Menu
Pilnā versija

GurÄ·i

Leonards Inkins · 26.06.2019. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis raksts ir domāts tiem, kas saprot lasÄ«to un izdara pareizus secinājumus. Tie, kam viss ir skaidrs, zināms, un arÄ« tiem, kas ir patiesÄ«ba pÄ“dÄ“jā instancÄ“, iesaku tālāk nelasÄ«t. Raksts domāts domājošiem, meklÄ“jošiem un galvenais – darošiem.

Rakstā izmantošu lÄ«dzÄ«bas, jo tās jau tÅ«kstošiem gadu ir labākais skaidrošanas un ilustrÄ“šanas paņēmiens. NecentÄ«šos izgudrot velosipÄ“du, atsaukšos uz reālu Gruzijas piemÄ“ru. Jāņem vÄ“rā dažas Ä£eogrāfiskas, mentālas un pat Ä£enÄ“tiskas nianses, bet bÅ«tÄ«bu tas nemaina.

Muca

IztÄ“losimies valsts uzbÅ«vi kā mucu, kurā sāla vai marinÄ“ gurÄ·us. Plastmasas vai ozola koka muca, kurā ieliets šÄ·idrums un tam piejauktas garšvielas un konservanti. Nemainot mucu un sāļo šÄ·idrumu tajā, bet izmetot pa kādam pārsālÄ«tam vai pārskābušam gurÄ·im, to vietā ieberot citus, svaigie gurÄ·i ar laiku piesÅ«ksies ar to pašu viru, kurā mirka iepriekšÄ“jie.

Ja gribam citas kvalitātes gurÄ·us, tad ir nepieciešams mainÄ«t gan mucu, gan marinādi un arÄ« gurÄ·us vest no cita dārza. Ja šo darbu veikt pa daļām vai pārāk ilgā laikā, tad vai nu muca pārkaltÄ«s, vai marināde nebÅ«s vajadzÄ«gās koncentrācijas, vai arÄ« gurÄ·i, kamÄ“r tie nokļūs mucā, savÄ«tÄ«s.

Kad?

Kad ir iespÄ“jams mainÄ«t mucu, marinādi un gurÄ·us raut citā dobÄ“? Vai domājat, ka tad, kad vÄ“lamies tā rÄ«koties? NÄ“, tikai tad, kad esošÄ muca ir caura, šÄ·idrums zaudÄ“jis konservÄ“šanas spÄ“jas un gurÄ·u dobe ir bez ražas vai tās raža ir bÅ«tiski samazinājusies.

Ar to es gribu teikt, ka nepietiks ja kādi cilvÄ“ki nodibinās partiju, kuras programmā bÅ«s rakstÄ«ts – mainÄ«t mucu, mainÄ«t marinādi un turpmāk gurÄ·us raut citā vagā un pat laukā. ŠÄ« iecere paliks tikai labo nodomu sarakstā.

Pat, ja bÅ«s daudz naudas, to neizdosies Ä«stenot, jo iepriekšÄ“jā muca gana labi darbosies. Bet, ja tā labi darbosies, tad nepieļaus šÄdus nolÅ«kus Ä«stenot, un arÄ« vÄ“lÄ“tāji neatbalstÄ«s, Viena no padomju cilvÄ“ka Ä«pašÄ«bām ir tā, ka viņam ir ļoti mīļas važas, ar kurām tas saistÄ«ts. KamÄ“r bÅ«s dzÄ«vs padomju latvietis, marināde mucā bÅ«s padomiska, un no tās varÄ“s izņemt tikai padomju marinādÄ“ marinÄ“tus vai sālÄ«tus gurÄ·us. Un atbilstoši šai marinādei bÅ«s arÄ« šo marinÄ“to rÄ«cÄ«ba.

Kāpēc?

Kārlis Markss apgalvoja, ka sociālistiskā revolÅ«cija ir iespÄ“jama tikai Krievijā, un vÄ“sture pierādÄ«ja, ka viņš nekļūdÄ«jās. Tikai Krievijā tas izdevās, kaut mÄ“Ä£inājumu bija daudz.

Krievu svÄ“tÄ«tājs Ignatijs Brenčeņinovs (pareizticÄ«go garÄ«dznieks, 1807–1867) apgalvoja: «MÅ«su tauta var, un tai jākļūst par antikrista ieroci, lai radÄ«tu un ieceltu antikristu, kurš Ä«stenos pasaules monarha lomu.»

No tā izriet, ka, ja nav vajadzīgo nosacījumu, tad nesanāk. Jābūt nolietotai mucai, lai būtu iespējams turpmāk vairs neizmantot veco. Jābūt garīgam pagrimumam, lai tādā vidē rastos antikrists.

