Iesaki rakstu:

Idiotija liecina par prāta un kompetences trÅ«kumu. Valsts valoda nevar izvairÄ«ties no idiotijas. Valsts valoda ir sistÄ“mas elements, un valsts valoda nevar funkcionÄ“t citādāk nekā pārÄ“jie sistÄ“mas elementi. LR nacionāli reakcionārais un krimināli oligarhiskais valstiskums ir idiotiska sistÄ“ma. Tajā visi elementi ir ietÄ«ti muļķīgā bezjÄ“dzÄ«bā, kurai ne reti piebalso dziļa nelietÄ«ba. Tas attiecas arÄ« uz latviešu valodu – LR valsts valodu.

Idiotija ap valsts valodu sākās LPSR pÄ“dÄ“jā posmā un turpinājās tÅ«lÄ«t pÄ“c LR atjaunošanas. Tolaik par to liecināja valdÄ«bas (konkrÄ“ti – IzglÄ«tÄ«bas ministrijas) ciniskā atsacÄ«šanās krievu skolās palielināt stundu skaitu latviešu valodas mācÄ«šanai. Stundu skaits bija nepietiekams latviešu valodas pilnvÄ“rtÄ«gai apguvei. DrÄ«z sekoja tikpat ciniska valdÄ«bas atsacÄ«šanās valsts lÄ«menÄ« organizÄ“t latviešu valodas mācÄ«bas cittautiešiem darba kolektÄ«vos.

Tā vietā valdÄ«ba gribÄ“ja vienÄ«gi kontrolÄ“t cittautiešu latviešu valodas zināšanas un nodibināt speciālu inspekciju ar tiesÄ«bām bargi sodÄ«t valsts valodas nepratÄ“jus. ValdÄ«bas valodas politikā eksistÄ“ja sodÄ«šana, bet nevis mācÄ«šana. TāpÄ“c reāli arÄ« bija tikai sodÄ«šana, jo valsts ar mācÄ«šanu sevi neapgrÅ«tināja. Katram ir skaidrs, ka tāda taktika un stratÄ“Ä£ija ir idiotija un nelietÄ«ba.

ŠÄ«s esejas mÄ“rÄ·is nav uzskaitÄ«t teksta autoram visas zināmās idiotijas ap valsts valodu. UzskaitÄ«jums bÅ«tu garš. MinÄ“šu divus jaunākos idiotijas paraugus.

Valsts prezidents esot apstiprinājis likumu grozÄ«jumus par pāreju uz vidÄ“jo izglÄ«tÄ«bu latviešu valodā. Par to vÄ“stÄ«ja „Delfi” 2018.gada 2.aprÄ«lÄ«.

Ideja nav jauna. 80.gadu beigās, valodas politikas veidošanas sākuma periodā, speciālisti formulÄ“ja prasÄ«bu vidÄ“jo izglÄ«tÄ«bu pieļaut tikai latviešu valodā. PrasÄ«ba saskanÄ“ja ar citu valstu praksi. VidÄ“jai izglÄ«tÄ«bai ir jābÅ«t tajā valodā, kādā ir augstākā izglÄ«tÄ«ba. PretÄ“jā gadÄ«jumā ceļš uz augstāko izglÄ«tÄ«bu ir apgrÅ«tināts, un valsts valoda sabiedrÄ«bā nefunkcionÄ“ visaptveroši.

Toreiz neviens „politiÄ·is” neiedziļinājās speciālistu prasÄ«bā. Jaunizcepto „politiÄ·u” mode ignorÄ“t speciālistu viedokli sākās „perestroikas” laikā un, protams, sāpÄ«gi apdraudÄ“ja ne tikai valodas jautājumu.

Rezultātā tika pieļauta idiotiska kļūda. Latviešu valodai tika liegts ieņemt stabilu vietu valstÄ«. Tika ieslÄ“gta zaļā gaisma divkopienu sabiedrÄ«bai.

No idiotiskās pieejas labums bija tikai politiskajiem primātiem. Viņi savtÄ«gā nolÅ«ka izmantoja valodas jautājumu. Valodas jautājums kļuva tramplÄ«ns politiskajai karjerai, kas pats par sevi ir idiotisms. Latviešu valoda kļuva politiskā tirgus sastāvdaļa un mietpilsoņu tracināšanas tarkšÄ·is pirms katrām vÄ“lÄ“šanām. Latviešu „naciÄ·i” pirms katrām vÄ“lÄ“šanām tautā musināja valodas jautājumu. „PolitiÄ·a” karjerai valodas jautājumu tāpat lieliski izmantoja ždanokas, cilÄ“viči, plÄ«neri, tÄ“lojot "krievvalodÄ«go" aizstāvjus. Secinājums ir drÅ«ms: 30 un vairāk gadus LR turpinās idiotija ap elementāru lietu – valsts iedzÄ«votāju prasmi zināt vietÄ“jo valodu.

