GurÄ·i
Leonards Inkins · 26.06.2019. · Komentāri (0)Šis raksts ir domÄts tiem, kas saprot lasÄ«to un izdara pareizus secinÄjumus. Tie, kam viss ir skaidrs, zinÄms, un arÄ« tiem, kas ir patiesÄ«ba pÄ“dÄ“jÄ instancÄ“, iesaku tÄlÄk nelasÄ«t. Raksts domÄts domÄjošiem, meklÄ“jošiem un galvenais – darošiem.
RakstÄ izmantošu lÄ«dzÄ«bas, jo tÄs jau tÅ«kstošiem gadu ir labÄkais skaidrošanas un ilustrÄ“šanas paņēmiens. NecentÄ«šos izgudrot velosipÄ“du, atsaukšos uz reÄlu Gruzijas piemÄ“ru. JÄņem vÄ“rÄ dažas Ä£eogrÄfiskas, mentÄlas un pat Ä£enÄ“tiskas nianses, bet bÅ«tÄ«bu tas nemaina.
Muca
IztÄ“losimies valsts uzbÅ«vi kÄ mucu, kurÄ sÄla vai marinÄ“ gurÄ·us. Plastmasas vai ozola koka muca, kurÄ ieliets šÄ·idrums un tam piejauktas garšvielas un konservanti. Nemainot mucu un sÄļo šÄ·idrumu tajÄ, bet izmetot pa kÄdam pÄrsÄlÄ«tam vai pÄrskÄbušam gurÄ·im, to vietÄ ieberot citus, svaigie gurÄ·i ar laiku piesÅ«ksies ar to pašu viru, kurÄ mirka iepriekšÄ“jie.
Ja gribam citas kvalitÄtes gurÄ·us, tad ir nepieciešams mainÄ«t gan mucu, gan marinÄdi un arÄ« gurÄ·us vest no cita dÄrza. Ja šo darbu veikt pa daļÄm vai pÄrÄk ilgÄ laikÄ, tad vai nu muca pÄrkaltÄ«s, vai marinÄde nebÅ«s vajadzÄ«gÄs koncentrÄcijas, vai arÄ« gurÄ·i, kamÄ“r tie nokļūs mucÄ, savÄ«tÄ«s.
Kad?
Kad ir iespÄ“jams mainÄ«t mucu, marinÄdi un gurÄ·us raut citÄ dobÄ“? Vai domÄjat, ka tad, kad vÄ“lamies tÄ rÄ«koties? NÄ“, tikai tad, kad esošÄ muca ir caura, šÄ·idrums zaudÄ“jis konservÄ“šanas spÄ“jas un gurÄ·u dobe ir bez ražas vai tÄs raža ir bÅ«tiski samazinÄjusies.
Ar to es gribu teikt, ka nepietiks ja kÄdi cilvÄ“ki nodibinÄs partiju, kuras programmÄ bÅ«s rakstÄ«ts – mainÄ«t mucu, mainÄ«t marinÄdi un turpmÄk gurÄ·us raut citÄ vagÄ un pat laukÄ. ŠÄ« iecere paliks tikai labo nodomu sarakstÄ.
Pat, ja bÅ«s daudz naudas, to neizdosies Ä«stenot, jo iepriekšÄ“jÄ muca gana labi darbosies. Bet, ja tÄ labi darbosies, tad nepieļaus šÄdus nolÅ«kus Ä«stenot, un arÄ« vÄ“lÄ“tÄji neatbalstÄ«s, Viena no padomju cilvÄ“ka Ä«pašÄ«bÄm ir tÄ, ka viņam ir ļoti mīļas važas, ar kurÄm tas saistÄ«ts. KamÄ“r bÅ«s dzÄ«vs padomju latvietis, marinÄde mucÄ bÅ«s padomiska, un no tÄs varÄ“s izņemt tikai padomju marinÄdÄ“ marinÄ“tus vai sÄlÄ«tus gurÄ·us. Un atbilstoši šai marinÄdei bÅ«s arÄ« šo marinÄ“to rÄ«cÄ«ba.
KÄpÄ“c?
