Iedzimtais grēks
Leonards Inkins · 16.12.2018. · Komentāri (0)Nevaru apgalvot, ka LatvijÄ opozÄ«cija ir daudzskaitlÄ«ga. Šai rakstÄ nevÄ“los diskutÄ“t par to, kas vispÄr ir opozÄ«cija, kuri no tÄ sauktÄs opozÄ«cijas atšÄ·iras no pozÄ«cijas tikai ar to, ka ir palikuši Ärpus strÄ«pas. Gribu parunÄt par bÅ«tÄ«bu, ielÅ«koties problÄ“mÄ un rast tai risinÄjumu.
JautÄjums ir – kÄpÄ“c opozÄ«cija nespÄ“j bÅ«t vienota, kÄpÄ“c nespÄ“j izvirzÄ«t vienu lÄ«deri un kÄpÄ“c tÄs darbÄ«ba ir tik neefektÄ«va. UzsvÄ“ršu, ka bieži darbÄ«bas nav vispÄr, ir tikai pozÄ“šana: Es jau neesmu tÄds, kÄ visi citi...
Gan pozÄ«cija, gan opozÄ«cija nÄk no tautas, pÄrstÄv tautu un atgriežas tautÄ. PolitikÄ iesaistÄ«tos nevar nodalÄ«t no tautas un pat tie, kuri neiet balsot – arÄ« balso. Viņi balso par tiem, kurus ievÄ“l tie, kuri piedalÄs. Skan jocÄ«gi, bet tÄ ir.
MÄ“s esam vienas valsts iedzÄ«votÄj, kuri teorÄ“tiski sagrupÄ“ti pÄ“c tautÄ«bÄm, bet tas ir tikai teorÄ“tisks dalÄ«jums. Nav rets gadÄ«jums, kad latviska vÄrda un uzvÄrda Ä«pašnieks neprot dzimto valodu un otrÄdi. Pa šiem padomju okupÄcijas gadiem viss ir sajucis un lielais jaukto laulÄ«bu skaits arÄ« neveicina ticÄ«bu rakstÄ«tajam pasÄ“.
Tikpat nosacÄ«ti, bet ar lielu patiesÄ«bas devu, Latvijas pilsoņus var sadalÄ«t divÄs lielÄs grupÄs.
Pirmie ir tie, kuri atbalsta jebkuru varu, kÄda nu konkrÄ“tÄ gadÄ«jumÄ ir. Vieni un tie paši cilvÄ“ki pilnÄ«gi pretÄ“jus uzskatus prot aizstÄvÄ“t un pat pierÄdÄ«t, ka citÄdi taÄu nevar. Vakar bija pareizi darÄ«t to, un šodien ir pareizi darÄ«t pretÄ“jo. Šos varÄ“tu nosaukt par tiem, kuri pret vÄ“ju neÄurÄ un nespļauj akÄ, no kura var nÄkties dzert.
Šai grupÄ ietilpst arÄ« tie, kuriem ir vienalga. Tie, kuriem ir vienalga, vienmÄ“r pieslejas tam, kam vara un teikšana. Viņiem nekad nav viedokļa un principu. Viņi dzÄ«vo tikai savam vÄ“deram.
Otrie sadalÄs trijÄs nosacÄ«tÄs daļÄs.
Tajos, kuri domÄ citÄdi, kuri zina, kÄ jÄbÅ«t, un neatbalsta pastÄvošo varu. TÄdu ir maz, bet tÄdi tomÄ“r ir.
Tajos, kuriem nav paveicies un kuri nav varai pietuvinÄti. Tie ir tie, kuri ÄÄ«kst pie visÄm varÄm, bet dara to klusiņÄm, virtuvÄ“, lai neapdraudÄ“tu sevi.