Turpinājumā mazāk lÄ«dzÄ«bu un vairāk konkrÄ“tu faktu un notikumu. Par to, kad muca ir veca un marināde pārāk atšÄ·aidÄ«ta, un gurÄ·u dobe tukša.

Gruzija

Mihailam Saakašvili nākot pie varas, Gruzija bija viena no nabadzÄ«gākajām un korupcijas apsÄ“stākajām valstÄ«m, kurā valdošÄ loma bija noziedzÄ«gajiem grupÄ“jumiem. Tos mÄ“dz saukt arÄ« par likumÄ«go zagļu veidojumiem. Gruzijā bija vairāk nekā 340 likumÄ«go zagļu, un pašu galveno zagli, kad tas ieradās Gruzijā, uz lidostu brauca sagaidÄ«t valsts premjers. Tas liecina par milzÄ«go ietekmi, kāda bija noziedzÄ«gajiem grupÄ“jumiem Gruzijā.

BrÄ«dÄ«, kad Mihails Saakašvili nāca pie varas, policijai uzticÄ“jās tikai 5% iedzÄ«votāju, bet pÄ“c policijas reformas tai jau uzticÄ“jās 87%. Tādas uzticÄ«bas policijai Latvijā nekad nav bijis, un arÄ« Eiropas valstÄ«s tāda atbalsta policijai nav.

Kā?

Kā viņš to panāca? Atlaida pilnÄ«gi visus ceļu policistus un triju mÄ“nešu laikā sagatavoja jaunus. Pieņēma darbā policijā tādus, kuri nebija strādājuši policijā, tos apmācÄ«ja, un pÄ“c zvÄ“resta tie jaunās formās ar jaunām Opel markas mašÄ«nām izbrauca ielās un sāka strādāt.

Viņi ne tikai uzraudzÄ«ja satiksmi, bet darÄ«ja visu, kas nepieciešams, lai palÄ«dzÄ“tu iedzÄ«votājiem. Pat palÄ«dzÄ“ja no koka nocelt kaÄ·Ä“nu, ja bija nepieciešams. Tā Gruzijā izveidoja patruļpoliciju.

Šo praksi vÄ“lāk centās atkārtot Ukrainā, bet neveiksmÄ«gi, tāpÄ“c ka, radot jaunu struktÅ«ru, nemainot ministrijas darbiniekus, pieļaujot, ka jaunajā struktÅ«rā iekļaujas arÄ« bijušie policisti, nekas cits nebija gaidāms. Pārmaiņām jānotiek arÄ« citās jomās vienlaicÄ«gi. Nevar māju celt, uzceļot jumtu un tad mÅ«rÄ“jot sienas.

Gruzijā Mihails Saakašvili izlika policiju no iepriekšÄ“jām telpām un uzcÄ“la jaunus policijas iecirkņus ar stikla sienām. Viss, kas notika policijā, bija redzams arÄ« no ielas un nebija noslÄ“pjams. Sākumā cilvÄ“ki ziņkārÄ«bas dzÄ«ti sÄ“dās uz soliņiem ap policijas Ä“kām un vÄ“roja tur notiekošo. Tas bija kas nebijis.

Policistu skaits tika bÅ«tiski samazināts, un algas bÅ«tiski palielinātas. Pirms reformas Gruzijas Iekšlietu ministrijā bija septiņdesmit pieci tÅ«kstoši darbinieku, pÄ“c reformas divdesmit seši tÅ«kstoši.

Noziedzība samazinājās vairākkārt, un arī policistu skaits samazinājās. Atbrīvojās darba rokas, kuras iesaistījās citos darbos.

Policija no represÄ«vas iestādes pārtapa par atsaucÄ«gu Gruzijas iedzÄ«votājiem pakalpojumus sniedzošu dienestu.

Speciālais dienests

Tika izveidots speciāls dienests, kura uzdevums bija uzraudzÄ«t, vai netiek pārkāptas ieslodzÄ«to tiesÄ«bas. ŠÄ« dienesta darbiniekiem tika atļauts apmeklÄ“t iepriekšÄ“jās izmeklÄ“šanas kameras jebkurā laikā bez brÄ«dinājuma. IepriekšÄ“jās izmeklÄ“šanas iestāžu darbiniekiem uzlika par pienākumu katru dienu rakstÄ«t ziņojumu par aizturÄ“to veselÄ«bas stāvokli. Aizdomās turÄ“tajiem atļāva izmantot viņu pratināšanas laikā savu ierakstu tehniku.

