Iesaki rakstu:

Haoss Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir sasniedzis neredzÄ“tu lÄ«meni - Pietiek šodien publicÄ“ trÄ«s VID dokumentus, kuri uzskatāmi apliecina: vispirms VID Ä£enerāldirektore Ilze CÄ«rule norāda vienu VID lÄ“mumu apstrÄ«dÄ“šanas kārtÄ«bu, tad paskaidrojumos tiesai mÄ“Ä£ina no lietas iztiesāšanas izvairÄ«ties, norādot, ka viņas pašas norādÄ«tā apstrÄ«dÄ“šanas kārtÄ«ba neesot pareiza, tāpÄ“c lieta tiesā neesot izskatāma, lÄ«dz beigu beigās viņai nākas atvainoties par „pieļautajām kļūdām”.

Šis atgadÄ«jums ir saistÄ«ts ar VID Ä£enerāldirektores mÄ“Ä£inājumu slÄ“pt kopš VID „reformu” sākuma darbā pieņemto finanšu policistu iegÅ«to izglÄ«tÄ«bu, tā netieši apstiprinot neoficiālo informāciju, ka Finanšu policijas pārvaldÄ“, kur darbs prasa specifiskas zināšanas, pÄ“dÄ“jos mÄ“nešos esot pieņemti arÄ« cilvÄ“ki ar pienākumiem neatbilstošu izglÄ«tÄ«bu.

Å…emot vÄ“rā publiski izskanÄ“jušÄs aizdomas par Finanšu policijā no jauna pieņemamo darbinieku nepietiekamo kvalifikāciju finanšu noziegumu atklāšanas un apkarošanas jomā, CÄ«rulei divos „piegājienos” bija pieprasÄ«ta informācija par visiem VID Finanšu policijas pārvaldes darbiniekiem, kas pieņemti darbā laikā no pagājušÄ gada sākuma lÄ«dz šÄ gada 15. martam.

Par katru darbā jaunpieņemto darbinieku bija pieprasÄ«ts atklāt ne tikai vārdu un uzvārdu, jauno amatu un noteikto amatalgu, bet arÄ« jaunā darbinieka izglÄ«tÄ«bu – kāda, kur un kad iegÅ«ta. Sniedzot pārÄ“jo informāciju, ziņas par jauno finanšu policistu izglÄ«tÄ«bu CÄ«rule sniegt atteicās, aizbildinoties, ka tās esot ziņas par fiziskās personas privāto dzÄ«vi un lÄ«dz ar to ierobežotas pieejamÄ«bas informācija.

ŠÄ« ir viena no arÄ« iepriekš dažādu iestāžu izmantotajām atrunām, kā pamatot ziņu neatklāšanu par, iespÄ“jams, nepietiekami kvalificÄ“tu, uz pazÄ«šanās vai cita pamata darbā pieņemtu amatpersonu izglÄ«tÄ«bu.

PÄ“c šÄ« CÄ«rules atteikuma saņemšanas Pietiek pārstāvis vÄ“rsās administratÄ«vajā tiesā, pieteikumā norādot uz lÄ«dzÄ«gu gadÄ«jumu jau pirms pieciem gadiem. Tad administratÄ«vā rajona tiesa 2012. gada 12. jÅ«nijā norādÄ«ja - judikatÅ«rā skaidri atzÄ«ts, ka valsts amatpersonas tiesÄ«bas uz privāto dzÄ«vi bauda mazāku aizsardzÄ«bu nekā tās personas tiesÄ«bas uz privāto dzÄ«vi, kura nav uzskatāma par valsts amatpersonu.

Tiesa minētajā spriedumā arī atzina, ka persona, kura ir kļuvusi par valsts amatpersonu, zaudē tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību attiecībā uz informāciju par izglītību savas profesionālās darbības jomā, un minētā informācija vairs nav uzskatāma par informāciju par valsts amatpersonas privāto dzīvi, bet gan par vispārpieejamu informāciju.

Tiesas ieskatā sabiedrÄ«bai ir tiesÄ«bas vÄ“rtÄ“t valsts amatpersonas profesionalitāti un atbilstÄ«bu ieņemamajam amatam, veidojot viedokli par konkrÄ“tās amatpersonas profesionalitāti, arÄ« vadoties no ziņām par minÄ“tās amatpersonas izglÄ«tÄ«bu, kas tiek izmantota viņas profesionālajā darbÄ«bā. TādÄ“jādi tiek Ä«stenota arÄ« sabiedrÄ«bas kontrole par valsts pārvaldes profesionalitāti un efektivitāti, kā arÄ« valsts lÄ«dzekļu izlietošanas lietderÄ«bu.

„Å…emot vÄ“rā augstākminÄ“to, informācija par valsts amatpersonas izglÄ«tÄ«bu viņas profesionālās darbÄ«bas jomā nevar tikt uzskatÄ«ta par informāciju, kas ir paredzÄ“ta ierobežotam personu lokam saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likuma 5.panta pirmo daļu un ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju,” toreiz konstatÄ“ja tiesa.

