Menu
Pilnā versija

Iedzimtais grēks

Leonards Inkins · 16.12.2018. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Nevaru apgalvot, ka Latvijā opozÄ«cija ir daudzskaitlÄ«ga. Šai rakstā nevÄ“los diskutÄ“t par to, kas vispār ir opozÄ«cija, kuri no tā sauktās opozÄ«cijas atšÄ·iras no pozÄ«cijas tikai ar to, ka ir palikuši ārpus strÄ«pas. Gribu parunāt par bÅ«tÄ«bu, ielÅ«koties problÄ“mā un rast tai risinājumu.

Jautājums ir – kāpÄ“c opozÄ«cija nespÄ“j bÅ«t vienota, kāpÄ“c nespÄ“j izvirzÄ«t vienu lÄ«deri un kāpÄ“c tās darbÄ«ba ir tik neefektÄ«va. UzsvÄ“ršu, ka bieži darbÄ«bas nav vispār, ir tikai pozÄ“šana: Es jau neesmu tāds, kā visi citi...

Gan pozÄ«cija, gan opozÄ«cija nāk no tautas, pārstāv tautu un atgriežas tautā. Politikā iesaistÄ«tos nevar nodalÄ«t no tautas un pat tie, kuri neiet balsot – arÄ« balso. Viņi balso par tiem, kurus ievÄ“l tie, kuri piedalās. Skan jocÄ«gi, bet tā ir.

MÄ“s esam vienas valsts iedzÄ«votāj, kuri teorÄ“tiski sagrupÄ“ti pÄ“c tautÄ«bām, bet tas ir tikai teorÄ“tisks dalÄ«jums. Nav rets gadÄ«jums, kad latviska vārda un uzvārda Ä«pašnieks neprot dzimto valodu un otrādi. Pa šiem padomju okupācijas gadiem viss ir sajucis un lielais jaukto laulÄ«bu skaits arÄ« neveicina ticÄ«bu rakstÄ«tajam pasÄ“.

Tikpat nosacīti, bet ar lielu patiesības devu, Latvijas pilsoņus var sadalīt divās lielās grupās.

Pirmie ir tie, kuri atbalsta jebkuru varu, kāda nu konkrÄ“tā gadÄ«jumā ir. Vieni un tie paši cilvÄ“ki pilnÄ«gi pretÄ“jus uzskatus prot aizstāvÄ“t un pat pierādÄ«t, ka citādi taču nevar. Vakar bija pareizi darÄ«t to, un šodien ir pareizi darÄ«t pretÄ“jo. Šos varÄ“tu nosaukt par tiem, kuri pret vÄ“ju nečurā un nespļauj akā, no kura var nākties dzert.

Šai grupā ietilpst arÄ« tie, kuriem ir vienalga. Tie, kuriem ir vienalga, vienmÄ“r pieslejas tam, kam vara un teikšana. Viņiem nekad nav viedokļa un principu. Viņi dzÄ«vo tikai savam vÄ“deram.

Otrie sadalās trijās nosacītās daļās.

Tajos, kuri domā citādi, kuri zina, kā jābÅ«t, un neatbalsta pastāvošo varu. Tādu ir maz, bet tādi tomÄ“r ir.

Tajos, kuriem nav paveicies un kuri nav varai pietuvināti. Tie ir tie, kuri čīkst pie visām varām, bet dara to klusiņām, virtuvē, lai neapdraudētu sevi.

Kā JÅ«s domājat, kurus no minÄ“tajiem bÅ«tu nepieciešams apvienot zem viena jumta un, izmantojot to, ka vienotÄ«bā spÄ“ks, virzÄ«tu varas krÄ“slos, lai uzlabotu dzÄ«vi Latvijas pilsoņiem?

Ja nezināt atbildi uz šo jautājumu tad, pārlasiet iepriekš rakstÄ«to. LoÄ£ika saka, ka pirmos jau ir apvienojusi vara un labklājÄ«ba. Otrie nav vienoti un ir maz cerÄ«bu, ka tie apvienosies.

IelÅ«kosimies problÄ“mas cÄ“loņos un, tos aplÅ«kojot, izdarÄ«sim secinājumus. IespÄ“jams, ka esam nolemti un mÅ«su dzÄ«vi var uzlabot tikai brÄ«nums vai kāds ārÄ“js spÄ“ks. Paši nespÄ“jam. Atliek bÄ“gt uz turieni, kur dzÄ«ve un sadzÄ«ve ir sakārtota.

Gan tie, kuriem ir citādi uzskati, gan tie, kuriem nav paveicies smeļ informāciju no tiem avotiem, kurus viņiem laipni uzspiež tie, kuri atbalsta pastāvošo varu. Tā ir valsts televÄ«zija, lielie laikraksti un valsts radio. Ja šo kursu neieturÄ“s privātie radio, tad varai ir instruments – NEPLP, ar kuru var regulÄ“t šo radio skaitu.

