Iesaki rakstu:

PÄ“dÄ“jo dienu notikumi Latvijā, kad dzÄ«vÄ«bu zaudÄ“ja puisis (Normunds Kindzulis), ir skaidri pausta sabiedrÄ«bas homofobiskā, neiecietÄ«gā attieksme pret cilvÄ“ku, kas neizvÄ“lÄ“jās savu seksuālo orientāciju, šÄ·irstot katalogu, un nevÄ“lÄ“jās beigt savu dzÄ«vi 29 gadu vecumā, vÄ“rojot, kā liesmas aprij viņa dzÄ«vÄ«bu. Izdarot loÄ£iskus secinājumus pÄ“c medijos publiski pieejamās informācijas, N.Kindzulis ir izcietis morālu spiedienu no homofobiem, kuri viņam sÅ«tÄ«juši naidÄ«gus komentārus un draudus dzÄ«vÄ«bai seksuālās orientācijas dēļ.

Homofobismu Latvijā pastiprina daļa no Saeimā ievÄ“lÄ“tajām partijām, kuras konservatÄ«vi pauž naidu pret minoritātÄ“m. Sociālā situācija Latvijā ir satraucoša, nepieņemama, naidam ir jāpieliek punkts!

PÄ“dÄ“jos gados ES dalÄ«bvalstÄ«s vÄ“rojamie notikumi – geju un lesbiešu parādes gājienu jeb praida aizliegšana, naidÄ«gi politiÄ·u izteikumi un neiecietÄ«gi reliÄ£isko lÄ«deru izteikumi – bijuši kā trauksmes signāli un raisÄ«juši jaunas diskusijas par homofobijas mÄ“rogiem un diskrimināciju pret lesbietÄ“m, gejiem, biseksuāļiem, transseksuāļiem un transpersonām (LGBT) Eiropas SavienÄ«bā.

Šie notikumi likuši Eiropas Parlamentam 2005. gadā pieņemt rezolÅ«ciju, kurā nosodÄ«ta homofobija un diskriminācija dzimumorientācijas dēļ. Divus gadus vÄ“lāk – 2007. gada vasarā – Eiropas Parlaments uzdeva jaunizveidotajai PamattiesÄ«bu aÄ£entÅ«rai sagatavot visaptverošu salÄ«dzinošo ziņojumu par visām ES dalÄ«bvalstÄ«m, raksturojot situāciju homofobijas jomā un saistÄ«bā ar diskrimināciju dzimumorientācijas dēļ.

ŠÄ iemesla dēļ aÄ£entÅ«ra 2007. un 2008. gadā Ä«stenoja apjomÄ«gu tiesiskās un sociālās izpÄ“tes projektu. Šis visaptverošais ziņojums, ko veido divas daļas, proti, tiesiskā un sociālā analÄ«ze, ir iesniegts Eiropas Parlamentā un tā Pilsoņu brÄ«vÄ«bu, tieslietu un iekšlietu komitejā, pamatojot nepieciešamÄ«bu rÄ«koties, lai ievÄ“rotu, aizsargātu un atbalstÄ«tu LGBT personu pamattiesÄ«bas visā Eiropas SavienÄ«bā, kurā Latvija sekmÄ«gi ir iestājusies. Šajā publikācijā iekļautā sociālā analÄ«ze ir balstÄ«ta uz datiem un citu informāciju, kas atrodama valstu pārskatos par visām ES dalÄ«bvalstÄ«m.

Unikāls materiāls tika apkopots tiešÄs intervijās ar LGBT personu NVO, lÄ«dztiesÄ«bas organizācijām un valsts un pašvaldÄ«bu iestādÄ“m visās dalÄ«bvalstÄ«s, kā arÄ« veicot ieinteresÄ“to pušu aptauju anketÄ“šanu. Jaunie dati tika salÄ«dzināti ar pašreizÄ“jo akadÄ“misko pÄ“tÄ«jumu rÅ«pÄ«giem izvÄ“rtÄ“jumiem un Eurobarometer apsekojumiem, lai sagatavotu mÅ«su pārskata otro daļu – plašu sociālo analÄ«zi.

PašreizÄ“jā cilvÄ“ktiesÄ«bu situācija Latvijā attiecÄ«bā uz lesbietÄ“m, gejiem, biseksuāļiem, transseksuāļiem un transpersonām nav apmierinoša – tā ir kritiska!

