Iesaki rakstu:

E-veselÄ«bas darbÄ«bas problÄ“mu dēļ un tās atbalstÄ«tāju atsevišÄ·u manipulatÄ«vu apgalvojumu dēļ par e-veselÄ«bas darbÄ«bas it kā drošumu zemāk tiek uzskaitÄ«ti galvenie no iespÄ“jamiem iemesliem, kuru dēļ e-veselÄ«ba var nestrādāt un pacients var nespÄ“t saņemt sev pienākošos un nereti arÄ« tÅ«lÄ«t nepieciešamos medikamentus (lÄ«dzÄ«gu iemeslu dēļ ārsts var nespÄ“t izrakstÄ«t e-recepti un/vai e-slimÄ«bas lapu).

1. IespÄ“jamie medikamentu nesaņemšanas iemesli aptiekā (e-veselÄ«bas gadÄ«jumā)

1.1. Aptiekā nav elektrības (attiecīgi nestrādā arī kases sistēma);

1.2. Valsts, reÄ£ionāla un/vai lokāla mÄ“roga elektronodrošinājuma elementu dÄ«kstāve;

1.3. Neplānota aptiekas slÄ“gšana darba laikā (dažādu iemeslu dēļ);

1.4. Aptiekas darbinieku nespÄ“ja apkalpot pacientus (gara rinda, vienÄ«gā tobrÄ«d strādājošÄ darbinieka objektÄ«vs vai subjektÄ«vs darba pārtraukums u.c.);

1.5. E-veselības serveru dīkstāve (e-veselība nevienam nav pieejama);

1.6. E-veselības centrālās aplikācijas daļas dīkstāve (e-veselība nevienam nav pieejama);

1.7. E-veselÄ«bas centrālās aplikācijas daļas darbÄ«bas traucÄ“jums, “gļukošana” (e-veselÄ«bas darbÄ«bas traucÄ“jumi - daļēja, nepilnÄ«ga, izkropļota e-veselÄ«bas pieejamÄ«ba);

1.8. E-veselības centrālo datu pieslēgumu dīkstāve (e-veselība nevienam nav pieejama);

1.9. E-veselības centrālo datu pieslēgumu darbības traucējumi, lēndarbība (e-veselības darbības traucējumi);

1.10. Aptiekas datu pieslēguma dīkstāve (e-veselība nav pieejama vienā vai vairākās aptiekās);

1.11. Aptiekas datu pieslēguma darbības traucējumi, lēndarbība (e-veselības darbības traucējumi vienā vai vairākās aptiekās);

1.12. Aptiekas datu pārraides iekārtu bojājums vai darbības traucējumi (e-veselība nav pieejama vai tai ir darbības traucējumi vienā vai vairākās aptiekās);

1.13. Aptieku Interneta pakalpojuma sniedzēju (IPS) infrastruktūras datu pieslēgumu, datu pārraides iekārtu dīkstāve vai darbības traucējumi (e-veselība nav pieejama vai tai ir darbības traucējumi tajās aptiekās, kurām ir attiecīgā IPS datu pārraides pieslēgums);

1.14. Aptieku ķēdes centrālo datu pieslēgumu dīkstāve vai darbības traucējumi (e-veselība nav pieejama vai tai ir darbības traucējumi visas konkrētās ķēdes aptiekām);

1.15. Aptieku ķēdes centrālo serveru dīkstāve vai darbības traucējumi (e-veselība nav pieejama vai tai ir darbības traucējumi visas konkrētās ķēdes aptiekām);

1.16. Aptieku ķēdes e-veselības adaptācijas aplikācijas dīkstāve vai darbības traucējumi (e-veselība nav pilnvērtīgi pieejama vai tai ir darbības traucējumi visas konkrētās ķēdes aptiekām);

1.17. Aptiekas lokālā datortīkla elementu bojājumi (e-veselība nav pieejama konkrētā aptiekā);

1.18. Aptiekas datortehnikas bojājumi (e-veselība nav pieejama konkrētā aptiekā);

1.19. ProblÄ“mas ar aptiekas datorprogrammām, kuru rezultātā nav pieejama e-veselÄ«ba vai arÄ« tās lietošana ir apgrÅ«tināta;

1.20. Aptiekas datoru lēndarbība (konkrētās aptiekas darbs ar e-veselību ir traucēts)

1.21. Kļūda konkrÄ“tos e-veselÄ«bas ierakstos, kuru rezultātā konkrÄ“tas e-receptes nav redzamas aptiekām (problÄ“mas izpausme atsevišÄ·iem ierakstiem);

1.22. Kļūda vai pārpratumi ar konkrÄ“tu e-recepšu rezervācijas funkcionalitāti (problÄ“mas izpausme atsevišÄ·iem ierakstiem);

1.23. Patvaļīga e-receptes bÅ«tisko datu maiņa, kuru rezultātā pacients var saņemt citus medikamentus, nekā izrakstÄ«ja ārsts (problÄ“mas izpausme atsevišÄ·iem ierakstiem);

