Menu
Pilnā versija

Hipotēze par Siles lopu partiju

Jānis MiezÄ«tis · 25.04.2020. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Mums ir tikai viena partija - "Siles lopu partija"! Kādreiz šo partiju sauca par komunistisko partiju, un tās biedri toreiz varÄ“ja iepirkties viņu vajadzÄ«bām iekārtotos specveikalos, ārstÄ“ties un atpÅ«sties tikai viņiem domātās sanatorijās, dzÄ«vot par valsts naudu celtās vasarnÄ«cās un izmantot citus speciālos, tikai viņiem pieejamos labumus. Savukārt darba tautas zemo atalgojumu viņi kompensÄ“ja ar goda rakstiem, ceļojošiem karodziņiem, vimpelÄ«šiem, komunistiskā darba trieciennieku nozÄ«mÄ«tÄ“m un pagodinošÄm runām svÄ“tku reizÄ“s.

Kā jau tas partijai pienākas, arÄ« kompartija regulāri sev rÄ«koja vÄ“lÄ“šanas. Lai izskatÄ«tos demokrātiskāk, šÄ« partija uz vÄ“lÄ“šanām sastādÄ«ja arÄ« "bezpartejisko bloka" kandidātu sarakstus. TomÄ“r kapitālistiskā pasaule šÄdu demokrātiju apšaubÄ«ja un teica, ka tas esot totalitārisms.

Tad Siles lopu partija visā PSRS uztaisÄ«ja pārbÅ«vi. PārbÅ«ve pastāvÄ“ja iekš tā, ka Siles lopu partija sadalÄ«jās vairākās filiālÄ“s, kur katrai tika dots jauns, vÄ“lÄ“tāju acÄ«m un ausÄ«m tÄ«kams nosaukums. ŠÄdas filiāles uz vÄ“lÄ“šanām gan startÄ“ it kā atsevišÄ·i, taču pÄ“c vÄ“lÄ“šanām tautiņu drāž vienoti, kopÄ«giem spÄ“kiem un ar augošu sajÅ«smu.

Kapitālistiskā pasaule šim procesam ar prieku aplaudÄ“ja, atzina, ka tas pilnÄ«bā atbilst labākajiem demokrātijas standartiem, un ar atplestām rokām šÄdi „demokratizÄ“tas” valstis uzņēma kapitālistisko valstu saimÄ“. VienÄ«gais, kas valdošajai Siles partijai tagad ir jāpanāk - pirms katrām vÄ“lÄ“šanām jāsaaÄ£itÄ“ pietiekami daudz naivu cilvÄ“ciņu, kas tos siles lopu sarakstus tajā urnā samÄ“tā. Bet to panākt jau nav grÅ«ti. Te jau ir atstrādāta tehnika.

Dažādās Siles lopu partijas filiāles pirms vÄ“lÄ“šanām savā starpā imitÄ“ plÅ«ciņu ar savstarpÄ“jiem "atmaskojumiem", "apvainojumiem" un krāšÅ†iem solÄ«jumiem. Masu mediji to visu par labu naudu plaši izreklamÄ“ publiskajā telpā. Un vÄ“lÄ“tāji, savā starpā karsti strÄ«doties par to, kura no Siles lopu filiālÄ“m ir tā labākā, kura mazāk zags, kura jau ir piezagusies, ar sajÅ«smu piedalās šajā priekšvÄ“lÄ“šanu balagānā. Kad urnu talka beigusies, Siles lopu partija savāc kopā ievÄ“lÄ“tos kandidātus no visām savām filiālÄ“m un izveido jaunās Saeimas sastāvu.

Lai uzturÄ“tu demokrātijas ilÅ«ziju, Saeimā šÄ« saspÄ“le starp dažādajām partijas filiālÄ“m tiek turpināta. No vienām Siles partijas filiālÄ“m tiek izveidota valdošÄ koalÄ«cija jeb pozÄ«cija, bet no otrām opozÄ«cija. OpozÄ«cija tÄ“lo pozÄ«cijas izveidotās valdÄ«bas piekoptās politikas kritiÄ·us un imitÄ“ kaut kādu pretestÄ«bu šÄ«s valdÄ«bas piekoptajai valsts izzagšanai un izsaimniekošanai. Taču Ä«stenÄ«bā viss tiek saskaņots savstarpÄ“jās aizkulišu sarunās.

