Iesaki rakstu:

Sen zināma un izmantota patiesÄ«ba nu ir izlauzusies lÄ«dz plašÄkai sabiedrÄ«bas apziņai - pakļaut valstis un tautas, pārdalÄ«t tām piederošos labumus var ne tikai ar zobeniem vai tankiem, bet arÄ« daudz smalkāk – manipulÄ“jot ar informāciju, var iedarboties uz cilvÄ“ku apziņu tikpat efektÄ«vi kā, izmantojot rupju varmācÄ«gu spÄ“ku. Turklāt mÅ«sdienu informācijas tehnoloÄ£iju sniegtās iespÄ“jas un sabiedrÄ«bas teju narkotiskā atkarÄ«ba no sociālajiem tÄ«kliem un ziņu portāliem paver iespÄ“ju gandrÄ«z jebkuram (vai caur jebkuru) palaist procesu, kas analoÄ£isks masu iznÄ«cināšanas ieroču pielietošanai, protams, atkarÄ«bā no tā, vai ir izdevies atrast (vai arÄ« kāds to ir pateicis priekšÄ…) vajadzÄ«go “pieejas kodu” Pandoras informācijas lādÄ«tei.

Daudziem tas šÄ·iet aizraujošs, nervus satraucoši kutinošs pasākums, kurā iesaistÄ«ties, daudz nedomājot par “savas” rÄ«cÄ«bas iespÄ“jamajām sekām, jo šis process baro ego, dod iespÄ“ju spÄ“lÄ“ties ar “augstām matÄ“rijām” (pārstāvÄ“t sevi “gaišo” un “tumšo” spÄ“ku cīņā) un izcelties, sevišÄ·i, ja izdodas “trāpÄ«t”. Un tam noder viss, pat maza bÄ“rna lÄ«Ä·Ä«tis, kas izskalots jÅ«ras krastā.

“HibrÄ«dkarotāji” - pilinātāji

NeapjÄ“dzot savas rÄ«cÄ«bas izraisÄ«tās cÄ“loņsakarÄ«bas – katram pienesot pa niecÄ«gam (it kā) pilienam naida un baiļu, kopÄ“jā sabiedrÄ«bas apziņā veidojas baiss cunami, kas tālāk jau attÄ«stÄ«sies un darbosies pÄ“c saviem likumiem un pavisam ne tā, kā to iedomājas brašie “hibrÄ«dkarotāji”. Taču, tā kā atšÄ·irÄ«bā no reāla konflikta šajā “karā” pašam brašajam “karotājam” par savu “šaušanu” ne ar ko nav jāatbild (tas neriskÄ“ pat “saņemt pa muti”), ja vien šauj “pareizā” virzienā, tad tādu brašu “hibrÄ«dkarotāju” rodas aumaļām, un tie karstasinÄ«gi sacenšas savā “šaušanā” un “bumbošanā” no visiem iespÄ“jamiem stÅ«riem, un kopÄ«gā “cunami” veidošanā. HibrÄ«dkarš ir karš! Un “bumbas” lai krÄ«t! Nu, braši! Nedod, Dievs, šiem brašajiem “karotājiem” piedzÄ«vot reālu konfliktu. Pamperu visdrÄ«zāk visiem nepietiktu…

Diemžēl tieši tālākas galÄ“jas eskalācijas scenārijs tiek provocÄ“ts un pat izgaršots. Vai tiešÄm tas ir mÅ«su mÄ“rÄ·is, ko vÄ“lamies izcÄ«nÄ«t šajā hibrÄ«dkarā?

“Fronte tÄ“va pagalmā”

Informācijas pretstāvÄ“šanas jomā mÄ“s esam izvÄ“lÄ“jušies sev acÄ«mredzami zaudÄ“jošu stratÄ“Ä£iju: kurš kuru vairāk “nobumbos” – tas arÄ« ir uzvarÄ“jis!