Policisti ne tikai sist, bet pat kliegt uz aizturÄ“tajiem baidÄ«jās. Tā tika panākta godÄ«ga izmeklÄ“šana, un, reformÄ“jot tiesas, tika panākta arÄ« godÄ«ga tiesāšana.

ÄŒetrdesmit tiesneši par nepatiesiem vai nelikumÄ«giem spriedumiem tika notiesāti un ieslodzÄ«ti.

Rezultātā iedzÄ«votāju tiesÄ«bas tika ievÄ“rotas reāli. PÄ“c šÄdām reformām tauta policiju un tiesas sāka cienÄ«t.

Tehnoloģijas

M. Saakašvili valdÄ«šanas laikā četras reizes tika samazināts valsts ierÄ“dņu skaits un ierobežotas to tiesÄ«bas un rÄ«cÄ«ba. SpÄ“jat iztÄ“loties, kas notiktu Latvijā, ja ierÄ“dņu skaitu samazinātu kaut uz pusi. Cik naudas ietaupÄ«tos, cik darbaspÄ“ka atbrÄ«votos, un nebÅ«tu jāieved viesstrādnieki.

Divdesmit pirmajā gadsimtā modernās tehnoloÄ£ijas ļauj daudzus uzdevumus un darba pienākumus uzticÄ“t tehnikai, kura nekad nekļūdās. Kļūdas rodas tikai tad, kad datorprogrammas ir apzināti radÄ«tas, lai tās konkrÄ“tos gadÄ«jumos «kļūdÄ«tos», vai vÄ«rusu darbÄ«bas rezultātā. Datorprogrammas mÄ“dz darboties nepareizi arÄ« citu iemeslu dēļ, bet tur nav vainÄ«gs dators, bet gan cilvÄ“ks, kurš šo programmu radÄ«ja.

Latvijā ir šai ziņā ir plaši izplatÄ«ta prakse – ņemt naudu par programmu izstrādi, bet izstrādÄ“ iesaistÄ«t studentus vai citus iesācÄ“jus, kuri ir gatavi strādāt lÄ“tāk. Rezultātā valsts samaksā it kā par labu datorprogrammu izveidi, bet patiesÄ«bā starpÄ«bu starp no budžeta saņemto un iztÄ“rÄ“to piesavinās starpnieki.

Ja šo pavisam vienkāršojam, tad datorprogramma nav nekas cits kā dažādas sarežģītÄ«bas algoritmi. Tas ir, ja nospiežat gaismas slÄ“dzi – gaisma iedegas, ja nospiežat vÄ“lreiz, spuldzÄ«te nodziest. Ja iesniedzat deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā, tad to izskata un jums atbild nevis VID darbinieks, bet dators, kurš ir šÄdam darbam speciāli gatavots. CilvÄ“ks iejaucas tikai tad, ja tas ir nepieciešams, ja gadÄ«jums ir Ä«pašs un dators nav iemācÄ«ts to risināt.

Šodienas tehnoloÄ£ijas paredz, ka dators prot rakstÄ«t mÅ«ziku, dzeju, automātiski tulkot, pat gramatiski un juridiski pareizi rakstÄ«t likumus.

Šodienas prasmes ļauj ielādÄ“t mobilajā tālrunÄ« aplikāciju, un valsts nonāk tālrunÄ«. Katrs šÄ«s aplikācijas Ä«pašnieks ar elektroniskā paraksta, pirksta nospieduma vai citādu palÄ«dzÄ«bu spÄ“j nobalsot par iesniegto likumu, var iesniegt savus labojumus un noraidÄ«t cita labojumus.

Tāds viduslaiku iestādÄ«jums kā parlaments un ap viņu aplipušie daudzie liekēži ir nevajadzÄ«gs un uz valsts rÄ“Ä·ina parazitÄ“jošs neefektÄ«vs iestādÄ«jums.

Tālu tālu, dziļi dziļi

Izcilais latviešu domātājs Jānis MiezÄ«tis grāmatā «BÅ«t latvietim» jautā: „Kas notiks ar to cilvÄ“ku, kurš izdomās kurpju zoli, kas nenodilst?” Un pats atbild – „viņu kopā ar izgudrojumu paslÄ“ps tālu tālu, dziļi dziļi”.

Kas notiks, ja, sargājot zemes dzÄ«les, cilvÄ“ce pārstās iegÅ«t naftu, rakt ogles utt.? Sāksies briesmÄ«gi laiki, jo miljardiem cilvÄ“ku paliks bez darba, tāpÄ“c zaļa domāšana un dzÄ«vošana ir un bÅ«s tikai runu lÄ«menÄ«. Ir un bÅ«s daži it kā izņēmumi, bet tam pamatā ir nevis zaļa domāšana, bet zaļš bizness.

