Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai novÄ“rstu uzmanÄ«bu no veselÄ«bas aprÅ«pes pamatproblÄ“mām – mediÄ·u streika, zemas efektivitātes un kvalitātes, par ko nemitÄ«gi atgādina Latvijas Banka un uzņēmÄ“ji, VeselÄ«bas ministrija (VM) ir Ä·Ä“rusies noteikt pašvaldÄ«bu lomas veselÄ«bas aprÅ«pÄ“ un pie VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas likuma, kurš pašreizÄ“jā versijā gan vairāk atgādina aprakstu uz pāris lapām salÄ«dzinājumā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.1529 VeselÄ«bas aprÅ«pes organizÄ“šanas un finansÄ“šanas kārtÄ«ba, kas ir vieni no apjomÄ«gākajiem MK noteikumiem biezas mapes izskatā.

NozÄ«mÄ«gu MK noteikumu sastāvdaļu ieņem naudas sadalÄ«jums un izlietojums, tarifu aprÄ“Ä·ini un formulas, kuras pÄ“c ValdÄ«bas rÄ«cÄ«ba plāna bija no jauna jāaprÄ“Ä·ina un jāievieš jau pirms gada, taču ministre Anda ÄŒakša to neuzskatÄ«ja par vajadzÄ«gu, un tas tiks paveikts labi, ja nākamgad, tāpat kā citas svarÄ«gas plāna sadaļas, kurām termini tika pārcelti. Nekas arÄ« neliecina, ka apjomÄ«gie darbi taptu, jo VM un Nacionālais veselÄ«bas dienests (NVD) netiek gala ar ikdienišÄ·iem darbiem.

IespÄ“jams, ka premjers Māris Kučinskis ir aizmirsis par savu plānu un plusiņus liek un par padarÄ«tiem uzskatÄ«ta arÄ« tikai darba grupu veidošanu vai priekšlikumu iesniegšanu vai vienkārši ministru apliecinājumu, ka darbi vispār tiek darÄ«ti. Laikā lÄ«dz 1. aprÄ«lim netika izpildÄ«ta pat tāda svarÄ«ga sadaļa kā veselÄ«bas finansÄ“juma atrašana, kad tikai pÄ“c koalÄ«cijas uzstādÄ«jumiem atradās 1% no sociālā nodokļa, kas ne tuvu neapmierina visas vajadzÄ«bas un ko nevar uzskatÄ«t par ilgtspÄ“jÄ«gu. http://www.vm.gov.lv/lv/nozare/valdibas_ricibas_plans/

Nevienam gan nav skaidrs, kā solÄ«tais algas palielinājums par 40% nokļūs lÄ«dz mediÄ·iem, jo, iekļaujot to tarifā, pieredze rāda, ka pilna paredzÄ“tā nauda lÄ«dz adresātam nenonāk, turklāt daudzi mediÄ·i jau šobrÄ«d saņem A.ÄŒakšas noteikto zemāko algas likmi. Kopumā esošÄ tarifu sistÄ“ma ir sarežģīta un bezjÄ“dzÄ«ga, par ko atkārtoti ir ziņojusi Valsts kontrole.

Izskatās, ka vadošos speciālistus šÄda nesaprotama sistÄ“ma apmierina, jo StratÄ“Ä£iskajā padomÄ“, kur iekļauti tādi medicÄ«nas spÄ«dekļi kā A.Ä’rglis, J.Gardovskis, L.Kozlovska (ZZS Saeimas deputāte) http://www.vm.gov.lv/lv/ministrija/konsultativas_padomes/veselibas_nozares_strategiska_padome1/, atsevišÄ·i pārstāvji vispār tās sanāksmes neapmeklÄ“ vai viedokli nepauž, jo ir skaidrs, kura pusÄ“ ir vairākums. Ar sajÅ«smu tiek uztverta jaunajā likumā iestrādātā NVD padome, kuras potenciālie pārstāvji M. Zeitmanis no LTRK, M. RÄ“valds un pašpasludināts eksperts veselÄ«bas jomā P.Leiškalns no LDDK ir piedalÄ«jušies aktÄ«vā VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas likuma izstrādÄ“ un cer pārstāvÄ“t savas organizācijas jau minÄ“tajā padomÄ“.

Lieki piebilst par A. Vānes biznesa partnera M. Zeitmaņa reputāciju un to, ka abi ar M.RÄ“valdu pārstāv privāto medicÄ«nas biznesu, tomÄ“r tiek uzskatÄ«ts, ka politiÄ·iem tur nav vietas un ar šÄdiem pārstāvjiem tā bÅ«s “neatkarÄ«ga”. DÄ«vaini, ka sociālie partneri, kuri izstrādāja šo likumu, ir piemirsuši, ka valstÄ« ir Sabiedrisko pakalpojumu regulators, kura pamatfunkcija ir tarifu un pakalpojumu cenu apstiprināšana un regulÄ“šana, kā arÄ« Konkurences padome, kas uzrauga, lai neveidotos karteļi un nepamatoti augstas cenas kāda interesÄ“s.

ŠÄ«s abas iestādes netiek vÄ“rtÄ“tas kā atbilstošas, lai uzraudzÄ«tu un sakārtotu veselÄ«bas aprÅ«pes tirgu, kaut nestu arÄ« juridisku atbildÄ«bu un varÄ“tu algot atbilstošus speciālistus un ekspertus medicÄ«nas finanšu jomā. PÄ“c VM ieskata, labāk, lai to dara dažu ministriju pārstāvji un sabiedriskas organizācijas, lÄ«dz ar to VM noņem jebkādu atbildÄ«bu no sevis un patiesÄ«bā rodas jautājums par VM (ar gandrÄ«z 100 štata darbiniekiem) nepieciešamÄ«bu kā tādu, jo deleģēt sabiedriskām organizācijām varÄ“tu arÄ« citas funkcijas.

