HaltÅ«ra, ko veselÄ«bas ministre ÄŒakÅ¡a sauc par likumprojektu un kas KuÄinskim Å¡Ä·iet derÄ«ga
Pietiek lasÄ«tÄjs · 13.08.2017. · Komentāri (46)Lai novÄ“rstu uzmanÄ«bu no veselÄ«bas aprÅ«pes pamatproblÄ“mÄm – mediÄ·u streika, zemas efektivitÄtes un kvalitÄtes, par ko nemitÄ«gi atgÄdina Latvijas Banka un uzņēmÄ“ji, VeselÄ«bas ministrija (VM) ir Ä·Ä“rusies noteikt pašvaldÄ«bu lomas veselÄ«bas aprÅ«pÄ“ un pie VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas likuma, kurš pašreizÄ“jÄ versijÄ gan vairÄk atgÄdina aprakstu uz pÄris lapÄm salÄ«dzinÄjumÄ ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.1529 VeselÄ«bas aprÅ«pes organizÄ“šanas un finansÄ“šanas kÄrtÄ«ba, kas ir vieni no apjomÄ«gÄkajiem MK noteikumiem biezas mapes izskatÄ.
NozÄ«mÄ«gu MK noteikumu sastÄvdaļu ieņem naudas sadalÄ«jums un izlietojums, tarifu aprÄ“Ä·ini un formulas, kuras pÄ“c ValdÄ«bas rÄ«cÄ«ba plÄna bija no jauna jÄaprÄ“Ä·ina un jÄievieš jau pirms gada, taÄu ministre Anda ÄŒakša to neuzskatÄ«ja par vajadzÄ«gu, un tas tiks paveikts labi, ja nÄkamgad, tÄpat kÄ citas svarÄ«gas plÄna sadaļas, kurÄm termini tika pÄrcelti. Nekas arÄ« neliecina, ka apjomÄ«gie darbi taptu, jo VM un NacionÄlais veselÄ«bas dienests (NVD) netiek gala ar ikdienišÄ·iem darbiem.
IespÄ“jams, ka premjers MÄris KuÄinskis ir aizmirsis par savu plÄnu un plusiņus liek un par padarÄ«tiem uzskatÄ«ta arÄ« tikai darba grupu veidošanu vai priekšlikumu iesniegšanu vai vienkÄrši ministru apliecinÄjumu, ka darbi vispÄr tiek darÄ«ti. LaikÄ lÄ«dz 1. aprÄ«lim netika izpildÄ«ta pat tÄda svarÄ«ga sadaļa kÄ veselÄ«bas finansÄ“juma atrašana, kad tikai pÄ“c koalÄ«cijas uzstÄdÄ«jumiem atradÄs 1% no sociÄlÄ nodokļa, kas ne tuvu neapmierina visas vajadzÄ«bas un ko nevar uzskatÄ«t par ilgtspÄ“jÄ«gu. http://www.vm.gov.lv/lv/nozare/valdibas_ricibas_plans/
Nevienam gan nav skaidrs, kÄ solÄ«tais algas palielinÄjums par 40% nokļūs lÄ«dz mediÄ·iem, jo, iekļaujot to tarifÄ, pieredze rÄda, ka pilna paredzÄ“tÄ nauda lÄ«dz adresÄtam nenonÄk, turklÄt daudzi mediÄ·i jau šobrÄ«d saņem A.ÄŒakšas noteikto zemÄko algas likmi. KopumÄ esošÄ tarifu sistÄ“ma ir sarežģīta un bezjÄ“dzÄ«ga, par ko atkÄrtoti ir ziņojusi Valsts kontrole.
IzskatÄs, ka vadošos speciÄlistus šÄda nesaprotama sistÄ“ma apmierina, jo StratÄ“Ä£iskajÄ padomÄ“, kur iekļauti tÄdi medicÄ«nas spÄ«dekļi kÄ A.Ä’rglis, J.Gardovskis, L.Kozlovska (ZZS Saeimas deputÄte) http://www.vm.gov.lv/lv/ministrija/konsultativas_padomes/veselibas_nozares_strategiska_padome1/, atsevišÄ·i pÄrstÄvji vispÄr tÄs sanÄksmes neapmeklÄ“ vai viedokli nepauž, jo ir skaidrs, kura pusÄ“ ir vairÄkums. Ar sajÅ«smu tiek uztverta jaunajÄ likumÄ iestrÄdÄtÄ NVD padome, kuras potenciÄlie pÄrstÄvji M. Zeitmanis no LTRK, M. RÄ“valds un pašpasludinÄts eksperts veselÄ«bas jomÄ P.Leiškalns no LDDK ir piedalÄ«jušies aktÄ«vÄ VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas likuma izstrÄdÄ“ un cer pÄrstÄvÄ“t savas organizÄcijas jau minÄ“tajÄ padomÄ“.
Lieki piebilst par A. VÄnes biznesa partnera M. Zeitmaņa reputÄciju un to, ka abi ar M.RÄ“valdu pÄrstÄv privÄto medicÄ«nas biznesu, tomÄ“r tiek uzskatÄ«ts, ka politiÄ·iem tur nav vietas un ar šÄdiem pÄrstÄvjiem tÄ bÅ«s “neatkarÄ«ga”. DÄ«vaini, ka sociÄlie partneri, kuri izstrÄdÄja šo likumu, ir piemirsuši, ka valstÄ« ir Sabiedrisko pakalpojumu regulators, kura pamatfunkcija ir tarifu un pakalpojumu cenu apstiprinÄšana un regulÄ“šana, kÄ arÄ« Konkurences padome, kas uzrauga, lai neveidotos karteļi un nepamatoti augstas cenas kÄda interesÄ“s.
ŠÄ«s abas iestÄdes netiek vÄ“rtÄ“tas kÄ atbilstošas, lai uzraudzÄ«tu un sakÄrtotu veselÄ«bas aprÅ«pes tirgu, kaut nestu arÄ« juridisku atbildÄ«bu un varÄ“tu algot atbilstošus speciÄlistus un ekspertus medicÄ«nas finanšu jomÄ. PÄ“c VM ieskata, labÄk, lai to dara dažu ministriju pÄrstÄvji un sabiedriskas organizÄcijas, lÄ«dz ar to VM noņem jebkÄdu atbildÄ«bu no sevis un patiesÄ«bÄ rodas jautÄjums par VM (ar gandrÄ«z 100 štata darbiniekiem) nepieciešamÄ«bu kÄ tÄdu, jo deleģēt sabiedriskÄm organizÄcijÄm varÄ“tu arÄ« citas funkcijas.