KÄrlis Markss apgalvoja, ka sociÄlistiskÄ revolÅ«cija ir iespÄ“jama tikai KrievijÄ, un vÄ“sture pierÄdÄ«ja, ka viņš nekļūdÄ«jÄs. Tikai KrievijÄ tas izdevÄs, kaut mÄ“Ä£inÄjumu bija daudz.
Krievu svÄ“tÄ«tÄjs Ignatijs BrenÄeņinovs (pareizticÄ«go garÄ«dznieks, 1807–1867) apgalvoja: «MÅ«su tauta var, un tai jÄkļūst par antikrista ieroci, lai radÄ«tu un ieceltu antikristu, kurš Ä«stenos pasaules monarha lomu.»
No tÄ izriet, ka, ja nav vajadzÄ«go nosacÄ«jumu, tad nesanÄk. JÄbÅ«t nolietotai mucai, lai bÅ«tu iespÄ“jams turpmÄk vairs neizmantot veco. JÄbÅ«t garÄ«gam pagrimumam, lai tÄdÄ vidÄ“ rastos antikrists.
TurpinÄjumÄ mazÄk lÄ«dzÄ«bu un vairÄk konkrÄ“tu faktu un notikumu. Par to, kad muca ir veca un marinÄde pÄrÄk atšÄ·aidÄ«ta, un gurÄ·u dobe tukša.
Gruzija
Mihailam Saakašvili nÄkot pie varas, Gruzija bija viena no nabadzÄ«gÄkajÄm un korupcijas apsÄ“stÄkajÄm valstÄ«m, kurÄ valdošÄ loma bija noziedzÄ«gajiem grupÄ“jumiem. Tos mÄ“dz saukt arÄ« par likumÄ«go zagļu veidojumiem. GruzijÄ bija vairÄk nekÄ 340 likumÄ«go zagļu, un pašu galveno zagli, kad tas ieradÄs GruzijÄ, uz lidostu brauca sagaidÄ«t valsts premjers. Tas liecina par milzÄ«go ietekmi, kÄda bija noziedzÄ«gajiem grupÄ“jumiem GruzijÄ.
BrÄ«dÄ«, kad Mihails Saakašvili nÄca pie varas, policijai uzticÄ“jÄs tikai 5% iedzÄ«votÄju, bet pÄ“c policijas reformas tai jau uzticÄ“jÄs 87%. TÄdas uzticÄ«bas policijai LatvijÄ nekad nav bijis, un arÄ« Eiropas valstÄ«s tÄda atbalsta policijai nav.
KÄ?
KÄ viņš to panÄca? Atlaida pilnÄ«gi visus ceļu policistus un triju mÄ“nešu laikÄ sagatavoja jaunus. Pieņēma darbÄ policijÄ tÄdus, kuri nebija strÄdÄjuši policijÄ, tos apmÄcÄ«ja, un pÄ“c zvÄ“resta tie jaunÄs formÄs ar jaunÄm Opel markas mašÄ«nÄm izbrauca ielÄs un sÄka strÄdÄt.
Viņi ne tikai uzraudzÄ«ja satiksmi, bet darÄ«ja visu, kas nepieciešams, lai palÄ«dzÄ“tu iedzÄ«votÄjiem. Pat palÄ«dzÄ“ja no koka nocelt kaÄ·Ä“nu, ja bija nepieciešams. TÄ GruzijÄ izveidoja patruļpoliciju.
Šo praksi vÄ“lÄk centÄs atkÄrtot UkrainÄ, bet neveiksmÄ«gi, tÄpÄ“c ka, radot jaunu struktÅ«ru, nemainot ministrijas darbiniekus, pieļaujot, ka jaunajÄ struktÅ«rÄ iekļaujas arÄ« bijušie policisti, nekas cits nebija gaidÄms. PÄrmaiņÄm jÄnotiek arÄ« citÄs jomÄs vienlaicÄ«gi. Nevar mÄju celt, uzceļot jumtu un tad mÅ«rÄ“jot sienas.
GruzijÄ Mihails Saakašvili izlika policiju no iepriekšÄ“jÄm telpÄm un uzcÄ“la jaunus policijas iecirkņus ar stikla sienÄm. Viss, kas notika policijÄ, bija redzams arÄ« no ielas un nebija noslÄ“pjams. SÄkumÄ cilvÄ“ki ziņkÄrÄ«bas dzÄ«ti sÄ“dÄs uz soliņiem ap policijas Ä“kÄm un vÄ“roja tur notiekošo. Tas bija kas nebijis.
