Iesaki rakstu:

Vecam sunim jaunus trikus neiemācÄ«si. Mežu daudzÄ«pašnieks Modris Fokerots riskÄ“ sabiedrÄ«bas ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai.

Portālā nesen ir koši aprakstÄ«ts Fokerota "knikšÄ·is" – bezprāta drosme pat NILLTPF laikos darÄ«jumos turpināt nodokļu "optimizāciju" ar skaidras naudas palÄ«dzÄ«bu. AprakstÄ«ts uzskatāmi un iespÄ“jami detalizÄ“ti, saucot lietas Ä«stajos vārdos. Protams, tas gan nav jaunatklājums. Jo Ä«paši – mežu Ä«pašniekiem un mežu biznesa cilvÄ“kiem KuldÄ«gas pusÄ“ un citos Kurzemes novados.

ŠÄ·iet, visai daudzu Latvijas biznesa veterānu personiski traÄ£iskā problÄ“ma ir spÄ«tÄ«ga turÄ“šanās pie lecÄ«gas uzvedÄ«bas un savu darÄ«jumu pelÄ“kajām "veiksmes formulām". Tām, kas efektÄ«vi darbojās "pagājušajā gadu tÅ«kstotÄ«" jeb deviņdesmitajos gados. Savā veidā šÄ« ir atpakaļrāpulÄ«ga "dzÄ«vošana infoburbulÄ«". VienÄ«gi "Iļģuciema pašpuikam" ar viņa vÄ“rienu tas izdodas patiesi konsekventi un ar publiku aizkustinošu šarmu.  

MaldÄ«ga pārliecÄ«ba par savu visvarenÄ«bu un neaizskaramÄ«bu liek ignorÄ“t laika ritÄ“juma nestās pārmaiņas – un, protams, arÄ« bÄ«stamās sekas, ko pārmaiņas spÄ“j radÄ«t ignorÄ“tājam. Nepiedodami traÄ£iski, ja shÄ“mās iesaista Ä£imeni un draugus. BagātÄ«gs "keisu" avots cilvÄ“ku uzvedÄ«bas pÄ“tniekiem. VarbÅ«t pat psihiatriem?

Kā daudzi provinciāli lielmaņi Fokerots ir laika gaitā pats kalis savu nelaimi, radot veselu lÄ“rumu ienaidnieku. ApčakarÄ“tus mežu pārdevÄ“jus, "apshÄ“motus" konkurentus, koku kupča ienesÄ«gās baltrocÄ«bas nokaitinātus profesionāļus (tik zÄ«mÄ«gie pārmetumi savas tehnikas neesamÄ«bā!). Citus vienkārši tracina Fokerota visatļautÄ«ba, jo pašu biznesa dienišÄ·ai maizei ir krietni cietāka garoza.

Nelielās pilsÄ“tās (piedod, KuldÄ«ga!) un sabiedrÄ«bās visiem ir zināms viss par visiem. TāpÄ“c vietÄ“jo kundziņu pārliecÄ«ba, ka "mÄ“s te visu kontrolÄ“jam un RÄ«ga ir tālu", mÄ“dz izvÄ“rsties pašapmānā. Kā paliks nepamanÄ«ta bankas filiāles pretimnākšana "lielā klienta" vÄ“lmei pÄ“c bieziem skaidras naudas žūkšÅ†iem? Citi to noteikti piefiksÄ“s – Ä«paši, ja pašiem bankā strikti atteiktas krietni pieticÄ«gākas vÄ“lmes vai varbÅ«t nācies skaidroties ar VID par dažu simtu eiro hipotÄ“tisku "atmazgāšanu".

Tādus ļaudis sanikno gan demonstratÄ«vi izradÄ«tās privilÄ“Ä£ijas, gan uzraugošo iestāžu (to vietÄ“jo pārstāvju) nespÄ“ja/negriba tās izbeigt, tramdot un sodot vien viņus – "sÄ«kos gariņus".