Likums nerisina mediÄ·u iespÄ“ju vienlaicÄ«gi apvienot darbu valsts un privÄtÄs struktÅ«rÄs, kur bieži mediÄ·i (arÄ« medicÄ«nas mÄsas) strÄdÄ slimnÄ«cÄs, pasniedz augstskolÄs, piestrÄdÄ privÄtÄ ambulatorÄ sektorÄ un pa naktÄ«m “pÄrguļ” nakts dežūrÄs reÄ£ionos. Un visas šÄ«s struktÅ«ras saņem valsts finansÄ“jumu un pÄ“c esošÄ plÄnÄ saņems ievÄ“rojamus lÄ«dzekļus darba algu palielinÄšanai un plÄnota bÅ«tiska ambulatoro pakalpojumu skaita palielinÄšanai privÄtÄs iestÄdÄ“s.
A.ÄŒakša nepiedÄvÄ risinÄjumu, kÄ optimizÄ“t mediÄ·u darbu un sekmÄ“t darba ražīgumu, lai adekvÄtu algu varÄ“tu saņemt vienÄ darbavietÄ, turklÄt skaitoties dažÄdÄs darba vietÄs, netiek uzraudzÄ«ts kopÄ“jais darba stundu skaits mÄ“nesÄ« un reÄlais nodrošinÄjums ar speciÄlistiem pamatdarba vietÄs visu darba dienu nedēļas garumÄ. Valsts un pašvaldÄ«bas slimnÄ«cas ir ierobežotas ambulatoru pakalpojumu tirgÅ« ar kvotu sistÄ“mu, ir vÄ“rojams pat pretÄ“js process, kur no privÄtajiem kÄ Ärpakalpojums tiek iepirkti laboratorijas un vizuÄlÄs diagnostikas pakalpojumi, kur peļņa sastÄda 15-25% no apgrozÄ«juma, respektÄ«vi, valsts neseko lÄ«dzi iekšÄ“jiem norÄ“Ä·iniem slimnÄ«cÄs, kur slimnÄ«cas pastÄvÄ«gi strÄdÄ ar zaudÄ“jumiem un pieprasa papildu finansÄ“jumu.
VisnekaunÄ«gÄk šÄdi darbojas KuldÄ«gas slimnÄ«cas valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjs I.EglÄ«tis, kopÄ ar savu biznesa partneri M.RÄ“valdu atpÄ“rkot “nevajadzÄ«go” diagnostikas aparatÅ«ru no slimnÄ«cÄm (arÄ« KuldÄ«gas slimnÄ«cas): pÄ“c tam darbu turpina tie paši darbinieki ar to pašu aparatÅ«ru, bet to jau pasniedz kÄ Ärpakalpojumu. RezultÄtÄ, veicot savstarpÄ“jos norÄ“Ä·inus, 2016. gadÄ SIA VizuÄlÄ diagnostika nopelnÄ«jusi 1 miljonu eiro.
ŠÄds slimnÄ«cas darba modelis sÄkotnÄ“ji ir V.Bokas aprobÄ“ts Linezera slimnÄ«cÄ pirms iekļaušanas Austrumu slimnÄ«cas sastÄvÄ, kur visi diagnostiskie dienesti un speciÄlisti bija izveidojuši atsevišÄ·as SIA, kas slÄ“dza lÄ«gumus ar Linezera slimnÄ«cu par medicÄ«nas pakalpojumu sniegšanu un pati slimnÄ«ca nodrošinÄja tikai Ä“dinÄšanu, telpu uzkopšanu.
Visus šÄda sistÄ“ma apmierinÄja, jo Ärsti netraucÄ“ti varÄ“ja pelnÄ«t, pÄ“c sava cenrÄža piestÄdot rÄ“Ä·inus un pieņemot pacientus privÄti, slimnÄ«ca iepirka aparatÅ«ru un uzturÄ“ja telpas, tikai ar šÄdu „saimniekošanu” Linezera slimnÄ«cai bija milzÄ«gi parÄdi, kurus apvienošanÄ vienkÄrši norakstÄ«ja, bet Ä£eniÄlÄs shÄ“mas autors kļuva par visas Austrumu slimnÄ«cas vadÄ«tÄju. NopelnÄ«ja visi, bet parÄdus aizmirsa. TurklÄt, ja pacients sÅ«dzas par pieļautÄm medicÄ«niskÄm kļūdÄm, tad kurš ir atbildÄ«gs – Ärpakalpojuma sniedzÄ“js vai slimnÄ«ca? Un kÄ slimnÄ«ca var pÄrbaudÄ«t vai vismaz sekot lÄ«dz komersanta darbÄ«bai un kvalitÄtei?
PiedÄvÄtÄs VM reformas ne tuvu neatrisina veselÄ«bas aprÅ«pes efektivitÄtes un kvalitÄtes jautÄjumus, vienÄ«gi bijušajai ministres padomniecei A.VÄnei ir izdevies nostiprinÄt savu privÄtslimnÄ«cu nu jau 2. lÄ«meņa slimnÄ«cas statusÄ ar cerÄ«bÄm kļūt par reÄ£ionu centru, jo slimnÄ«cu lÄ«meņa maiņa notiek, vienkÄrši samainot cipariņus, - tÄ KuldÄ«gas slimnÄ«ca bija 1. lÄ«meņa, bet MK sÄ“des laikÄ kļuva par otro.
PÄrskatot pašreizÄ“jo slimnÄ«cu izvietojumu, nav skaidrs, kur redzama lÄ«dzekļu optimizÄcija, jo gandrÄ«z visur saglabÄjas pakalpojumu sniegšana esošÄ lÄ«menÄ«, izņemot AlÅ«ksnes slimnÄ«cu, kurai ir jÄsamazina apjoms par labu A.VÄnes privÄtslimnÄ«cai. VÄ“l lÄ«dz šim nevienam nav skaidrs, ko nozÄ«mÄ“ sadarbÄ«bas teritorija un kÄ tas notiek, slimnÄ«cÄm katrai saglabÄjot savu komercsabiedrÄ«bas statusu.
