Hipotēze par Siles lopu partiju
JÄnis MiezÄ«tis · 25.04.2020. · Komentāri (0)Mums ir tikai viena partija - "Siles lopu partija"! KÄdreiz šo partiju sauca par komunistisko partiju, un tÄs biedri toreiz varÄ“ja iepirkties viņu vajadzÄ«bÄm iekÄrtotos specveikalos, ÄrstÄ“ties un atpÅ«sties tikai viņiem domÄtÄs sanatorijÄs, dzÄ«vot par valsts naudu celtÄs vasarnÄ«cÄs un izmantot citus speciÄlos, tikai viņiem pieejamos labumus. SavukÄrt darba tautas zemo atalgojumu viņi kompensÄ“ja ar goda rakstiem, ceļojošiem karodziņiem, vimpelÄ«šiem, komunistiskÄ darba trieciennieku nozÄ«mÄ«tÄ“m un pagodinošÄm runÄm svÄ“tku reizÄ“s.
KÄ jau tas partijai pienÄkas, arÄ« kompartija regulÄri sev rÄ«koja vÄ“lÄ“šanas. Lai izskatÄ«tos demokrÄtiskÄk, šÄ« partija uz vÄ“lÄ“šanÄm sastÄdÄ«ja arÄ« "bezpartejisko bloka" kandidÄtu sarakstus. TomÄ“r kapitÄlistiskÄ pasaule šÄdu demokrÄtiju apšaubÄ«ja un teica, ka tas esot totalitÄrisms.
Tad Siles lopu partija visÄ PSRS uztaisÄ«ja pÄrbÅ«vi. PÄrbÅ«ve pastÄvÄ“ja iekš tÄ, ka Siles lopu partija sadalÄ«jÄs vairÄkÄs filiÄlÄ“s, kur katrai tika dots jauns, vÄ“lÄ“tÄju acÄ«m un ausÄ«m tÄ«kams nosaukums. ŠÄdas filiÄles uz vÄ“lÄ“šanÄm gan startÄ“ it kÄ atsevišÄ·i, taÄu pÄ“c vÄ“lÄ“šanÄm tautiņu drÄž vienoti, kopÄ«giem spÄ“kiem un ar augošu sajÅ«smu.
KapitÄlistiskÄ pasaule šim procesam ar prieku aplaudÄ“ja, atzina, ka tas pilnÄ«bÄ atbilst labÄkajiem demokrÄtijas standartiem, un ar atplestÄm rokÄm šÄdi „demokratizÄ“tas” valstis uzņēma kapitÄlistisko valstu saimÄ“. VienÄ«gais, kas valdošajai Siles partijai tagad ir jÄpanÄk - pirms katrÄm vÄ“lÄ“šanÄm jÄsaaÄ£itÄ“ pietiekami daudz naivu cilvÄ“ciņu, kas tos siles lopu sarakstus tajÄ urnÄ samÄ“tÄ. Bet to panÄkt jau nav grÅ«ti. Te jau ir atstrÄdÄta tehnika.
DažÄdÄs Siles lopu partijas filiÄles pirms vÄ“lÄ“šanÄm savÄ starpÄ imitÄ“ plÅ«ciņu ar savstarpÄ“jiem "atmaskojumiem", "apvainojumiem" un krĚņiem solÄ«jumiem. Masu mediji to visu par labu naudu plaši izreklamÄ“ publiskajÄ telpÄ. Un vÄ“lÄ“tÄji, savÄ starpÄ karsti strÄ«doties par to, kura no Siles lopu filiÄlÄ“m ir tÄ labÄkÄ, kura mazÄk zags, kura jau ir piezagusies, ar sajÅ«smu piedalÄs šajÄ priekšvÄ“lÄ“šanu balagÄnÄ. Kad urnu talka beigusies, Siles lopu partija savÄc kopÄ ievÄ“lÄ“tos kandidÄtus no visÄm savÄm filiÄlÄ“m un izveido jaunÄs Saeimas sastÄvu.
Lai uzturÄ“tu demokrÄtijas ilÅ«ziju, SaeimÄ šÄ« saspÄ“le starp dažÄdajÄm partijas filiÄlÄ“m tiek turpinÄta. No vienÄm Siles partijas filiÄlÄ“m tiek izveidota valdošÄ koalÄ«cija jeb pozÄ«cija, bet no otrÄm opozÄ«cija. OpozÄ«cija tÄ“lo pozÄ«cijas izveidotÄs valdÄ«bas piekoptÄs politikas kritiÄ·us un imitÄ“ kaut kÄdu pretestÄ«bu šÄ«s valdÄ«bas piekoptajai valsts izzagšanai un izsaimniekošanai. TaÄu Ä«stenÄ«bÄ viss tiek saskaņots savstarpÄ“jÄs aizkulišu sarunÄs.
