Iesaki rakstu:

PavÄ“rojot nesenos notikumus iekšlietu resorā, nepamet sajÅ«ta, ka politiskās varas maiņa ir Ä“rta un izdevÄ«ga ierÄ“dņiem, kuri lobÄ“ savas un attiecÄ«go politisko spÄ“ku intereses vai piesedz savas neizdarÄ«bas, izrÄ“Ä·inoties ar citām resora amatpersonām, kuras traucÄ“ attiecÄ«go interešu lobÄ“šanai. Tas skar arÄ« aktuālo robežu izbÅ«ves jautājumu.

ŠÄ gada 10.augustā pÄ“c iekšlietu ministres Marijas Golubevas iniciatÄ«vas Ministru kabinets pieņēma lÄ“mumu atļaut Iekšlietu ministrijai (Nodrošinājuma valsts aÄ£entÅ«rai) bez iepirkuma veikšanas piesaistÄ«t bÅ«vdarbu veicÄ“ju dzeloņstiepļu žoga iegādei un uzstādÄ«šanai par vairāk nekā 40 miljoniem euro.

2019.gadā jau aktualizÄ“jās jautājums par nelikumÄ«bām austrumu robežas bÅ«vniecÄ«bā iepirkumos 40 miljonu apmÄ“rā, Valsts kontrolei atzÄ«stot, ka robežjoslas izbÅ«vÄ“ konstatÄ“ti bÅ«tiski pārkāpumi un lÄ«dzekļu izšÄ·Ä“rdÄ“šana. Toreiz, 2019.gadā krimināllieta uzsākta pret robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru, rezultātā sekojot atstādināšanai no amata. ArÄ« robežu izbÅ«ves darbi netika pabeigti noteiktajā apjomā.

Šoreiz lÄ“mums par robežu izbÅ«vi pieņemts steigā, lai gan situācija uz robežas bija zināma jau vairākus gadus un netika risināta. Atklāts paliek jautājums, kādēļ kopš 2019.gada saistÄ«bā ar šo jautājumu nav notikušas nekādas darbÄ«bas, uz ko norādÄ«jusi arÄ« Valsts kontrole.

ŠobrÄ«d, protams, katalizatoru ietekmÄ“ (nelegālo robežšÄ·Ä“rsotāju, bÄ“gļu un patvÄ“ruma meklÄ“tāju kontekstā) ierÄ“dņi steidz imitÄ“t vÄ“trainas darbÄ«bas situācijas risināšanai, savu uzmanÄ«bu koncentrÄ“jot tikai uz aktuālo robežu problÄ“mjautājumu, piesedzot ilgtermiņa neizdarÄ«bu un novÄ“ršot uzmanÄ«bu no citām Iekšlietu ministrijā šobrÄ«d veiktajām darbÄ«bām.

TikmÄ“r, mainoties politiskajai varai un iekšlietu ministra pienākumus uzsākot pildÄ«t M.Golubevai, paklusām tiek apturÄ“ti visi iepriekš uzsāktie projekti, palÄ“ninot iekšlietu resora iestāžu darbu un neveicinot attÄ«stÄ«bu. Uzsāktajiem projektiem paredzÄ“tais finansÄ“jums savukārt tiek pārdalÄ«ts aktivitātÄ“m, kuras kopumā nerisina iekšlietu resora problÄ“mjautājumus ilgtermiņā, bet virspusÄ“ji pieskaras jau radušos seku novÄ“ršanai vai arÄ« uzmanÄ«bu pievÄ“rš nesvarÄ«giem jautājumiem (piemÄ“ram, cīņai ar skaļajiem motociklistiem RÄ«gā).

IespÄ“jams, ka iekšlietu ministre nav iedziļinājusies procesos un nezina situāciju iekšlietu resorā, tādēļ, akli uzticoties ierÄ“dniecÄ«bai, apstādina visus iekšlietu resoram svarÄ«gos projektus un aktivitātes. Spilgts piemÄ“rs ir projekts par biroja Ä“kas PÄ“rnavas ielā iegādi Valsts policijas iecirkņu apvienošanai, kura ietvaros tika plānots uzlabot darba apstākļus Valsts policijas darbiniekiem. ŠÄdi nepārdomāti lÄ“mumi ietekmÄ“ ne tikai iekšlietu resora iestāžu ikdienas darbu, apstādinot attÄ«stÄ«bu un veicinot darbinieku motivācijas mazināšanos, bet arÄ« sabiedrÄ«bu kopumā.

Katru reizi, mainoties politiskajai varai, nākamie politiskie spÄ“ki nereti pārtrauc jau iesāktos projektus, kuru uzsākšanai veltÄ«ti gan finanšu resursi, gan iesaistÄ«to darbinieku darba laiks. Politiskās spÄ“lÄ«tes ar varas nostiprināšanu un iepriekšÄ“jās politiskās varas kritizÄ“šanu nav vÄ“rstas uz sabiedrÄ«bas interešu aizstāvÄ«bu, tās palÄ“nina iestāžu darbu kopumā un lieki izšÄ·Ä“rdÄ“ jau tā ierobežotos finanšu lÄ«dzekļus.

Dažādu projektu un attÄ«stÄ«bas faktiska apstādināšana regulāri tiek panākta arÄ« ar iekšlietu resora iestāžu vadÄ«tāju atstādināšanu no amata. PiemÄ“ru pÄ“dÄ“jo pāris gadu laikā ir daudz. Nesen IekšÄ“jās drošÄ«bas birojs nodevis prokuratÅ«rai vienu no krimināllietām pret Valsts policijas priekšnieka vietnieku Normundu Krapsi. Lieta uzsākta pÄ“c tam, kad N.Krapsim lÅ«gts labprātÄ«gi atstāt amatu, dodoties izdienas pensijā, tomÄ“r N.Krapsis to nav vÄ“lÄ“jies darÄ«t. Rezultātā kriminālprocesā piemÄ“rots drošÄ«bas lÄ«dzeklis – atstādināšana no amata.