Daudzas LGBT personas izjÅ«t diskrimināciju – tiek iebiedÄ“tas un vajātas, ir apzināti fizisku uzbrukumu gadÄ«jumi. Tas raisa bažas par savu un tuvinieku veselÄ«bu un drošÄ«bu. Skolās gejus un lesbietes apzÄ«mÄ“ ar noniecinošiem vārdiem. Vajāšana var bÅ«t ikdienišÄ·a parādÄ«ba darbavietās. AttiecÄ«bas bieži vien nav iespÄ“jams savstarpÄ“ji nodrošināt pilnvÄ“rtÄ«gā tiesiskā partnerÄ«bā. Veco ļaužu mÄ«tnÄ“s ļoti reti ir izpratne par LGBT personu vajadzÄ«bām. ŠÄdos apstākļos “nepamanāmÄ«ba” kļūst par izdzÄ«vošanas stratÄ“Ä£iju. Eiropas SavienÄ«bā, kas ir balstÄ«ta uz tādiem principiem kā vienāda attieksme un tiesiskā nediskriminÄ“šana, tas nav pieņemami.

“Ä¢imenes” jÄ“dziens pÄ“dÄ“jo pāris mÄ“nešu laikā ir ļoti aktuāla tÄ“ma. Ä¢imene ir mÅ«su drošÄ«ba. Tās dzinÄ“jspÄ“ks ir mÄ«lestÄ«ba, cieņa un plānotā kopdzÄ«ve, kas realitātÄ“ eksistÄ“ tikai ieslÄ“gta telpā. MÄ“s nevaram bÅ«t brÄ«vi, saukt savu lÄ«dzcilvÄ“ku par “Ä£imenes locekli/dzÄ«vesbiedru vai partneris/partnere”, ja Latvijā šÄda savienÄ«ba neeksistÄ“. Mums ir jāmelo, jāslÄ“pjas un jācieš. Citiem šÄ·iet, ka vÄ“lamies uzspiest savu “subjektÄ«vo viedokli”, bet mÄ“s sakām: “NÄ“! Pietiek!” MÄ“s vÄ“lamies toleranci, drošÄ«bu un brÄ«vÄ«bu savā valstÄ«.

Darba likuma norma par tiesÄ«bām uz atvaļinājumu pÄ“c bÄ“rna piedzimšanas, kas pienākas tikai bÄ“rna tÄ“vam, neatbilst Satversmes 110. pantam secināja Satversmes tiesa (ST). Tiesā bija vÄ“rsusies bÄ“rna māte, kuras partnere nevarÄ“ja saņemt atvaļinājumu pÄ“c bÄ“rna piedzimšanas. LÄ«dzās valsts pienākumam aizsargāt un atbalstÄ«t laulÄ«bu kā savienÄ«bu starp vÄ«rieti un sievieti Satversme nosaka arÄ« valsts pienākumu aizsargāt un atbalstÄ«t arÄ« Ä£imeni, vecākus un bÄ“rnus. Satversmes 110. panta pirmajā teikumā ietvertais valsts pienākums aizsargāt un atbalstÄ«t Ä£imeni neattiecas tikai un vienÄ«gi uz laulÄ«bas ceļā izveidotu Ä£imeni.

Satversmes tiesa secināja, ka Ä£imene ir sociāla institÅ«cija, kas balstās uz sociālajā realitātÄ“ konstatÄ“jamām ciešÄm personiskām saitÄ“m, kuru pamatā ir sapratne un cieņa. Ciešu personisku saišu pastāvÄ“šana starp personām izriet no to noslÄ“gtās laulÄ«bas vai radniecÄ«bas fakta, tomÄ“r sociālajā realitātÄ“ ciešas personiskas saites rodas arÄ« citos veidos, piemÄ“ram, faktiskas kopdzÄ«ves rezultātā. Satversmes 110. pants nosaka valsts pienākumu aizsargāt un atbalstÄ«t ikvienu Ä£imeni, arÄ« faktisku Ä£imeni.