ZaudÄ“joša mums tā ir ne tikai tāpÄ“c, ka mums ir mazāk “bumbu” un mazāk iespÄ“jas “bumbot” – un ir visnotaļ dÄ«vaini, ka tie, kuriem ir uzticÄ“ts vest šo “karošanu”, paši to vÄ“l nav sapratuši ( vai nevÄ“las to atzÄ«t?).

ZaudÄ“joša mums tā ir arÄ« tāpÄ“c, ka mÄ“dzam “bumbot” ne pa tiem mÄ“rÄ·iem, bieži pat paši pa sevi!

MÅ«su cīņa ar mums naidÄ«go propagandu ir kā trauku veikala Ä«pašnieka cÄ«niņš ar ziloni, kurš bradā pa viņa trauku veikalu – par katru saplÄ“sto šÄ·Ä«vi mÄ“s cenšamies tam iemest vÄ“l ar kādu šÄ·Ä«vi. Rezultātā paši palÄ«dzam zilonim taisÄ«t grautiņu savā teritorijā. Zilonim pat nekas nav jādara, vienkārši jāatrodas metiena attālumā.

Proti, stratÄ“Ä£ija, ka, atbildot uz propagandu ar pretpropagandu, tiek panākts cerÄ“tais rezultāts un ir jāturpina vairāk fokusÄ“ties uz to, un tad tas beidzot nesÄ«s uzvaru – tā vismaz mÅ«su gadÄ«jumā ir absurda un zaudÄ“joša, jo tos, kam tā visvairāk ir domāta – Latvijas cittautiešus, cilvÄ“kus, kuri atrodas “nevÄ“lamas” informācijas plÅ«smas ietekmÄ“, šÄ« mÅ«su veidotā informācijas plÅ«sma nemaz nesasniedz. Un pat, ja sasniedz, tad bieži ar to tiek panākts pretÄ“js rezultāts.

PatiesÄ«bā tas taču ir vienkārši apjÄ“dzams (dÄ«vaini, atkal – tikai ne tiem, kuriem to vajadzÄ“tu apjÄ“gt…), un tam ir gan objektÄ«vi, gan subjektÄ«vi faktori.

ObjektÄ«vie – mÅ«su salÄ«dzinošÄs propagandas iespÄ“jas un kvalitāte. (Vienkārši pamÄ“Ä£iniet paši pasekot lÄ«dzi abām informācijas plÅ«smām - tas bÅ«s arÄ« lielisks treniņš jÅ«su kritiskai domāšanai. )

SubjektÄ«vie – lielākā daļa cittautiešu izjÅ«t ciešu sasaisti ar savu etnisko dzimteni, reālu vai vismaz emocionālu. Savukārt aptuveni trešÄ daļa saskaņā ar publiskajās aptaujās pausto (tātad reāli šis Ä«patsvars varÄ“tu bÅ«t vÄ“l lielāks) atbalsta kaimiņvalsts piekopto politiku.

Un tagad iedomājieties, ja šim cilvÄ“kam ir jāatrodas divās savstarpÄ“ji pretrunÄ«gās propagandas informācijas plÅ«smās – kuru tas izvÄ“lÄ“sies par “pareizo” un kā bÅ«s ar to “otro”?

Pareizi, tas savukārt nozÄ«mÄ“, ka otras propagandas plÅ«smas spiedienu uz sevi tas uztvers kā sev nevÄ“lamu, pat naidÄ«gu, jo šÄ«s informācijas plÅ«smas ir savstarpÄ“ji ļoti antagonistiskas. (AnaloÄ£iski, tāpat kā šo otru, sev antagonistisko informācijas plÅ«smu uztveram mÄ“s, kas atrodamies pretÄ“jās informācijas plÅ«smas ietekmÄ“.)