PašvaldÄ«bas lÄ«dz šim ir nodrošinÄjušas tikai „pieejamÄ«bu”, kas parasti tika saprasts ar telpÄm, to remontu un lielÄkÄm medicÄ«nas iestÄdÄ“m, slimnÄ«cÄm ar aparatÅ«ras iegÄdi. JaunajÄ reformÄ A.ÄŒakša grib pašvaldÄ«bas iesaistÄ«t primÄrÄs aprÅ«pes finansÄ“šanÄ un organizÄ“šanÄ, kas ir bez konkrÄ“ta skaidrojuma un sistÄ“mas. Esošais Ä£imenes Ärsta prakšu modelis ļauj Ärstiem brÄ«vi izvÄ“lÄ“ties telpas un strÄdÄt kÄ pašnodarbinÄtÄm personÄm, jaunajÄ plÄnÄ pašvaldÄ«bÄm bÅ«s jÄfinansÄ“ prakses, kas bieži atrodas privÄtÄs poliklÄ«nikÄs, kÄ arÄ« jÄpieņem Ä£imenes Ärsti darbÄ, lai ierobežotu Ärstu prakses iespÄ“jas un uz tiem attiektos visi noteikumi kÄ uz darba ņēmÄ“jiem t.i. varÄ“tu Ä£imenes Ärstus atlaist un pieņemt darbÄ pÄ“c saviem ieskatiem.
GrÅ«ti pateikt, kas finansÄ“s šo prakšu uzturÄ“šanu, jo lÄ«dz šim pašvaldÄ«bas darÄ«ja to pÄ“c brÄ«vprÄtÄ«bas principa, turklÄt savÄs telpas, ne privÄtÄs, bet nu pÄ“c VM ieceres pašvaldÄ«bas subsidÄ“s privÄtos. Un vai privÄtÄs ÄrstniecÄ«bas iestÄdes, kas faktiski veidos VM uzspiestÄs kopprakses kÄ darba devÄ“js, ir labs risinÄjums, ņemot vÄ“rÄ, ka daļa jau pieder zÄļu lieltirgotavÄm? JaunÄ reforma paredz pacientiem ierobežotas iespÄ“jas tikt pie paša izvÄ“lÄ“ta speciÄlista vai izmeklÄ“juma, to nozÄ«mÄ“s NVD, lÄ«dz ar to mazinot konkurenci un garantÄ“jot noteiktus ienÄkumus privÄtam sektoram.
Lai arÄ« pÄ“c ES datiem LatvijÄ uz vienu iedzÄ«votÄju ir augstÄkais medicÄ«nas aparatÅ«ras skaits, divreiz augstÄks vizuÄlÄs diagnostikas izmeklÄ“jumu skaits, laboratorijas izmeklÄ“jumi ir virs vidÄ“jÄ ES tÄpat kÄ speciÄlistu konsultÄcijas, jaunajos ES projektos jau atkal ir paredzÄ“ts aparatÅ«ras iepirkums, - par apmÄ“ram pusi no 174 miljoniem eiro tiek plÄnots iepirkt visdažÄdÄkÄs iekÄrtas un turpinÄs slimnÄ«cu “bruņošanÄs”, nepÄ“tot reÄlo nepieciešamÄ«bu.
VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas likums nerunÄ par stratÄ“Ä£isko iepirkumu, kas tiek minÄ“ts kÄ svarÄ«ga reformas sastÄvdaļa, neviens no VM tÄ arÄ« nespÄ“j izskaidrot, kas tas ir un kÄ tiks realizÄ“ts, bet no A.ÄŒakšas puses tiek pasniegts kÄ tirgus regulÄ“jošs mehÄnisms, kas tÄds arÄ« varÄ“tu bÅ«t, - kur pÄ“c saviem ieskatiem VM nolems, kam un kÄdas specializÄcijas pakalpojumiem piešÄ·irt naudu.
LÄ«dz šim gan nav skaidri slimnÄ«cu sadarbÄ«bas modeļi vai mehÄnismi, no VM puses tas jau vairÄk izskatÄs kÄ Ä·eksÄ«tis EK ekspertiem, nevis praktiski darboties spÄ“jÄ«gi mehÄnismi. Un pavisam nevienu neinteresÄ“, ka jaunais likums paredz pÄ“c nodokļu maksÄšanas pazÄ«mes apmÄ“ram 300 000 cilvÄ“kus izslÄ“gt no pilnÄs valsts apmaksÄtÄs veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mas, lai gan veselÄ«bas finansÄ“jumÄ 90% ir patÄ“riņa nodokļi, ko maksÄ visi iedzÄ«votÄji, un 1% no sociÄlÄ nodokļa dos tikai 80 miljonus eiro.
TÄ vietÄ, lai VM rÅ«pÄ“tos, kÄ nodrošinÄt adekvÄtu un pieejamu aprÅ«pi visiem, tiek domÄts kÄ šo aprÅ«pi padarÄ«t nesasniedzamu, - ar šÄdu attieksmi Latvija bÅ«s ne tikai pÄ“dÄ“jÄ vietÄ ES, bet nu jau zem Ä€frikas lÄ«meņa veselÄ«bas aprÅ«pes pieejamÄ«bas un mirstÄ«bas rÄdÄ«tÄjos.
Apskatot aprakstu par likumu, var tikai apbrÄ«not zemo VM darba lÄ«meni, nosaucot esošo ideju bez konkrÄ“tÄm detaļÄm par pilno pakalpojuma grozu, ko šobrÄ«d iespÄ“jams papildinÄt ar vismaz desmit dažÄdiem MK noteikumiem, kurus var mainÄ«t vienas dienas laikÄ, nemaz nerunÄjot par jauno MK.
VarbÅ«t Latvijas valdÄ«bas lÄ«menim šÄds darbs ir atbilstošs, taÄu Latvija ir nevis izolÄ“ta sala, bet gan ES un NATO dalÄ«bvalsts. VarbÅ«t A.ÄŒakšai der palasÄ«t vismaz vikipÄ“diju, lai zinÄtu ko sevÄ« ietver jÄ“dziens „likums” un tad nÄk publiski ar prezentÄcijÄm!
VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas likums (projekts)
1.pants. LikumÄ lietotie termini
LikumÄ ir lietoti šÄdi termini:
1) VeselÄ«bas aprÅ«pe – šÄ likuma izpratnÄ“ pasÄkumu kopums, ko sniedz veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu sniedzÄ“ji personas veselÄ«bas nodrošinÄšanai, uzturÄ“šanai un atjaunošanai.