Vairums to, kuri domā citādi, kurus neapmierina politiskais un ekonomiskais stāvoklis Latvijā ir savā starpā sastrÄ«dÄ“jušies tik tālu, ka bieži iztÄ“rÄ“ visu enerÄ£iju un naudu cits cita apkarošanai, nomelnošanai un pat apmelošanai, ka citai darbÄ«bai nedz laika, nedz naudas, nedz spÄ“ku nepietiek.

Tas tāpÄ“c, ka gadsimtiem ilgi esam audzināti klausÄ«t vadonim. Tādu vadoni, kuš pilnÄ«bā atbildÄ«s mÅ«su uzskatiem.

Mēs izliekamies nezinām, ka esam ļoti dažādi. Anatomiski esam ļoti līdzīgi, bet pasaules skatījumi, kas labi, kas slikti, kulinārās izvēles un cits mums ir ļoti dažāds.

TāpÄ“c neviens no vadoņa kandidātiem mÅ«s neapmierina, jo vai nu viņš tic nepareiziem dieviem, vai netic Dievam, vai tam ir nepareiza seksuālā orientācija.

Tas vecs un stulbs tāpÄ“c neko nesaprot, bet tas ir puišelis, kurš vÄ“l zaļš, nav iestādÄ«jis koku, uzcÄ“lis māju un izaudzinājis bÄ“rnus.

Esam mācÄ«jušies dažādās skolās un auguši dažādos pagalmos, dažs vispār ir no laukiem.

Mēs esam dažādās sociālās grupās. Dažs ir inteliģences pārstāvis, dažs uzņēmējs un cits zemnieks, bet ir vēl karavīri, celtnieki, dakteri un citu grupu pārstāvji. Tas ir normāli.

Slikti ir, ja domājam, ka dakteris neko citu, kā medicīnu nepārzina un nekam citam nav derīgs, ka zemnieks prot tikai art un valsts lauku aizaudzēs ar nezālēm.

MÄ“s vÄ“lamies maksimālu atbilstÄ«bu mÅ«su prasÄ«bām. MÄ“s nezinām, ka tie, kuri prec tikai princeses un pÄ“rk tikai jaunas mašÄ«nas, ir neprecÄ“ti, un pārvietojas ar sabiedrisko transportu.

Un, ja vadonis nāk no mÅ«su aprindām, to nespÄ“jam pieņem. KāpÄ“c viņš un kāpÄ“c ne es? Šis jautājums izrādās ir svarÄ«gāks par politisko un ekonomisko stāvokli valstÄ«.

Lieki uzsvÄ“rt, ka pie varas esošie par tādu uzvedÄ«bu priecājas un pat veicina mÅ«su savstarpÄ“jo plÅ«kšanos.

Secinājums – esam tik dažādi, ka nav iespÄ“jams vienoties. Bet kā tad ar neskaitāmiem piemÄ“riem, kad spÄ“jām?

Francijā taču arÄ« dzÄ«vo dažādi opozicionāri. Tad kāpÄ“c viņi spÄ“j vienoties? Atbilde ļoti vienkārša. Dažādi cilvÄ“ki spÄ“j vienoties, ja tiem ir kāds konkrÄ“ts mÄ“rÄ·is un tie ir gatavi šÄ« mÄ“rÄ·a sasniegšanas labad izturÄ“t grÅ«tÄ«bas. Viņi zina, ka reformu definÄ«cija ir – ka man paliek labāk tÅ«lÄ«t, nevis tālā nākotnÄ“ un aizkapa dzÄ«vÄ“.

Piemēram, dažādi cilvēki un pat dažādi dzimumi spēj vienoties un dibināt ģimeni. Tas nozīmē, ka, ja esam gatavi pieņem un paciest citus, kopēj mērķa labā, Kaut īslaicīgi spējam vienoties un kopā virzīties uz mērķi.

Nekad nebÅ«s tā, ka visiem bÅ«s vienādi uzskati un vÄ“rtÄ«bu kritÄ“riji. Nekad nebÅ«s tā, ka visi piesliesies vienai reliÄ£ijai, ka visi klausÄ«sies vienu un to pašu mÅ«ziku. Nekad. Bet tas nenozÄ«mÄ“, ka kādu politisku vai sadzÄ«visku mÄ“rÄ·u labad, šie dažādiem politiskiem un reliÄ£iskiem uzskatiem piederÄ«gie nedrÄ«kst un nespÄ“j vienoties, konkrÄ“ta mÄ“rÄ·a sasniegšanai. Tāda, kas tiem vÄ“lams.

