Iesaki rakstu:

Tematiskās kopas pirmajā esejā bija runa par latviešu morāles noslÄ«dÄ“jumu pÄ“cpadomju gados. Tika atzÄ«ta iespÄ“ja par morāles noslÄ«dÄ“jumu runāt vienÄ«gi skaitļu valodā. Vispirms pÄ“tnieciski ir jāapkopo latviešu noziegumu statistika dažādos vÄ“sturiskajos posmos. PÄ“tnieciskais rezultāts var atklāt vai neatklāt morāles noslÄ«dÄ“jumu pÄ“cpadomju gados. LÄ«dz šim tāds pÄ“tÄ«jums nav veikts. TāpÄ“c nevaram objektÄ«vi spriest par latviešu morāles noslÄ«dÄ“jumu pÄ“cpadomju gados.

Tomēr relatīvi objektīva saruna par morāles noslīdējumu var notikt ne tikai skaitļu valodā. Morāles noslīdējumu var izskaidrot kulturoloģiskajā valodā, ņemot vērā kultūras virzības specifiku pēcpadomju gados.

Latviešu kultÅ«ra pÄ“cpadomju gados piedzÄ«voja milzÄ«gas izmaiņas gan sociāli politiskajā un ekonomiskajā jomā, gan garÄ«gās kultÅ«ras jomā. Kardināli mainÄ«jās cilvÄ“ku uzskati, morāli tikumiskās vÄ“rtÄ«bas, garÄ«gā un materiālā orientācija. PÄ“cpadomju gados latviešu dzÄ«ve izmainÄ«jās par 180 grādiem, kas vienmÄ“r notiek jaunas sociāli ekonomiskās formācijas apstākļos. Latvieši krasi pārgāja no sociālisma formācijas uz kapitālisma formāciju.

AizvadÄ«tā gadsimta 90.gadu sākumā kapitālisma dzÄ«ves kārtÄ«ba latviešu lielākajai daļai nebija pazÄ«stama. Latviešu lielākā daļa nekad nebija dzÄ«vojusi kapitālistiskajā iekārtā. No latviešiem kapitālismu pazina, protams, trimdas latvieši, kā arÄ« vecākās paaudzes latvieši, kuru bÄ“rnÄ«ba un jaunÄ«ba pagāja pirmskara Latvijas Republikā. Tā skaitÄ«jās kapitālistiskā valsts. TādÄ“jādi tautas vairākums vaigu vaigā ar kapitālisma dzÄ«ves kārtÄ«bu (garÄ«gumu, vÄ“rtÄ«bām, izaicinājumiem, iespÄ“jām, priekšrocÄ«bām, trÅ«kumiem, perspektÄ«vām, darba organizāciju, Ä«pašumu formām) tikās pirmo reizi. Kapitālisms bija pazÄ«stams tikai no padomju mācÄ«bu grāmatām, speciālās literatÅ«ras un ideoloÄ£iskā satura.

Principā pāreja no sociālisma uz kapitālismu bija regresÄ«va pāreja. No cilvÄ“ces humānistiski antropoloÄ£iskās eksistences viedokļa sociālisms ir cilvÄ“ciski progresÄ«vāka iekārta nekā kapitālisms. Sociālisms ir humānāks cilvÄ“ces esamÄ«bas formāts nekā kapitālisms. Diemžēl sociālisms tā ideālajā formātā ir grÅ«tāk sasniedzams mÄ“rÄ·is nekā kapitālisms. Sociālisms nav iespÄ“jams bez ļoti augstas cilvÄ“ciskās kvalitātes. Turklāt masveidÄ«gi (100%) reāli sastopamas ļoti augstas cilvÄ“ciskās kvalitātes. Tādu kvalitāti neizdevās sasniegt ne sociālistiskajos eksperimentos pirms XX gadsimta, ne pirmajās sociālistiskajās valstÄ«s XX gadsimtā. TāpÄ“c sociālisma sistÄ“ma sabruka, un Austrumeiropas bijušÄs sociālisma zemes atgriezās senākajā dzÄ«ves kārtÄ«bā. Tas praktiski notika regresÄ«vā pārejā no sociālisma uz kapitālismu.