Rezultātā - kas tiek iegÅ«ts? ŠÄda propagandas - kontrpropagandas kariņa spÄ“lÄ“šana ir kā zilonis, kas izbradā mÅ«su sabiedrÄ«bu – tā tiek aizvien dziļāk sašÄ·elta un demoralizÄ“ta: vienai daļai liekot justies aizvien apdraudÄ“tākai savā zemÄ“, otrai – justies aizvien mazāk piederÄ«gai tai. Veidojas katalizators tālākai sabiedrÄ«bas radikalizācijai.

Turklāt zaudÄ“tāji kļūstam arÄ« globālā mÄ“rogā – jo paši sevi pataisām par bÄ«stamu un nevÄ“lamu vietu, nu jau ne tikai ārvalstu ieguldÄ«jumiem, bet arÄ« savÄ“jiem.

Kam tas ir izdevīgi?

Var, protams, to attaisnot ar ierasto mazspÄ“ju pieņemt adekvātus lÄ“mumus un tādēļ aklo pakaļsekošanu citu (lielāko brāļu) rÄ«cÄ«bai kā paraugam (ignorÄ“jot acÄ«mredzamo - mÅ«su “bumbošanas” jauda un lÄ«dz ar to arÄ« samÄ“ri ir pavisam savādāki, lÄ«dz ar to arÄ« rÄ«cÄ«bas stratÄ“Ä£ijai bÅ«tu jābÅ«t citādai).

Taču galvenais iemesls šÄdai neadekvātai rÄ«cÄ«bai ir varas elites nespÄ“ja risināt sabiedrÄ«bai aktuālos (jau samilzušos) izaicinājumus un, neskatoties uz to, – tās savtÄ«gā interese noturÄ“ties pie varas par jebkuru cenu. TāpÄ“c šÄda Ä£eopolitiskās histÄ“rijas uzkurināšana dod tai iespÄ“ju novÄ“rst sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bu no pašas sastrādātajām nejÄ“dzÄ«bām – biedÄ“jot sabiedrÄ«bu ar vÄ“l lielākām (globālākām) nepatikšanām, tā pozicionÄ“jot sabiedrÄ«bas apziņā sevi kā mazāko iespÄ“jamo ļaunumu, ko var/vajag izvÄ“lÄ“ties.

Pie katras iespÄ“jas varas eliti apkalpojošie un pati varas elite drebÄ“dami baida Latvijas sabiedrÄ«bu ar Ukrainas scenāriju, tikai nez kāpÄ“c, piesaucot notikumus Ukrainā, parasti tiek noklusÄ“ts galvenais iemesls, kāpÄ“c bija iespÄ“jams šÄds scenārijs – sašÄ·elta sabiedrÄ«ba un varas korumpÄ“tÄ«ba, tās nespÄ“ja (nevÄ“lÄ“šanās) risināt sabiedrÄ«bai aktuālos jautājumus. Ironiski, tad jau sanāk, ka tas ir scenārijs, kuru varas elite savā mazspÄ“jā un alkatÄ«bā gatavo mums un tāpÄ“c laikus brÄ«dina par to?!

Diemžēl sabiedrÄ«bas šÄ·elšana (pareizajos un nepareizajos) ir svarÄ«gs instruments varas monopola noturÄ“šanai, pilnasinÄ«gas politiskās konkurences (kas ir galvenais virzÄ«tājspÄ“ks) izslÄ“gšanai un bezalternatÄ«vas politiskās izvÄ“les veidošanai (ņemot vÄ“rā politisko spÄ“ku elektorāta sadalÄ«jumu). ŠÄda situācija nodrošina varas elitei Ä“rtu pastāvÄ“šanu – vienalga, cik bezatbildÄ«gus vai koruptÄ«vus lÄ“mumus tā pieņemtu. TāpÄ“c histÄ“rijas pÅ«šana pa visiem iespÄ“jamiem caurumiem tiks visādi veicināta.

ZaÄ·Ä«tim derÄ“s eža kažociņš?!

