Iesaki rakstu:

Pirmo un vienÄ«go reizi es ar šo cilvÄ“ku satikos tiesas zālÄ“. ŠÄ·iet, viņš skaitÄ«jās savas dzÄ«vesbiedres (nezinu, oficiālās vai neoficiālās, un kas man par daļu) draudzenes advokāts, bet es biju liecinieka statusā.

Protams, par Romualdu Vonsoviču biju dzirdÄ“jis jau iepriekš.

No kāda žurnāla atmiņā bija palikusi šÄ« cilvÄ“ka lielÄ«ba par padomju okupācijas laikā – kad viņš pildÄ«ja šÄ«s okupācijas varas “tautas tiesneša” pienākumus – viņa personiski piespriestiem nāves sodiem.

RunātÄ«gu juristu aprindās bija dzirdÄ“ts nepievilcÄ«gs stāsts par to, cik ilgi un mokoši šÄ« kunga iepriekšÄ“jā sieva mirusi no smagas slimÄ«bas, cik atbaidoša bijusi viņa uzvedÄ«ba šajā laikā un cik grÅ«ti viņam joprojām esot palaist garām gandrÄ«z vai jebkurus sešpadsmitgadÄ«gus brunčus.

Un, protams, mediju informācija, no kuras diezgan nepārprotami izrietÄ“ja – pÄ“c pretrunÄ«gā mÄ“rgļa Andra GrÅ«tupa mÄ«klainās nāves tieši šis glumā paskata kungs pamatoti vai nepamatoti tiek uzskatÄ«ts par jauno “lietu kārtotāju” Augstākās tiesas tiesnešu aprindās un ne tikai tajās.

Viena lieta – kaut ko dzirdÄ“t vai izlasÄ«t presÄ“, pavisam cita – skatÄ«t klātienÄ“.

ArÄ« iepriekš man bija gadÄ«jies bÅ«t tiesas zālÄ“s, bet vÄ“l nekad nebiju redzÄ“jis, ka advokāts atļaujas pret tiesnesi un citiem prāvas dalÄ«bniekiem izturÄ“ties tik familiāri. Pat vairāk – tÄ“višÄ·Ä«gi aizgādnieciski pret vieniem, uzsvÄ“rti augstprātÄ«gi pret otriem.

Bet tas vÄ“l nebija nekas, salÄ«dzinot ar brÄ«di, kad Vonsoviča kungs Ä·Ä“rās pie uzstāšanās.

Iepriekš es biju dzirdÄ“jis par to, ka tiesās valda sacensÄ«bas princips. Kurš atrod labākos argumentus un tos pārliecinošÄk izklāsta, tas arÄ« prāvā uzvar. Tā vismaz tam teorÄ“tiski vajadzÄ“tu bÅ«t.

Šeit notika kaut kas pilnÄ«gi cits. Manā ieskatā advokāts Romualds Vonsovičs vienkārši meloja, bez mazākās kautrÄ“šanās sagrozot faktus un, šÄ·iet, nemaz neuztraucoties par meliem – tik primitÄ«viem, ka tos nevarÄ“ja nepamanÄ«t arÄ« tiesnese.

GodÄ«gi sakot, es vairs neatceros, kā šÄ« prāva beidzās. Taču atceros sajÅ«tu pÄ“c šÄ«s tiesas sÄ“des.

Man nelika mieru jautājums – kā tas vispār ir iespÄ“jams? Kā tiesas priekšÄ var melot tik lietišÄ·i un nekaunÄ«gi? Kā var izrādÄ«t tādu necieņu pret tiesu – un kāpÄ“c tiesa to uztver tik normāli, pat pašsaprotami?

Un vÄ“l – kāpÄ“c šÄdi cilvÄ“ki Latvijas Republikas tiesu sistÄ“mā jÅ«tas tik komfortabli? KāpÄ“c viņi var diktÄ“t savus nosacÄ«jumus izmeklÄ“tājiem, prokuroriem, tiesnešiem? Vai vidusmÄ“ra Latvijas pilsonim, kurš nav gatavs pakļauties un maksāt šÄdiem te vonsovičiem, taisnÄ«ba ir neaizsniedzama?

Es ielÅ«kojos Romualda Vonsoviča oficiālajā biogrāfijā viņa paša advokātu biroja mājas lapā. Šur tur patiesÄ«ba, šur tur meli, šur tur šis tas noklusÄ“ts.

RÄ«gas pilsÄ“tas Iekšlietu pārvaldes IzmeklÄ“šanas daļas izmeklÄ“tājs (1981.–1984. g.). RÄ«gas pilsÄ“tas Centra rajona tiesas tiesnesis (1984.–1986. g.). LR Augstākās tiesas tiesnesis (1986.–1992. g.). ZvÄ“rināts advokāts (kopš 1993. g.). ZvÄ“rinātu advokātu biroja “Lejiņš, Torgāns un Vonsovičs” partneris (1994.–2005. g.). Tā tur bija rakstÄ«ts.