Atbilstoši cilvÄ“ka cieņas principam valstij vienādā mÄ“rā jārespektÄ“ arÄ« tie sabiedrÄ«bas locekļi, kuri pÄ“c savas dabas veido personiskas attiecÄ«bas ar sava dzimuma pārstāvjiem, kā arÄ« jārespektÄ“ tas, ka uz šo attiecÄ«bu pamata var izveidoties Ä£imene. AttiecÄ«gi Satversmes 110. panta pirmais teikums kopsakarā ar cilvÄ“ka cieņas principu un personas tiesÄ«bām uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu nosaka valsts pienākumu aizsargāt un atbalstÄ«t arÄ« viendzimuma partneru Ä£imenes, norādÄ«jusi Satversmes tiesa.

Tāpat arÄ« Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu Satversmei normu, kas paredz viendzimuma Ä£imenes partnerim maksāt lielāku valsts nodevu par sava aizsaulÄ“ aizgājušÄ partnera nekustamā Ä«pašuma mantošanu, nekā maksā laulātie partneri. Satversmes tiesa secināja, ka šÄda pieeja neatbilst SatversmÄ“ iekļautajam valsts pienākumam aizsargāt Ä£imenes.

ArÄ« tiesÄ«bsargs Juris Jansons vÄ“sta, ka mÅ«sdienu Ä£imene ir sociāla un ekonomiska vienÄ«ba, kur seksualitātes vai dzimuma aspektam nebÅ«t vairs nav dominÄ“jošÄ loma. Un valstij bÅ«tu jārespektÄ“ un jāizveido juridisks ietvars, lai aizsargātu gan tās Ä£imenes, kuru pamatā ir laulÄ«ba, gan tās, kurās cilvÄ“ki izvÄ“las kopdzÄ«vi ekonomisku, sociālu vai seksuālu attiecÄ«bu dēļ bez laulÄ«bas saitÄ“m. TiesÄ«bsarga aicinājums izveidot juridisku ietvaru dažādām Ä£imenes formām vÄ“rsts uz objektÄ«vās realitātes respektÄ“šanu un juridiska ietvara sakārtošanu, kas pozitÄ«vi ietekmÄ“tu daudzus Latvijas iedzÄ«votājus. Un nekādā veidā nav vÄ“rsts uz SatversmÄ“ nostiprināto laulÄ«bas – savienÄ«bas starp vÄ«rieti un sievieti – institÅ«ta noniecināšanu.

Mēs aicinām Latvijas Republikas Saeimu un Ministru kabinetu:

Pirmkārt, lai efektÄ«vi apkarotu pamattiesÄ«bu pārkāpumus, ir nepieciešamas skaidras politiskās saistÄ«bas, kas balstÄ«tas uz vienādas attieksmes un nediskriminÄ“šanas principiem. Politiskajiem lÄ«deriem Latvijā ir jāpauž skaidra nostāja pret homofobiju un diskrimināciju, kas vÄ“rsta pret LGBT un transpersonām, tā sekmÄ“jot pozitÄ«vas pārmaiņas sabiedrÄ«bas attieksmÄ“ un uzvedÄ«bā.

Otrkārt, ir labi jāpārzina situācija, balstoties uz neapstrÄ«damiem datiem, kas sekmÄ“ pamatotas politikas un pasākumu izstrādi/sagatavošanu. TomÄ“r par lÄ«dztiesÄ«bu atbildÄ«gajām iestādÄ“m un citām specializÄ“tajām organizācijām vÄ“l ir jāpilnveido datu vākšanas mehānismi, jāsekmÄ“ zinātniskā pÄ“tniecÄ«ba un aktÄ«vi jāmudina LGBT personas iznākt atklātÄ«bā un iesniegt sÅ«dzÄ«bas par diskriminācijas gadÄ«jumiem.

Treškārt, bÅ«tu nekavÄ“joties jāpieņem dzÄ«vesbiedru likums, kas neaizskar laulÄ«bu institÅ«ciju un ļaus pasargāt visas Latvijas Ä£imenes un iedzÄ«votājus. Tās bÅ«s eksistÄ“jošas Ä£imenes, kas stiprinās valsts ekonomiku, aizpildÄ«s darba vietas, nesÄ«s Latvijas valsts vārdu pasaulÄ“ ar lepnumu.