2) MedicÄ«niskÄs palÄ«dzÄ«bas minimums – šÄ likuma izpratnÄ“ veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu apjoms, ko valsts nodrošina šajÄ likumÄ noteiktÄm personu kategorijÄm, kuras nav sociÄli apdrošinÄtas veselÄ«bas apdrošinÄšanas veidam
2.pants. Likuma mērķis
Likuma mÄ“rÄ·is ir veicinÄt labai starptautiskai praksei atbilstošu veselÄ«bas aprÅ«pes valsts finansÄ“jumu un regulÄ“t veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu finansÄ“šanas kÄrtÄ«bu un valsts obligÄtÄs veselÄ«bas apdrošinÄšanas kÄrtÄ«bu.
3.pants. VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas avoti
(1) VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas avoti ir:
1) valsts pamatbudžeta dotÄcija no vispÄrÄ“jiem ieņēmumiem saskaÅ†Ä ar gadskÄrtÄ“jÄ valsts budžeta likumu;
2) valsts budžeta dotÄcija no vispÄrÄ“jiem ieņēmumiem, kas veidojas no ieņēmumiem no valsts sociÄlÄs apdrošinÄšanas obligÄto iemaksu sadales veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanai saskaÅ†Ä ar gadskÄrtÄ“ja valsts budžeta likumu;
3) valsts nodeva par valsts obligÄto veselÄ«bas apdrošinÄšanu;
4) valsts un pašvaldÄ«bu budžeta lÄ«dzekļi normatÄ«vajos aktos paredzÄ“tajos gadÄ«jumos, kas saistÄ«ti ar veselÄ«bas nozares nodrošinÄšanu, administrÄ“šanu un uzraudzÄ«bu;
5) normatÄ«vajos aktos paredzÄ“tie privÄtpersonu lÄ«dzekļi;
6) Eiropas SavienÄ«bas fondu un citu Ärvalstu finanšu instrumentu lÄ«dzekļi;
7) pašvaldÄ«bu budžeta finansÄ“jums saskaÅ†Ä ar pašvaldÄ«bu lÄ“mumiem veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu pieejamÄ«bas nodrošinÄšanai, kÄ arÄ« atsevišÄ·o pakalpojumu izmaksu segšanai.
(2) ŠÄ panta pirmÄs daļas 1. un 2.punktÄ minÄ“tÄ valsts budžeta dotÄcija no vispÄrÄ“jiem ieņēmumiem saskaÅ†Ä ar gadskÄrtÄ“jÄ valsts budžeta likuma noteikto ir vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta.
(3) Nodrošinot, ka pieaugot finansÄ“jumam veselÄ«bas aprÅ«pei, proporcionÄli pieaug arÄ« primÄrÄs veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“jums
4.pants. VeselÄ«bas aprÅ«pei piešÄ·irtÄ valsts finansÄ“juma izlietojums
(1) Valsts budžeta dotÄcijÄs no vispÄrÄ“jiem ieņēmumiem VeselÄ«bas ministrijas programmai veselÄ«bas aprÅ«pes nodrošinÄšanai piešÄ·irtos lÄ«dzekļus atbilstoši gadskÄrtÄ“jam valsts budžeta likumam novirza:
1) medicÄ«niskÄs palÄ«dzÄ«bas minimuma nodrošinÄšanai;
2) veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu nodrošinÄšanai apdrošinÄtai personai;
3) ar veselÄ«bas aprÅ«pes nodrošinÄšanu ÄrkÄrtas situÄcijÄs saistÄ«to valsts materiÄlo rezervju veidošanai, atjaunošanai un uzturÄ“šanai;
4) veselÄ«bas aprÅ«pes un profilakses programmas pasÄkumiem;
5) veselÄ«bas aprÅ«pes pÄ“tÄ«jumu un attÄ«stÄ«bas programmas pasÄkumiem;
6) slimÄ«bu profilakses un kontroles pasÄkumiem;
(2) Valsts budžeta dotÄcija no vispÄrÄ“jiem ieņēmumiem Tieslietu ministrijas programmai veselÄ«bas aprÅ«pes nodrošinÄšanai atbilstoši normatÄ«vajos aktos noteikajam sedz izdevumus par:
1) ieslodzÄ«juma vietÄ strÄdÄjošas ÄrstniecÄ«bas personas sniegtajiem veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumiem;
2) pacienta lÄ«dzmaksÄjumiem par ieslodzÄ«tajiem, kas saņem veselÄ«bas aprÅ«pi Ärpus ieslodzÄ«juma vietas;
3) pacienta maksÄjumiem par kompensÄ“jamÄm zÄlÄ“m un medicÄ«niskajÄm ierÄ«cÄ“m saskaÅ†Ä ar normatÄ«vajiem aktiem par ambulatorajai ÄrstÄ“šanai paredzÄ“to zÄļu un medicÄ«nisko ierÄ«Äu iegÄdes izdevumu kompensÄciju.
(3) Valsts budžeta dotÄcija no vispÄrÄ“jiem ieņēmumiem AizsardzÄ«bas ministrijas programmai veselÄ«bas aprÅ«pes nodrošinÄšanai sedz izdevumus par:
1) profesionÄlÄ dienesta karavÄ«ra vai zemessarga:
a) pacienta lÄ«dzmaksÄjumu, tai skaitÄ maksÄjumu par kompensÄ“jamÄm zÄlÄ“m un medicÄ«niskajÄm ierÄ«cÄ“m saskaÅ†Ä ar normatÄ«vajiem aktiem par ambulatorajai ÄrstÄ“šanai paredzÄ“to zÄļu un medicÄ«nisko ierÄ«Äu iegÄdes izdevumu kompensÄciju;
b) veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumiem, kurus ir tiesÄ«bas saņemt saskaÅ†Ä ar normatÄ«vajiem aktiem par veselÄ«bas aprÅ«pes un sociÄlÄs rehabilitÄcijas pakalpojumu saņemšanas nosacÄ«jumiem, apmaksÄjamo pakalpojumu veidiem un izdevumu apmaksas kÄrtÄ«bu;
2) atvaļinÄta karavÄ«ra vai bijušajÄ zemessarga veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumiem saskaÅ†Ä ar normatÄ«vajiem aktiem par apmaksÄjamiem veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumiem, kÄ arÄ« izdevumu apmÄ“ru un samaksas kÄrtÄ«bu;
3) Ziemeļatlantijas lÄ«guma organizÄcijas dalÄ«bvalstu un valstu, kas piedalÄs programmÄ “PartnerattiecÄ«bas – mieram” bruņoto spÄ“ku karavÄ«ru veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumiem saskaÅ†Ä ar Ziemeļatlantijas lÄ«guma organizÄcijas dalÄ«bvalstu lÄ«gumu par to bruņoto spÄ“ku statusu;
4) profesionÄlÄ dienesta kandidÄta, rezerves karavÄ«ra un rezervistu (iesaucot aktÄ«vajÄ dienestÄ), un zemessardzes kandidÄtu medicÄ«niskÄs pÄrbaudes ietvaros ar medicÄ«niskÄs komisijas norÄ«kojumu veiktajiem medicÄ«niskajiem izmeklÄ“jumiem un Ärstu atzinumiem (tai skaitÄ izdevumus par veselÄ«bas aprÅ«pes maksas pakalpojumiem) saskaÅ†Ä ar normatÄ«vajiem aktiem par veselÄ«bas aprÅ«pes un sociÄlÄs rehabilitÄcijas pakalpojumu saņemšanas nosacÄ«jumiem, apmaksÄjamo pakalpojumu veidiem un izdevumu apmaksas kÄrtÄ«bu;
5) kustÄ«bas “Jaunsardze” dalÄ«bnieku veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumiem saskaÅ†Ä ar normatÄ«vajiem aktiem par jaunsargiem apmaksÄjamiem veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumiem.
