.decembrÄ«, uzreiz visi pÄ“c kārtas arÄ« izlasÄ«ja, izvÄ“rtÄ“ja un vizÄ“ja. Visticamāk, lielākā daļa no šÄ«m amatpersonām bija jau savlaicÄ«gi informÄ“ti par dokumentu gatavošanas gaitu un saturu (gluži kā es par Valsts kases viedokli un ieteikumiem) un lÄ«dz ar to varÄ“ja bez liekas vilcināšanās apliecināt tÄ«rrakstu ar vÄ«zu parakstÄ«šanas dienā. Citāda procedÅ«ra bÅ«tu bijusi neiedomājami bezatbildÄ«ga un neprofesionāla tieši no dokumentu tehnisko sagatavotāju un izvÄ“rtÄ“tāju puses. Tikai tādēļ, ka gala paketÄ“ iekļautais Valsts kases atzinums ir datÄ“ts ar parakstÄ«šanas dienu, apgalvot, ka Valsts kase nav iepriekš, savlaicÄ«gi un rakstiski informÄ“jusi ministru par savu viedokli, bÅ«tu tikpat neloÄ£iski un nepamatoti, kā apgalvot, ka arÄ« pārÄ“jie dokumenti (t.sk. parakstāmie lÄ«gumi) ir tapuši, izvÄ“rtÄ“ti un noslÄ«pÄ“ti tikai parakstÄ«šanas dienā, ar ko tie datÄ“ti. 

Turpināšu - tāpat par klajiem meliem uzskatu arÄ« šÄdus tieši vai netieši izteiktus apgalvojumus vai mājienus:

3) ka Valsts kases viedoklis nebija pozitÄ«vs un garantiju atbalstošs, sak, “mÄ“s jau brÄ«dinājām un bijām pret, bet...” (patiesÄ«bā Valsts kases viedoklis, lai arÄ« saturÄ“ja risku analÄ«zi, bija pārliecinoši labvÄ“lÄ«gs garantijas izsniegšanai, ko man personiskā sarunā apstiprināja arÄ« pats Valsts kases pārvaldnieks, kā arÄ« pÄ“c tam, šÄ·iet, to lÄ«dzÄ«gi vÄ“rtÄ“ja Valsts kontrole. Neviens tobrÄ«d nebija pret!),

4) ka lÄ“mumu par garantijas izsniegšanu es esot pieņēmis jau pirms Valsts kases rakstiska viedokļa saņemšanas un tai sekojošas precizÄ“jošas sarunas ar Valsts kases pārvaldnieku (patiesÄ«bā par šÄ«s garantijas izsniegšanu lÄ“mumu pieņēmu tikai pÄ“c iepazÄ«šanās ar Valsts kases rakstisku viedokli un pÄ“c tam sekojošas telefona sarunas ar Valsts kases pārvaldnieku, kā arÄ« citām turpmākajām darbÄ«bām, kā aprakstÄ«ts iepriekš. Valsts kases atbalstošam viedoklim un apgalvojumam par Ä·Ä«lām, kas nosedz visus riskus, bija bÅ«tiska nozÄ«me lÄ“muma pieņemšanā. Pirms iepazÄ«šanās ar Valsts kases viedokli es tiešÄm biju noskaņots drÄ«zāk negatÄ«vi),

5) ka šÄda saruna ar valsts kases pārvaldnieku vispār nav notikusi vai ka tajā Valsts kases pārvaldnieks nav paudis skaidru atbalstu garantijas izsniegšanai, vai ka viņš nav apgalvojis, ka paņemtās Ä·Ä«las ar uzviju nosegs visus valsts riskus (saruna ir notikusi, galvenās apspriežamās tÄ“mas un izteiktie viedokļi ir tieši kā aprakstÄ«ts iepriekš. Neticu, ka tādu bÅ«tisku sarunu Valsts kases pārvaldnieks var pilnÄ«gi aizmirst, pat ja viņš neatceras detaļas).

- Un atkal apjautāšos - vai JÅ«su rÄ«cÄ«bā ir (vai vismaz ir bijis) kāds Valsts kases rakstisks viedoklis, kas bÅ«tu datÄ“ts vismaz ar 29. decembri?

- Ir bijis, pilnÄ«gi noteikti – kā jau aprakstÄ«ts iepriekš, bet palicis Finanšu ministrijā un, kā es ticÄ“ju – nodots lietvedÄ«bā. Privātas kopijas visticamāk neesmu saglabājis, tātad šobrÄ«d manā rÄ«cÄ«bā šÄda dokumenta nav...

Ko mums tātad saka Einars Repše? Ja Ä«si, tad - pirmkārt, ka viss esot bijis citādi, nekā tas izskatās pÄ“c oficiāli apliecinātiem dokumentiem, bet, otrkārt, ka viņam pašam gan nekādu dokumentu neesot, - esot tikai visnotaļ loÄ£iski izkārtotas atmiņas par to, kā un kas bijis. AtbildÄ«bu gan viņš it kā uzņemoties, bet atbildÄ«gi vienalga esot citi - pirmām kārtām jau Valsts kase.

Ko pie tā var piebilst? Tikai to, ka reti kurš Finanšu ministrijas ierÄ“dnis atceras mÅ«su varoni redzÄ“jis ministrijā kaut pāris minÅ«tes pÄ“c oficiālā darba laika beigām. Un varbÅ«t arÄ« vÄ“l to, ka visus iepriekšÄ“jos gadus Einaram Repšem velkas nopakaļ ziņas par to, cik aizrautÄ«gi viņš nodarbojas ar operācijām ASV vÄ“rtspapÄ«ru tirgÅ«, ar nekustamā Ä«pašuma darÄ«jumiem, ar dažnedažādiem vaļaspriekiem, - bet nekādā gadÄ«jumā ne par to, cik aizrautÄ«gi viņš pilda savus tiešos darba pienākumus.

LÄ«dz ar to viens ir skaidrs: ja 2009. gadā Latvijai bÅ«tu bijis finanšu ministrs, kas pret parakstāmu milzÄ«gu apjomu valsts galvojumu izturÄ“tos ar tādu pašu atbildÄ«bu kā pret sava personiskā maka vai bankas konta saturu, iespÄ“jams, Latvijas valsts četrus gadus vÄ“lāk varÄ“tu arÄ« neskaitÄ«t desmitu miljonu zaudÄ“jumus saistÄ«bā ar Liepājas metalurga krahu.