HistÄ“riskÄ histÄ“rija
Arturs PriedÄ«tis · 14.05.2016. · Komentāri (22)ĪstenÄ«bas procesu vÄ“sturiskÄs likumsakarÄ«bas saglabÄjas arÄ« pÄrejas laikmetos. TÄs saglabÄjas vienmÄ“r. Tikai pÄrejas laikmetos vÄ“sturiskÄs likumsakarÄ«bas iegÅ«st radikÄlÄku saturu un formu, momentÄ ierÄ“coties uzkrÄ«toši baisÄ pÄrpilnÄ«bÄ un histÄ“riskÄ toņkÄrtÄ.
TÄ tas notiek arÄ« pašlaik mÅ«su unikÄlajÄ pÄrejas laikmetÄ. ĪstenÄ«bas procesu vÄ“sturisko likumsakarÄ«bu nomenklatÅ«ra nav mainÄ«jusies. NovÄ“rojamas visas klasiskÄs likumsakarÄ«bas, kuras regulÄri par sevi atgÄdina cilvÄ“ces eksistenciÄlajÄ trajektorijÄ.
Tagad tÄpat kÄ senÄk izmirstošÄ („baltÄ”) rase pati Ä“dina savu deÄ£enerÄciju. IzmirstošÄs rases civilizÄcija deÄ£enerÄcijÄ vaino citas civilizÄcijas. DeÄ£enerÄcijas fanu mentalitÄtÄ“ dominÄ“ amorÄlisms, iracionÄlisms, hedonisms, alkatÄ«ba. PilsoniskÄs sabiedrÄ«bas vietÄ rušinÄs politiski apÄtiski un sociÄli bezatbildÄ«gi radÄ«jumi. Vara ir nonÄkusi idiotu Ä·etnÄs. Varas racionÄlisma vietÄ kūņojÄs varas iracionÄla idiotija. Vara lavÄ«nveidÄ«gi zaudÄ“ autoritÄti un reputÄciju. IntuitÄ«vi apzinoties savu bezspÄ“cÄ«bu un nevÄ“rtÄ«bu, vara kļūst histÄ“riska. Varas histÄ“riskuma dinamikÄ valdnieku kaprÄ«zes, nenosvÄ“rtÄ«ba, untumainÄ«ba, uzbudinÄjuma lÄ“kmes kļūst ikdienišÄ·a parÄdÄ«ba. SabiedrÄ«ba tiek šÄ·indinoši dÄsni aplaimota ar histÄ“risku histÄ“riju. SabiedrÄ«ba pierod peldÄ“t histÄ“rijas plÅ«dos. HistÄ“riÄ·iem tÄpÄ“c liekas, ka viņi sabiedrÄ«bai piedÄvÄ lielisku materiÄlu. To masas bez iebildÄ“m akceptÄ“. HistÄ“riÄ·u idiotija kļūst valstisko risinÄjumu kanoniska nasta.
LatvijÄ vÄ“sturisko likumsakarÄ«bu radikÄlÄs izpausmes sprÄ“gÄ visÄ to spožumÄ un postÄ. PÄrejas laikmeta radikÄlisms pilnÄ mÄ“rÄ attiecÄs uz latviešu etnosu. Etnoss dzÄ«vÄ“ kÄrpÄs atbilstoši vÄ“sturiskajÄm likumsakarÄ«bÄm rases un civilizÄcijas bojÄejas apstÄkļos. Etnoss ir novedis valsti lÄ«dz kraham. Etnosa cilvÄ“ciskais kapitÄls ir nepietiekams valsts spirdzinošai pastÄvÄ“šanai. Pat tik lielÄ mÄ“rÄ nepietiekams, ka paškritiski nerodas kolektÄ«vÄs vainas apziņa par valsts novešanu lÄ«dz kraham. PrimitÄ«vajos cilvÄ“kos kurkstošie dÄ“moni tiek projicÄ“ti uz ÄrÄ“jo pasauli, nepÄrtraukti vainu uzveļot „krieviem”, „hibrÄ«dkaram”, „Ä£eopolitiskajai situÄcijai”. Etnosa ÄrstÄ“šana nav iespÄ“jama, jo etnoss neatzÄ«st kolektÄ«vo vainu. TÄpÄ“c psihiskÄ situÄcija ir bezcerÄ«ga. Etnoss tÄpat kÄ visa „baltÄ” rase ir lÄ«dzÄ«gs pašai sevi aprijošajai ÄÅ«skai (skat. ilustrÄcijÄ).