Vairākiem dižuzņēmÄ“jiem vai citiem "sabiedrÄ«bas krÄ“juma pārstāvjiem", tagad skandalozu izmeklÄ“šanu vai tiesu procesu objektiem, reiz bija "jÅ«ra lÄ«dz ceļiem". Taču viņos vibrÄ“ja ilÅ«zija par savu milzÄ«go politisko ietekmi un draugu tÄ«klojumu. Domāju, pats Fokerots sen ir pamanÄ«jis, ka viņam nav pamata sevi uzskatÄ«t par kādai partijai varen svarÄ«gu. Izbeidzas arÄ« – agrāk diezgan reālistiskā – provinces Ä·eizariņu pārliecÄ«ba, ka RÄ«gas vara ir aizņemta pati ar sevi un piever acis uz viņu draiskulÄ«bām. Taču lepnÄ«ba pārvar prātu un pašsaglabāšanās instinktu.

Protams, nervozāks lasītājs aizrādīs: ja Fokerots ir tāds patvaļnieks, kādu es viņu te zīmēju, tad kāpēc nav "kompetento iestāžu" reakcijas?

Pieļauju, ka to skatÄ«jumā šis "ābols" nav pietiekami nobriedis, lai to "noplÅ«ktu". PiemÄ“ram, dižmaņa aizkaitināto un apskādÄ“to cilvÄ“ku sašutums vÄ“l nesasniedz kaut kādu valsts varai bÅ«tisku atzÄ«mi.

Ciniskāk izsakoties – šobrÄ«d vÄ“l nav politiskās vajadzÄ«bas. Re, nodokļu reforma pārceļas uz nākamgadu, "banku kapitālremonts" tiek sludināts par veiksmÄ«gi Ä«stenotu. Taču Fokerots sevi ir padarÄ«jis par ideālu grÄ“kāzi, un politiÄ·i ar ierÄ“dņiem, pieļauju, viņu taupa "neapjaustai vaj'dzÄ«bai".

Izlasot portālā publicēto Antona Vaikuļa rakstu, jebkuram neizbēgami rodas vairāki jautājumi. Vērsos ar tiem pie SEB un dažām valsts iestādēm.

Protams, zinot komercbanku un valsts pārvaldes vadlÄ«nijas attiecÄ«bās ar medijiem, bÅ«tu naivi cerÄ“t, ka šajās atbildÄ“s kaut ar pušplÄ“stu vārdu minÄ“ts Fokerots. Vai apsolÄ«ts nopietni pievÄ“rsties manam "signālam". PiemÄ“ram, Finanšu izmeklÄ“šanas dienests izvÄ“rstā atbildÄ“ paskaidroja vien to, kāpÄ“c tas man atbildi nesniegs.

SEB, FKTK, FM un VID apliecināja, ka konsekventi turpina skaidrā naudā veiktu darÄ«jumu un tās aprites ierobežošanas politiku un, protams, devÄ«gi norādÄ«ja uz pašu paveikto. Ministru kabineta noteikumi Nr. 407 (27.08.2019) par sliekšÅ†a deklarācijas iesniegšanas kārtÄ«bu un saturu nosaka: kredÄ«tiestādei ir pienākums ziņot Finanšu izlÅ«košanas dienestam par katru klienta skaidras naudas darÄ«jumu, kura ekvivalents ir 7000 EUR vai vairāk.

FKTK: "ArÄ« pirms šo noteikumu spÄ“kā stāšanās bija noteikts skaidras naudas darÄ«juma slieksnis, kuram atbilstošie darÄ«jumi tika uzskatÄ«ti par neparastiem darÄ«jumiem un kredÄ«tiestādÄ“m bija pienākums par tiem ziņot Finanšu izlÅ«košanas dienestam. KredÄ«tiestādei ir pienākums ziņot par šÄda apmÄ“ra skaidras naudas darÄ«jumiem neatkarÄ«gi no klienta lieluma.

Å…emot vÄ“rā skaidras naudas darÄ«jumiem piemÄ«tošos paaugstinātos NILLTPF riskus, FKTK šÄdiem darÄ«jumiem vienmÄ“r ir pievÄ“rsusi Ä«pašu uzmanÄ«bu un vÄ“rtÄ“jusi, vai kredÄ«tiestādÄ“m ir saprotama šÄdu darÄ«jumu ekonomiskā bÅ«tÄ«ba un tiesiskais mÄ“rÄ·is..."

