Iesaki rakstu:

Latvijas satiksmes drošÄ«bas telpā ir uzsprāgusi verbālā bumba, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks paziņoja, ka no stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegÅ«ts mazāks finansÄ“jums, nekā sākotnÄ“ji plānots, lÄ«dz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbÄ«ba un jaunu fotoradaru iegāde esot zem jautājuma zÄ«mes.

IespÄ“jams, ka augstā amatpersona gribÄ“ja kā labāk, pievÄ“rst uzmanÄ«bu lÄ«dzekļu trÅ«kumam, tomÄ“r sanāca kā vienmÄ“r. VarÄ“tu pat teikt, ka sacÄ«tais izraisÄ«ja bažas, kāda tad Ä«sti ir izpratne par satiksmes drošÄ«bu un tās nozÄ«mi mÅ«su valstÄ« atsevišÄ·u institÅ«ciju varas gaiteņos?

Valsts sekretāra neveiklais paziņojums atkal aktualizÄ“ja jau it kā piemirsto jautājumu, kas valstij ir fotoradari - naudas pelnÄ«šanas vai satiksmes drošÄ«bas stiprināšanas instruments? TaisnÄ«ba, ka valsts budžetā katru gadu tiek plānota sadaļa, kurā ir ieņēmumi no soda naudām par ceļu satiksmes pārkāpumiem, to vidÅ« no fotoradariem. TomÄ“r valstisks mÄ“rÄ·is ir nevis visiem spÄ“kiem šo sadaļu piepildÄ«t, bet panākt, ka šÄdu soda vairs nav, vismaz no fotoradariem. Tad programmas mÄ“rÄ·is bÅ«s sasniegts, ja autovadÄ«tāji nebÅ«s pārkāpuši ātruma ierobežojumus.

Pret naudas pelnÄ«šanas sacensÄ«bām Latvijas Automoto biedrÄ«ba (LAMB) skaļi iestājās jau pirms aptuveni desmit gadiem, kad uz ceļiem saimniekoja odiozais uzņēmums Vitronic Baltija un slÄ“pa aiz krÅ«miem un kokiem savus pārvietojamos ātruma mÄ“rÄ«tājus, lai tikai no autovadÄ«tājiem iekasÄ“tu pÄ“c iespÄ“jas vairāk naudas. Tas nekas, ka vieta nebija satiksmei bÄ«stama. Tie laiki jeb fotoradaru seriāla pirmā sezona ir jau sen beigusies, un tās dotās mācÄ«bas, kā atklājas, gandrÄ«z pilnÄ«bā aizmirstas.

Otrā sezona sākās lÄ“ni, stacionārie fotoradari uz Latvijas ceļiem parādÄ«jās pakāpeniski, un šobrÄ«d satiksmei bÄ«stamās vietās visā Latvijā ir izvietotas 100 iekārtas. VÄ“l 50 radarus un 50 mulāžas plānots uzstādÄ«t nākamajā gadā. Valsts policijas rÄ«cÄ«bā ir arÄ« 12 pārvietojamie fotoradari, video radari, kas uzstādÄ«ti policijas patruļmašÄ«nās un portatÄ«vie radari. Tātad kopumā visai solÄ«ds aprÄ«kojums.

LAMB neuzskata, ka pie katra laternas staba ir jāpiestiprina kāds ātruma mÄ“rÄ«tājs. MÄ“s esam par drošu satiksmi, un, ja lÄ«dzšinÄ“jā programma, vismaz fotoradaru tuvumā glābj dzÄ«vÄ«bas, tā ir jāturpina, savukārt, ja varas gaiteņos tā tiek vÄ“rtÄ“ta tikai kā labs naudas pelnÄ«šanas veids, pazÅ«d programmas jÄ“ga. PazÅ«d izpratne, kas ir panākums, bet kas zaudÄ“jums šajā satiksmes drošÄ«bas programmā, un ko galu galā vÄ“lamies sasniegt.

Kā norāda Valsts policijas Satiksmes drošÄ«bas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis, 2014. gadā, kad nebija fotoradaru, uz valsts ceļiem gāja bojā 213 cilvÄ“ki. PÄ“rn, neskatoties uz diezgan nelabvÄ“lÄ«gajiem rādÄ«tājiem, dzÄ«vÄ«bu zaudÄ“ja 148 cilvÄ“ki. Tātad izglābtas 65 dzÄ«vÄ«bas. Fotoradaru tuvumā ātruma dēļ neiet bojā satiksmes dalÄ«bnieki, kas ir nozÄ«mÄ«gs ieguvums. VÄ“l tikai bÅ«tu jāpanāk bojāgājušo skaita samazinājums arÄ« citur.

TaisnÄ«bas dēļ jāuzsver, ka ne jau fotoradari vien ir brÄ«numzāles satiksmes drošÄ«bas uzlabošanai Latvijā. Īpaši svarÄ«ga ir arÄ« droša infrastruktÅ«ra, kas mÅ«su zemÄ“ ir nepietiekami attÄ«stÄ«ta salÄ«dzinot ar kaimiņvalstÄ«m. Tajā pat laikā nav pieņemams, ka šobrÄ«d fororadaru programmai pietrÅ«kst lÄ«dzekļu. Tie ir jāparedz neatkarÄ«gi no tā, cik traki vai godÄ«gi ir braukuši autovadÄ«tāji.

Bieži pieminam Zviedriju kā piemÄ“ru un paraugu ne tikai satiksmes drošÄ«bā, bet arÄ« citos valsts un sabiedrÄ«bas attÄ«stÄ«bas nosacÄ«jumos. Šajā attÄ«stÄ«tajā Skandināvijas valstÄ« ir vairāk nekā 1100 stacionāro radaru, bet vienlaikus strādā tikai 5% no tiem, jo Ä«pašs algoritms ar datorprogrammas palÄ«dzÄ«bu nosaka, kuri radari darbojas kurā brÄ«di, bet autovadÄ«tāji to nezina.

Tātad nav svarÄ«gi, lai noteikti iekasÄ“tu naudu, bet gan, lai brÄ«dinātu autovadÄ«tāju un atgādinātu par atbilstoša ātruma ievÄ“rošanas nozÄ«mi. Šo pieredzi Latvijā varÄ“tu pārņemt, un tas liecinātu, ka tieši rÅ«pes par satiksmes drošÄ«bu, nevis budžeta pildÄ«šana, ir prioritāte mÅ«su valstÄ«.

Autoklubam LAMB kā sabiedriskai organizācijai ir vairāk nekā 25 gadu pieredze satiksmes drošÄ«bas procesu analÄ«zÄ“. DalÄ«ba Starptautiskajā automobiļu federācijā (FIA), kurā ir miljoniem biedru 145 pasaules valstÄ«s, sniedz zināšanas par satiksmes drošÄ«bas aktualitātÄ“m piecos kontinentos, tādÄ“jādi paverot iespÄ“ju salÄ«dzinājumiem un labākās prakses meklÄ“jumiem Latvijas satiksmes drošÄ«bai.

* Autokluba LAMB prezidents