Ir vÄ“l kāda bÅ«tiska problÄ“ma, kuru kristieši sauc par iedzimto grÄ“ku. Tie, kuri noliedz, kristietÄ«bu izsmej šo jÄ“dzienu, bet velti. Viņuprāt, grÄ“ks ir tas, kad cilvÄ“ks dara to, kas ir aizliegts.

GrÄ“ka jÄ“dziens un definÄ«cija ir vienkārša – viss tas ar ko nodaru pāri sev ir grÄ“ks, neatkarÄ«gi no tā vai tas ir aizliegts vai ne. PiemÄ“ram, lietot alkoholu nav grÄ“ks, bet pārdzerties ir grÄ“ks. Ä’st nav grÄ“ks, bet pārÄ“sties ir grÄ“ks. Un pārmÄ“rÄ«gi lietot alkoholu nav aizliegts, kā arÄ« nav aizliegts pārÄ“sties, bet tas vienmÄ“r ir grÄ“ks. SmÄ“Ä·Ä“t nav aizliegts, to pat drÄ«kst reklamÄ“t, bet tas ir un paliek grÄ“ks. Par grÄ“kiem esam atbildÄ«gi tikai mÄ“s paši.

Kā ir ar iedzimto grÄ“ku? Vai arÄ« par to esam atbildÄ«gi un vai par to, mums draud kāds sods? Iedzimtais grÄ“ks ir nepareizi tulkots un aplami ieviests jÄ“dziens. Pie iedzimtā grÄ“ka nav mÅ«su vainas. MÅ«s nevar vainot par ādas krāsu, ar kādu piedzimām. Iedzimtais grÄ“ks ir no mÅ«su priekštečiem mantoto grÄ“ku sekas. Tas ir, ja mantojam vecāku tieksmi uz alkoholismu, tad esam spiesti ar to cÄ«nÄ«ties vai padoties. Pareizāk iedzimto grÄ“ku bÅ«tu saukt par bojājumu. Dzimstot mÄ“s iegÅ«stam senču radÄ«tus bojājumus.

Juridiski pārstājot dzÄ«vot Padomju SavienÄ«bā, noformÄ“jot cita izskata personu apliecinošus dokumentus, mÄ“s vÄ“l neesam atbrÄ«vojušies no padomju režīma radÄ«tiem bojājumiem. Mums ir tikai radusies iespÄ“ja no tiem atbrÄ«voties, bet mÄ“s varam arÄ« to nedarÄ«t un paturÄ“t šo bojājumu.

Viens no padomju varas atstātiem bojājumiem ir nekritiska attieksme pret notiekošo. Padomju režīms mums iemācÄ«ja, ka pretoties tam ir bÄ«stami un nav prātÄ«gi. Labāk pielāgoties un iemācÄ«ties izdzÄ«vot. Pašlaik vara it kā formāli ir mainÄ«jušies, bet saturs palicis iepriekšÄ“jais.

Kritiski mÄ“s padomju laikā bijām tikai virtuvÄ“ vai dzÄ“rumā un šis turpinās. Kritiski esam pret saviem Ä£imenes locekļiem, pret vecākiem un bÄ“rniem, kā arÄ« draugiem, bet pret to, kas notiek ārpus mÅ«su jurisprudences esam neitrāli, labākajā gadÄ«jumā.

Jo no varas ģenētiski baidāmies, bet no tuviniekiem ne.

Mēs protam lekcijas laikā atrasties zālē, nedzirdēt, ko mums lektors saka, lekcijas laikā čatot, rakstīt un atbildēt uz īsziņām un nekur nepielietot dzirdēto.

Mēs esam nekritiski pret to, ko mums rāda un stāsta. Mēs neiedziļināmies un neiebilstam. Mēs, kā padomju laikos, aizvien distancējamies, it kā uz mums tas neattiektos.

Šis iedzimtais grÄ“ks arÄ« ir mÅ«su neveiksmju cÄ“lonis.

Kā kļūt veiksmÄ«gākiem, nevis personiski, bet valstiski? Apzināties par šo iedzimto grÄ“ku un pieteikt tam karu? Nesamierināties un pretoties tam. Soli pa solim, mÅ«su cīņu turpinās mÅ«su pÄ“cteči, un pÄ“c dažām paaudzÄ“m kļūsim patiesi brÄ«vi un citas dzÄ«ves cienÄ«gi. To nevar izdarÄ«t vienā dienā. Tie, kuri apgalvo, ka tikai ievÄ“liet mani un es visu izdarÄ«šu melo, lai, izmantojot mÅ«su naivumu ar mums manipulÄ“tu un mÅ«s izmantotu savtÄ«gos nolÅ«kos.

Novērtē šo rakstu:

0
0