Likums nerisina mediÄ·u iespÄ“ju vienlaicÄ«gi apvienot darbu valsts un privātās struktÅ«rās, kur bieži mediÄ·i (arÄ« medicÄ«nas māsas) strādā slimnÄ«cās, pasniedz augstskolās, piestrādā privātā ambulatorā sektorā un pa naktÄ«m “pārguļ” nakts dežūrās reÄ£ionos. Un visas šÄ«s struktÅ«ras saņem valsts finansÄ“jumu un pÄ“c esošÄ plānā saņems ievÄ“rojamus lÄ«dzekļus darba algu palielināšanai un plānota bÅ«tiska ambulatoro pakalpojumu skaita palielināšanai privātās iestādÄ“s.

A.ÄŒakša nepiedāvā risinājumu, kā optimizÄ“t mediÄ·u darbu un sekmÄ“t darba ražīgumu, lai adekvātu algu varÄ“tu saņemt vienā darbavietā, turklāt skaitoties dažādās darba vietās, netiek uzraudzÄ«ts kopÄ“jais darba stundu skaits mÄ“nesÄ« un reālais nodrošinājums ar speciālistiem pamatdarba vietās visu darba dienu nedēļas garumā. Valsts un pašvaldÄ«bas slimnÄ«cas ir ierobežotas ambulatoru pakalpojumu tirgÅ« ar kvotu sistÄ“mu, ir vÄ“rojams pat pretÄ“js process, kur no privātajiem kā ārpakalpojums tiek iepirkti laboratorijas un vizuālās diagnostikas pakalpojumi, kur peļņa sastāda 15-25% no apgrozÄ«juma, respektÄ«vi, valsts neseko lÄ«dzi iekšÄ“jiem norÄ“Ä·iniem slimnÄ«cās, kur slimnÄ«cas pastāvÄ«gi strādā ar zaudÄ“jumiem un pieprasa papildu finansÄ“jumu.

VisnekaunÄ«gāk šÄdi darbojas KuldÄ«gas slimnÄ«cas valdes priekšsÄ“dÄ“tājs I.EglÄ«tis, kopā ar savu biznesa partneri M.RÄ“valdu atpÄ“rkot “nevajadzÄ«go” diagnostikas aparatÅ«ru no slimnÄ«cām (arÄ« KuldÄ«gas slimnÄ«cas): pÄ“c tam darbu turpina tie paši darbinieki ar to pašu aparatÅ«ru, bet to jau pasniedz kā ārpakalpojumu. Rezultātā, veicot savstarpÄ“jos norÄ“Ä·inus, 2016. gadā SIA Vizuālā diagnostika nopelnÄ«jusi 1 miljonu eiro.

ŠÄds slimnÄ«cas darba modelis sākotnÄ“ji ir V.Bokas aprobÄ“ts Linezera slimnÄ«cā pirms iekļaušanas Austrumu slimnÄ«cas sastāvā, kur visi diagnostiskie dienesti un speciālisti bija izveidojuši atsevišÄ·as SIA, kas slÄ“dza lÄ«gumus ar Linezera slimnÄ«cu par medicÄ«nas pakalpojumu sniegšanu un pati slimnÄ«ca nodrošināja tikai Ä“dināšanu, telpu uzkopšanu.

Visus šÄda sistÄ“ma apmierināja, jo ārsti netraucÄ“ti varÄ“ja pelnÄ«t, pÄ“c sava cenrāža piestādot rÄ“Ä·inus un pieņemot pacientus privāti, slimnÄ«ca iepirka aparatÅ«ru un uzturÄ“ja telpas, tikai ar šÄdu „saimniekošanu” Linezera slimnÄ«cai bija milzÄ«gi parādi, kurus apvienošanā vienkārši norakstÄ«ja, bet Ä£eniālās shÄ“mas autors kļuva par visas Austrumu slimnÄ«cas vadÄ«tāju. NopelnÄ«ja visi, bet parādus aizmirsa. Turklāt, ja pacients sÅ«dzas par pieļautām medicÄ«niskām kļūdām, tad kurš ir atbildÄ«gs – ārpakalpojuma sniedzÄ“js vai slimnÄ«ca? Un kā slimnÄ«ca var pārbaudÄ«t vai vismaz sekot lÄ«dz komersanta darbÄ«bai un kvalitātei?

 Piedāvātās VM reformas ne tuvu neatrisina veselÄ«bas aprÅ«pes efektivitātes un kvalitātes jautājumus, vienÄ«gi bijušajai ministres padomniecei A.Vānei ir izdevies nostiprināt savu privātslimnÄ«cu nu jau 2. lÄ«meņa slimnÄ«cas statusā ar cerÄ«bām kļūt par reÄ£ionu centru, jo slimnÄ«cu lÄ«meņa maiņa notiek, vienkārši samainot cipariņus, - tā KuldÄ«gas slimnÄ«ca bija 1. lÄ«meņa, bet MK sÄ“des laikā kļuva par otro.

Pārskatot pašreizÄ“jo slimnÄ«cu izvietojumu, nav skaidrs, kur redzama lÄ«dzekļu optimizācija, jo gandrÄ«z visur saglabājas pakalpojumu sniegšana esošÄ lÄ«menÄ«, izņemot AlÅ«ksnes slimnÄ«cu, kurai ir jāsamazina apjoms par labu A.Vānes privātslimnÄ«cai. VÄ“l lÄ«dz šim nevienam nav skaidrs, ko nozÄ«mÄ“ sadarbÄ«bas teritorija un kā tas notiek, slimnÄ«cām katrai saglabājot savu komercsabiedrÄ«bas statusu.

