Iesaki rakstu:

ĪstenÄ«bas procesu vÄ“sturiskās likumsakarÄ«bas saglabājas arÄ« pārejas laikmetos. Tās saglabājas vienmÄ“r. Tikai pārejas laikmetos vÄ“sturiskās likumsakarÄ«bas iegÅ«st radikālāku saturu un formu, momentā ierÄ“coties uzkrÄ«toši baisā pārpilnÄ«bā un histÄ“riskā toņkārtā.

Tā tas notiek arÄ« pašlaik mÅ«su unikālajā pārejas laikmetā. ĪstenÄ«bas procesu vÄ“sturisko likumsakarÄ«bu nomenklatÅ«ra nav mainÄ«jusies. NovÄ“rojamas visas klasiskās likumsakarÄ«bas, kuras regulāri par sevi atgādina cilvÄ“ces eksistenciālajā trajektorijā.

Tagad tāpat kā senāk izmirstošÄ („baltā”) rase pati Ä“dina savu deÄ£enerāciju. IzmirstošÄs rases civilizācija deÄ£enerācijā vaino citas civilizācijas. DeÄ£enerācijas fanu mentalitātÄ“ dominÄ“ amorālisms, iracionālisms, hedonisms, alkatÄ«ba. Pilsoniskās sabiedrÄ«bas vietā rušinās politiski apātiski un sociāli bezatbildÄ«gi radÄ«jumi. Vara ir nonākusi idiotu Ä·etnās. Varas racionālisma vietā kūņojās varas iracionāla idiotija. Vara lavÄ«nveidÄ«gi zaudÄ“ autoritāti un reputāciju. IntuitÄ«vi apzinoties savu bezspÄ“cÄ«bu un nevÄ“rtÄ«bu, vara kļūst histÄ“riska. Varas histÄ“riskuma dinamikā valdnieku kaprÄ«zes, nenosvÄ“rtÄ«ba, untumainÄ«ba, uzbudinājuma lÄ“kmes kļūst ikdienišÄ·a parādÄ«ba. SabiedrÄ«ba tiek šÄ·indinoši dāsni aplaimota ar histÄ“risku histÄ“riju. SabiedrÄ«ba pierod peldÄ“t histÄ“rijas plÅ«dos. HistÄ“riÄ·iem tāpÄ“c liekas, ka viņi sabiedrÄ«bai piedāvā lielisku materiālu. To masas bez iebildÄ“m akceptÄ“. HistÄ“riÄ·u idiotija kļūst valstisko risinājumu kanoniska nasta.

Latvijā vÄ“sturisko likumsakarÄ«bu radikālās izpausmes sprÄ“gā visā to spožumā un postā. Pārejas laikmeta radikālisms pilnā mÄ“rā attiecās uz latviešu etnosu. Etnoss dzÄ«vÄ“ kārpās atbilstoši vÄ“sturiskajām likumsakarÄ«bām rases un civilizācijas bojāejas apstākļos. Etnoss ir novedis valsti lÄ«dz kraham. Etnosa cilvÄ“ciskais kapitāls ir nepietiekams valsts spirdzinošai pastāvÄ“šanai. Pat tik lielā mÄ“rā nepietiekams, ka paškritiski nerodas kolektÄ«vās vainas apziņa par valsts novešanu lÄ«dz kraham. PrimitÄ«vajos cilvÄ“kos kurkstošie dÄ“moni tiek projicÄ“ti uz ārÄ“jo pasauli, nepārtraukti vainu uzveļot „krieviem”, „hibrÄ«dkaram”, „Ä£eopolitiskajai situācijai”. Etnosa ārstÄ“šana nav iespÄ“jama, jo etnoss neatzÄ«st kolektÄ«vo vainu. TāpÄ“c psihiskā situācija ir bezcerÄ«ga. Etnoss tāpat kā visa „baltā” rase ir lÄ«dzÄ«gs pašai sevi aprijošajai čūskai (skat. ilustrācijā).

