Iesaki rakstu:

Par katastrofālo “ostu pārvaldÄ«bas reformu”, kas visa šÄ« gada garumā turpina iznÄ«cināt ārzemju kravu tranzÄ«tu caur Latvijas ostām, jaunas liecÄ«bas sniedz ostu maksas statistika VentspilÄ«, kas uzskatāmi parāda — zaudÄ“jumi attiecas ne vien uz Ventspili, kā iepriekš tika uzskatÄ«ts, bet uz visiem nodokļu maksātājiem Latvijā.

PÄ“c tam, kad aizvadÄ«tā gada decembrÄ« Jaunās konservatÄ«vās partijas (JKP) lÄ«deri Jānis Bordāns un Juris Jurašs apmeklÄ“ja Vašingtonu, kur izlÅ«dzās ASV Valsts kases sankciju uzlikšanu Ventspils brÄ«vostai, vidÄ“jais kravu apgrozÄ«jums Ventspils ostā ir nokrities par vismaz 40%, pārÄ“jās ostās — “tikai” lÄ«dz 20%, bet tranzÄ«tkravu pārvadājumi pa dzelzceļu Latvijā nokritušies uz pusi, liekot sākt masÄ«vas atlaišanas VAS Latvijas Dzelzceļš darbinieku rindās.

Tagad šie katastrofālie rezultāti JKP atbildÄ«bas sfÄ“rā sākuši parādÄ«ties arÄ« nodokļu ieņēmumos. No miljonus pelnoša valsts uzņēmuma LDz kļuvis par tādu pašu uzturamu, sponsorÄ“jamu iestādi kā, piemÄ“ram, valsts slimnÄ«cas — kopā šogad Latvijas Dzelzceļam jau piešÄ·irtas valsts dotācijas 75,6 miljonu eiro apmÄ“rā.

No šiem lÄ«dzekļiem tikai mazākā daļa ir kompensÄ“jamie plānveida izdevumi infrastruktÅ«ras maksai pasažieru pārvadājumiem — piešÄ·irti vÄ“l arÄ« lÄ«dzekļi neparedzÄ“tiem gadÄ«jumiem, kā arÄ« LDz pamatkapitālā ieguldÄ«ti 32,4 miljoni eiro tā vietā, lai saņemtu miljonos lielas dividendes (kā iepriekšÄ“jos gados), kas — saskaņā ar likumu — bÅ«tu iemaksājamas valsts budžeta pildÄ«šanai.

ŠÄdu rÄ«cÄ«bu, pelnošu valsts uzņēmumu pusgada laikā novedot lÄ«dz desmitmiljonu zaudÄ“jumiem, kas jāsāk uzturÄ“t no nodokļu maksātāju maciņiem, vislabāk raksturoja Finanšu ministrijas (FM) reakcija. “Valsts piešÄ·irtā finansiālā atbalsta dēļ Latvijas Dzelzceļš var tikt iekļauts vispārÄ“jā valdÄ«bas sektorā, tādÄ“jādi negatÄ«vi ietekmÄ“jot valsts budžetu,” rakstÄ«ja FM. (Ja kāds uzņēmums tiek par vairāk nekā 50% uzturÄ“ts no valsts vai pašvaldÄ«bu budžeta naudas, šÄ« uzņēmuma saistÄ«bas un mÄ«nusi jāierÄ“Ä·ina klāt pie valsts parāda — šÄda iespÄ“ja pagājušogad draudÄ“ja, piemÄ“ram, RÄ«gas Satiksmei.)

Tagad ir kļuvušas redzamas jaunas sekas JKP Ä«stenotajai cīņai par Latvijas ostu gremdÄ“šanu: dati par ostas nodevu iekasÄ“šanu VentspilÄ« parāda —ne tikai mÄ«nusos nonāk brÄ«vosta un tai apkārt esošÄ pašvaldÄ«ba, bet arÄ« maksās visi citi iedzÄ«votāji pārÄ“jā Latvijā.

LÄ«dz šim gadam Ventspils pašvaldÄ«ba bija viena no tikai desmit pašvaldÄ«bām, kas naudu PašvaldÄ«bu izlÄ«dzināšanas fondā iemaksāja, nevis saņēma — rekordiste ar vairāk nekā 60 miljoniem eiro, novirzÄ«tiem trÅ«cÄ«gākām pašvaldÄ«bām, ir RÄ«ga. Tāpat arÄ« JÅ«rmala un bagātie PierÄ«gas novadi iemaksā vidÄ“ji no viena lÄ«dz pieciem miljoniem eiro, savukārt vairāk nekā 100 pašvaldÄ«bas saņem dotāciju no PašvaldÄ«bu izlÄ«dzināšanas fonda. VienÄ«gā donore ārpus RÄ«gas un PierÄ«gas reÄ£iona bija Ventspils.