KÄ JÅ«s domÄjat, kurus no minÄ“tajiem bÅ«tu nepieciešams apvienot zem viena jumta un, izmantojot to, ka vienotÄ«bÄ spÄ“ks, virzÄ«tu varas krÄ“slos, lai uzlabotu dzÄ«vi Latvijas pilsoņiem?
Ja nezinÄt atbildi uz šo jautÄjumu tad, pÄrlasiet iepriekš rakstÄ«to. LoÄ£ika saka, ka pirmos jau ir apvienojusi vara un labklÄjÄ«ba. Otrie nav vienoti un ir maz cerÄ«bu, ka tie apvienosies.
IelÅ«kosimies problÄ“mas cÄ“loņos un, tos aplÅ«kojot, izdarÄ«sim secinÄjumus. IespÄ“jams, ka esam nolemti un mÅ«su dzÄ«vi var uzlabot tikai brÄ«nums vai kÄds ÄrÄ“js spÄ“ks. Paši nespÄ“jam. Atliek bÄ“gt uz turieni, kur dzÄ«ve un sadzÄ«ve ir sakÄrtota.
Gan tie, kuriem ir citÄdi uzskati, gan tie, kuriem nav paveicies smeļ informÄciju no tiem avotiem, kurus viņiem laipni uzspiež tie, kuri atbalsta pastÄvošo varu. TÄ ir valsts televÄ«zija, lielie laikraksti un valsts radio. Ja šo kursu neieturÄ“s privÄtie radio, tad varai ir instruments – NEPLP, ar kuru var regulÄ“t šo radio skaitu.
Vairums to, kuri domÄ citÄdi, kurus neapmierina politiskais un ekonomiskais stÄvoklis LatvijÄ ir savÄ starpÄ sastrÄ«dÄ“jušies tik tÄlu, ka bieži iztÄ“rÄ“ visu enerÄ£iju un naudu cits cita apkarošanai, nomelnošanai un pat apmelošanai, ka citai darbÄ«bai nedz laika, nedz naudas, nedz spÄ“ku nepietiek.
Tas tÄpÄ“c, ka gadsimtiem ilgi esam audzinÄti klausÄ«t vadonim. TÄdu vadoni, kuš pilnÄ«bÄ atbildÄ«s mÅ«su uzskatiem.
MÄ“s izliekamies nezinÄm, ka esam ļoti dažÄdi. Anatomiski esam ļoti lÄ«dzÄ«gi, bet pasaules skatÄ«jumi, kas labi, kas slikti, kulinÄrÄs izvÄ“les un cits mums ir ļoti dažÄds.
TÄpÄ“c neviens no vadoņa kandidÄtiem mÅ«s neapmierina, jo vai nu viņš tic nepareiziem dieviem, vai netic Dievam, vai tam ir nepareiza seksuÄlÄ orientÄcija.
Tas vecs un stulbs tÄpÄ“c neko nesaprot, bet tas ir puišelis, kurš vÄ“l zaļš, nav iestÄdÄ«jis koku, uzcÄ“lis mÄju un izaudzinÄjis bÄ“rnus.
Esam mÄcÄ«jušies dažÄdÄs skolÄs un auguši dažÄdos pagalmos, dažs vispÄr ir no laukiem.
MÄ“s esam dažÄdÄs sociÄlÄs grupÄs. Dažs ir inteliÄ£ences pÄrstÄvis, dažs uzņēmÄ“js un cits zemnieks, bet ir vÄ“l karavÄ«ri, celtnieki, dakteri un citu grupu pÄrstÄvji. Tas ir normÄli.
Slikti ir, ja domÄjam, ka dakteris neko citu, kÄ medicÄ«nu nepÄrzina un nekam citam nav derÄ«gs, ka zemnieks prot tikai art un valsts lauku aizaudzÄ“s ar nezÄlÄ“m.
MÄ“s vÄ“lamies maksimÄlu atbilstÄ«bu mÅ«su prasÄ«bÄm. MÄ“s nezinÄm, ka tie, kuri prec tikai princeses un pÄ“rk tikai jaunas mašÄ«nas, ir neprecÄ“ti, un pÄrvietojas ar sabiedrisko transportu.