Policistu skaits tika bÅ«tiski samazinÄts, un algas bÅ«tiski palielinÄtas. Pirms reformas Gruzijas Iekšlietu ministrijÄ bija septiņdesmit pieci tÅ«kstoši darbinieku, pÄ“c reformas divdesmit seši tÅ«kstoši.
NoziedzÄ«ba samazinÄjÄs vairÄkkÄrt, un arÄ« policistu skaits samazinÄjÄs. AtbrÄ«vojÄs darba rokas, kuras iesaistÄ«jÄs citos darbos.
Policija no represÄ«vas iestÄdes pÄrtapa par atsaucÄ«gu Gruzijas iedzÄ«votÄjiem pakalpojumus sniedzošu dienestu.
SpeciÄlais dienests
Tika izveidots speciÄls dienests, kura uzdevums bija uzraudzÄ«t, vai netiek pÄrkÄptas ieslodzÄ«to tiesÄ«bas. ŠÄ« dienesta darbiniekiem tika atļauts apmeklÄ“t iepriekšÄ“jÄs izmeklÄ“šanas kameras jebkurÄ laikÄ bez brÄ«dinÄjuma. IepriekšÄ“jÄs izmeklÄ“šanas iestÄžu darbiniekiem uzlika par pienÄkumu katru dienu rakstÄ«t ziņojumu par aizturÄ“to veselÄ«bas stÄvokli. AizdomÄs turÄ“tajiem atļÄva izmantot viņu pratinÄšanas laikÄ savu ierakstu tehniku.
Policisti ne tikai sist, bet pat kliegt uz aizturÄ“tajiem baidÄ«jÄs. TÄ tika panÄkta godÄ«ga izmeklÄ“šana, un, reformÄ“jot tiesas, tika panÄkta arÄ« godÄ«ga tiesÄšana.
ÄŒetrdesmit tiesneši par nepatiesiem vai nelikumÄ«giem spriedumiem tika notiesÄti un ieslodzÄ«ti.
RezultÄtÄ iedzÄ«votÄju tiesÄ«bas tika ievÄ“rotas reÄli. PÄ“c šÄdÄm reformÄm tauta policiju un tiesas sÄka cienÄ«t.
Tehnoloģijas
M. Saakašvili valdÄ«šanas laikÄ Äetras reizes tika samazinÄts valsts ierÄ“dņu skaits un ierobežotas to tiesÄ«bas un rÄ«cÄ«ba. SpÄ“jat iztÄ“loties, kas notiktu LatvijÄ, ja ierÄ“dņu skaitu samazinÄtu kaut uz pusi. Cik naudas ietaupÄ«tos, cik darbaspÄ“ka atbrÄ«votos, un nebÅ«tu jÄieved viesstrÄdnieki.
Divdesmit pirmajÄ gadsimtÄ modernÄs tehnoloÄ£ijas ļauj daudzus uzdevumus un darba pienÄkumus uzticÄ“t tehnikai, kura nekad nekļūdÄs. Kļūdas rodas tikai tad, kad datorprogrammas ir apzinÄti radÄ«tas, lai tÄs konkrÄ“tos gadÄ«jumos «kļūdÄ«tos», vai vÄ«rusu darbÄ«bas rezultÄtÄ. Datorprogrammas mÄ“dz darboties nepareizi arÄ« citu iemeslu dēļ, bet tur nav vainÄ«gs dators, bet gan cilvÄ“ks, kurš šo programmu radÄ«ja.
LatvijÄ ir šai ziÅ†Ä ir plaši izplatÄ«ta prakse – ņemt naudu par programmu izstrÄdi, bet izstrÄdÄ“ iesaistÄ«t studentus vai citus iesÄcÄ“jus, kuri ir gatavi strÄdÄt lÄ“tÄk. RezultÄtÄ valsts samaksÄ it kÄ par labu datorprogrammu izveidi, bet patiesÄ«bÄ starpÄ«bu starp no budžeta saņemto un iztÄ“rÄ“to piesavinÄs starpnieki.