PašvaldÄ«bas lÄ«dz šim ir nodrošinājušas tikai „pieejamÄ«bu”, kas parasti tika saprasts ar telpām, to remontu un lielākām medicÄ«nas iestādÄ“m, slimnÄ«cām ar aparatÅ«ras iegādi. Jaunajā reformā A.ÄŒakša grib pašvaldÄ«bas iesaistÄ«t primārās aprÅ«pes finansÄ“šanā un organizÄ“šanā, kas ir bez konkrÄ“ta skaidrojuma un sistÄ“mas. Esošais Ä£imenes ārsta prakšu modelis ļauj ārstiem brÄ«vi izvÄ“lÄ“ties telpas un strādāt kā pašnodarbinātām personām, jaunajā plānā pašvaldÄ«bām bÅ«s jāfinansÄ“ prakses, kas bieži atrodas privātās poliklÄ«nikās, kā arÄ« jāpieņem Ä£imenes ārsti darbā, lai ierobežotu ārstu prakses iespÄ“jas un uz tiem attiektos visi noteikumi kā uz darba ņēmÄ“jiem t.i. varÄ“tu Ä£imenes ārstus atlaist un pieņemt darbā pÄ“c saviem ieskatiem.

GrÅ«ti pateikt, kas finansÄ“s šo prakšu uzturÄ“šanu, jo lÄ«dz šim pašvaldÄ«bas darÄ«ja to pÄ“c brÄ«vprātÄ«bas principa, turklāt savās telpas, ne privātās, bet nu pÄ“c VM ieceres pašvaldÄ«bas subsidÄ“s privātos. Un vai privātās ārstniecÄ«bas iestādes, kas faktiski veidos VM uzspiestās kopprakses kā darba devÄ“js, ir labs risinājums, ņemot vÄ“rā, ka daļa jau pieder zāļu lieltirgotavām? Jaunā reforma paredz pacientiem ierobežotas iespÄ“jas tikt pie paša izvÄ“lÄ“ta speciālista vai izmeklÄ“juma, to nozÄ«mÄ“s NVD, lÄ«dz ar to mazinot konkurenci un garantÄ“jot noteiktus ienākumus privātam sektoram.

Lai arÄ« pÄ“c ES datiem Latvijā uz vienu iedzÄ«votāju ir augstākais medicÄ«nas aparatÅ«ras skaits, divreiz augstāks vizuālās diagnostikas izmeklÄ“jumu skaits, laboratorijas izmeklÄ“jumi ir virs vidÄ“jā ES tāpat kā speciālistu konsultācijas, jaunajos ES projektos jau atkal ir paredzÄ“ts aparatÅ«ras iepirkums, - par apmÄ“ram pusi no 174 miljoniem eiro tiek plānots iepirkt visdažādākās iekārtas un turpinās slimnÄ«cu “bruņošanās”, nepÄ“tot reālo nepieciešamÄ«bu.

VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas likums nerunā par stratÄ“Ä£isko iepirkumu, kas tiek minÄ“ts kā svarÄ«ga reformas sastāvdaļa, neviens no VM tā arÄ« nespÄ“j izskaidrot, kas tas ir un kā tiks realizÄ“ts, bet no A.ÄŒakšas puses tiek pasniegts kā tirgus regulÄ“jošs mehānisms, kas tāds arÄ« varÄ“tu bÅ«t, - kur pÄ“c saviem ieskatiem VM nolems, kam un kādas specializācijas pakalpojumiem piešÄ·irt naudu.

LÄ«dz šim gan nav skaidri slimnÄ«cu sadarbÄ«bas modeļi vai mehānismi, no VM puses tas jau vairāk izskatās kā Ä·eksÄ«tis EK ekspertiem, nevis praktiski darboties spÄ“jÄ«gi mehānismi. Un pavisam nevienu neinteresÄ“, ka jaunais likums paredz pÄ“c nodokļu maksāšanas pazÄ«mes apmÄ“ram 300 000 cilvÄ“kus izslÄ“gt no pilnās valsts apmaksātās veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mas, lai gan veselÄ«bas finansÄ“jumā 90% ir patÄ“riņa nodokļi, ko maksā visi iedzÄ«votāji, un 1% no sociālā nodokļa dos tikai 80 miljonus eiro.

Tā vietā, lai VM rÅ«pÄ“tos, kā nodrošināt adekvātu un pieejamu aprÅ«pi visiem, tiek domāts kā šo aprÅ«pi padarÄ«t nesasniedzamu, - ar šÄdu attieksmi Latvija bÅ«s ne tikai pÄ“dÄ“jā vietā ES, bet nu jau zem Ä€frikas lÄ«meņa veselÄ«bas aprÅ«pes pieejamÄ«bas un mirstÄ«bas rādÄ«tājos.

Apskatot aprakstu par likumu, var tikai apbrÄ«not zemo VM darba lÄ«meni, nosaucot esošo ideju bez konkrÄ“tām detaļām par pilno pakalpojuma grozu, ko šobrÄ«d iespÄ“jams papildināt ar vismaz desmit dažādiem MK noteikumiem, kurus var mainÄ«t vienas dienas laikā, nemaz nerunājot par jauno MK.

VarbÅ«t Latvijas valdÄ«bas lÄ«menim šÄds darbs ir atbilstošs, taču Latvija ir nevis izolÄ“ta sala, bet gan ES un NATO dalÄ«bvalsts. VarbÅ«t A.ÄŒakšai der palasÄ«t vismaz vikipÄ“diju, lai zinātu ko sevÄ« ietver jÄ“dziens „likums” un tad nāk publiski ar prezentācijām!

VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas likums (projekts)

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šÄdi termini:

1) VeselÄ«bas aprÅ«pe – šÄ likuma izpratnÄ“ pasākumu kopums, ko sniedz veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu sniedzÄ“ji personas veselÄ«bas nodrošināšanai, uzturÄ“šanai un atjaunošanai.

2) MedicÄ«niskās palÄ«dzÄ«bas minimums – šÄ likuma izpratnÄ“ veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu apjoms, ko valsts nodrošina šajā likumā noteiktām personu kategorijām, kuras nav sociāli apdrošinātas veselÄ«bas apdrošināšanas veidam

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mÄ“rÄ·is ir veicināt labai starptautiskai praksei atbilstošu veselÄ«bas aprÅ«pes valsts finansÄ“jumu un regulÄ“t veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu finansÄ“šanas kārtÄ«bu un valsts obligātās veselÄ«bas apdrošināšanas kārtÄ«bu.

3.pants. VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas avoti

(1) VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas avoti ir:

1) valsts pamatbudžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumu;

2) valsts budžeta dotācija no vispārÄ“jiem ieņēmumiem, kas veidojas no ieņēmumiem no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu sadales veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanai saskaņā ar gadskārtÄ“ja valsts budžeta likumu;

3) valsts nodeva par valsts obligāto veselÄ«bas apdrošināšanu;

4) valsts un pašvaldÄ«bu budžeta lÄ«dzekļi normatÄ«vajos aktos paredzÄ“tajos gadÄ«jumos, kas saistÄ«ti ar veselÄ«bas nozares  nodrošināšanu, administrÄ“šanu un uzraudzÄ«bu;

5) normatīvajos aktos paredzētie privātpersonu līdzekļi;

6) Eiropas SavienÄ«bas fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu lÄ«dzekļi;

7) pašvaldÄ«bu budžeta finansÄ“jums saskaņā ar pašvaldÄ«bu lÄ“mumiem veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu pieejamÄ«bas nodrošināšanai, kā arÄ« atsevišÄ·o pakalpojumu izmaksu segšanai.

(2) ŠÄ panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minÄ“tā valsts budžeta dotācija no vispārÄ“jiem ieņēmumiem saskaņā ar gadskārtÄ“jā valsts budžeta likuma noteikto ir vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta.

(3) Nodrošinot, ka pieaugot finansÄ“jumam veselÄ«bas aprÅ«pei, proporcionāli pieaug arÄ« primārās veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“jums

4.pants. VeselÄ«bas aprÅ«pei piešÄ·irtā valsts finansÄ“juma izlietojums

(1) Valsts budžeta dotācijās no vispārÄ“jiem ieņēmumiem VeselÄ«bas ministrijas programmai veselÄ«bas aprÅ«pes nodrošināšanai piešÄ·irtos lÄ«dzekļus atbilstoši gadskārtÄ“jam valsts budžeta likumam novirza:

1) medicÄ«niskās palÄ«dzÄ«bas minimuma nodrošināšanai;

2) veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu nodrošināšanai apdrošinātai personai;

3) ar veselÄ«bas aprÅ«pes nodrošināšanu ārkārtas situācijās saistÄ«to valsts materiālo rezervju veidošanai, atjaunošanai un uzturÄ“šanai;

4) veselības aprūpes un profilakses programmas pasākumiem;

5) veselības aprūpes pētījumu un attīstības programmas pasākumiem;

6) slimību profilakses un kontroles pasākumiem;

(2) Valsts budžeta dotācija no vispārÄ“jiem ieņēmumiem Tieslietu ministrijas programmai veselÄ«bas aprÅ«pes nodrošināšanai atbilstoši normatÄ«vajos aktos noteikajam sedz izdevumus par:

1) ieslodzÄ«juma vietā strādājošas ārstniecÄ«bas personas sniegtajiem veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumiem;

2) pacienta līdzmaksājumiem par ieslodzītajiem, kas saņem veselības aprūpi ārpus ieslodzījuma vietas;

3) pacienta maksājumiem par kompensÄ“jamām zālÄ“m un medicÄ«niskajām ierÄ«cÄ“m saskaņā ar normatÄ«vajiem aktiem par ambulatorajai ārstÄ“šanai paredzÄ“to zāļu un medicÄ«nisko ierīču iegādes izdevumu kompensāciju.

(3) Valsts budžeta dotācija no vispārÄ“jiem ieņēmumiem AizsardzÄ«bas ministrijas programmai veselÄ«bas aprÅ«pes nodrošināšanai sedz izdevumus par:

1) profesionālā dienesta karavīra vai zemessarga:

a) pacienta lÄ«dzmaksājumu, tai skaitā maksājumu par kompensÄ“jamām zālÄ“m un medicÄ«niskajām ierÄ«cÄ“m saskaņā ar normatÄ«vajiem aktiem par ambulatorajai ārstÄ“šanai paredzÄ“to zāļu un medicÄ«nisko ierīču iegādes izdevumu kompensāciju;

b) veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumiem, kurus ir tiesÄ«bas saņemt saskaņā ar normatÄ«vajiem aktiem par veselÄ«bas aprÅ«pes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas nosacÄ«jumiem, apmaksājamo pakalpojumu veidiem un izdevumu apmaksas kārtÄ«bu;

2) atvaļināta karavÄ«ra vai bijušajā zemessarga veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumiem saskaņā ar normatÄ«vajiem aktiem par apmaksājamiem veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumiem, kā arÄ« izdevumu apmÄ“ru un samaksas kārtÄ«bu;