(4) Valsts budžeta dotÄcija no vispÄrÄ“jiem ieņēmumiem Iekšlietu ministrijas programmai veselÄ«bas aprÅ«pes nodrošinÄšanai sedz izdevumus par:
1) Iekšlietu ministrijas iestÄžu un Tieslietu ministrijas IeslodzÄ«juma vietu pÄrvaldes amatpersonÄm ar speciÄlajÄm dienesta pakÄpÄ“m:
a) pacientu lÄ«dzmaksÄjumiem;
b) maksu par veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumiem, kurus ir tiesÄ«bas saņemt saskaÅ†Ä ar normatÄ«vajiem aktiem un kurus neapmaksÄ no šÄ panta pirmajÄ daÄ¼Ä minÄ“tajiem veselÄ«bas aprÅ«pei paredzÄ“tajiem valsts budžeta lÄ«dzekļiem;
2) Ärzemniekiem, kuri aizturÄ“ti normatÄ«vajos aktos par imigrÄciju noteiktajÄ kÄrtÄ«bÄ – par veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumiem, kuri nepieciešami viņu izmitinÄšanas laikÄ un vietÄ un saskaÅ†Ä ar normatÄ«vajiem aktiem ir garantÄ“ti šÄ«m personÄm (izņemot neatliekamo palÄ«dzÄ«bu, dzemdÄ«bu palÄ«dzÄ«bu un normatÄ«vajos aktos par epidemioloÄ£isko drošÄ«bu noteiktos gadÄ«jumus, kÄ arÄ« tuberkulozes ÄrstÄ“šanai nepieciešamos medikamentus, kurus apmaksÄ no šÄ panta pirmajÄ daÄ¼Ä minÄ“tajiem veselÄ«bas aprÅ«pei paredzÄ“tajiem valsts budžeta lÄ«dzekļiem). Ja šo personu veselÄ«bas aprÅ«pe ir apdrošinÄta, veselÄ«bas aprÅ«pes izdevumus sedz apdrošinÄtÄjs;
3) Valsts policijas Ä«slaicÄ«gÄs aizturÄ“šanas vietÄ ievietotajai personai - ambulatorÄs veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumiem (izņemot neatliekamo medicÄ«nisko palÄ«dzÄ«bu un normatÄ«vajos aktos par epidemioloÄ£isko drošÄ«bu noteiktos gadÄ«jumus, ja veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu apmaksÄ no šÄ panta pirmajÄ daÄ¼Ä minÄ“tajiem veselÄ«bas aprÅ«pei paredzÄ“tajiem valsts budžeta lÄ«dzekļiem);
4) patvÄ“ruma meklÄ“tÄjam:
a) sÄkotnÄ“jo veselÄ«bas pÄrbaudi pie Ä£imenes Ärsta, kas sniegta patvÄ“ruma meklÄ“tÄju izmitinÄšanas centra telpÄs;
b) psihiatra veselības aprūpi;
c) ekspresanalÄ«zi humÄnÄ imÅ«ndeficÄ«ta vÄ«rusa infekcijas (HIV/AIDS) un B hepatÄ«ta noteikšanai;
5) patvÄ“ruma meklÄ“tÄju, kurš aizturÄ“ts saskaÅ†Ä ar normatÄ«viem aktiem par patvÄ“ruma piešÄ·iršanu:
a) veselÄ«bas stÄvokļa pÄrbaudi un sanitÄro apstrÄdi;
b) veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu, kurš nepieciešams izmitinÄšanas laikÄ un vietÄ atbilstoši normatÄ«vajiem aktiem par veselÄ«bas aprÅ«pi iekšlietu jomÄ un netiek apmaksÄti no šÄ panta pirmajÄ daÄ¼Ä minÄ“tajiem veselÄ«bas aprÅ«pei paredzÄ“tajiem valsts budžeta lÄ«dzekļiem.
(5) No šÄ panta pirmajÄ daÄ¼Ä minÄ“tÄ veselÄ«bas aprÅ«pei piešÄ·irtÄ valsts finansÄ“juma nemaksÄ par tÄdiem veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumiem, kuri atbilst vienam no šÄdiem kritÄ“rijiem:
1) nav tieši vÄ“rsts uz slimÄ«bas ÄrstniecÄ«bu vai tÄs gaitas atvieglošanu;
2) saskaÅ†Ä ar normatÄ«vajiem aktiem tiek apmaksÄts no privÄtpersonu lÄ«dzekļiem.
(6) Ministru kabinets nosaka veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu, kas netiek apmaksÄts no šÄ panta pirmajÄ daÄ¼Ä minÄ“tajiem valsts budžeta lÄ«dzekļiem sarakstu.
5.pants. Pacientu lÄ«dzmaksÄjumi
(1) Saņemot valsts apmaksÄtus veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus, persona veic pacienta lÄ«dzmaksÄjumus.
(2) Ministru kabinets nosaka pacienta lÄ«dzmaksÄjumu par valsts apmaksÄtiem veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumiem apmÄ“ru un samaksas kÄrtÄ«bu, kÄ arÄ« personu kategorijas, kuras atbrÄ«votas no pacientu lÄ«dzmaksÄjumiem.