Un, ja vadonis nÄk no mÅ«su aprindÄm, to nespÄ“jam pieņem. KÄpÄ“c viņš un kÄpÄ“c ne es? Šis jautÄjums izrÄdÄs ir svarÄ«gÄks par politisko un ekonomisko stÄvokli valstÄ«.
Lieki uzsvÄ“rt, ka pie varas esošie par tÄdu uzvedÄ«bu priecÄjas un pat veicina mÅ«su savstarpÄ“jo plÅ«kšanos.
SecinÄjums – esam tik dažÄdi, ka nav iespÄ“jams vienoties. Bet kÄ tad ar neskaitÄmiem piemÄ“riem, kad spÄ“jÄm?
FrancijÄ taÄu arÄ« dzÄ«vo dažÄdi opozicionÄri. Tad kÄpÄ“c viņi spÄ“j vienoties? Atbilde ļoti vienkÄrša. DažÄdi cilvÄ“ki spÄ“j vienoties, ja tiem ir kÄds konkrÄ“ts mÄ“rÄ·is un tie ir gatavi šÄ« mÄ“rÄ·a sasniegšanas labad izturÄ“t grÅ«tÄ«bas. Viņi zina, ka reformu definÄ«cija ir – ka man paliek labÄk tÅ«lÄ«t, nevis tÄlÄ nÄkotnÄ“ un aizkapa dzÄ«vÄ“.
PiemÄ“ram, dažÄdi cilvÄ“ki un pat dažÄdi dzimumi spÄ“j vienoties un dibinÄt Ä£imeni. Tas nozÄ«mÄ“, ka, ja esam gatavi pieņem un paciest citus, kopÄ“j mÄ“rÄ·a labÄ, Kaut Ä«slaicÄ«gi spÄ“jam vienoties un kopÄ virzÄ«ties uz mÄ“rÄ·i.
Nekad nebÅ«s tÄ, ka visiem bÅ«s vienÄdi uzskati un vÄ“rtÄ«bu kritÄ“riji. Nekad nebÅ«s tÄ, ka visi piesliesies vienai reliÄ£ijai, ka visi klausÄ«sies vienu un to pašu mÅ«ziku. Nekad. Bet tas nenozÄ«mÄ“, ka kÄdu politisku vai sadzÄ«visku mÄ“rÄ·u labad, šie dažÄdiem politiskiem un reliÄ£iskiem uzskatiem piederÄ«gie nedrÄ«kst un nespÄ“j vienoties, konkrÄ“ta mÄ“rÄ·a sasniegšanai. TÄda, kas tiem vÄ“lams.
Ir vÄ“l kÄda bÅ«tiska problÄ“ma, kuru kristieši sauc par iedzimto grÄ“ku. Tie, kuri noliedz, kristietÄ«bu izsmej šo jÄ“dzienu, bet velti. ViņuprÄt, grÄ“ks ir tas, kad cilvÄ“ks dara to, kas ir aizliegts.
GrÄ“ka jÄ“dziens un definÄ«cija ir vienkÄrša – viss tas ar ko nodaru pÄri sev ir grÄ“ks, neatkarÄ«gi no tÄ vai tas ir aizliegts vai ne. PiemÄ“ram, lietot alkoholu nav grÄ“ks, bet pÄrdzerties ir grÄ“ks. Ä’st nav grÄ“ks, bet pÄrÄ“sties ir grÄ“ks. Un pÄrmÄ“rÄ«gi lietot alkoholu nav aizliegts, kÄ arÄ« nav aizliegts pÄrÄ“sties, bet tas vienmÄ“r ir grÄ“ks. SmÄ“Ä·Ä“t nav aizliegts, to pat drÄ«kst reklamÄ“t, bet tas ir un paliek grÄ“ks. Par grÄ“kiem esam atbildÄ«gi tikai mÄ“s paši.