3) Ziemeļatlantijas lÄ«guma organizācijas dalÄ«bvalstu un valstu, kas piedalās programmā “PartnerattiecÄ«bas – mieram” bruņoto spÄ“ku karavÄ«ru veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumiem saskaņā ar Ziemeļatlantijas lÄ«guma organizācijas dalÄ«bvalstu lÄ«gumu par to bruņoto spÄ“ku statusu;

4) profesionālā dienesta kandidāta, rezerves karavÄ«ra un rezervistu (iesaucot aktÄ«vajā dienestā), un zemessardzes kandidātu medicÄ«niskās pārbaudes ietvaros ar medicÄ«niskās komisijas norÄ«kojumu veiktajiem medicÄ«niskajiem izmeklÄ“jumiem un ārstu atzinumiem (tai skaitā izdevumus par veselÄ«bas aprÅ«pes maksas pakalpojumiem) saskaņā ar normatÄ«vajiem aktiem par veselÄ«bas aprÅ«pes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas nosacÄ«jumiem, apmaksājamo pakalpojumu veidiem un izdevumu apmaksas kārtÄ«bu;

5) kustÄ«bas “Jaunsardze” dalÄ«bnieku veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumiem saskaņā ar normatÄ«vajiem aktiem par jaunsargiem apmaksājamiem veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumiem.

(4) Valsts budžeta dotācija no vispārÄ“jiem ieņēmumiem Iekšlietu ministrijas programmai veselÄ«bas aprÅ«pes nodrošināšanai sedz izdevumus par:

1) Iekšlietu ministrijas iestāžu un Tieslietu ministrijas IeslodzÄ«juma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpÄ“m:

a) pacientu līdzmaksājumiem;

b) maksu par veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumiem, kurus ir tiesÄ«bas saņemt saskaņā ar normatÄ«vajiem aktiem un kurus neapmaksā no šÄ panta pirmajā daļā minÄ“tajiem veselÄ«bas aprÅ«pei paredzÄ“tajiem valsts budžeta lÄ«dzekļiem;

2) ārzemniekiem, kuri aizturÄ“ti normatÄ«vajos aktos par imigrāciju noteiktajā kārtÄ«bā – par veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumiem, kuri nepieciešami viņu izmitināšanas laikā un vietā un saskaņā ar normatÄ«vajiem aktiem ir garantÄ“ti šÄ«m personām (izņemot neatliekamo palÄ«dzÄ«bu, dzemdÄ«bu palÄ«dzÄ«bu un normatÄ«vajos aktos par epidemioloÄ£isko drošÄ«bu noteiktos gadÄ«jumus, kā arÄ« tuberkulozes ārstÄ“šanai nepieciešamos medikamentus, kurus apmaksā no šÄ panta pirmajā daļā minÄ“tajiem veselÄ«bas aprÅ«pei paredzÄ“tajiem valsts budžeta lÄ«dzekļiem). Ja šo personu veselÄ«bas aprÅ«pe ir apdrošināta, veselÄ«bas aprÅ«pes izdevumus sedz apdrošinātājs;

3) Valsts policijas Ä«slaicÄ«gās aizturÄ“šanas vietā ievietotajai personai -  ambulatorās veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumiem (izņemot neatliekamo medicÄ«nisko palÄ«dzÄ«bu un normatÄ«vajos aktos par epidemioloÄ£isko drošÄ«bu noteiktos gadÄ«jumus, ja veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu apmaksā no šÄ panta pirmajā daļā minÄ“tajiem veselÄ«bas aprÅ«pei paredzÄ“tajiem valsts budžeta lÄ«dzekļiem);

4) patvēruma meklētājam:

a) sākotnÄ“jo veselÄ«bas pārbaudi pie Ä£imenes ārsta, kas sniegta patvÄ“ruma meklÄ“tāju izmitināšanas centra telpās;

b) psihiatra veselības aprūpi;

c) ekspresanalÄ«zi humānā imÅ«ndeficÄ«ta vÄ«rusa infekcijas (HIV/AIDS) un B hepatÄ«ta noteikšanai;

5) patvÄ“ruma meklÄ“tāju, kurš aizturÄ“ts saskaņā ar normatÄ«viem aktiem par patvÄ“ruma piešÄ·iršanu:

a) veselības stāvokļa pārbaudi un sanitāro apstrādi;

b) veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu, kurš nepieciešams izmitināšanas laikā un vietā atbilstoši normatÄ«vajiem aktiem par veselÄ«bas aprÅ«pi iekšlietu jomā un netiek apmaksāti no šÄ panta pirmajā daļā minÄ“tajiem veselÄ«bas aprÅ«pei paredzÄ“tajiem valsts budžeta lÄ«dzekļiem.

(5) No šÄ panta pirmajā daļā minÄ“tā veselÄ«bas aprÅ«pei piešÄ·irtā valsts finansÄ“juma nemaksā par tādiem veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumiem, kuri atbilst vienam no šÄdiem kritÄ“rijiem:

1) nav tieši vÄ“rsts uz slimÄ«bas ārstniecÄ«bu vai tās gaitas atvieglošanu;

2) saskaņā ar normatīvajiem aktiem tiek apmaksāts no privātpersonu līdzekļiem.

(6) Ministru kabinets nosaka veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu, kas netiek apmaksāts no šÄ panta pirmajā daļā minÄ“tajiem valsts budžeta lÄ«dzekļiem sarakstu.

5.pants. Pacientu līdzmaksājumi

(1) Saņemot valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, persona veic pacienta līdzmaksājumus.

(2) Ministru kabinets nosaka pacienta līdzmaksājumu par valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem apmēru un samaksas kārtību, kā arī personu kategorijas, kuras atbrīvotas no pacientu līdzmaksājumiem.