IespÄ“jams, apkalpojot izvirtušÄs varas elites vajadzÄ«bas, tika dzemdÄ“ta ļoti aprobežota un Latvijas reālajā situācijā pagalam aplama ideja, ka vajag tikai pastiprināt savu propagandas spiedienu, lai šajā “karā” varÄ“tu gÅ«t uzvaru. Tas ir tikpat neadekvāti kā censties piedabÅ«t Ä“st riekstus, aizmirstot, ka tie vispirms ir jāizloba no čaumalas. Vienkārši piespiedÄ«sim tos Ä“st!

Piedāvātais risinājums, ka vajag izveidot vÄ“l vienu TV kanālu krievu valodā, lai varÄ“tu gÅ«t pārsvaru informatÄ«vajā karā, lÄ«dzinās anekdotei par zaÄ·Ä«ti, kuram gudrā PÅ«ce ieteica uzvilkt eža kažociņu, lai neviens tam vairāk nevarÄ“tu izdarÄ«t pāri. Var jau censties šajā priekšlikumā saskatÄ«t kaut kādu stratÄ“Ä£isku jÄ“gu (abstrahÄ“joties no Latvijas specifikas), taču taktiski, tÄ«ri praktiski to Ä«stenot nozÄ«mÄ“ bÅ«vÄ“t lielveikalu cerÄ«bā, ka tāpÄ“c tajā ievilināsim daudz pircÄ“ju, lai gan produktu, ko piedāvāt, pietiks labi ja dažiem plauktiem, un arÄ« - cik šos produktus vispār kāds gribÄ“s “pirkt”, ja tie “neiet kopā” ar to, no kā lÄ«dz šim ir pārtikts? Bet veikals bÅ«s jāuztur. Un sanāks kārtÄ“jais “veiksmes stāsts”.

Vai tas nav nopietns iemesls aizdomāties par šÄdu priekšlikumu autoru kompetenci?

Piesedzoties ar karstiem cīņas saukļiem, tiek piedāvāts iztÄ“rÄ“t (apgÅ«t) kaut kam vairāk naudas, nevis sasniegt rezultātu. Tad jau vairāk jÄ“gas no šÄ«s naudas sanāks, to pievienojot tiem miljoniem, ko varas koalÄ«cija paredzÄ“jusi tÄ“rÄ“t pupuÄ·u populācijas un tālo galaktiku pÄ“tÄ«šanai (tās tiešÄm ir reālas nākošÄ gada valsts budžeta izdevumu miljonu vÄ“rtas pozÄ«cijas!), jo tā vismaz mÄ“s neizdarÄ«sim sev pāri. Lai gan varÄ“tu to izmantot daudz lietderÄ«gāk.

Rieksti vispirms ir jāizloba

Ja kāds to ir pārpratis - nav runas par to, ka nav jācÄ«nās ar sev naidÄ«gu propagandu. Vienkārši esošÄ pieeja ir neveiksmÄ«ga un destruktÄ«va. Ir jāpadara mÅ«su veidotā informācijas plÅ«sma pieņemama cilvÄ“ku apziņai, kura atrodas pretÄ“jā informācijas plÅ«smā. TāpÄ“c mÅ«su situācijā daudz racionālāk bÅ«tu nevis veidot lielveikalu, kuru nespÄ“sim piepildÄ«t, bet sākt vismaz ar vienu plauktu – teiksim, vismaz reizi nedēļā veidot saistošu analÄ«tisku diskusiju raidÄ«jumu, kurā nodarbotos nevis ar propagandu, bet gan ar kvalitatÄ«vu pretÄ“jās puses propagandas analÄ«zi. Ja tas bÅ«s kvalitatÄ«vi sagatavots (saistošs formāts, patiesi fakti, adekvāti secinājumi, objektÄ«va analÄ«ze), tad tā izvietošana medijos, kuros var aizsniegt paredzÄ“to mÄ“rÄ·auditoriju, bÅ«s ļoti racionāls un efektÄ«vs veids, kā radÄ«t tiltu, pa kuru cilvÄ“ka apziņai nonākt no vienas informācijas plÅ«smas otrā. Turklāt nedeformÄ“jot pārÄ“jo sabiedrÄ«bas apziņu.