Laupi salaupīto

Gruzijā bagātajiem varnešiem atņēma viņu Ä«pašumus. Tie bija Ä«pašumi un labumi, kuri bija «nopelnÄ«ti», saņemot un dodot kukuļus, izmantojot kompartijas vadošo lomu un padomju, kā arÄ« noziedzÄ«gās nomenklatÅ«ras resursus. Pret viņiem izvirzÄ«ja apsÅ«dzÄ«bu, bet par sodu nelika cietumā. SodÄ«ja, atņemot Ä«pašumus. Tā tika iznÄ«cināti koruptÄ«vās sistÄ“mas pamati, iegÅ«ti lÄ«dzekļi valsts reformām. Korumpantiem tika atņemti noziedzÄ«gi iegÅ«tie Ä«pašumi, tādÄ“jādi mazināta iespÄ“ja, ka viņi traucÄ“s reformÄ“t un attÄ«stÄ«t valsti.

NesaudzÄ“ja nevienu, un atšÄ·irÄ«bā no Latvijas, kur ir tikai rakstÄ«ts, ka viens likums – viena taisnÄ«ba visiem, Gruzijā tas darbojās reāli un tika sodÄ«ti pat valdošÄs koalÄ«cijas pārstāvji, ja bija noziegušies.

Jauni likumi

Tika pieņemts likums, ka ne tikai par kukuļa saņemšanu pienākas sods, bet arÄ« par kukuļa došanu soda. Rezultātā tauta secināja, ka rÄ«koties saskaņā ar likumu ir izdevÄ«gāk.

IerÄ“dņiem tika ieviesti citi darba kritÄ“riji. IedzÄ«votāji ierÄ“dņus varÄ“ja iesÅ«dzÄ“t tiesā par pienākumu nepildÄ«šanu, un tos bieži notiesāja. Gruzijā astoņpadsmit tÅ«kstoši ierÄ“dņu tika notiesāti un ieslodzÄ«ti.

Tika ieviesti saprotami kritÄ“riji, kā jādarbojas valsts un pašvaldÄ«bas iestādÄ“m.

PiemÄ“ram, tika noteikts, ka, lai reÄ£istrÄ“tu uzņēmumu, valsts ierÄ“dnis šim nolÅ«kam nedrÄ«kstÄ“ja patÄ“rÄ“t vairāk par trÄ«spadsmit minÅ«tÄ“m. TrÄ«spadsmit minÅ«šu laikā bija jāreÄ£istrÄ“ jebkura uzņēmÄ“jdarbÄ«ba. Banku, rÅ«pnÄ«cu, uzņēmumu un pat politisku partiju vai laikrakstu. Laiks tika noteikts faktiski visām formalitātÄ“m.

Kaitējums videi

Atminos, kad bÅ«vÄ“ju māju, bija nepieciešams daudz dažādu papÄ«ru un formalitāšu. Bet visjocÄ«gākais bija saņemt dokumentu, kurā ir aprÄ“Ä·ināts kaitÄ“jums, ko nodarÄ«šu videi ar savu jaunbÅ«vi. Zinātāji zina, bet tiem, kas nezina – iesniedzot papÄ«rus RÄ«gā, RÅ«pniecÄ«bas ielā, atbilde bija jāgaida no pusgada lÄ«dz gadam. Pa to laiku ierÄ“dņi un speciālisti rÄ“Ä·ināja, kādu kaitÄ“jumu videi nodarÄ«s mana malkas krāsns vai kamÄ«ns...

Gruzijā teiciens, ka no nozieguma izdarÄ«šanas attur nevis soda bargums, bet tā neizbÄ“gamÄ«ba, kļuva par realitāti. Ja lÄ«dz šim bija pats par sevi saprotams, ka var sarunāt, Ä«paši, ja vari samaksāt, tad tie laiki bija beigušies. IerÄ“dņi baidÄ«jās ielaisties jebkādās sarunās par sarunāšanu.

Provokācijas

Gruzijā pieņēma likumu, ka, ja policists zināja par cita policista pastrādātu noziegumu, bet neziņoja par to izmeklÄ“šanas dienestiem, viņu tiesāja tā, it kā viņš pats bÅ«tu kukuli ņēmis vai pastrādājis citu noziegumu. Neziņot kļuva bÄ«stami.

Tika izveidots dienests, kuram bija tikai viens pienākums. ProvocÄ“t ierÄ“dņus, policistus un citus valsts pārvaldÄ“ strādājošus. ŠÄ« dienesta darbÄ«ba sākumā bija gana veiksmÄ«ga, lÄ«dz kukuļņēmÄ“ju un devÄ“ju skaits valstÄ« bÅ«tiski samazinājās.