Ja šo pavisam vienkÄršojam, tad datorprogramma nav nekas cits kÄ dažÄdas sarežģītÄ«bas algoritmi. Tas ir, ja nospiežat gaismas slÄ“dzi – gaisma iedegas, ja nospiežat vÄ“lreiz, spuldzÄ«te nodziest. Ja iesniedzat deklarÄciju Valsts ieņēmumu dienestÄ, tad to izskata un jums atbild nevis VID darbinieks, bet dators, kurš ir šÄdam darbam speciÄli gatavots. CilvÄ“ks iejaucas tikai tad, ja tas ir nepieciešams, ja gadÄ«jums ir Ä«pašs un dators nav iemÄcÄ«ts to risinÄt.
Šodienas tehnoloÄ£ijas paredz, ka dators prot rakstÄ«t mÅ«ziku, dzeju, automÄtiski tulkot, pat gramatiski un juridiski pareizi rakstÄ«t likumus.
Šodienas prasmes ļauj ielÄdÄ“t mobilajÄ tÄlrunÄ« aplikÄciju, un valsts nonÄk tÄlrunÄ«. Katrs šÄ«s aplikÄcijas Ä«pašnieks ar elektroniskÄ paraksta, pirksta nospieduma vai citÄdu palÄ«dzÄ«bu spÄ“j nobalsot par iesniegto likumu, var iesniegt savus labojumus un noraidÄ«t cita labojumus.
TÄds viduslaiku iestÄdÄ«jums kÄ parlaments un ap viņu aplipušie daudzie liekēži ir nevajadzÄ«gs un uz valsts rÄ“Ä·ina parazitÄ“jošs neefektÄ«vs iestÄdÄ«jums.
TÄlu tÄlu, dziļi dziļi
Izcilais latviešu domÄtÄjs JÄnis MiezÄ«tis grÄmatÄ «BÅ«t latvietim» jautÄ: „Kas notiks ar to cilvÄ“ku, kurš izdomÄs kurpju zoli, kas nenodilst?” Un pats atbild – „viņu kopÄ ar izgudrojumu paslÄ“ps tÄlu tÄlu, dziļi dziļi”.
Kas notiks, ja, sargÄjot zemes dzÄ«les, cilvÄ“ce pÄrstÄs iegÅ«t naftu, rakt ogles utt.? SÄksies briesmÄ«gi laiki, jo miljardiem cilvÄ“ku paliks bez darba, tÄpÄ“c zaļa domÄšana un dzÄ«vošana ir un bÅ«s tikai runu lÄ«menÄ«. Ir un bÅ«s daži it kÄ izņēmumi, bet tam pamatÄ ir nevis zaļa domÄšana, bet zaļš bizness.
Laupi salaupīto
GruzijÄ bagÄtajiem varnešiem atņēma viņu Ä«pašumus. Tie bija Ä«pašumi un labumi, kuri bija «nopelnÄ«ti», saņemot un dodot kukuļus, izmantojot kompartijas vadošo lomu un padomju, kÄ arÄ« noziedzÄ«gÄs nomenklatÅ«ras resursus. Pret viņiem izvirzÄ«ja apsÅ«dzÄ«bu, bet par sodu nelika cietumÄ. SodÄ«ja, atņemot Ä«pašumus. TÄ tika iznÄ«cinÄti koruptÄ«vÄs sistÄ“mas pamati, iegÅ«ti lÄ«dzekļi valsts reformÄm. Korumpantiem tika atņemti noziedzÄ«gi iegÅ«tie Ä«pašumi, tÄdÄ“jÄdi mazinÄta iespÄ“ja, ka viņi traucÄ“s reformÄ“t un attÄ«stÄ«t valsti.
NesaudzÄ“ja nevienu, un atšÄ·irÄ«bÄ no Latvijas, kur ir tikai rakstÄ«ts, ka viens likums – viena taisnÄ«ba visiem, GruzijÄ tas darbojÄs reÄli un tika sodÄ«ti pat valdošÄs koalÄ«cijas pÄrstÄvji, ja bija noziegušies.