RegresÄ«va pāreja pati par sevi nevar bÅ«t laba pāreja. RegresÄ«va pāreja no cilvÄ“kiem automātiski pieprasa atgriešanos zemākā, sliktākā, nepilnÄ«gākā, amorālākā, bezdvÄ“seliskākā, nevÄ“rtÄ«gākā stāvoklÄ«. RegresÄ«va pāreja nevar notikt bez regresa visās dzÄ«ves jomās.

Tajā skaitā bez morālā regresa – morālā noslÄ«dÄ“juma. Faktiski morālais noslÄ«dÄ“jums ir neizbÄ“gams regresÄ«vās pārejas atribÅ«ts. TāpÄ“c var droši atzÄ«t latviešu morālo noslÄ«dÄ“jumu pÄ“cpadomju gados, salÄ«dzinot ar padomju laiku. Morālais noslÄ«dÄ“jums bija ieprogrammÄ“ts izvÄ“lÄ“tajā dzÄ«ves trajektorijā. No 90.gadiem morālais noslÄ«dÄ“jums bija neizbÄ“gama nelaime.

Tas attiecās ne tikai uz latviešiem, bet uz visām bijušÄs sociālisma sistÄ“mas tautām. Katra tauta tikās ar morālo noslÄ«dÄ“jumu. Taču katrai tautai bija savs morālā noslÄ«dÄ“juma apjoms. Tas bija atkarÄ«gs no attiecÄ«gās tautas morāli tikumiskās gradācijas, kas bija nostiprinājusies tautas etniskajā un kulturoloÄ£iskajā evolÅ«cijā. Katrai tautai bija sava morāli tikumiskā gradācija. Latviešiem sava, krieviem, igauņiem, lietuviešiem un citiem sava.

TāpÄ“c dažādos starptautiskajos pÄ“tÄ«jumos ir lielākas vai mazākas atšÄ·irÄ«bas starp tautām. Tā, piemÄ“ram, 2016.gada jÅ«nijā medijos bija lasāma šÄda informācija: „Latvijā ir viens no augstākajiem sabiedrÄ«bas neiecietÄ«bas lÄ«meņiem Eiropā, liecina pÄ“tÄ«juma «Dati par pilsonisko sabiedrÄ«bu» rezultāti, kas šodien prezentÄ“ti Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbÄ«bas memoranda Ä«stenošanas padomes sÄ“dÄ“. Latvijā neiecietÄ«bas indeksa rādÄ«tājs ir 68 punkti, kas ir augstākais rādÄ«tājs Eiropā pagājušajā gadā. TikmÄ“r zemākais neiecietÄ«bas lÄ«menis ir Zviedrijā, kur indeksa rādÄ«tājs bijis 4 punkti. Starp pÄ“tÄ«jumā iekļautajām valstÄ«m Latvijai priekšÄ ir arÄ« Igaunija ar 41 punktu. ArÄ« Krievijā neiecietÄ«bas indekss ir bijis zemāks – ap 50 punktiem.”

Cilvēka dzīve nav iedomājama bez grēku kārdinājumiem jeb, savādāk sakot, grēku provokācijām. Grēkus provocē ārējie apstākļi. Vispirms grēka provokācija pārņem cilvēka apziņu, izraisot grēcīgas domas. Pēc tam grēcīgās domas saplūst ar jūtām. Grēks vēl nav izdarīts, taču jau tiek sajustas grēka izraisītās emocijas, dvēseles saviļņojums, pārdzīvojuma tonuss. Savukārt domu un jūtu saliedētība nekavējoties pārņem savā varā cilvēka gribu, un vairs nekas nevar apturēt izdarīt grēku. Ja cilvēks zaudē divkaujā ar savu gribu, tad grēku neviens nevar aizkavēt, novērst, apturēt.