Pašlaik latviešu inteliÄ£ences karstākā rÅ«pe ir vienā šÄ·irā saduļķot „sieviešu šÄ·iru” un „vÄ«riešu šÄ·iru”. TāpÄ“c etnosa inteliÄ£ence ir gatava ignorÄ“t Satversmi. Lai panāktu odiozās Stambulas konvencijas ratifikāciju, pseidofeminisma un „genderisma” apsÄ“stie tautieši nevÄ“lās neko dzirdÄ“t par LR Satversmes pantiem. AcÄ«mredzot, izjÅ«tot vainas apziņu pret sievu un sievietÄ“m, Stambulas konvenciju kategoriski pieprasa ratificÄ“t arÄ« mÅ«su cienÄ«jamākais laulÄ«bas pārkāpÄ“js Valsts prezidents. ArÄ« viņam Satversme nav dārga nacionālā vÄ“rtÄ«ba, lai kaut kādā veidā izpirktu savus grÄ“kus pret sievu un sievietÄ“m vispār. Savu attieksmi pret Satversmi viņš kā lupata pirmo reizi parādÄ«ja valsts apvÄ“rsuma laikā.

Varas krÄ“slos iesvÄ“tÄ«to neadekvāto tipu histÄ“riskums ir kļuvis latviešu politisko džungļu  modernākais atribÅ«ts. Par to liecināja nesenais valsts apvÄ“rsums (hibrÄ«dapvÄ“rsums). TurpretÄ« valdošÄs kliÄ·es visjaunākais histÄ“rijas paraugs ir grozÄ«jumi Nacionālās drošÄ«bas likumā. DrÄ«z sekos varas jauns idiotijas priekšnesums. Un tas nebÅ«s negaidÄ«ts pārsteigums. HistÄ“riskuma dinamika arÄ« ir sava veida likumsakarÄ«ba. HistÄ“riskuma spraigums (dinamika) nākotnÄ“ nemazināsies, bet pieaugs.

HistÄ“riskumam tāpat kā jebkurai psihiskai novirzei ir ciets iemesls. Viens no tādiem iemesliem ir nespÄ“ja kontrolÄ“t sociāli svarÄ«go informāciju un tās ietekmi uz sabiedrisko domu. Latvijas „politiÄ·iem” galvassāpes sagādā informācija par viņu nelietÄ«bām, muļķībām, idiotismu.

„Ä€boltiņas labojumi” bija mÄ“Ä£inājums maksimāli ierobežot informāciju par Lielās Bandas astoņkāji. Lielajai Bandai nepatÄ«k, ka izplatās informācija par tās noziegumiem. ŠÄ« informācija noskaņo cilvÄ“kus pret Lielo Bandu. TāpÄ“c jāaptur Lielajai Bandai kaitÄ«gās informācijas izplatÄ«šana. Lielā Banda atzÄ«st tikai vienu formulu: „Latvijas Republika, tie esam mÄ“s – Lielā Banda”. TāpÄ“c „Ä€boltiņas labojumos” kaitÄ«gās informācijas izplatÄ«tājus sabiedrÄ«bai pasniedza kā potenciālos valsts grāvÄ“jus.

GrozÄ«jumi Nacionālās drošÄ«bas likumā dziļākajā bÅ«tÄ«bā arÄ« ir centieni vÄ“rsties pret informāciju un tās ietekmi uz sabiedrisko domu. Tikai šoreiz Lielā Banda dÅ«ri ir pavÄ“rsusi pret ārÄ“jiem draudiem savai noziedzÄ«gajai labklājÄ«bai. Lielā Banda baidās no tiem pavalstniekiem, kurus var ārzemÄ“s samācÄ«t cÄ«nÄ«ties pret noziegumu brÄ«vÄ«bu, astoņkāji u.tml. ŠÄ«s samācÄ«šanas procesu un rezultātu grozÄ«jumu autori ir nosaukuši par radikalizācijas un ekstrÄ“misma izplatÄ«šanos. Kā parasti, Lielā Banda sevi vienādo ar valsti, kuras „viens no lÄ«dzekļiem minÄ“tā novÄ“ršanai ir ierobežot personas tiesÄ«bas ceļot uz Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstÄ«m, Šengenas lÄ«guma dalÄ«bvalstÄ«m un trešajām valstÄ«m”. 