TomÄ“r jau šogad Ventspils pilsÄ“ta no donora kļūst par saņēmÄ“ju — sakarā ar brÄ«vostas darbÄ«bā sistemātisku, mākslÄ«gi izraisÄ«tu lejupslÄ«di samazinās pašvaldÄ«bas ieņēmumi no ostas nodevām. Likums paredz: no iekasÄ“tajām ostas nodevām brÄ«vostas pārvalde 10% pārskaita pilsÄ“tas budžetam, kas no šÄ«s naudas uzlabo infrastruktÅ«ru apkārt ostai. Taču šogad lÄ«dz augusta beigām pilsÄ“tas budžetā nepilna miljona eiro vietā no ostu maksām ienākuši tikai 588 tÅ«kstoši eiro, kas ir 39% kritums pret iepriekšÄ“jo gadu (sk. attÄ“lu) un rada robu pašvaldÄ«bas budžetā.

PrognozÄ“jot pašvaldÄ«bu ieņēmumus un izdevumus, Finanšu ministrija gada sākumā prognozÄ“ja, ka Ventspils pašvaldÄ«bas budžets, kas aizvadÄ«tajā gadā bija nedaudz zem 31 miljona eiro, šogad pārsniegs 32 miljonus eiro. Taču tagad skaidrs, ka to diez vai izdosies sasniegt, un pie lielākā krituma vainojams nevis koronavÄ«russ, bet gan 10% nepildÄ«šanās no ostas maksām. LÄ«dz ar to FM tabulā atrodama prognoze, ka Ventspilij šogad no PašvaldÄ«bu izlÄ«dzināšanas fonda varÄ“tu vajadzÄ“t virs 700 tÅ«kstošiem eiro.

Atbildot uz žurnālistu papildjautājumiem pÄ“c iknedēļas preses konferences, Ventspils mÄ“rs Aivars Lembergs norādÄ«ja — itin visām pašvaldÄ«bām nākamgad jāgatavojas uz ienākumu kritumu, jo nodokļu ieņēmumu pārdalÄ«šanas rezultātā pašvaldÄ«bām zudÄ«s kopumā lÄ«dz 170 miljoniem eiro, kas Ventspils gadÄ«jumā varÄ“tu nozÄ«mÄ“t ap 1,4 miljonu eiro kritumu.

Ja šim mÄ«nusam pieskaita klāt vÄ“l nepilnu miljonu, kas 2021. gadā netiks iekasÄ“ts kā 10% no ostas maksām (jo nav neviena indikācija, ka situācija varÄ“tu uzlaboties, drÄ«zāk vÄ“l vairāk pasliktināties), nākamgad zaudÄ“jumi Ventspils budžetā pārsniegs 2,4 miljonus eiro. Citām pašvaldÄ«bām situācija nebÅ«s tik dramatiska, jo ostu nodevas var kristies tikai tajās pašvaldÄ«bās, kurās ir osta — un ne RÄ«gā, ne Liepājā lejupslÄ«de ostā nav tik briesmÄ«ga kā VentspilÄ«.

Atbildot uz jautājumu, vai tur iespÄ“jams kaut ko labot, A. Lembergs atteica: “Kopš tā brīža, kad visi pašvaldÄ«bu pārstāvji tika izslÄ“gti no brÄ«vostas valdes, iedzÄ«votāju ievÄ“lÄ“tajiem priekšstāvjiem nav vairs nekāda ietekme uz brÄ«vostas darbu. Tagad Ventspils brÄ«vostā noteicÄ“ji ir rÄ«dzinieki, kas nav vietÄ“jie un uz šejieni atbrauc dažas reizes mÄ“nesÄ« parakstÄ«t dokumentus. Tas ir gan valdes priekšsÄ“dÄ“tājas vietnieks Ä¢irts Valdis Kristovskis, gan citi. Es uzskatu — šÄdi rÄ«dzinieki ar savām “idejām” izraisÄ«ja pašreizÄ“jos katastrofālos rezultātus, viņiem tagad ir pienākums izdomāt, kā to labot! Un ātri.”

Savukārt par Ä¢. V. Kristovska risinājumiem esošÄs situācijas izlabošanai žurnālistiem nav bijis iespÄ“jams uzzināt, jo pÄ“dÄ“jo mÄ“nešu laikā vienÄ«gās intervijas viņš sniedzis RÅ«dolfa Meroni kontrolÄ“to uzņēmumu finansÄ“tajam SIA Media Support, kuru vada R. Meroni “vietnieks Zemes virsÅ«” Aivars Gobiņš. Šo interviju bÅ«tÄ«ba — notiekošajā vienmÄ“r vainÄ«gi visi citi.

FM prognozes par pašvaldÄ«bu finansÄ“m šim gadam: https://www.fm.gov.lv/files/pasvaldibas/PFI_2020.pdf