Gruzijas televÄ«zija regulāri atspoguļoja kukuļu došanas un ņemšanas gadÄ«jumus. TelevÄ«zijas iespÄ“jas valsts plaši izmantoja, un šÄ« informācija bija audzinoša un disciplinÄ“joša. TelevÄ«zijā tika parādÄ«ts, kā aiztur likumÄ«go zagli, kad tas kāpj lidmašÄ«nā, lai dotos prom. Plaši atainoja citas aizturÄ“šanas un tiesas prāvas.

Mihailam Saakašvili minÄ“to un neminÄ“to darbÄ«bu rezultātā bija izdevies mainÄ«t Gruzijas iedzÄ«votāju apziņu.

Nedomāju, ka Gruzijas iedzÄ«votāji labprātÄ«gi mainÄ«jās. Liela nozÄ«me bija bailÄ“m no neizbÄ“gamā soda. Bet uz bailÄ“m nevar bÅ«vÄ“t neko ilglaicÄ«gu. Bija daudz tādu, kuri reformu rezultātā zaudÄ“ja varu un ietekmi. Viņi gaidÄ«ja, kad jaunā vara kļūdÄ«sies. Tikko vara kļūdÄ«jās, tā varu gāza. Šodienas Gruzija kaut lÄ“nām, bet tomÄ“r atgriežas pie M. Saakašvili izravÄ“tām «saknÄ“m».

Pieļauju, ka reformas Gruzijā nebÅ«tu izdevušÄs vai to rezultāts bÅ«tu daudz pieticÄ«gāks, ja tās plānot un Ä«stenot nepalÄ«dzÄ“ti Kaha Bendukidze. M. Saakašvili pildÄ«ja reformu publisko daļu, bet Ä«stais smadzeņu centrs un ideologs bija K. Bendukidze.

VarbÅ«t tāpÄ“c arÄ« M. Saakašvili darbÄ«ba Ukrainā izrādÄ«jās neveiksmÄ«ga, ka viņa komandā nebija Kahas. VienmÄ“r, kad ko darām, ir svarÄ«gi, lai ir kāds, kurš to vÄ“ro no malas un dod pareizus padomus.

Morāle

Kāda ir raksta morāle, un vai to var pateikt vienā teikumā? Teikumā neizdosies, bet dažās rindkopās iekļaušos.

Nesauciet par reformu to, kas ir vienu gurķu maiņa pret svaigiem vecajā mucā un marinādē.

PārbÅ«ves vai atmodas, kāds nu apzÄ«mÄ“jums kuram labāk tÄ«k, rezultātā bijušajā Padomju SavienÄ«bas teritorijā, saskaņā ar PSRS konstitÅ«ciju, padomju republikas izstājās no brālÄ«gās tautu saimes un izveidoja LPSR un citu lÄ«dzÄ«gu pienākumu un tiesÄ«bu mantinieces – neatkarÄ«gas valstis. ArÄ« Latvija, kur kompartija pamanÄ«jās nozagt 18. Novembra Latvijai himnu, Ä£erboni, karogu un Ä«pašumus.

Vara šais republikās ļoti ātri pārgāja no komunistiskās partijas nomenklatÅ«ras oligarhu rokās. Bieži par oligarhiem kļuva partijas nomenklatÅ«ras pārstāvji vai nomenklatÅ«rai pietuvinātie.

Tāds bija perestroikas plāns, ko dēvējam par atmodu. Viņi no volgām pārsēdās mersedesos, un pa to burzmu arī kādam no mums paveicās un otrādi.

Laiks

Ja Latvijā izveidosies spÄ“ki, kuri še rakstÄ«to apzināsies, un starptautiskā situācija pieļaus pārmaiņas, tad ir jārÄ«kojas ātri un efektÄ«vi. Vilcināšanās ir nāvÄ“joša. Pagaidām jākrāj spÄ“ki un zināšanas. VÄ“l nav iespÄ“jas mainÄ«t mucu un izmantot vÄ“lamās garšvielas, kā arÄ« raut gurÄ·us citā dobÄ“. GurÄ·i vispirms ir jāizaudzÄ“.

Ir teikts, ka „katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram Ä«stenošanai paredzÄ“tam nodomam zem debess ir sava stunda. Ir savs laiks piedzimt un savs laiks mirt, savs laiks uzcelt un savs laiks nojaukt, savs laiks mÄ«lÄ“t un savs laiks nÄ«st”.

Novērtē šo rakstu:

0
0