6.pants. ApdrošinÄtÄ persona
(1) ŠÄ likuma ietvaros apdrošinÄta persona ir :
1) persona, kura ir reÄ£istrÄ“ta kÄ sociÄli apdrošinÄta veselÄ«bas apdrošinÄšanas veidam atbilstoši normatÄ«vajam aktam par valsts sociÄlo apdrošinÄšanu;
2) pašnodarbinÄta persona, kura ir faktiski veikusi valsts sociÄlÄs apdrošinÄšanas obligÄtÄs iemaksas.
(2) Par apdrošinÄtÄm personÄm ir uzskatÄmas arÄ« šÄ likuma 9.panta otrÄs daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7.punktÄ minÄ“tÄs personas, ja tÄs atbilst vienam no šÄdiem kritÄ“rijiem:
1) bÄreņi un bez vecÄku gÄdÄ«bas palikušie bÄ“rni lÄ«dz 24 gadu vecuma sasniegšanai;
2) bezdarbnieki, kuri ir reÄ£istrÄ“jušies NodarbinÄtÄ«bas valsts aÄ£entÅ«rÄ;
3) personas, kuras ir vecumÄ no 18 lÄ«dz 25 gadiem un mÄcÄs vispÄrÄ“jÄs izglÄ«tÄ«bas iestÄdÄ“s, profesionÄlÄs pamatizglÄ«tÄ«bas vai profesionÄlÄs vidÄ“jÄs izglÄ«tÄ«bas iestÄdÄ“s, vai ir pilna laika studÄ“jošais, kÄ arÄ« trÄ«s mÄ“nešus pÄ“c šÄ« statusa zaudÄ“šanas;
4) bÄ“rni vecumÄ lÄ«dz 18 gadiem;
5) ieslodzÄ«tie ieslodzÄ«juma vietÄs, kÄ arÄ« personas, kas atbrÄ«votas no ieslodzÄ«juma vietas, laika posmÄ lÄ«dz trÄ«s mÄ“nešiem pÄ“c atbrÄ«vošanas;
6) orgÄnu donori;
7) personas, kuras cietušas ÄŒernobiļas atomelektrostacijas avÄrijas seku likvidÄcijÄ;
8) personas, kuras saņem slimības pabalstu;
9) personas, kuras saņem atlÄ«dzÄ«bu par audžuÄ£imenes vai aizbildņa pienÄkumu pildÄ«šanu vai par adoptÄ“jamÄ bÄ“rna aprÅ«pi;
10) personas, kuras saņem bÄ“rna invalÄ«da kopšanas pabalstu vai piemaksu pie Ä£imenes valsts pabalsta par bÄ“rnu invalÄ«du;
11) personas, kuras saņem pakalpojumus ilgstošas sociÄlÄs aprÅ«pes un sociÄlÄs rehabilitÄcijas institÅ«cijÄs, kas ir reÄ£istrÄ“tas SociÄlo pakalpojumu sniedzÄ“ju reÄ£istrÄ;
12) personas, kuras saņem valsts sociÄlÄ nodrošinÄjuma pabalstu;
13) personas, kuras saņem vecÄku, bÄ“rnu kopšanas vai Ä£imenes valsts pabalstu par bÄ“rnu vecumÄ lÄ«dz 3 gadiem;
14) personas, kuras saņem vecÄku, bÄ“rnu kopšanas vai Ä£imenes valsts pabalstu un kuriem ir vismaz 3 bÄ“rni, no kuriem vismaz viens ir pirmsskolas vecumÄ (t.i., lÄ«dz bÄ“rns sasniedz 7 gadu vecumu);
15) personas, kurÄm likumÄ paredzÄ“tajÄ kÄrtÄ«ba piešÄ·irta invaliditÄte;
16) personas, kurÄm piešÄ·irta valsts vecuma, izdienas, apgÄdnieka zaudÄ“juma vai speciÄlÄ valsts pensija;
17) politiski represÄ“tÄs personas un nacionÄlÄs pretošanÄs kustÄ«bas dalÄ«bnieki.
7.pants MedicÄ«niskÄs palÄ«dzÄ«bas minimums
(1) MedicÄ«niskÄs palÄ«dzÄ«bas minimumÄ ietilpst šÄdi veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumi:
1) neatliekamÄ medicÄ«niskÄ palÄ«dzÄ«ba;
2) dzemdību palīdzība;
3) normatÄ«vajos aktos noteiktajÄ apjomÄ zobÄrstniecÄ«bas palÄ«dzÄ«ba akÅ«tos gadÄ«jumos;
4) medicÄ«niskÄ palÄ«dzÄ«ba bÄ“rniem lÄ«dz 18 gadu vecuma sasniegšanas;
5) Ä£imenes Ärsta sniegtie veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumi;
6) veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumi saslimšanu ar nozÄ«mÄ«gu ietekmi vai apdraudÄ“jumu sabiedrÄ«bas veselÄ«bai ÄrstniecÄ«bai;
(2) Ministru kabinets nosaka šÄ panta pirmajÄ daÄ¼Ä minÄ“to valsts apmaksÄto veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus un apmaksas kÄrtÄ«bu.
8.pants. Valsts obligÄtÄ veselÄ«bas apdrošinÄšana
(1) Valsts obligÄtÄ veselÄ«bas apdrošinÄšana ir uz solidaritÄtes principa balstÄ«ts pasÄkumu kopums, ko organizÄ“ valsts, lai nodrošinÄtu šÄ likuma 6.pantÄ minÄ“tÄs apdrošinÄtÄs personas ar veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumiem.
(2) VeselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumi apdrošinÄtÄm personÄm papildus šÄ likuma 7.pantÄ norÄdÄ«tajam medicÄ«niskÄs palÄ«dzÄ«bas minimumam ir sekundÄrie un terciÄrie veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumi, kurus sniedz plÄnveida kÄrtÄ«bÄ.
(3) Ministru kabinets nosaka šÄ panta otrajÄ daÄ¼Ä minÄ“to valsts apmaksÄto veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus un apmaksas kÄrtÄ«bu.
9.pants. TiesÄ«bas uz valsts apmaksÄto veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu
(1) Ikvienam ir tiesÄ«bas saņemt neatliekamo medicÄ«nisko palÄ«dzÄ«bu saskaÅ†Ä ar šo likumu un citiem normatÄ«vajiem aktiem.