FM man atgādina: "Lai mazinātu iespÄ“ju veikt krāpnieciskās darbÄ«bas, kā arÄ« nepieļautu iespÄ“ju legalizÄ“t nelikumÄ«gi iegÅ«tus lÄ«dzekļus, no 2017.gada 1.janvāra stājas spÄ“kā ierobežojums tieši fizisko personu darÄ«jumiem skaidrā naudā, ja darÄ«juma summa pārsniedz 7200 eiro (neatkarÄ«gi no tā, vai darÄ«jums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās). MinÄ“tai ierobežojums ir noteikts likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30.panta astotā daļā.

(..) Vieni no pÄ“dÄ“jiem ieviestiem bÅ«tiskiem pasākumiem attiecÄ«bā uz skaidras naudas darÄ«jumu ierobežošanu ir 2019.gada 1.maijā spÄ“kā stājušies likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozÄ«jumi, ar kuriem ir noteikts aizliegums veikt skaidrā naudā nekustamo Ä«pašumu atsavināšanas darÄ«jumus, proti, nekustamos Ä«pašumus par skaidro naudu vairs nevar gan pirkt, gan pārdot, kas ir noteikts likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30.panta (16) daļā. MinÄ“tais aizliegums ir attiecināms uz visiem nodokļu maksātājiem, tajā skaitā fiziskām personām, kuras neveic saimniecisko darbÄ«bu."

Finanšu ministrijas pārliecÄ«bai, ka Latvijā noteiktie skaidras naudas aprites ierobežojumi ir vieni no stingrākiem Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstu starpā, cilvÄ“ki no biznesa vides var noteikti oponÄ“t ar faktiem un aizrādÄ«jumiem par efektÄ«vas kontroles trÅ«kumu.

Kurš uzraugs šodien tiešÄm "krāmÄ“jas ar tādiem sÄ«kumiem" – pārbauda, lai netiktu Ä«stenoti skaidras naudas darÄ«jumi par vairāk nekā 7200 eiro? Vai pat par "aizdomÄ«gajiem" desmit tÅ«kstošiem?

Daudziem maziem uzņēmÄ“jiem, kuri zina "Fokerota keisu", tas ir lakmusa papÄ«rs, kas uzrāda valsts iestāžu un banku deklarāciju reālo vÄ“rtÄ«bu. CilvÄ“kus kaitina, ka iestādes sevi neapgrÅ«tina ar darbu, ko tām uzlicis likums un valdÄ«bas noteikumi. Viņi nevÄ“las, ka – tāpat kā pÄ“rn vai aizpÄ“rn – pašu necilais bizness tiktu čakarÄ“ts par niekiem, lai bÅ«tu ko rakstÄ«t ziņojumos "Moneyval", kamÄ“r "lielie klienti" pie kases lodziņa turpinās krāmÄ“t koferos banknotes.  

Verbālajai apņēmībai vismaz kaut kādu konkrētību varēju atrast SEB Komunikācijas pārvaldes vēstulē, kurā galvenokārt aprakstīts, cik atbildīgi banka veic pienākumu ziņot par aizdomīgiem darījumiem:

"ŠobrÄ«d veicam arÄ« pārmaiņas SEB bankas filiāļu darbÄ«bā, lai mazinātu skaidras naudas darÄ«jumus filiālÄ“s, jo pÄ“dÄ“jo gadu laikā skaidras naudas darÄ«jumu apjoms filiālÄ“s kopumā ir bÅ«tiski mazinājies. IzvÄ“rtÄ“jam arÄ« klientu ar lielāko skaidras naudas darÄ«jumu Ä«patsvaru atbilstÄ«bu klientu biznesa vajadzÄ«bām. FiksÄ“jot neatbilstÄ«bu un klientu nespÄ“ju pamatot, pārtraucam sadarbÄ«bu. Pie noteiktām summām lÅ«dzam klientiem pamatojumu skaidras naudas izcelsmei vai izmantošanas mÄ“rÄ·im."

Man gribas šeit pavisam patvaļīgi izlasÄ«t vismaz to, ka, raugoties no RÄ«gas (pareizāk sakot, Ķekavas pagasta Valdlaučiem), bankai Fokerots nešÄ·iet tik "liels" klients. Un to, ka šÄds viedoklis, diskrÄ“ti paplucinot ausis filiālÄ“, tiks novadÄ«ts arÄ« lÄ«dz KuldÄ«gai.