6.pants. Apdrošinātā persona

(1) ŠÄ likuma ietvaros apdrošināta persona ir :

1) persona, kura ir reÄ£istrÄ“ta kā sociāli apdrošināta veselÄ«bas apdrošināšanas veidam atbilstoši normatÄ«vajam aktam par valsts sociālo apdrošināšanu;

2) pašnodarbināta persona, kura ir faktiski veikusi valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

(2) Par apdrošinātām personām ir uzskatāmas arÄ« šÄ likuma 9.panta otrās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7.punktā minÄ“tās personas, ja tās atbilst vienam no šÄdiem kritÄ“rijiem:

1) bāreņi un bez vecāku gādÄ«bas palikušie bÄ“rni lÄ«dz 24 gadu vecuma sasniegšanai;

2) bezdarbnieki, kuri ir reÄ£istrÄ“jušies NodarbinātÄ«bas valsts aÄ£entÅ«rā;

3) personas, kuras ir vecumā no 18 lÄ«dz 25 gadiem un mācās vispārÄ“jās izglÄ«tÄ«bas iestādÄ“s, profesionālās pamatizglÄ«tÄ«bas vai profesionālās vidÄ“jās izglÄ«tÄ«bas iestādÄ“s, vai ir pilna laika studÄ“jošais, kā arÄ« trÄ«s mÄ“nešus pÄ“c šÄ« statusa zaudÄ“šanas;

4) bērni vecumā līdz 18 gadiem;

5) ieslodzÄ«tie ieslodzÄ«juma vietās, kā arÄ« personas, kas atbrÄ«votas no ieslodzÄ«juma vietas, laika posmā lÄ«dz trÄ«s mÄ“nešiem pÄ“c atbrÄ«vošanas;

6) orgānu donori;

7) personas, kuras cietušas ÄŒernobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijā;

8) personas, kuras saņem slimības pabalstu;

9) personas, kuras saņem atlÄ«dzÄ«bu  par audžuÄ£imenes vai aizbildņa pienākumu pildÄ«šanu vai par adoptÄ“jamā bÄ“rna aprÅ«pi;

10) personas, kuras saņem bÄ“rna invalÄ«da kopšanas pabalstu vai piemaksu pie Ä£imenes valsts pabalsta par bÄ“rnu invalÄ«du;

11) personas, kuras saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprÅ«pes un sociālās rehabilitācijas institÅ«cijās, kas ir reÄ£istrÄ“tas Sociālo pakalpojumu sniedzÄ“ju reÄ£istrā;

12) personas, kuras saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu;

13) personas, kuras saņem vecāku, bÄ“rnu kopšanas vai Ä£imenes valsts pabalstu par bÄ“rnu vecumā lÄ«dz 3 gadiem;

14) personas, kuras saņem vecāku, bÄ“rnu kopšanas vai Ä£imenes valsts pabalstu un kuriem ir vismaz 3 bÄ“rni, no kuriem vismaz viens ir pirmsskolas vecumā (t.i., lÄ«dz bÄ“rns sasniedz 7 gadu vecumu);

15) personas, kurām likumā paredzÄ“tajā kārtÄ«ba piešÄ·irta invaliditāte;

16) personas, kurām piešÄ·irta valsts vecuma, izdienas, apgādnieka zaudÄ“juma vai speciālā valsts pensija;

17) politiski represÄ“tās personas un nacionālās pretošanās kustÄ«bas dalÄ«bnieki.

7.pants Medicīniskās palīdzības minimums

(1) MedicÄ«niskās palÄ«dzÄ«bas minimumā ietilpst šÄdi veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumi:

1) neatliekamā medicīniskā palīdzība;

2) dzemdību palīdzība;

3) normatīvajos aktos noteiktajā apjomā zobārstniecības palīdzība akūtos gadījumos;

4) medicÄ«niskā palÄ«dzÄ«ba bÄ“rniem lÄ«dz 18 gadu vecuma sasniegšanas;

5) ģimenes ārsta sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi;

6) veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumi saslimšanu ar nozÄ«mÄ«gu ietekmi vai apdraudÄ“jumu sabiedrÄ«bas veselÄ«bai ārstniecÄ«bai;

 (2) Ministru kabinets nosaka šÄ panta pirmajā daļā minÄ“to valsts apmaksāto veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus un apmaksas kārtÄ«bu.

8.pants. Valsts obligātā veselÄ«bas apdrošināšana

(1) Valsts obligātā veselÄ«bas apdrošināšana ir uz solidaritātes principa balstÄ«ts pasākumu kopums, ko organizÄ“ valsts, lai nodrošinātu šÄ likuma 6.pantā minÄ“tās apdrošinātās personas ar veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumiem.

(2) VeselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumi apdrošinātām personām papildus šÄ likuma 7.pantā norādÄ«tajam medicÄ«niskās palÄ«dzÄ«bas minimumam ir sekundārie un terciārie veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumi, kurus sniedz plānveida kārtÄ«bā.

(3) Ministru kabinets nosaka šÄ panta otrajā daļā minÄ“to valsts apmaksāto veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus un apmaksas kārtÄ«bu.

9.pants. Tiesības uz valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu

(1) Ikvienam ir tiesÄ«bas saņemt neatliekamo medicÄ«nisko palÄ«dzÄ«bu saskaņā ar šo likumu un citiem normatÄ«vajiem aktiem.