„Perestroikas” iezvanÄ«tā pāreja no sociālisma uz kapitālismu bija unikāla grÄ“ku provokācija. Ar tādu vienreizÄ“ju grÄ“ku provokāciju cilvÄ“ce tikās pirmo reizi. Nekad agrāk tik grandiozā mÄ“rogā (1990.gada beigās PSRS dzÄ«voja 293 miljoni cilvÄ“ku) ļaudis apzināti un speciāli nemudināja izdarÄ«t visdažādākā tipa noziegumus, sākot ar „prihvatizācijas” noziegumiem un beidzot ar miroņu apzagšanu apbedÄ«šanas birojos.

„Perestroikas” ideologiem padomju cilvÄ“kos izdevās uzkurināt vienu no vislielākajiem t.s. nāves grÄ“kiem – mantkārÄ«bas grÄ“ku, kad manta un nauda kļūst galvenā dzÄ«ves vÄ“rtÄ«ba. Šo grÄ“ku nosoda pasaules visas reliÄ£ijas. Taču „perestroikas” ideologu panākumi ir tik vareni, ka mantkārÄ«bas grÄ“kā aktÄ«vi iesaistÄ«jās pat reliÄ£iskās organizācijas. Turklāt baznÄ«ctÄ“vu alkātÄ«gā mantas dalÄ«šana turpinās joprojām tāpat kā alkātÄ«gā mantas dalÄ«šana turpinās joprojām visos pārÄ“jos sabiedrÄ«bas slāņos. 2016.gada jÅ«nijā medijos atkal parādÄ«jās informācija par luterāņu grÄ“cÄ«gumu: „Liepājas Krusta evaņģēliski luteriskā draudze pārmet Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznÄ«cai (LELB) dokumentu viltošanu, cÄ«noties par Ä«pašumiem”.

RegresÄ«vajā pārejā no sociālisma uz kapitālismu latviešu tauta tiekas ar diviem pārbaudÄ«jumiem. Tajos visdziļākajā bÅ«tÄ«bā un vislietišÄ·Äkajā uzskatāmÄ«bā atklājās tautas morālā stabilitāte un garÄ«gā izturÄ«ba. Abi pārbaudÄ«jumi atspoguļo latviešu tautas reālo prasmi sev nodrošināt cilvÄ“kiem cienÄ«gu dzÄ«vi.

Pirmais pārbaudÄ«jums ir mantkārÄ«bas grÄ“ka provokācija. Otrais pārbaudÄ«jums ir valstiskā suverenitāte – iespÄ“ja dzÄ«vot suverÄ“nā valstÄ«. Abos pārbaudÄ«jumos latviešu tauta ir pilnā mÄ“rā izgāzusies.

Tikšanās ar mantkārÄ«bas kārdinājumu noslÄ“dzās ar noziegumu brÄ«vÄ«bas ieviešanu, Lielo Bandu, Astoņķāji, masveida zagšanu un blÄ“dÄ«bām. Savukārt valstiskā suverenitāte, izrādās, latviešiem nav svÄ“ta vÄ“rtÄ«ba. Jau 90.gadu sākumā latviešu sabiedriskajā domā pulsÄ“ja jaukais sapnis iestāties Eiropas konfederācijā. ArÄ« šodien sprÄ“gā idiotu idiotiski apgalvojumi par to, ka „Latvija ir dabiska Eiropas civilizācijas un kultÅ«ras sastāvdaļa jau gadsimtiem ilgi. Latvija ir neatņemams un bÅ«tisks pamatakmens lielajā Eiropas mājā, varÄ“tu pat teikt – Eiropas idejā”. Saprotams, idiots var nezināt toponÄ«ma „Latvija” ļoti neilgo vÄ“sturi. Viņš var nezināt, ka daudzi rietumeiropieši joprojām neko nav dzirdÄ“juši par Latviju un tradicionāli Latviju jauc ar Lietuvu. Idiots tāpat var nesaprast, ka briti savā referendumā vÄ“lÄ“jās atkratÄ«ties no nepieciešamÄ«bas finansiāli uzturÄ“t „bÅ«tisko pamatakmeni”. Idiots var neapzināties, ka ir pamatÄ«gi sasmÄ«dinājis pasauli ar „Eiropas idejas” idiotisko traktÄ“jumu.