Valsts prezidenta nesenā vizÄ«te ASV atkal atgādināja par milzÄ«gu idiotiju ap valsts valodu. Pie mums tā ir tradicionāla idiotija. PÄ“cpadomju gados tā ir izpaudusies visu Valsts prezidentu darbÄ«bā. VÄ“joņa kungs nav izņēmums.

Kā parasti, tiek ignorÄ“ta pasaulÄ“ vispārpieņemtā prasÄ«ba. Proti, prasÄ«ba Valsts prezidentam visur un vienmÄ“r oficiālajā komunikācijā lietot tikai savas valsts valodu, bet nevis stostÄ«ties kādā svešÄ valodā un turklāt principā amorālā nolÅ«kā.

Valsts galvas nerunāšana oficiālajā komunikācijā savas valsts valodā pamatoti tiek uzskatÄ«ta par nacionālo nodevÄ«bu. Tā ir nodevÄ«ba pret savu tautu un savu valsti. Valsts valodas nelietošana ir Valsts prezidenta necienÄ«ga izturÄ“šanās pret Dzimteni, TÄ“vzemi.

Valsts valoda ir tāds pats valsts simbols kā karogs, ģērbonis, himna. Valoda ir viens no tautas esamÄ«bas atribÅ«tiem. StostÄ«šanās angļu valodā Baltajā namā un citur nevieš cieņu pret latviešu tautu un nerada stingru pārliecÄ«bu par tās kristālskaidrÄ«bu un cÄ“lumu. VisdrÄ«zāk stimulÄ“ priekšstatu par kaut kādu morāli amorfu etnisko mistrojumu, kuram nekas nav svÄ“ts un dārgs. TāpÄ“c nav nekāds brÄ«nums, ka etniskā mistrojuma barveži lišÄ·Ä«gi tiecas izpatikt Ä«stu etnosu un Ä«stu valstu vadÄ«bai, Ä£eopolitiskajam saimniekam, pasaules varenajiem, „naudas maisiem” u.tml.

PÄ“cpadomju laikā, kad latviešu tautai mainÄ«jās saimnieks, latviešu tauta brÄ«vprātÄ«gi atsacÄ«jās no valsts suverenitātes un tāpÄ“c latviešu „miljons” sāka pielÄ«st amerikāņu un rietumeiropiešu politiskajai elitei, neesmu sastapies ar kāda lÄ«dzšinÄ“jā Valsts prezidenta nosodÄ«jumu par runāšanu angļu mÄ“lÄ“ oficiālajā komunikācijā. Latviešu „miljons” ir vienÄ«gi nosodÄ«jis prezidentu neprasmi pareizi izteikties angļu valodā.

Latvijā nacionālie nodevÄ“ji ir ne tikai Valsts prezidenti. Nacionālajai nodevÄ«bai ir daudzgalvaina sociālā bāze. Latviešu „miljonam” valsts valodas aizstāvÄ“šana ir tikai tribÄ«ne skaisti pamuldÄ“t par „patriotiskumu”. Latviešu „miljons” nemaz nezina, kā Valsts prezidentam ir konsekventi jāizturas pret savas valsts valodu.

Idiotijā ap valsts valodu atsevišÄ·s aspekts ir valsts visaugstāko amatpersonu dzimstās valodas kultÅ«ras lÄ«menis. VÄ“joņa kungu „miljons” kaunina ne tikai par slikto angļu valodu, bet arÄ« par slikto latviešu valodu.

Atkal jāsaka – VÄ“joņa kungs nav izņēmums. Idiotijai ir transnacionāls vÄ“riens. Jaunajos laikos, kad Rietumos nodarbošanās ar politiku kļuva masveida profesionālā darbÄ«ba, dzimtās literārās valodas prasme politiÄ·im nav obligāta prasÄ«ba. No latviešu tautas oficiālo saimnieku politiskajiem lÄ«deriem laba literārā valoda bija vienÄ«gi Kosiginam, Klintonam, Obamam. PSRS vienmÄ“r valdÄ«ja cilvÄ“ki bez augstākās izglÄ«tÄ«bas. Tā bija tikai minÄ“tajam Aleksejam Kosiginam. No Kremļa valdniekiem viņš vienÄ«gais prata pareizi runāt krievu valodā. Gorbačovs arÄ« neprot pareizi runāt. Savukārt no mÅ«su amerikāņu saimniekiem visneizglÄ«totākais bija Bušs-jaunākais. Viņš vispār neprot savu domu sakarÄ«gi formulÄ“t, cilvÄ“ci uzjautrinot ar „bušismiem”.

No mÅ«su neoficiālo saimnieku politiskajiem lÄ«deriem laba krievu valoda ir Medvedevam, Putinam. Viņi runā kā augsti izglÄ«toti cilvÄ“ki. Pats par sevi saprotams – t.s. protokola komunikācijā lieto tikai valsts valodu.