Pašlaik latviešu inteliÄ£ences karstÄkÄ rÅ«pe ir vienÄ šÄ·irÄ saduļķot „sieviešu šÄ·iru” un „vÄ«riešu šÄ·iru”. TÄpÄ“c etnosa inteliÄ£ence ir gatava ignorÄ“t Satversmi. Lai panÄktu odiozÄs Stambulas konvencijas ratifikÄciju, pseidofeminisma un „genderisma” apsÄ“stie tautieši nevÄ“lÄs neko dzirdÄ“t par LR Satversmes pantiem. AcÄ«mredzot, izjÅ«tot vainas apziņu pret sievu un sievietÄ“m, Stambulas konvenciju kategoriski pieprasa ratificÄ“t arÄ« mÅ«su cienÄ«jamÄkais laulÄ«bas pÄrkÄpÄ“js Valsts prezidents. ArÄ« viņam Satversme nav dÄrga nacionÄlÄ vÄ“rtÄ«ba, lai kaut kÄdÄ veidÄ izpirktu savus grÄ“kus pret sievu un sievietÄ“m vispÄr. Savu attieksmi pret Satversmi viņš kÄ lupata pirmo reizi parÄdÄ«ja valsts apvÄ“rsuma laikÄ.
Varas krÄ“slos iesvÄ“tÄ«to neadekvÄto tipu histÄ“riskums ir kļuvis latviešu politisko džungļu modernÄkais atribÅ«ts. Par to liecinÄja nesenais valsts apvÄ“rsums (hibrÄ«dapvÄ“rsums). TurpretÄ« valdošÄs kliÄ·es visjaunÄkais histÄ“rijas paraugs ir grozÄ«jumi NacionÄlÄs drošÄ«bas likumÄ. DrÄ«z sekos varas jauns idiotijas priekšnesums. Un tas nebÅ«s negaidÄ«ts pÄrsteigums. HistÄ“riskuma dinamika arÄ« ir sava veida likumsakarÄ«ba. HistÄ“riskuma spraigums (dinamika) nÄkotnÄ“ nemazinÄsies, bet pieaugs.
HistÄ“riskumam tÄpat kÄ jebkurai psihiskai novirzei ir ciets iemesls. Viens no tÄdiem iemesliem ir nespÄ“ja kontrolÄ“t sociÄli svarÄ«go informÄciju un tÄs ietekmi uz sabiedrisko domu. Latvijas „politiÄ·iem” galvassÄpes sagÄdÄ informÄcija par viņu nelietÄ«bÄm, muļķībÄm, idiotismu.
„Ä€boltiņas labojumi” bija mÄ“Ä£inÄjums maksimÄli ierobežot informÄciju par LielÄs Bandas astoņkÄji. Lielajai Bandai nepatÄ«k, ka izplatÄs informÄcija par tÄs noziegumiem. ŠÄ« informÄcija noskaņo cilvÄ“kus pret Lielo Bandu. TÄpÄ“c jÄaptur Lielajai Bandai kaitÄ«gÄs informÄcijas izplatÄ«šana. LielÄ Banda atzÄ«st tikai vienu formulu: „Latvijas Republika, tie esam mÄ“s – LielÄ Banda”. TÄpÄ“c „Ä€boltiņas labojumos” kaitÄ«gÄs informÄcijas izplatÄ«tÄjus sabiedrÄ«bai pasniedza kÄ potenciÄlos valsts grÄvÄ“jus.
GrozÄ«jumi NacionÄlÄs drošÄ«bas likumÄ dziļÄkajÄ bÅ«tÄ«bÄ arÄ« ir centieni vÄ“rsties pret informÄciju un tÄs ietekmi uz sabiedrisko domu. Tikai šoreiz LielÄ Banda dÅ«ri ir pavÄ“rsusi pret ÄrÄ“jiem draudiem savai noziedzÄ«gajai labklÄjÄ«bai. LielÄ Banda baidÄs no tiem pavalstniekiem, kurus var ÄrzemÄ“s samÄcÄ«t cÄ«nÄ«ties pret noziegumu brÄ«vÄ«bu, astoņkÄji u.tml. ŠÄ«s samÄcÄ«šanas procesu un rezultÄtu grozÄ«jumu autori ir nosaukuši par radikalizÄcijas un ekstrÄ“misma izplatÄ«šanos. KÄ parasti, LielÄ Banda sevi vienÄdo ar valsti, kuras „viens no lÄ«dzekļiem minÄ“tÄ novÄ“ršanai ir ierobežot personas tiesÄ«bas ceļot uz Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstÄ«m, Šengenas lÄ«guma dalÄ«bvalstÄ«m un trešajÄm valstÄ«m”.