PÄ“cpadomju gados ir bijis drausmÄ«gs morālais noslÄ«dÄ“jums, novedot valstisko dzÄ«vi lÄ«dz kraham. Pašlaik morālais noslÄ«dÄ“jums ir nonācis lÄ«dz viszemākajam iespÄ“jamajam lÄ«menim. Zemāk noslÄ«dÄ“t vairs nav iespÄ“jams. Morālā deÄ£enerācija aptver sociālās institÅ«cijas, kuru funkcija ir nepieļaut un enerÄ£iski vÄ“rsties pret morālo noslÄ«dÄ“jumu. SabiedrÄ«bā vairs nav neviens spÄ“ks, kas spÄ“tu vÄ“rsties pret morālo noslÄ«dÄ“jumu.

Katastrofālo stāvokli raksturo, piemÄ“ram, šÄda drÅ«ma ziņa: „Sestdaļa ekonomisko noziegumu apkarotāju deklarÄ“ lielus skaidras naudas uzkrājumus. Katram sestajam ekonomisko noziegumu izmeklÄ“šanā iesaistÄ«tajam policistam gada laikā vai ilgākā laika posmā izdevies uzkrāt skaidru naudu, kas lÄ“šama vairāk nekā 5000 eiro apmÄ“rā, pÄ“c 159 policistu amatpersonu deklarāciju izpÄ“tes ceturtdien vÄ“sta žurnāls "Ir". Žurnāls pārbaudÄ«jis teju 1600 visu Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) un RÄ«gas reÄ£ionālās pārvaldes 3. biroja policistu amatpersonu deklarācijas. "Ir" izpÄ“tÄ«jis, ka daļa policistu iepirkuši nekustamos Ä«pašumus, uzkrājuši tÅ«kstošos eiro mÄ“rāmas summas skaidrā naudā, kā arÄ« prāvas naudas summas aizdevuši citiem. PiemÄ“ram, 3. biroja galvenais inspektors Igors IvašÄenko mantojis nepilnus 100 tÅ«kstošus eiro no mātes, kurai saskaņā ar žurnāla vÄ“stÄ«to nav redzamu ienākumu un kura mitusi vienkāršÄ dzÄ«voklÄ« Latgales priekšpilsÄ“tas daudzdzÄ«vokļu namā. Gadu vÄ“lāk inspektors saņēmis vÄ“l vienu prāvu mantojumu. "Ir" vÄ“sta, ka ekonomisko noziegumu apkarotāju skaitā ir seši likumsargi, kuri aizvadÄ«tajos gados deklarÄ“juši aizdevumus vairāk nekā 10 000 eiro apmÄ“rā. Savukārt 24 no 159 izmeklÄ“tājiem Ä«sāku vai ilgāku laiku deklarÄ“juši skaidras naudas uzkrājumus, kas pārsniedz 5000 eiro. Lielāko summu, kas uzkrāta skaidrā naudā, "Ir" atklājis jaunākā inspektora Daiņa Vitkas 2002. gadā deklarācijā 35 612 eiro. Policijā gan togad viņš nopelnÄ«jis vien 3424 eiro. ENAP vadÄ«tājs PÄ“teris Bauska žurnālam skaidrojis, ka kolÄ“Ä£i par "Ir" uzdotajiem jautājumiem snieguši paskaidrojumus, kas vadÄ«tājam šÄ·ituši "skaidri un saprotami". Policisti gan nevÄ“loties publiski taisnoties, jo visi lÄ«dzekļi esot likumÄ«gi, vÄ“sta izdevums. Tāpat Bauska uzsvÄ“ris, ka deklarācijas ir tikai "viens no puzles gabaliņiem", kā vÄ“rtÄ“t izmeklÄ“tāja darbu. Savukārt Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis izdevumam norādÄ«jis, ka nevar likumsargiem aizliegt uzkrāt skaidru naudu, taču katras struktÅ«rvienÄ«bas vadÄ«tājam ir jāuzrauga savi darbinieki. Taujāts par to, vai 100 tÅ«kstošus eiro liels mantojums policistiem ir normāla prakse, Ķuzis žurnālam norādÄ«jis, ka katram situācija ir atšÄ·irÄ«ga un nevar teikt, ''ka tas ir kaut kas slikts, nezinot, kā tas ir noticis”.”