* biedrÄ«bas Bumerstyle Latvija valdes priekšsÄ“dÄ“tājs

VÄ“stuli parakstÄ«jušas privātpersonas Latvijā: ElÄ«na Avene, Andrejs Toropovs, Zane Dasmane, LÄ«ga Bumbule, Vitālijs Jakovļevs, Elizabete Lāce, Ralfs RÅ«dolfs ZorÄ£is, Elvis BÄ“rziņš, Ralfs Rafaels Arents, Olga Tsykateva, Kristaps Priede, Elizabete Ivane, Kristiāns Báthori, Raimonds Petrovics, Rolands Pragulbicks, Liepa Actiņa un Gints Pommers

Red.piez. Lai lasÄ«tājiem labāk bÅ«tu skaidrs, kas ir publikācijas autors Raimonds Petrovics, pārpublicÄ“jam šo nra.lv pÄ“tÄ«jumu:

Geju tiesību cīnītājs mobējis izvarotas sievietes

Cīņu par vÄ«riešu tiesÄ«bām precÄ“t vÄ«rieti no ministra Jura PÅ«ces un deputāta ArtÅ«ra Toma Pleša pārņēmis daudz necienÄ«gāks cilvÄ“ks. Tāds, kuru dzimumattiecÄ«bu regulÄ“šanas politikai, iespÄ“jams, nedrÄ«kstÄ“tu laist pat tuvumā ‒ Raimonds Petrovics. CilvÄ“ks ar šÄdu vārdu liepājniekiem saistās ar kādu grupveida izvarošanas gadÄ«jumu.

NÄ“, viņš pats nebija izvarotāju pulkā, taču nodarbojās ar mobingu internetā - spÄ«dzināja izvarošanas upurus attālināti, jo izvarotāji bija viņu draudziņi. Par šo briesmÄ«go gadÄ«jumu rakstÄ«ja laikraksts “Kurzemes Vārds”, un pÄ“c tam arÄ« nacionālā prese. Protams, tagad, kad Raimonds Petrovics sataisÄ«jies cīņā pret tradicionālo Ä£imenes modeli, ierosinot jaunu sabiedrisko iniciatÄ«vu viendzimuma partneru reÄ£istrÄ“šanai, vecie raksti seko viņam pa pÄ“dām.

Noziedzniekus notiesāja

LÅ«k, citāts no “Kurzemes Vārda” publikācijas “Ir zināms anonÄ«mais Ä·engātājs” (28.02.2011):

“Liepājnieks Raimonds Petrovics ir bijis tas, kurš interneta portālā liepajniekiem.lv publiski ņirgājies par oktobrÄ« notikušÄs grupveida izvarošanas upuriem un pat uz viņu vārda ievietojis intÄ«msludinājumus.

“Kurzemes Vārds” jau rakstÄ«ja, ka pie publikācijām par LāčplÄ“ša ielā notikušo grupveida izvarošanu, kurā cieta divas meitenes, interneta portāla www.liepajniekiem.lv anonÄ«mi apmeklÄ“tāji regulāri veltÄ«ja cietušajām nicinošas frāzes un publiskoja upuru datus. Taču ar apsaukāšanos vien nepietika. DecembrÄ« un vÄ“lāk arÄ« janvārÄ« portāla sadaļā “IepazÄ«šanās” parādÄ«jās sludinājumi, kuros jauna meitene pauda vÄ“lmi iepazÄ«ties ar puišiem un aicināja zvanÄ«t pa tālruņa numuru, kas bija vienai no cietušajām. Turpat tika publicÄ“ti atmaskojoši komentāri, ka, lÅ«k, sludinājuma autore ir viena no meitenÄ“m, kura tagad apsÅ«dz puišus par izvarošanu, tādēļ aicināja zÄ“nus uzmanÄ«ties no viņas.” Izvarotāji tika tiesāti. Policija noziedzniekus bija aizturÄ“jusi tieši nozieguma pastrādāšanas brÄ«dÄ« - dzÄ«voklÄ« LāčplÄ“ša ielas 35. namā. Izvarošanu viņi izplānojuši un Ä«stenojuši absinta dzÄ“rumā ‒ 2010. gada 25. oktobrÄ«. Kaimiņi izdzirdÄ“ja meiteņu palÄ«gā saucienus. Viena no viņām bija nepilngadÄ«ga.