ArÄ« vairākas Valsts robežsardzes amatpersonas 2020.gada maijā tika aizturÄ“tas saistÄ«bā ar iespÄ“jamiem pārkāpumiem austrumu robežbÅ«ves lietā, savukārt šogad kriminālprocess pārtraukts. TomÄ“r Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Juris Martukāns nesen izteicies, ka apsvÄ“rs, vai valstij prasÄ«t kompensāciju par nodarÄ«to kaitÄ“jumu reputācijai.

PÄ“c tam, kad Sandis Ä¢irÄ£ens beidzis pildÄ«t iekšlietu ministra pienākumus, “tÄ«rÄ«šana” uzsākta arÄ« iestādÄ“s, kurās pÄ“c attiecÄ«go politisko personu pieņēmumiem darbojas S.Ä¢irÄ£enam pietuvinātas personas, piemÄ“ram, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra priekšnece LÄ«ga Lapiņa, pret kuru jaunieceltā iekšlietu ministre M.Golubeva uzsāka dienesta pārbaudi par iespÄ“jamiem pārkāpumiem iepirkumā, arÄ« atstādinot no amata.

Tendence ir acÄ«mredzama – ar fiktÄ«vu lietu uzsākšanu tiek apklusinātas ministrijas galvenajiem ierÄ“dņiem, iespÄ“jams, arÄ« politiskajiem spÄ“kiem nevÄ“lamas personas, kuras pārāk daudz zina vai kuru darbÄ«bas traucÄ“ attiecÄ«gajiem spÄ“lÄ“tājiem, vai arÄ« kuras neņem vÄ“rā tobrÄ«dÄ“jās varas “ieteikumus” un “brÄ«dinājumus”.

Interesanti, ka uzsāktās lietas bieži saistÄ«tas tieši ar iestāžu veiktajiem publiskajiem iepirkumiem. BrÄ«dÄ«, kad tiek izvÄ“lÄ“ti “nepareizie komersanti”, sākas represijas. Mainoties politiskajai varai, ierÄ“dņi veikli izmanto situāciju, lai lobÄ“tu ātru lÄ“mumu pieņemšanu jautājumos, ko iepriekšÄ“jā politiskā vara neatbalstÄ«ja.

TÄ“mu šÄ« gada sākumā jau aktualizÄ“ja Ä¢enerālprokuratÅ«ra, norādot, ka “Valsts robežsardzes un Valsts policijas vadÄ«ba ir zem kriminālprocesiem. Ilgstoši”. Izskatās, ka regulāra fiktÄ«vu kriminālprocesu uzsākšana pret iekšlietu resora amatpersonām ir mehānisms Valsts robežsardzes un Valsts policijas darba bremzÄ“šanai, nevis reālu noziegumu atklāšanai. ArÄ« Ä¢enerālprokuratÅ«ra norādÄ«jusi, ka divas iekšlietu resora iestādes kriminālprocesus uzsāk, lai veidotu publiskus šovus, bet tikai vÄ“lāk vairāku gadu garumā mÄ“Ä£ina izdomāt, kādu apsÅ«dzÄ«bu uzrādÄ«t un vai vispār uzrādÄ«t.  

ŠÄdi “publicitātes pasākumi” neapšaubāmi spodrina spalvas atsevišÄ·Äm iekšlietu resora iestādÄ“m, radot maldÄ«gu iespaidu par faktisko situāciju un veicot izmeklÄ“šanas darbÄ«bu imitāciju. LÄ«dztekus tiek bÅ«tiski palielināts daudzu iekšlietu resorā esošu iestāžu administratÄ«vais slogs, no valsts budžeta lÄ«dzekļiem finansÄ“jot šÄdu publisku šovu veidošanu.

No nodokļu maksātāju lÄ«dzekļiem tiek segtas izmeklÄ“šanas darbÄ«bu imitācijas vairāku gadu garumā, liedzot iespÄ“ju gan finanšu, gan cilvÄ“kresursus novirzÄ«t lietderÄ«gā un sabiedrÄ«bai nepieciešamā virzienā – reālu noziegumu atklāšanā, nevis fiktÄ«vu lietu veidošanā un uzturÄ“šanā.

Rezultātā cieš sabiedrÄ«bas intereses – no nodokļu maksātāju lÄ«dzekļiem tiek segtas ierÄ“dniecÄ«bas savstarpÄ“jās izrÄ“Ä·ināšanās un politiskās varas nostiprināšana, apstādinot jau uzsāktus projektus, par kuriem izmaksas jau ir radušÄs un uz kuru plānošanu un uzsākšanu izlietoti finanšu lÄ«dzekļi, kā arÄ« patÄ“rÄ“ts visu iesaistÄ«to darbinieku darba laiks. LÄ«dzekļu taupÄ«šana Latvijas valstÄ«, kā redzams, nav prioritāte.

Gribās ticÄ“t, ka jaunieceltā ministre M.Golubeva nav daļa no šÄ«s ierÄ“dņu spÄ“les, tāpÄ“c interesanti bÅ«s vÄ“rot, cik ātri un vai vispār ministre sapratÄ«s, ka ir ierauta šajā pieredzÄ“jušo ierÄ“dņu melnajā spÄ“lÄ“ un nevis viņa, bet tieši šie ierÄ“dņi nosaka dienas kārtÄ«bu ministrijā un ministres darbā.