Savukārt par tāda grÄ“ka kā korupcija apjomu liecina šÄdas summas: „Å…emot vÄ“rā trÄ«s dažādus korupcijas uztveres indeksus, pÄ“tnieki secinājuši, ka korupcijas dēļ Latvija katru gadu zaudÄ“ no 13,16% lÄ«dz 19,24% iekšzemes kopprodukta, kas ir no 3,4 miljardiem eiro lÄ«dz 5,08 miljardiem eiro.”

Visjaunākais piemÄ“rs morālajā noslÄ«dÄ“jumā ir dÄ«vainÄ«bas Valsts ieņēmumu dienesta Ä£enerāldirektora amata kandidātes, lÄ«dzšinÄ“jās Valsts vides dienesta vadÄ«tājas Ingas Koļegovas amatpersonas deklarācijā. Pats par sevi saprotams, ka runa ir par Astoņkāja stingri kontrolÄ“tu amatu un tik lielā mÄ“rā grÄ“kos iestiguša cilvÄ“ka izvÄ“li, kuru Astoņkājis pÄ“c sirds patikas var raustÄ«t uz visām debess pusÄ“m. Tādu cilvÄ“ku nebija grÅ«ti atrast. Inga Koļegova acÄ«mredzot apmierina Astoņkāji.

Pie mums morālais noslÄ«dÄ“jums nav individuālā trauma, bet gan tautas kolektÄ«vā trauma. Trauma ir tik aptveroša, ka gandrÄ«z nav neviens, kas gribÄ“tu nobirdināt lÄ«dzjÅ«tÄ«bas asaras par morālo noslÄ«dÄ“jumu. Totāls ir morālais noslÄ«dÄ“jums. Totāla ir sabiedrÄ«bas vienaldzÄ«ba pret morālo noslÄ«dÄ“jumu.

Nākas salÄ«dzinoši atcerÄ“ties islandiešus. Islande latviešiem ir svarÄ«ga valsts. Islande jau divas reizes pirmā pasaulÄ“ atzina LR neatkarÄ«bu. Islandieši ciena citu tautu patriotismu. Tas nav iespÄ“jams bez dziļas cieņas pret savu zemi un bez savas valsts patriotisma. Islandieši ir milzÄ«gi savas valsts patrioti. Savas valsts morālās labklājÄ«bas vārdā 2016.gada aprÄ«lÄ« islandieši burtiski vairāku stundu laikā padzina ofšoru skandālā iejaukto premjerministru. Islandieši visi kā viens izgāja uz ielas protesta demonstrācijā. TurpretÄ« latvieši par Astoņkāji tikai gudri blādās internetā un Ä·Ä“Ä·Ä«. Latviešiem Astoņkājis netraucÄ“ dzÄ«vot, jo viņu lielākā daļa paši ir Astoņkāja organiska sastāvdaļa. Latviešus var slavÄ“t kā „perestroikas” mantkārÄ«bas grÄ“ka provokācijas etalonu.