Pieslēdzās sabiedrotais

Uz vietas nozieguma pastrādāšanas brÄ«dÄ« tika aizturÄ“ti seši vÄ«rieši. ÄŒetri - vārda tiešÄ nozÄ«mÄ“ nolaistām biksÄ“m. Viņi tika notiesāti, ielikti cietumā. Un kā vÄ“lāk rakstÄ«ja mediji - viņi solÄ«ja meitenÄ“m atriebties un neļaut brÄ«vi pastaigāties pa Liepāju. Bojāja dzÄ«vi arÄ« internetā un šim darbam pieslÄ“dzās izvarotāju sabiedrotais Raimonds Petrovics.

Kad publiskā ņirgāšanās vairs neesot bijusi paciešama, viena no cietušo sieviešu mātÄ“m uzrakstÄ«ja iesniegumu policijā ar lÅ«gumu noskaidrot vainÄ«go. Tas arÄ« tika izdarÄ«ts. CilvÄ“ks, kurš cietušÄs meitenes nemitÄ«gi apsaukāja, izrādÄ«jās Raimonds Petrovics. “Kurzemes Vārds” atsaucās uz paskaidrojumu policijai:

„Petrovics rÄ«kojies šÄdi tāpÄ“c, ka vÄ“lÄ“jies aizstāvÄ“t savus draugus - grupveida izvarošanā apsÅ«dzÄ“tos, kuri, pÄ“c viņa ieskatiem, neesot vainÄ«gi.”

PÄ“c tam, kad Petrovica paša pastrādātais noziegums internetā tika atklāts, viņš vainu atzinis: “R. Petrovics interneta portālā jau publicÄ“jis atvainošanos cietušajai. Savukārt viņai ir tiesÄ«bas vÄ“rsties tiesā, lai pieprasÄ«tu atlÄ«dzÄ«bu par morālo kaitÄ“jumu. Pagaidām tas neesot darÄ«ts, taču cietušÄs tuvinieki tā rÄ«košoties, ja publiska ņirgāšanās vÄ“l atkārtosies.” Tiktāl par notikumiem pirms desmit gadiem.

Stafete no “AttÄ«stÄ«bai/Par”

Tagad liepājnieks Raimonds Petrovics uzsācis aktÄ«vu sabiedrisko darbÄ«bu. Sabiedrisko iniciatÄ«vu vietnÄ“ manabalss.lv viņš ir rosinājis iniciatÄ«vu “Viendzimuma partneru reÄ£istrÄ“šana” ‒ atļaut precÄ“ties vÄ«riešiem ar vÄ«riešiem un sievietÄ“m ar sievietÄ“m. 2015. gadā ar lÄ«dzÄ«gu ierosinājumu ‒ par kopdzÄ«ves reÄ£istrāciju ‒ atnākuši partiju apvienÄ«bas “AttÄ«stÄ«bai/Par” politiÄ·i Juris PÅ«ce un ArtÅ«rs Toms Plešs. Saeimā tas tika noraidÄ«ts, jo Satversme atzÄ«st tikai tradicionālo Ä£imenes modeli - laulÄ«bu starp vÄ«rieti un sievieti. No viņiem stafeti cīņā par tradicionālā Ä£imenes modeļa nojaukšanu pārņēmis Petrovics. Nepieciešamais balsu skaits jau ir savākts, un, visticamākais, jaunnedēļ iniciatÄ«va tiks iesniegta Saeimā.

Acīmredzot nenožēlo

Paturot prātā teorÄ“tisku iespÄ“ju, ka Liepājā varbÅ«t mÄ«t vÄ“l kāds Raimonds Petrovics, “NeatkarÄ«gā AvÄ«ze” sazinājās ar geju laulÄ«bas iniciatÄ«vas rosinātāju. Lai uzdotu jautājumu par viņa saistÄ«bu ar izvarotu meiteņu mobÄ“šanu un ņirgāšanos internetā. Sarunu viņš atteica. Tā esot viņa brÄ«va izvÄ“le, kam sniegt un kam nesniegt interviju. Bet uz vienÄ«go jautājumu Ä«sziņās tā arÄ« neatbildÄ“ja - ne jā, ne nÄ“. Neizmantoja iespÄ“ju pateikt, piemÄ“ram, ka tā bijusi briesmÄ«ga jaunÄ«bas kļūda, ko viņš nožēlo. Vien pasÅ«tÄ«ja tālāk mācÄ«ties žurnālista Ä“tiku. AcÄ«mredzot nenožēlo. Uzskata, ka ir Ä«stais, kam par Ä“tiku, diskrimināciju un Ä£imenes institÅ«tu spriest.