Citādāk tas, ko spÄ“jam lÄ«dz šim – ar gandarÄ«jumu piepilināt masu medijus ar naida un baiļu piepildÄ«tiem propagandas sižetiem un rakstiem, kur pat anonÄ«mie komentāri bieži ir sakarÄ«gāki, varbÅ«t arÄ« rada gandarÄ«jumu un pašapmierinājumu pašiem brašajiem “hibrÄ«dkarotājiem”, bet normāla, daudz maz kritiski domāt spÄ“jÄ«ga cilvÄ“ka smadzenÄ“m tas rada vÄ“lmi atgrÅ«sties no šÄdas informācijas, un tās veidotā piedāvājuma. To uzskatāmi apliecina analoÄ£iski procesi arÄ« citviet Eiropā.

“Trampa efekts” jeb paši pÅ«ta - paši dega…

Var jau censties pasniegt notiekošo Eiropā (pilsoņu politisko izvÄ“li dažādās vÄ“lÄ“šanās un aptaujās) kā Krievijas propagandas nopelnus, lai gan tās nopelns šajos procesos visdrÄ«zāk ir tāds pats kā Donalda Trampa uzvarai ASV prezidenta vÄ“lÄ“šanās – tā vienkārši ir loÄ£iska, uz dziļākiem pašsaglabāšanās instinktiem balstÄ«ta cilvÄ“ku reakcija uz pašu (Rietumu) propagandas sacelto psihozi – draudiem ar pašiznÄ«cināšanos, globāliem riskiem un tālākas pretstāvÄ“šanas eskalācijas, kuru cilvÄ“ki instinktÄ«vi nevÄ“las piedzÄ«vot.

Vai tiešÄm tas ir pamats histÄ“rijai? VarbÅ«t beidzot ir vÄ“rts izdarÄ«t pareizos secinājumus? Un tad pārsteigumu vairāk nebÅ«s! Turklāt, kamÄ“r vÄ“l ir iespÄ“jams – ir vÄ“rts aizdomāties, kas sagaida mÅ«s, ja propagandas spiediena rezultātā, ļaujoties histÄ“rijai, šÄ« “nevÄ“lamā” pašsaglabāšanās barjera cilvÄ“ku apziņā tiks uzlauzta? MÄ“s reāli stāvÄ“sim tuvāk nekā viena soļa attālumā no globālākā konflikta cilvÄ“ces vÄ“sturÄ“, un to paspert bÅ«s tikpat viegli, kā savulaik tas notika, piemÄ“ram, ar karu Irākā – atliks tikai paziņot ieganstu (piemÄ“ram: drauds cilvÄ“cei) un ar visplašÄko sabiedrÄ«bas atbalstu uzsākt tā novÄ“ršanu.

Mazākais ļaunums un uzvarošÄ stratÄ“Ä£ija

Protams. Tie, kuriem tas labpatÄ«kas, var turpināt uzskatÄ«t - jo hipertrofÄ“tāk tiks reaģēts uz pretÄ“jās puses propagandu, jo uzvarošÄks bÅ«s mÅ«su “kariņš”, taču veselais saprāts un notiekošais saka priekšÄ, ka uzvarošÄ stratÄ“Ä£ija nav iespÄ“jama bez pozitÄ«va konstruktÄ«visma. Un tas ir tas, kā mums fundamentāli iztrÅ«kst.

Pat attiecÄ«bā uz mÅ«su pašu notiekošo. Mums taču ir labas ziņas, ko varam sagatavot vismaz par sevi! Vai tiešÄm vakarā ziņas par dienas veikumu vienmÄ“r ir jāsāk ar to – kas nogalināts, izvarots vai sadedzināts? Tas tiešÄm ir galvenais, kas mums ir jāzina par savu valsti?