Sociāli nozÄ«mÄ«gas informācijas ierobežošana vienmÄ“r ir uzskatÄ«ta par valstiski un politiski necienÄ«gu darbÄ«bu. Tādai necienÄ«gai darbÄ«bai parasti pievÄ“ršas valstiski un politiski nekompetenti indivÄ«di. Viņu atrašanās varas krÄ“slos ir milzÄ«gs pārpratums. Sociāli nozÄ«mÄ«gas informācijas slÄ“pšana visbiežāk ir noziegumu slÄ“pšana un izvairÄ«šanās no politiskās, kriminālās atbildÄ«bas.

Nav pārāk liela bÄ“da, ja sociāli nozÄ«mÄ«gas informācijas slÄ“pšana ir tikai savas muļķības slÄ“pšana, lai sevi neapkaunotu sabiedrÄ«bas acÄ«s. Muļķiem nepatÄ«k, ka viņus uzskata par muļķiem. TāpÄ“c viņi slÄ“pj savas muļķības. Ne reti slÄ“pj ļoti rÅ«pÄ«gi un ļoti veiksmÄ«gi. Panākumi ir atkarÄ«gi no sabiedrÄ«bas modrÄ«bas. Pārstāt bÅ«t muļķiem ir daudz grÅ«tāk nekā kļūt gudriem. Muļķi pirmie pamana, ka pārāk daudz gudro saradušies. Muļķiem tas nepatÄ«k. Viņi sāk nervozÄ“t, kļūst histÄ“riski. Gudrie vÄ“las mācÄ«ties. Muļķi vÄ“las mācÄ«t. Ja tas neizdodas, sākās histÄ“riska panika.

VÄ“rtÄ“jot latviešu „politiÄ·u” histÄ“riskumu, jāņem vÄ“rā oriÄ£ināli reibinošs moments. Pie mums histÄ“riskums ir politiskās karjeras nosacÄ«jums. Proti, histÄ“riskā lamāšanās ir kļuvusi priekšnosacÄ«jums tikt ievÄ“lÄ“tam parlamentā, sÄ“dÄ“t valsts amatkrÄ“slā. Kā zināms, prāts, zināšanas, talants, godÄ«gums latviešiem nav cieņā. Toties cieņā ir histÄ“riskums. MÅ«su „naciÄ·u” politiskā karjera vispār nav iedomājama bez histÄ“riskas lamāšanās par „okupāciju”, „krieviem”. Visjaunākajā laikā par „teroristiem”, „migrantiem”, „hibrÄ«draudiem”.

HistÄ“riskums ir latviešu politiskā kuļmašÄ«na. Bez histÄ“riskuma nevar tikt pie graudiem. Bet bez graudiem nav samaļami politiskie milti un izcepama politiskā maize. Bez politiskās maizes pat vienotā vienotÄ«ba neprot eksistÄ“t. Turklāt tai ir sātÄ«gi jābarojas. Vienotā vienotÄ«ba tagad ir galvenā histÄ“riÄ·e latviešu politiskajā palātā. Savukārt no vienotās vienotÄ«bas priekšgalā ir izrāvies Kozlovska kungs ar savām gudrajām spleisÄ“m „SatversmÄ“ neparedzÄ“tā veidā” un „izceļošanas aizliegumu”. Viņš pašlaik ir latviešu politiskās palātas LāčplÄ“sis. Viņš ir jābaro ar Ä«paši sātÄ«gu maizi. Viņš to ir terorizÄ“joši pelnÄ«jis.