Tiesa arÄ« uzsvÄ“ra, ka valsts administrācijas darbinieki atšÄ·irÄ«bā no privātā sektora darbiniekiem ir pakļauti zināmai sabiedrÄ«bas interesei, lai nodrošinātu valsts pārvaldes caurspÄ«dÄ«gumu un atbildÄ«bu. TādÄ“jādi vispārÄ«gi personas dati, kas reÄ£istrÄ“ti sakarā ar valsts iestādes darbinieka profesionālo darbÄ«bu, atrodas ārpus tiesÄ«bu uz privāto dzÄ«vi ietvariem. Tiesa minÄ“tajā spriedumā norādÄ«jusi, ka ir prettiesisks iestādes atteikums sniegt informāciju par konkrÄ“tās iestādes amatpersonas izglÄ«tÄ«bu tās profesionālās darbÄ«bas jomā.

Atsakoties sniegt ziņas par darbā pieņemto finanšu policistu izglÄ«tÄ«bu, CÄ«rule ar savu parakstu bija apliecinājusi kārtÄ«bu, kādā šis viņas lÄ“mums apstrÄ«dams: „Saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likuma 15.panta pirmo daļu, AdministratÄ«vā procesa likuma 3.panta pirmo daļu, likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 22.panta pirmo daļu nodokļu maksātājam šo lÄ“mumu par atteikumu sniegt informāciju ir tiesÄ«bas viena mÄ“neša laikā pÄ“c lÄ“muma paziņošanas pārsÅ«dzÄ“t tiesā, iesniedzot pieteikumu atbilstoši AdministratÄ«vā procesa likuma 189.pantam AdministratÄ«vās rajona tiesas tiesu namā pÄ“c fiziskās personas deklarÄ“tās dzÄ«ves vietas adreses.”

Taču, kad tiesa ierosināja administratÄ«vo lietu un pieprasÄ«ja VID paskaidrojumus, pÄ“kšÅ†i izrādÄ«jās, ka VID Ä£enerāldirektore ir „pārdomājusi” un tiesai jau skaidro kaut ko pilnÄ«gi citu – ka tā pārsÅ«dzÄ“šanas kārtÄ«ba, kuru viņa pati bija norādÄ«jusi, esot nepareiza un lieta tiesā tāpÄ“c neesot izskatāma.

„AdministratÄ«vā procesa likuma 76.panta pirmajā daļā teikts, ka administratÄ«vo aktu var apstrÄ«dÄ“t padotÄ«bas kārtÄ«bā augstākā iestādÄ“. No minÄ“tā izriet, ka L.Lapsam sākotnÄ“ji bija jāvÄ“ršas Finanšu ministrijā kā augstākā iestādÄ“. Å…emot vÄ“rā, secināms, ka pieteicÄ“js nav ievÄ“rojis likumā noteiktas prasÄ«bas informācijas atteikuma apstrÄ«dÄ“šanai,” – tāds bija jaunais VID Ä£enerāldirektores viedoklis par VID lÄ“muma apstrÄ«dÄ“šanu.

Tikai pÄ“c Pietiek pārstāvja pieprasÄ«juma VID Ä£enerāldirektore ir iestādes vārdā atvainojusies par „pieļautajām kļūdām”, norādot uz VID vadÄ«bas atklājumiem normatÄ«vo aktu jomā.

„IzvÄ“rtÄ“jot lietas materiālus, esam konstatÄ“juši, ka, norādot VID 2017.gada 7.aprīļa lÄ“mumā Nr.9.6-5/78 "Par informācijas sniegšanu” un 2017.gada 17.maija lÄ“mumā Nr.9.6-5 123 "Par informācijas sniegšanu” šo lÄ“mumu pārsÅ«dzÄ“šanas kārtÄ«bu, VID ir pieļāvis tiesÄ«bu normu neatbilstÄ«bas. Tā kā Informācijas atklātÄ«bas likuma 15.pantā norādÄ«tā VID lÄ“muma apstrÄ«dÄ“šanas kārtÄ«ba, kas nosaka, kādā veidā ir apstrÄ«dams atteikums sniegt informāciju (AdministratÄ«vā procesa likumā noteiktajā kārtÄ«bā iesniedzot sÅ«dzÄ«bu VID augstākā iestādÄ“ - Finanšu ministrijā), ir speciālā tiesÄ«bu norma (salÄ«dzinot ar likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 22.pantā noteikto VID pieņemto lÄ“mumu pārsÅ«dzÄ“šanas kārtÄ«bu), tad minÄ“tajos lÄ“mumos ir norādÄ«ta nekorekta VID lÄ“muma pārsÅ«dzÄ“šanas kārtÄ«ba - sÅ«dzÄ«bu iesniedzot tiesā,” šos jaunatklājumus apraksta VID Ä£enerāldirektore.

Tiesa, lÄ«dz ar šo putrošanos VID vadÄ«bai joprojām veiksmÄ«gi ir izdevies izvairÄ«ties no informācijas atklāšanas par jaunpieņemto Finanšu policijas darbinieku izglÄ«tÄ«bu.