(2) ŠÄ likuma 7.pantÄ norÄdÄ«to medicÄ«niskÄs palÄ«dzÄ«bas minimumu ir tiesÄ«bas saņemt:
1) Latvijas pilsonim;
2) Latvijas nepilsonim;
3) Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices konfederÄcijas pilsonim, kurš uzturas LatvijÄ sakarÄ ar nodarbinÄtÄ«bu vai kÄ pašnodarbinÄta persona, kÄ arÄ« viņu Ä£imenes locekļiem;
4) Ärzemniekam, kuram ir pastÄvÄ«gÄs uzturÄ“šanÄs atļauja LatvijÄ;
5) bÄ“glim vai personai, kurai piešÄ·irts alternatÄ«vais statuss;
6) aizturÄ“tajam, apcietinÄtajam vai ar brÄ«vÄ«bas atņemšanu notiesÄtajai personai;
7) patvÄ“ruma meklÄ“tÄjiem;
8) šÄ likuma 6.pantÄ minÄ“tajai apdrošinÄtai personai.
(3) Latvijas pilsoņa un Latvijas nepilsoņa laulÄtajam ar termiņuzturÄ“šanÄs atļauju, kas nav šÄ likuma 6.pantÄ minÄ“tÄ apdrošinÄtÄ persona, ir tiesÄ«bas saņemt valsts apmaksÄtu dzemdÄ«bu palÄ«dzÄ«bu.
(4) ŠÄ panta otrajÄ daÄ¼Ä minÄ“to personu bÄ“rniem ir tiesÄ«bas saņemt valsts apmaksÄtos veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus.
(5) TiesÄ«bas saņemt šÄ likuma 8.panta otrajÄ daÄ¼Ä minÄ“tos valsts apmaksÄtos veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus apdrošinÄtai personai rodas ar ieraksta veikšanu Dienesta uzturÄ“tÄjÄ veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu saņēmÄ“ju datu bÄzÄ“. Datus par šÄ likuma 6.panta pirmajÄ daÄ¼Ä minÄ“tajÄm personÄm Dienestam sniedz Valsts sociÄlÄs apdrošinÄšanas aÄ£entÅ«ra, bet par šÄ likuma 6.panta otrajÄ daÄ¼Ä minÄ“tajÄm personÄm – tÄs valsts pÄrvaldes iestÄdes, kuru rÄ«cÄ«bÄ ir minÄ“tÄ informÄcija.
(6) Personai ir tiesÄ«bas uz šÄ likuma 8.panta otrajÄ daÄ¼Ä minÄ“tajiem valsts apmaksÄtiem veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumiem vÄ“l trÄ«s mÄ“nešus pÄ“c apdrošinÄtÄs personas statusa zaudÄ“šanas.
(7) Persona, kura atbilst šÄ panta otrÄs daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7.punktam, bet neatbilst šÄ likuma 6.pantÄ minÄ“tajam apdrošinÄtÄs personas statusam, 10 dienu laikÄ pÄ“c valsts nodevas par valsts obligÄto veselÄ«bas apdrošinÄšanu nomaksu iegÅ«st tiesÄ«bas saņemt šÄ likuma 8.panta otrajÄ daÄ¼Ä minÄ“tos valsts apmaksÄtos veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus. Valsts nodevas par valsts obligÄto veselÄ«bas apdrošinÄšanu apmÄ“rs mÄ“nesÄ« ir 1% no valsts noteiktÄs minimÄlÄs mÄ“neša darba algas.
(8) Valsts nodevu par valsts obligÄto veselÄ«bas apdrošinÄšanu administrÄ“ Dienests. Ministru kabinets nosaka valsts nodevas par valsts obligÄto veselÄ«bas apdrošinÄšanu maksÄšanas kÄrtÄ«bu.
(9) Personas, kuras neatbilst šÄ likuma 6.pantÄ un šajÄ pantÄ minÄ“tajiem nosacÄ«jumiem, veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus saņem par maksu.
(10) Ministru kabinets nosaka šÄ likuma 7. un 8.panta minÄ“to valsts apmaksÄjamo veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu sniegšanas organizÄ“šanas kÄrtÄ«bu, veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindu veidošanas kÄrtÄ«bu, valsts apmaksÄto veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu veidus un apjomu, kÄ arÄ« samaksas kÄrtÄ«bu.
10.pants. NacionÄlais veselÄ«bas dienests
(1) Dienests ir veselÄ«bas ministra pakļautÄ«bÄ esoša tiešÄs pÄrvaldes iestÄde, nodrošina veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu sniegšanas organizÄciju un finansÄ“šanu.
(2) Dienesta konsultatÄ«vÄ institÅ«cija atbilstoši šÄ panta ceturtajÄ daÄ¼Ä noteiktajai kompetencei ir Dienesta padome.
(3) Ministru kabinets apstiprina Dienesta padomes nolikumu. Dienesta padomes sastÄvu pÄ“c veselÄ«bas ministra priekšlikuma apstiprina Ministru kabinets, iekļaujot Dienesta padomÄ“ vismaz vienu pÄrstÄvi no:
1) Saeimas SociÄlo un darba lietu komisijas;
2) Veselības ministrijas;
3) Finanšu ministrijas;
4) LabklÄjÄ«bas ministrijas;
5) darba devÄ“ju organizÄcijÄm un darba ņēmÄ“ju organizÄcijas, kas ir pÄrstÄvÄ“tas NacionÄlÄs trÄ«spusÄ“jas sadarbÄ«bas padomes VeselÄ«bas aprÅ«pes nozares apakšpadomÄ“;
(4) Dienesta padome:
1) apstiprina VeselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu attÄ«stÄ«bas plÄnu;
2) iesniedz veselÄ«bas ministram priekšlikumus veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu organizÄcijas un finansÄ“šanas kÄrtÄ«bai;
3) izvÄ“rtÄ“ Dienesta sagatavoto priekšlikumus veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu sarakstam;
4) pÄ“c Dienesta direktora priekšlikuma apstiprina Dienesta publisko gada pÄrskatu;
5) nekavÄ“joties informÄ“ veselÄ«bas ministru par veselÄ«bas nozares finansiÄlÄ stÄvokļa pasliktinÄšanos un citiem bÅ«tiskiem apstÄkļiem, kas saistÄ«ti ar veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu sniegšanu un Dienesta darbÄ«bu;
6) pÄ“c Dienesta direktora priekšlikuma apstiprina lÄ«gumslÄ“dzÄ“ju pušu izvÄ“les kritÄ“rijus un nosacÄ«jumus par veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu pieejamÄ«bu.
7) veic citus normatÄ«vajos aktos noteiktus pienÄkumus.
11.pants. Veselības aprūpes pakalpojumu saraksts
(1) Dienests sagatavo un iesniedz Dienesta padomei izskatÄ«šanai veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu saraksta projektu.