(2) ŠÄ likuma 7.pantā norādÄ«to medicÄ«niskās palÄ«dzÄ«bas minimumu ir tiesÄ«bas saņemt:

1) Latvijas pilsonim;

2) Latvijas nepilsonim;

3) Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices konfederācijas pilsonim, kurš uzturas Latvijā sakarā ar nodarbinātÄ«bu vai kā pašnodarbināta persona, kā arÄ« viņu Ä£imenes locekļiem;

4) ārzemniekam, kuram ir pastāvÄ«gās uzturÄ“šanās atļauja Latvijā;

5) bÄ“glim vai personai, kurai piešÄ·irts alternatÄ«vais  statuss;

6) aizturÄ“tajam, apcietinātajam vai ar brÄ«vÄ«bas atņemšanu notiesātajai personai;

7) patvēruma meklētājiem;

8) šÄ likuma 6.pantā minÄ“tajai apdrošinātai personai.

(3) Latvijas pilsoņa un Latvijas nepilsoņa laulātajam ar termiņuzturÄ“šanās atļauju, kas nav šÄ likuma 6.pantā minÄ“tā apdrošinātā persona, ir tiesÄ«bas saņemt valsts apmaksātu dzemdÄ«bu palÄ«dzÄ«bu.

(4) ŠÄ panta otrajā daļā minÄ“to personu bÄ“rniem ir tiesÄ«bas saņemt valsts apmaksātos veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus.

(5) TiesÄ«bas saņemt šÄ likuma 8.panta otrajā daļā minÄ“tos valsts apmaksātos veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus apdrošinātai personai rodas ar ieraksta veikšanu Dienesta uzturÄ“tājā veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu saņēmÄ“ju datu bāzÄ“. Datus par šÄ likuma 6.panta pirmajā daļā minÄ“tajām personām Dienestam sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aÄ£entÅ«ra, bet par šÄ likuma 6.panta otrajā daļā minÄ“tajām personām – tās valsts pārvaldes iestādes, kuru rÄ«cÄ«bā ir minÄ“tā informācija.

(6) Personai ir tiesÄ«bas uz šÄ likuma 8.panta otrajā daļā minÄ“tajiem valsts apmaksātiem veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumiem vÄ“l trÄ«s mÄ“nešus pÄ“c apdrošinātās personas statusa zaudÄ“šanas.

(7) Persona, kura atbilst šÄ panta otrās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7.punktam, bet neatbilst šÄ likuma 6.pantā minÄ“tajam apdrošinātās personas statusam, 10 dienu laikā pÄ“c valsts nodevas par valsts obligāto veselÄ«bas apdrošināšanu nomaksu iegÅ«st tiesÄ«bas saņemt šÄ likuma 8.panta otrajā daļā minÄ“tos valsts apmaksātos veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus. Valsts nodevas par valsts obligāto veselÄ«bas apdrošināšanu apmÄ“rs mÄ“nesÄ« ir 1% no valsts noteiktās minimālās mÄ“neša darba algas.

(8) Valsts nodevu par valsts obligāto veselÄ«bas apdrošināšanu administrÄ“ Dienests. Ministru kabinets nosaka valsts nodevas par valsts obligāto veselÄ«bas apdrošināšanu maksāšanas kārtÄ«bu.

(9) Personas, kuras neatbilst šÄ likuma 6.pantā un šajā pantā minÄ“tajiem nosacÄ«jumiem, veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus saņem par maksu.

(10) Ministru kabinets nosaka šÄ likuma 7. un 8.panta minÄ“to valsts apmaksājamo veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu sniegšanas organizÄ“šanas kārtÄ«bu, veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindu veidošanas kārtÄ«bu, valsts apmaksāto veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu veidus un apjomu, kā arÄ« samaksas kārtÄ«bu.

10.pants. Nacionālais veselības dienests

(1) Dienests ir veselÄ«bas ministra pakļautÄ«bā esoša tiešÄs pārvaldes iestāde, nodrošina veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu sniegšanas organizāciju un finansÄ“šanu.

(2) Dienesta konsultatÄ«vā institÅ«cija atbilstoši šÄ panta ceturtajā daļā noteiktajai kompetencei ir Dienesta padome.

(3) Ministru kabinets apstiprina Dienesta padomes nolikumu. Dienesta padomes sastāvu pÄ“c veselÄ«bas ministra priekšlikuma apstiprina Ministru kabinets, iekļaujot Dienesta padomÄ“ vismaz vienu pārstāvi no:

1) Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas;

2) Veselības ministrijas;

3) Finanšu ministrijas;

4) Labklājības ministrijas;

5) darba devÄ“ju organizācijām un darba ņēmÄ“ju organizācijas, kas ir pārstāvÄ“tas Nacionālās trÄ«spusÄ“jas sadarbÄ«bas padomes VeselÄ«bas aprÅ«pes nozares apakšpadomÄ“;

(4) Dienesta padome:

1) apstiprina Veselības aprūpes pakalpojumu attīstības plānu;

2) iesniedz veselÄ«bas ministram  priekšlikumus veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu organizācijas un finansÄ“šanas kārtÄ«bai;

3) izvÄ“rtÄ“ Dienesta sagatavoto priekšlikumus veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu sarakstam;

4) pÄ“c Dienesta direktora priekšlikuma apstiprina Dienesta publisko gada pārskatu;

5) nekavÄ“joties informÄ“ veselÄ«bas ministru par veselÄ«bas nozares finansiālā stāvokļa pasliktināšanos un citiem bÅ«tiskiem apstākļiem, kas saistÄ«ti ar veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu sniegšanu un Dienesta darbÄ«bu;

6) pÄ“c Dienesta direktora priekšlikuma apstiprina lÄ«gumslÄ“dzÄ“ju pušu izvÄ“les kritÄ“rijus un nosacÄ«jumus par veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu pieejamÄ«bu.

7) veic citus normatīvajos aktos noteiktus pienākumus.

11.pants. Veselības aprūpes pakalpojumu saraksts

(1) Dienests sagatavo un iesniedz Dienesta padomei izskatÄ«šanai veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu saraksta projektu.