Šis saskaņošanas process tautai tiek pasniegts kā "kompromisa meklÄ“jumi". Kompromisa meklÄ“jumi ir ideāls veids, kā valdÄ«bai pieņemt dažādus prettautiskus lÄ“mumus, neuzņemoties par tiem nekādu atbildÄ«bu. Kompromisa pamatprincips ir tāds, ka viena puse (pozÄ«cija) publiski kādā jautājumā izvirza divreiz lielākas prasÄ«bas, nekā vÄ“las panākt. Savukārt pretÄ“jā puse (opozÄ«cija) tam iebilst. Un tad tiek panākts kompromiss, t. i. tiek pieņemta puse no izvirzÄ«tajām prasÄ«bām jeb tieši tas, ko patiesÄ«bā valdÄ«bā esošÄ pozÄ«cija sākotnÄ“ji gribÄ“ja panākt.

Tauta ir pārliecināta, ka ap šo jautājumu tiešÄm ir notikusi varena cīņa un šajā cīņā panākta daļēja uzvara. Tas, ka šÄ« „daļējā uzvara” tautai ir visÄ«stākais zaudÄ“jums, paliek nepamanÄ«ts, jo publiskajā telpā galma žurnālisti visu tautas uzmanÄ«bu pievÄ“rš „lielajai cīņai”. Un tā nu jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimta garumā tiek pieņemtas gan "bÄ“gļu kvotas", gan OIKi, gan nesamÄ“rÄ«gi nodokļi, gan vārgi pilsonÄ«bas un valodas likumi, gan daudz kas cits.

Jā, nereti gadās arÄ« Ä«sti plÅ«ciņi starp partijas filiāļu bosiem par vietu pie siles un treknākajiem kumosiem. Bet tas viss tiek atrisināts ar savstarpÄ“ju tirgošanos pÄ“c principa „tu man, es tev” jeb, citiem vārdiem sakot, - ja jÅ«s mums atļausiet pakampt šo gardo kumosu, tad mÄ“s pievÄ“rsim acis uz to, ka jÅ«s nokampjat to tur gardo kumosiņu. Ja jÅ«s nobalsosiet par mÅ«su ministru vienā ienesÄ«gā nozarÄ“, tad mÄ“s nobalsosim par jÅ«su ministru otrā ienesÄ«gā nozarÄ“.

Rezultātā ministru amatos bieži uzrodas noderÄ«gie kretÄ«ni, kuriem zināšanas attiecÄ«gajās nozarÄ“s pÄ“c labākajām padomju laika tradÄ«cijām pilnÄ«bā aizstāj pareizā partijas piederÄ«ba. Bet tauta to atklāj tikai pÄ“c laba laika. Un tad jau ir aizmirsies, kas tos ministrus tajos amatos iecÄ“la, bet visa neapmierinātÄ«ba un tautas dusmas vÄ“ršas tikai pret attiecÄ«go ministru. Ja paliek pārāk karsti, šis vienkārši atkāpjas no amata, dodot vietu citam tādam pašam noderÄ«gajam kretÄ«nam. Bet tauta uzgavilÄ“ un nomierinās, jo domā, ka ir panākusi uzvaru.

PÄ“c šÄdiem principiem tad arÄ« mÄ“s esam dzÄ«vojuši visus šos „pÄ“catmodas” gadus un turpinām dzÄ«vot tālāk. Tauta ar saukli "Nav jau, par ko balsot, bet balsot ir jāiet" ik pÄ“c četriem gadiem dodas uz kārtÄ“jo Siles lopu partijas sarÄ«koto urnu talku. Kad urnu talka beigusies, nāk kārtÄ“jā vilšanās. Bet Siles lopu partijas algoti eksperti un „influenceri” tad tautai stāsta, ka mÅ«su demokrātija diemžēl nav ideāla, bet nekas labāks pasaulÄ“ vÄ“l nav izgudrots. Vai tiešÄm?

Novērtē šo rakstu:

0
0