SociÄli nozÄ«mÄ«gas informÄcijas ierobežošana vienmÄ“r ir uzskatÄ«ta par valstiski un politiski necienÄ«gu darbÄ«bu. TÄdai necienÄ«gai darbÄ«bai parasti pievÄ“ršas valstiski un politiski nekompetenti indivÄ«di. Viņu atrašanÄs varas krÄ“slos ir milzÄ«gs pÄrpratums. SociÄli nozÄ«mÄ«gas informÄcijas slÄ“pšana visbiežÄk ir noziegumu slÄ“pšana un izvairÄ«šanÄs no politiskÄs, kriminÄlÄs atbildÄ«bas.
Nav pÄrÄk liela bÄ“da, ja sociÄli nozÄ«mÄ«gas informÄcijas slÄ“pšana ir tikai savas muļķības slÄ“pšana, lai sevi neapkaunotu sabiedrÄ«bas acÄ«s. Muļķiem nepatÄ«k, ka viņus uzskata par muļķiem. TÄpÄ“c viņi slÄ“pj savas muļķības. Ne reti slÄ“pj ļoti rÅ«pÄ«gi un ļoti veiksmÄ«gi. PanÄkumi ir atkarÄ«gi no sabiedrÄ«bas modrÄ«bas. PÄrstÄt bÅ«t muļķiem ir daudz grÅ«tÄk nekÄ kļūt gudriem. Muļķi pirmie pamana, ka pÄrÄk daudz gudro saradušies. Muļķiem tas nepatÄ«k. Viņi sÄk nervozÄ“t, kļūst histÄ“riski. Gudrie vÄ“las mÄcÄ«ties. Muļķi vÄ“las mÄcÄ«t. Ja tas neizdodas, sÄkÄs histÄ“riska panika.
VÄ“rtÄ“jot latviešu „politiÄ·u” histÄ“riskumu, jÄņem vÄ“rÄ oriÄ£inÄli reibinošs moments. Pie mums histÄ“riskums ir politiskÄs karjeras nosacÄ«jums. Proti, histÄ“riskÄ lamÄšanÄs ir kļuvusi priekšnosacÄ«jums tikt ievÄ“lÄ“tam parlamentÄ, sÄ“dÄ“t valsts amatkrÄ“slÄ. KÄ zinÄms, prÄts, zinÄšanas, talants, godÄ«gums latviešiem nav cieņÄ. Toties cieÅ†Ä ir histÄ“riskums. MÅ«su „naciÄ·u” politiskÄ karjera vispÄr nav iedomÄjama bez histÄ“riskas lamÄšanÄs par „okupÄciju”, „krieviem”. VisjaunÄkajÄ laikÄ par „teroristiem”, „migrantiem”, „hibrÄ«draudiem”.
HistÄ“riskums ir latviešu politiskÄ kuļmašÄ«na. Bez histÄ“riskuma nevar tikt pie graudiem. Bet bez graudiem nav samaļami politiskie milti un izcepama politiskÄ maize. Bez politiskÄs maizes pat vienotÄ vienotÄ«ba neprot eksistÄ“t. TurklÄt tai ir sÄtÄ«gi jÄbarojas. VienotÄ vienotÄ«ba tagad ir galvenÄ histÄ“riÄ·e latviešu politiskajÄ palÄtÄ. SavukÄrt no vienotÄs vienotÄ«bas priekšgalÄ ir izrÄvies Kozlovska kungs ar savÄm gudrajÄm spleisÄ“m „SatversmÄ“ neparedzÄ“tÄ veidÄ” un „izceļošanas aizliegumu”. Viņš pašlaik ir latviešu politiskÄs palÄtas LÄÄplÄ“sis. Viņš ir jÄbaro ar Ä«paši sÄtÄ«gu maizi. Viņš to ir terorizÄ“joši pelnÄ«jis.