(2)VeselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu iekļaušanai veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu sarakstā Dienests ņem vÄ“rā šÄdus kritÄ“rijus:

1) pārbaudīts veselības aprūpes pakalpojuma medicīniskais efekts;

2) veselības aprūpes pakalpojuma izmaksu lietderība;

3) veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojuma nepieciešamÄ«ba sabiedrÄ«ba un veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojuma savienojamÄ«ba ar nacionālo veselÄ«bas politiku;

4) veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojuma atbilstÄ«ba finanšu lÄ«dzekļiem.

12.pants. VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas lÄ«gums

(1) Ar veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas lÄ«gumu Dienests uzņemas saistÄ«bas maksāt par veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu nodrošināšanu saskaņā ar lÄ«guma nosacÄ«jumiem un esošajiem normatÄ«vajiem aktiem.

(2) VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas lÄ«gums ir publisko tiesÄ«bu lÄ«gums. Ministru kabinets apstiprina veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas parauglÄ«gumu.

(3) Dienests slÄ“dz veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas lÄ«gumu ar veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu sniedzÄ“ju. Dienestam nav pienākums slÄ“gt veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas lÄ«gumu ar visiem veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu sniedzÄ“jiem. Ministru kabinets nosaka veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas lÄ«guma slÄ“gšanas nosacÄ«jumus un kārtÄ«bu.

(4) Dienestam ir tiesÄ«bas slÄ“gt veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas lÄ«gumu ar veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu sniedzÄ“jiem, kuri atrodas ārvalstÄ«s, ņemot vÄ“rā šÄdus apstākļus:

1) personas vajadzība pēc veselības aprūpes pakalpojuma un iespēja sniegt veselības aprūpes pakalpojumu Latvijā;

2) veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojuma kvalitāte un sniegšanas nosacÄ«jumi;

3) veselības aprūpes pakalpojuma cena.

13.pants. Dienesta atprasījuma tiesības

(1) Dienestam ir atprasījuma tiesības attiecībā uz pakalpojumu, kas sniegti personai, kurai veselības kaitējums ir nodarīts prettiesiskas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma rezultātā un veselības aprūpes pakalpojumi ir sniegti par valsts līdzekļiem, no personas, kuru par vainīgu atzinusi kompetenta institūcija, bezstrīdus kārtībā piedzenot izdevumus tādā apmērā, cik Dienests ir apmaksājis veselības aprūpes pakalpojumus vai no valsts līdzekļiem kompensējis izdevumus par zālēm un medicīniskām ierīcēm.

(2) Dienestam ir atprasÄ«juma tiesÄ«bas tādā apmÄ“rā, cik Dienests ir apmaksājis veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus vai no valsts lÄ«dzekļiem kompensÄ“jis izdevumus par zālÄ“m un medicÄ«niskām ierÄ«cÄ“m, bezstrÄ«dus kārtÄ«ba piedzenot izdevumus no personas, kura veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojuma saņemšanas brÄ«dÄ« nav bijusi apdrošināta persona šÄ likuma izpratnÄ“.

(3) Dienestam ir atprasÄ«juma tiesÄ«bas attiecÄ«bā uz personām, kas lieto Eiropas veselÄ«bas apdrošināšanas karti vai Eiropas veselÄ«bas apdrošināšanas kartes aizstājÄ“japliecÄ«bu pÄ“c viņu apdrošināšanas seguma apturÄ“šanas vai izbeigšanas, tādā apmÄ“rā, cik daudz Dienests šÄdām personām ir apmaksājis veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus.

14.pants. Veselības ministrija

VeselÄ«bas ministrija izstrādā, organizÄ“ un koordinÄ“ veselÄ«bas politiku attiecÄ«bā uz veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu nodrošināšanu un finansÄ“šanu ciktāl šis likums nenosaka citādi.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtÄ“jo likumu par valsts budžetu, 2018., 2019. un 2020.gadā paredz ikgadÄ“ju finansÄ“juma pieaugumu veselÄ«bas aprÅ«pei tādā apmÄ“rā, lai valsts piešÄ·irtais finansÄ“jums 2020.gadā sasniegtu 4% no iekšzemes kopprodukta.

2. Veselības aprūpes valsts finansējuma pieaugums nedrīkst būt mazāks par 227 milj. euro 2018.gadā, 341 milj. euro 2019.gadā un 442 milj. euro 2020.gadā.

3. VeselÄ«bas aprÅ«pes valsts finansÄ“juma ietvaros valsts finansÄ“jums veselÄ«bas aprÅ«pes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai nedrÄ«kst bÅ«t mazāks par 113 milj. euro 2018.gadā, 179 milj. euro 2019.gadā un 248 milj. euro 2020.gadā.

4. Ministru kabinets lÄ«dz 2018.gada 1.martam izdod šÄ likuma 9.panta septÄ«tā daļā un 10.panta ceturtā daļā paredzÄ“tos Ministru kabineta noteikumus.

5. Ministru kabinets lÄ«dz 2018.gada 31. maijam izdod šÄ likuma 5.panta otrā daļā, 7.panta otrā daļā, 8.panta trešÄ daļā, 9.panta devÄ«tā daļā un 12.panta otrā un trešÄ daļā paredzÄ“tos Ministru kabineta noteikumus. LÄ«dz attiecÄ«go Ministru kabineta noteikumu spÄ“kā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā lÄ«dz 2018.gada 31.maijam ir piemÄ“rojams Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumi Nr.1529 “VeselÄ«bas aprÅ«pes organizÄ“šanas un finansÄ“šanas kārtÄ«ba”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

Novērtē šo rakstu:

0
0