CilvÄ“ks nevÄ“las izvÄ“lÄ“ties “ļaunumu” (lai arÄ« mazāko), jo tas ir pretÄ“ji cilvÄ“ka fundamentālam eksistences uzstādÄ«jumam (evolÅ«cijai). CilvÄ“ks meklÄ“ pozitÄ«vo, intuitÄ«vi tiecas uz to, kamÄ“r vÄ“l nav galÄ«gi nozombÄ“ts. TāpÄ“c, ja vien mÅ«su hibrÄ«dkara stratÄ“Ä£ijas pamatā nav baiļu un naida propagandas nozombÄ“ta paklausÄ«ga sabiedrÄ«ba, tad tās pamatā bÅ«tu jābÅ«t – Latvijai kā veiksmÄ«gai valstij. Valstij, kurai cilvÄ“ki vÄ“las bÅ«t piederÄ«gi, jo šÄ« valsts rÅ«pÄ“jas par tiem, ir kā fundaments cilvÄ“ku labklājÄ«bai, drošÄ«bai un ilgtspÄ“jÄ«gai attÄ«stÄ«bai, un tāpÄ“c to lojalitātei valstij un tās vÄ“rtÄ«bām ir reāls, pozitÄ«vs pamats, pret kuru naidÄ«gas propagandas asākie zobi atlauzÄ«sies.

Vai kaut ko tādu varam sagaidÄ«t no esošÄs varas elites?

Epilogs. Kā sirds reiz vēderu uzvarēja

Var, protams, nosodÄ«t katru, kas nerÄ«kojas mums pa prātam. Bet atcerÄ“simies, ka tieši tas – cik daudz naida un cik daudz saskaņas ir mÅ«sos, nosaka to - esam mÄ“s zaudÄ“tājos vai uzvarÄ“tājos šajā karā par cilvÄ“ku prātiem. MÄ“s paši, katrs savā vietā, ar saviem darbiem, ar savām domām veidojam šo uzvarÄ“tāju vai zaudÄ“tāju bilanci.

Pat sÄ«ka cilvÄ“cÄ«bas nianse var izraisÄ«t daudz vairāk atsaucÄ«bas nekā centÄ«gi kultivÄ“ti negāciju plÅ«di - pirms sešarpus gadiem viskarstāk komentÄ“tā ziņa internetā uz vasaras saulgriežiem bija par trim vÄ«riem, kuri bija iegādājušies sivÄ“ntiņu, lai svÄ“tku vakarā sev gardu cepeti sagādātu, bet, kad beidzot pienāca laiks rÄ«koties, lai tiktu pie kārotā cepeša, nevienam nepacÄ“lās roka, un galu galā vÄ«ri kopā ar sivÄ“nu devās izlÅ«gties tam mājas ZooloÄ£iskajā dārzā, kas tā arÄ« izdevās.

Tas laikam ir lielākais mÅ«su izaicinājums, ja vÄ“lamies pastāvÄ“t šajā izaicinājumiem piepildÄ«tajā pasaulÄ“ – spÄ“t ieraudzÄ«t un pieņemt to, ka viens otram mÄ“s esam kaut kas daudz vairāk kā tikai savu vÄ“lmju (vai baiļu) apmierinājuma objekts, un mainÄ«t savu attieksmi. Vai arÄ« turpināt uzskatÄ«t, ka varam bÅ«t tikai sivÄ“ntiņš, kura liktenis atkarÄ«gs no citu žēlastÄ«bas, un tāpÄ“c viss, ko vÄ“rts darÄ«t – stumdÄ«ties par labāku vietu pie siles, lai varÄ“tu to tukšot uz nebÄ“du, kamÄ“r vÄ“l tāda iespÄ“ja ir.

Lai miers virs Zemes un cilvēkiem labs prāts!