Jauni likumi
Tika pieņemts likums, ka ne tikai par kukuļa saņemšanu pienÄkas sods, bet arÄ« par kukuļa došanu soda. RezultÄtÄ tauta secinÄja, ka rÄ«koties saskaÅ†Ä ar likumu ir izdevÄ«gÄk.
IerÄ“dņiem tika ieviesti citi darba kritÄ“riji. IedzÄ«votÄji ierÄ“dņus varÄ“ja iesÅ«dzÄ“t tiesÄ par pienÄkumu nepildÄ«šanu, un tos bieži notiesÄja. GruzijÄ astoņpadsmit tÅ«kstoši ierÄ“dņu tika notiesÄti un ieslodzÄ«ti.
Tika ieviesti saprotami kritÄ“riji, kÄ jÄdarbojas valsts un pašvaldÄ«bas iestÄdÄ“m.
PiemÄ“ram, tika noteikts, ka, lai reÄ£istrÄ“tu uzņēmumu, valsts ierÄ“dnis šim nolÅ«kam nedrÄ«kstÄ“ja patÄ“rÄ“t vairÄk par trÄ«spadsmit minÅ«tÄ“m. TrÄ«spadsmit minÅ«šu laikÄ bija jÄreÄ£istrÄ“ jebkura uzņēmÄ“jdarbÄ«ba. Banku, rÅ«pnÄ«cu, uzņēmumu un pat politisku partiju vai laikrakstu. Laiks tika noteikts faktiski visÄm formalitÄtÄ“m.
Kaitējums videi
Atminos, kad bÅ«vÄ“ju mÄju, bija nepieciešams daudz dažÄdu papÄ«ru un formalitÄšu. Bet visjocÄ«gÄkais bija saņemt dokumentu, kurÄ ir aprÄ“Ä·inÄts kaitÄ“jums, ko nodarÄ«šu videi ar savu jaunbÅ«vi. ZinÄtÄji zina, bet tiem, kas nezina – iesniedzot papÄ«rus RÄ«gÄ, RÅ«pniecÄ«bas ielÄ, atbilde bija jÄgaida no pusgada lÄ«dz gadam. Pa to laiku ierÄ“dņi un speciÄlisti rÄ“Ä·inÄja, kÄdu kaitÄ“jumu videi nodarÄ«s mana malkas krÄsns vai kamÄ«ns...
GruzijÄ teiciens, ka no nozieguma izdarÄ«šanas attur nevis soda bargums, bet tÄ neizbÄ“gamÄ«ba, kļuva par realitÄti. Ja lÄ«dz šim bija pats par sevi saprotams, ka var sarunÄt, Ä«paši, ja vari samaksÄt, tad tie laiki bija beigušies. IerÄ“dņi baidÄ«jÄs ielaisties jebkÄdÄs sarunÄs par sarunÄšanu.
ProvokÄcijas
GruzijÄ pieņēma likumu, ka, ja policists zinÄja par cita policista pastrÄdÄtu noziegumu, bet neziņoja par to izmeklÄ“šanas dienestiem, viņu tiesÄja tÄ, it kÄ viņš pats bÅ«tu kukuli ņēmis vai pastrÄdÄjis citu noziegumu. Neziņot kļuva bÄ«stami.
Tika izveidots dienests, kuram bija tikai viens pienÄkums. ProvocÄ“t ierÄ“dņus, policistus un citus valsts pÄrvaldÄ“ strÄdÄjošus. ŠÄ« dienesta darbÄ«ba sÄkumÄ bija gana veiksmÄ«ga, lÄ«dz kukuļņēmÄ“ju un devÄ“ju skaits valstÄ« bÅ«tiski samazinÄjÄs.
Gruzijas televÄ«zija regulÄri atspoguļoja kukuļu došanas un ņemšanas gadÄ«jumus. TelevÄ«zijas iespÄ“jas valsts plaši izmantoja, un šÄ« informÄcija bija audzinoša un disciplinÄ“joša. TelevÄ«zijÄ tika parÄdÄ«ts, kÄ aiztur likumÄ«go zagli, kad tas kÄpj lidmašÄ«nÄ, lai dotos prom. Plaši atainoja citas aizturÄ“šanas un tiesas prÄvas.
Mihailam Saakašvili minÄ“to un neminÄ“to darbÄ«bu rezultÄtÄ bija izdevies mainÄ«t Gruzijas iedzÄ«votÄju apziņu.