Šis saskaņošanas process tautai tiek pasniegts kÄ "kompromisa meklÄ“jumi". Kompromisa meklÄ“jumi ir ideÄls veids, kÄ valdÄ«bai pieņemt dažÄdus prettautiskus lÄ“mumus, neuzņemoties par tiem nekÄdu atbildÄ«bu. Kompromisa pamatprincips ir tÄds, ka viena puse (pozÄ«cija) publiski kÄdÄ jautÄjumÄ izvirza divreiz lielÄkas prasÄ«bas, nekÄ vÄ“las panÄkt. SavukÄrt pretÄ“jÄ puse (opozÄ«cija) tam iebilst. Un tad tiek panÄkts kompromiss, t. i. tiek pieņemta puse no izvirzÄ«tajÄm prasÄ«bÄm jeb tieši tas, ko patiesÄ«bÄ valdÄ«bÄ esošÄ pozÄ«cija sÄkotnÄ“ji gribÄ“ja panÄkt.
Tauta ir pÄrliecinÄta, ka ap šo jautÄjumu tiešÄm ir notikusi varena cīņa un šajÄ cÄ«Å†Ä panÄkta daļēja uzvara. Tas, ka šÄ« „daļējÄ uzvara” tautai ir visÄ«stÄkais zaudÄ“jums, paliek nepamanÄ«ts, jo publiskajÄ telpÄ galma žurnÄlisti visu tautas uzmanÄ«bu pievÄ“rš „lielajai cīņai”. Un tÄ nu jau vairÄk nekÄ ceturtdaļgadsimta garumÄ tiek pieņemtas gan "bÄ“gļu kvotas", gan OIKi, gan nesamÄ“rÄ«gi nodokļi, gan vÄrgi pilsonÄ«bas un valodas likumi, gan daudz kas cits.
JÄ, nereti gadÄs arÄ« Ä«sti plÅ«ciņi starp partijas filiÄļu bosiem par vietu pie siles un treknÄkajiem kumosiem. Bet tas viss tiek atrisinÄts ar savstarpÄ“ju tirgošanos pÄ“c principa „tu man, es tev” jeb, citiem vÄrdiem sakot, - ja jÅ«s mums atļausiet pakampt šo gardo kumosu, tad mÄ“s pievÄ“rsim acis uz to, ka jÅ«s nokampjat to tur gardo kumosiņu. Ja jÅ«s nobalsosiet par mÅ«su ministru vienÄ ienesÄ«gÄ nozarÄ“, tad mÄ“s nobalsosim par jÅ«su ministru otrÄ ienesÄ«gÄ nozarÄ“.
RezultÄtÄ ministru amatos bieži uzrodas noderÄ«gie kretÄ«ni, kuriem zinÄšanas attiecÄ«gajÄs nozarÄ“s pÄ“c labÄkajÄm padomju laika tradÄ«cijÄm pilnÄ«bÄ aizstÄj pareizÄ partijas piederÄ«ba. Bet tauta to atklÄj tikai pÄ“c laba laika. Un tad jau ir aizmirsies, kas tos ministrus tajos amatos iecÄ“la, bet visa neapmierinÄtÄ«ba un tautas dusmas vÄ“ršas tikai pret attiecÄ«go ministru. Ja paliek pÄrÄk karsti, šis vienkÄrši atkÄpjas no amata, dodot vietu citam tÄdam pašam noderÄ«gajam kretÄ«nam. Bet tauta uzgavilÄ“ un nomierinÄs, jo domÄ, ka ir panÄkusi uzvaru.
PÄ“c šÄdiem principiem tad arÄ« mÄ“s esam dzÄ«vojuši visus šos „pÄ“catmodas” gadus un turpinÄm dzÄ«vot tÄlÄk. Tauta ar saukli "Nav jau, par ko balsot, bet balsot ir jÄiet" ik pÄ“c Äetriem gadiem dodas uz kÄrtÄ“jo Siles lopu partijas sarÄ«koto urnu talku. Kad urnu talka beigusies, nÄk kÄrtÄ“jÄ vilšanÄs. Bet Siles lopu partijas algoti eksperti un „influenceri” tad tautai stÄsta, ka mÅ«su demokrÄtija diemžēl nav ideÄla, bet nekas labÄks pasaulÄ“ vÄ“l nav izgudrots. Vai tiešÄm?