DaiļrunÄ«gāks par uzrakstÄ«to bija noklusÄ“tais – un šÄ«s noklusÄ“šanas domājamie iemesli.

1984. gadā Rīgā nebija nekāda Centra rajona. Bija Kirova rajons un Kirova rajona tautas tiesa, kurā okupācijas varai uzcītīgi kalpoja un tās likumu pārkāpējus sodīja tautas tiesnesis Romualds Vonsovičs.

ArÄ« 1986. gadā, kad Romualds Vonsovičs saskaņā ar viņa oficiālo biogrāfiju esot sācis strādāt par “LR Augstākās tiesas” tiesnesi, šÄdas tiesas nebija. Bija Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā tiesa, lÄ«dz kuras tiesneša postenim ātri vien bija uzkalpojies biedrs Vonsovičs.

KāpÄ“c gan tagadÄ“jais advokāts tik centÄ«gi mÄ“Ä£ina nomaskÄ“t savus kolaboranta gadus padomju okupācijas varas laikā? Ko tieši viņš mÄ“Ä£ina paslÄ“pt no sabiedrÄ«bas acÄ«m un no tās atmiņām?

Sameklēt atbildes nenācās viegli. Kā izrādījās pēc ilgākas sarakstes ar Nacionālā arhīva vadību un pēc vairākām nedēļām darba arhīva lasītavā, vai nu Romualds Vonsovičs ir bijis vislaiskākais padomju Latvijas Augstākās tiesas tiesnesis, vai arī liela daļa viņa izskatīto lietu un taisīto spriedumu ir tikusi mērķtiecīgi iznīcināta. Tāds vismaz ir mans viedoklis un mans secinājums.

Ja var ticÄ“t Nacionālajā arhÄ«vā atrodamajiem Latvijas PSR Augstākās tiesas nolÄ“mumiem, kur lÄ“mÄ“ju vidÅ« ir bijis arÄ« padomju tautas tiesnesis Romualds Vonsovičs, viņš lielākoties nodarbojies ar sadzÄ«visku kaušÄ¼u, zagļu un atsevišÄ·u laupÄ«tāju lietu izskatÄ«šanu. Tas gandrÄ«z viss.

VÄ“l vairāk, Latvijas PSR Augstākās tiesas prezidija nolÄ“mumu mapÄ“s vismaz man tā arÄ« neizdevās atrast ziņas ne par vienu no tiem nāvessodiem, par kuru piespriešanu savulaik vÄ“l padomju presÄ“ bija izlielÄ«jies toreizÄ“jais padomju tautas tiesnesis, biedrs Romualds Vonsovičs.

TomÄ“r ne jau visu izdevies “iztÄ«rÄ«t”. Šajā grāmatā ir atrodami kopumā vairāk nekā trÄ«sdesmit Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas tiesu nolÄ“mumi, kurus ir taisÄ«jis vienpersoniski biedrs Vonsovičs vai kuru taisÄ«šanā viņš ir piedalÄ«jies.

Cietumsods par necieņu pret Latvijas PSR karogu. Maigi sodi izvarotājiem un slepkavām – un Ä«sti principiāla stingrÄ«ba pret cilvÄ“kiem, kuri iedomājās padomju varas apstākļos nodarboties ar privāto uzņēmÄ“jdarbÄ«bu. Bargi spriedumi par “bezstrādes ienākumu gÅ«šanu”, par “parazÄ«tisku dzÄ«vesveidu”, par “spekulācijas mÄ“Ä£inājumu” un vÄ“l, un vÄ“l.

NosacÄ«ti sodi nolaidÄ«gam ārstam, kura dēļ cietušais paliek bez dzimumlocekļa, un peldÄ“šanas trenerÄ“m, kuras nepamana, kā acu priekšÄ noslÄ«kst bÄ“rns. Un bargi cietumsodi par trÄ«spadsmit rubļus vÄ“rtu produktu zādzÄ«bas mÄ“Ä£inājumu un par somas ar produktiem nozagšanu dzÄ“rumā. Viss tieši tāpat kā mÅ«su dienās – biedrs Vonsovičs un viņam lÄ«dzÄ«gie padomju varas balstÄ«tāji savu likuma un taisnÄ«guma izpratni ir paņēmuši lÄ«dzi uz mÅ«su dienām un inficÄ“juši ar to visu mÅ«sdienu Latvijas Republikas tieslietu sistÄ“mu.

“Par mums runā mÅ«su darbi un sasniegtais,” rakstÄ«ts bijušÄ biedra, tagadÄ“jā kunga advokātu biroja mājas lapā. Šie brÄ«numainā kārtā saglabājušies spriedumi ne tikai runā, bet arÄ« apsÅ«dz uzticamo padomju varas kolaborantu Romualdu Vonsoviču. Un turpinājums sekos.