(2)VeselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu iekļaušanai veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu sarakstÄ Dienests ņem vÄ“rÄ šÄdus kritÄ“rijus:
1) pÄrbaudÄ«ts veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojuma medicÄ«niskais efekts;
2) veselības aprūpes pakalpojuma izmaksu lietderība;
3) veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojuma nepieciešamÄ«ba sabiedrÄ«ba un veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojuma savienojamÄ«ba ar nacionÄlo veselÄ«bas politiku;
4) veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojuma atbilstÄ«ba finanšu lÄ«dzekļiem.
12.pants. VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas lÄ«gums
(1) Ar veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas lÄ«gumu Dienests uzņemas saistÄ«bas maksÄt par veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu nodrošinÄšanu saskaÅ†Ä ar lÄ«guma nosacÄ«jumiem un esošajiem normatÄ«vajiem aktiem.
(2) VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas lÄ«gums ir publisko tiesÄ«bu lÄ«gums. Ministru kabinets apstiprina veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas parauglÄ«gumu.
(3) Dienests slÄ“dz veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas lÄ«gumu ar veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu sniedzÄ“ju. Dienestam nav pienÄkums slÄ“gt veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas lÄ«gumu ar visiem veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu sniedzÄ“jiem. Ministru kabinets nosaka veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas lÄ«guma slÄ“gšanas nosacÄ«jumus un kÄrtÄ«bu.
(4) Dienestam ir tiesÄ«bas slÄ“gt veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas lÄ«gumu ar veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu sniedzÄ“jiem, kuri atrodas ÄrvalstÄ«s, ņemot vÄ“rÄ šÄdus apstÄkļus:
1) personas vajadzÄ«ba pÄ“c veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojuma un iespÄ“ja sniegt veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu LatvijÄ;
2) veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojuma kvalitÄte un sniegšanas nosacÄ«jumi;
3) veselības aprūpes pakalpojuma cena.
13.pants. Dienesta atprasījuma tiesības
(1) Dienestam ir atprasÄ«juma tiesÄ«bas attiecÄ«bÄ uz pakalpojumu, kas sniegti personai, kurai veselÄ«bas kaitÄ“jums ir nodarÄ«ts prettiesiskas darbÄ«bas, bezdarbÄ«bas vai noziedzÄ«ga nodarÄ«juma rezultÄtÄ un veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumi ir sniegti par valsts lÄ«dzekļiem, no personas, kuru par vainÄ«gu atzinusi kompetenta institÅ«cija, bezstrÄ«dus kÄrtÄ«bÄ piedzenot izdevumus tÄdÄ apmÄ“rÄ, cik Dienests ir apmaksÄjis veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus vai no valsts lÄ«dzekļiem kompensÄ“jis izdevumus par zÄlÄ“m un medicÄ«niskÄm ierÄ«cÄ“m.
(2) Dienestam ir atprasÄ«juma tiesÄ«bas tÄdÄ apmÄ“rÄ, cik Dienests ir apmaksÄjis veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus vai no valsts lÄ«dzekļiem kompensÄ“jis izdevumus par zÄlÄ“m un medicÄ«niskÄm ierÄ«cÄ“m, bezstrÄ«dus kÄrtÄ«ba piedzenot izdevumus no personas, kura veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojuma saņemšanas brÄ«dÄ« nav bijusi apdrošinÄta persona šÄ likuma izpratnÄ“.
(3) Dienestam ir atprasÄ«juma tiesÄ«bas attiecÄ«bÄ uz personÄm, kas lieto Eiropas veselÄ«bas apdrošinÄšanas karti vai Eiropas veselÄ«bas apdrošinÄšanas kartes aizstÄjÄ“japliecÄ«bu pÄ“c viņu apdrošinÄšanas seguma apturÄ“šanas vai izbeigšanas, tÄdÄ apmÄ“rÄ, cik daudz Dienests šÄdÄm personÄm ir apmaksÄjis veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus.
14.pants. Veselības ministrija
VeselÄ«bas ministrija izstrÄdÄ, organizÄ“ un koordinÄ“ veselÄ«bas politiku attiecÄ«bÄ uz veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu nodrošinÄšanu un finansÄ“šanu ciktÄl šis likums nenosaka citÄdi.
PÄrejas noteikumi
1. Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskÄrtÄ“jo likumu par valsts budžetu, 2018., 2019. un 2020.gadÄ paredz ikgadÄ“ju finansÄ“juma pieaugumu veselÄ«bas aprÅ«pei tÄdÄ apmÄ“rÄ, lai valsts piešÄ·irtais finansÄ“jums 2020.gadÄ sasniegtu 4% no iekšzemes kopprodukta.
2. VeselÄ«bas aprÅ«pes valsts finansÄ“juma pieaugums nedrÄ«kst bÅ«t mazÄks par 227 milj. euro 2018.gadÄ, 341 milj. euro 2019.gadÄ un 442 milj. euro 2020.gadÄ.
3. VeselÄ«bas aprÅ«pes valsts finansÄ“juma ietvaros valsts finansÄ“jums veselÄ«bas aprÅ«pes darbinieku darba samaksas paaugstinÄšanai nedrÄ«kst bÅ«t mazÄks par 113 milj. euro 2018.gadÄ, 179 milj. euro 2019.gadÄ un 248 milj. euro 2020.gadÄ.
4. Ministru kabinets lÄ«dz 2018.gada 1.martam izdod šÄ likuma 9.panta septÄ«tÄ daÄ¼Ä un 10.panta ceturtÄ daÄ¼Ä paredzÄ“tos Ministru kabineta noteikumus.
5. Ministru kabinets lÄ«dz 2018.gada 31. maijam izdod šÄ likuma 5.panta otrÄ daļÄ, 7.panta otrÄ daļÄ, 8.panta trešÄ daļÄ, 9.panta devÄ«tÄ daÄ¼Ä un 12.panta otrÄ un trešÄ daÄ¼Ä paredzÄ“tos Ministru kabineta noteikumus. LÄ«dz attiecÄ«go Ministru kabineta noteikumu spÄ“kÄ stÄšanÄs dienai, bet ne ilgÄk kÄ lÄ«dz 2018.gada 31.maijam ir piemÄ“rojams Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumi Nr.1529 “VeselÄ«bas aprÅ«pes organizÄ“šanas un finansÄ“šanas kÄrtÄ«ba”, ciktÄl tie nav pretrunÄ ar šo likumu.