NedomÄju, ka Gruzijas iedzÄ«votÄji labprÄtÄ«gi mainÄ«jÄs. Liela nozÄ«me bija bailÄ“m no neizbÄ“gamÄ soda. Bet uz bailÄ“m nevar bÅ«vÄ“t neko ilglaicÄ«gu. Bija daudz tÄdu, kuri reformu rezultÄtÄ zaudÄ“ja varu un ietekmi. Viņi gaidÄ«ja, kad jaunÄ vara kļūdÄ«sies. Tikko vara kļūdÄ«jÄs, tÄ varu gÄza. Šodienas Gruzija kaut lÄ“nÄm, bet tomÄ“r atgriežas pie M. Saakašvili izravÄ“tÄm «saknÄ“m».
Pieļauju, ka reformas GruzijÄ nebÅ«tu izdevušÄs vai to rezultÄts bÅ«tu daudz pieticÄ«gÄks, ja tÄs plÄnot un Ä«stenot nepalÄ«dzÄ“ti Kaha Bendukidze. M. Saakašvili pildÄ«ja reformu publisko daļu, bet Ä«stais smadzeņu centrs un ideologs bija K. Bendukidze.
VarbÅ«t tÄpÄ“c arÄ« M. Saakašvili darbÄ«ba UkrainÄ izrÄdÄ«jÄs neveiksmÄ«ga, ka viņa komandÄ nebija Kahas. VienmÄ“r, kad ko darÄm, ir svarÄ«gi, lai ir kÄds, kurš to vÄ“ro no malas un dod pareizus padomus.
MorÄle
KÄda ir raksta morÄle, un vai to var pateikt vienÄ teikumÄ? TeikumÄ neizdosies, bet dažÄs rindkopÄs iekļaušos.
Nesauciet par reformu to, kas ir vienu gurÄ·u maiņa pret svaigiem vecajÄ mucÄ un marinÄdÄ“.
PÄrbÅ«ves vai atmodas, kÄds nu apzÄ«mÄ“jums kuram labÄk tÄ«k, rezultÄtÄ bijušajÄ Padomju SavienÄ«bas teritorijÄ, saskaÅ†Ä ar PSRS konstitÅ«ciju, padomju republikas izstÄjÄs no brÄlÄ«gÄs tautu saimes un izveidoja LPSR un citu lÄ«dzÄ«gu pienÄkumu un tiesÄ«bu mantinieces – neatkarÄ«gas valstis. ArÄ« Latvija, kur kompartija pamanÄ«jÄs nozagt 18. Novembra Latvijai himnu, Ä£erboni, karogu un Ä«pašumus.
Vara šais republikÄs ļoti Ätri pÄrgÄja no komunistiskÄs partijas nomenklatÅ«ras oligarhu rokÄs. Bieži par oligarhiem kļuva partijas nomenklatÅ«ras pÄrstÄvji vai nomenklatÅ«rai pietuvinÄtie.
TÄds bija perestroikas plÄns, ko dÄ“vÄ“jam par atmodu. Viņi no volgÄm pÄrsÄ“dÄs mersedesos, un pa to burzmu arÄ« kÄdam no mums paveicÄs un otrÄdi.
Laiks
Ja LatvijÄ izveidosies spÄ“ki, kuri še rakstÄ«to apzinÄsies, un starptautiskÄ situÄcija pieļaus pÄrmaiņas, tad ir jÄrÄ«kojas Ätri un efektÄ«vi. VilcinÄšanÄs ir nÄvÄ“joša. PagaidÄm jÄkrÄj spÄ“ki un zinÄšanas. VÄ“l nav iespÄ“jas mainÄ«t mucu un izmantot vÄ“lamÄs garšvielas, kÄ arÄ« raut gurÄ·us citÄ dobÄ“. GurÄ·i vispirms ir jÄizaudzÄ“.
Ir teikts, ka „katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram Ä«stenošanai paredzÄ“tam nodomam zem debess ir sava stunda. Ir savs laiks piedzimt un savs laiks mirt, savs laiks uzcelt un savs laiks nojaukt, savs laiks mÄ«lÄ“t un savs laiks nÄ«st”.