KÄ ir ar iedzimto grÄ“ku? Vai arÄ« par to esam atbildÄ«gi un vai par to, mums draud kÄds sods? Iedzimtais grÄ“ks ir nepareizi tulkots un aplami ieviests jÄ“dziens. Pie iedzimtÄ grÄ“ka nav mÅ«su vainas. MÅ«s nevar vainot par Ädas krÄsu, ar kÄdu piedzimÄm. Iedzimtais grÄ“ks ir no mÅ«su priekšteÄiem mantoto grÄ“ku sekas. Tas ir, ja mantojam vecÄku tieksmi uz alkoholismu, tad esam spiesti ar to cÄ«nÄ«ties vai padoties. PareizÄk iedzimto grÄ“ku bÅ«tu saukt par bojÄjumu. Dzimstot mÄ“s iegÅ«stam senÄu radÄ«tus bojÄjumus.
Juridiski pÄrstÄjot dzÄ«vot Padomju SavienÄ«bÄ, noformÄ“jot cita izskata personu apliecinošus dokumentus, mÄ“s vÄ“l neesam atbrÄ«vojušies no padomju režīma radÄ«tiem bojÄjumiem. Mums ir tikai radusies iespÄ“ja no tiem atbrÄ«voties, bet mÄ“s varam arÄ« to nedarÄ«t un paturÄ“t šo bojÄjumu.
Viens no padomju varas atstÄtiem bojÄjumiem ir nekritiska attieksme pret notiekošo. Padomju režīms mums iemÄcÄ«ja, ka pretoties tam ir bÄ«stami un nav prÄtÄ«gi. LabÄk pielÄgoties un iemÄcÄ«ties izdzÄ«vot. Pašlaik vara it kÄ formÄli ir mainÄ«jušies, bet saturs palicis iepriekšÄ“jais.
Kritiski mÄ“s padomju laikÄ bijÄm tikai virtuvÄ“ vai dzÄ“rumÄ un šis turpinÄs. Kritiski esam pret saviem Ä£imenes locekļiem, pret vecÄkiem un bÄ“rniem, kÄ arÄ« draugiem, bet pret to, kas notiek Ärpus mÅ«su jurisprudences esam neitrÄli, labÄkajÄ gadÄ«jumÄ.
Jo no varas Ä£enÄ“tiski baidÄmies, bet no tuviniekiem ne.
MÄ“s protam lekcijas laikÄ atrasties zÄlÄ“, nedzirdÄ“t, ko mums lektors saka, lekcijas laikÄ Äatot, rakstÄ«t un atbildÄ“t uz Ä«sziņÄm un nekur nepielietot dzirdÄ“to.
MÄ“s esam nekritiski pret to, ko mums rÄda un stÄsta. MÄ“s neiedziļinÄmies un neiebilstam. MÄ“s, kÄ padomju laikos, aizvien distancÄ“jamies, it kÄ uz mums tas neattiektos.
Šis iedzimtais grÄ“ks arÄ« ir mÅ«su neveiksmju cÄ“lonis.
KÄ kļūt veiksmÄ«gÄkiem, nevis personiski, bet valstiski? ApzinÄties par šo iedzimto grÄ“ku un pieteikt tam karu? NesamierinÄties un pretoties tam. Soli pa solim, mÅ«su cīņu turpinÄs mÅ«su pÄ“cteÄi, un pÄ“c dažÄm paaudzÄ“m kļūsim patiesi brÄ«vi un citas dzÄ«ves cienÄ«gi. To nevar izdarÄ«t vienÄ dienÄ. Tie, kuri apgalvo, ka tikai ievÄ“liet mani un es visu izdarÄ«šu melo, lai, izmantojot mÅ«su naivumu ar mums manipulÄ“tu un mÅ«s izmantotu savtÄ«gos nolÅ«kos.