1.24. Programmētāju kļūda (e-veselības dīkstāve vai darbības traucējumi);

1.25. Kļūda jaunu e-veselības versiju piegādē (e-veselības dīkstāve vai darbības traucējumi);

1.26. Kļūda jaunu e-veselības adaptācijas versiju piegādē aptieku ķēdēs (e-veselības dīkstāve vai darbības traucējumi konkrētajā aptiekas ķēdē);

1.27. E-veselÄ«bu apkalpojošo darbinieku kļūdaina, neprofesionāla vai apzināti ļaunprātÄ«ga rÄ«cÄ«ba (e-veselÄ«bas dÄ«kstāve vai darbÄ«bas traucÄ“jumi);

1.28. E-veselÄ«bu apkalpojošo darbinieku kļūdaina vai apzināti ļaunprātÄ«ga e-veselÄ«bas ierakstu dzÄ“šana vai lauku vÄ“rtÄ«bu maiņa (problÄ“mas izpausme atsevišÄ·iem ierakstiem);

1.29. E-veselÄ«bas centrālo datu pieslÄ“gumu plānotie darbi - ISP iekārtu programmatÅ«ras versiju maiņas, iekārtu maiņas, jaunu moduļu pievienošana, kabeļdarbi utt. (e-veselÄ«bas dÄ«kstāve vai darbÄ«bas traucÄ“jumi);

1.30. Aptieku ķēžu centrālo datu pieslēgumu plānotie darbi (e-veselības dīkstāve vai darbības traucējumi konkrētajā aptieku ķēdē);

1.31. Aptiekas datu pieslēguma plānotie darbi (e-veselības dīkstāve vai darbības traucējumi vienā vai vairākās aptiekās);

1.32. DatorvÄ«rusu darbÄ«bas, nesankcionÄ“tas ielaušanās sistÄ“mā vai ārÄ“ja kiberuzbrukuma izraisÄ«ta e-veselÄ«bas centrālās aplikācijas, centrālo serveru vai centrālo datu pieslÄ“gumu dÄ«kstāve vai darbÄ«bas traucÄ“jumi (e-veselÄ«bas dÄ«kstāve vai darbÄ«bas traucÄ“jumi);

1.33. DatorvÄ«rusu darbÄ«bas, nesankcionÄ“tas ielaušanās sistÄ“mā vai ārÄ“ja kiberuzbrukuma izraisÄ«ta aptiekas Ä·Ä“des e-veselÄ«bas adaptācijas aplikācijas, centrālo serveru vai centrālo datu pieslÄ“gumu dÄ«kstāve vai darbÄ«bas traucÄ“jumi (e-veselÄ«bas dÄ«kstāve vai darbÄ«bas traucÄ“jumi konkrÄ“tajā aptiekas Ä·Ä“dÄ“);

1.34. DatorvÄ«rusu darbÄ«bas, nesankcionÄ“tas ielaušanās sistÄ“mā vai ārÄ“ja kiberuzbrukuma izraisÄ«ta konkrÄ“tas aptiekas datortehnikas vai datu pieslÄ“guma dÄ«kstāve vai darbÄ«bas traucÄ“jumi (e-veselÄ«bas dÄ«kstāve vai darbÄ«bas traucÄ“jumi konkrÄ“tā aptiekā);

1.35. Pacientam vai viņa pārstāvim nav lÄ«dzi personapliecinošs dokuments (konkrÄ“ts pacients var nesaņemt nepieciešamos medikamentus);

1.36. Pacienta pārstāvis aizmirsa e-receptes numuru (konkrÄ“ts pacients var nesaņemt nepieciešamos medikamentus);

1.37. Ä€rsts dēļ e-veselÄ«bas darbÄ«bas traucÄ“jumiem apsolÄ«ja izrakstÄ«t e-recepti un kaut kādu iemeslu dēļ to laicÄ«gi neizdarÄ«ja (konkrÄ“ts pacients nesaņem nepieciešamos medikamentus);

1.38. Ä€rsts neatbilstoši noformÄ“ja e-recepti un e-veselÄ«bas sistÄ“ma to pieļāva (konkrÄ“ts pacients var nesaņemt nepieciešamos medikamentus);

1.39. Aptiekā nav nepieciešamo medikamentu (neviens konkrÄ“tā aptiekā nesaņem konkrÄ“tos medikamentus);

1.40. Aptieku ķēžu vadÄ«bas rÄ«kojumi e-veselÄ«bas izmantošanas sakarā, proceduāli aizliedzot apkalpot noteiktas e-receptes (pacienti nesaņem attiecÄ«gos medikamentus);

1.41. VeselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mas vadÄ«bas organizāciju rÄ«kojumi e-veselÄ«bas izmantošanas sakarā, normatÄ«vi aizliedzot apkalpot noteiktas e-receptes vai pieņemot lÄ“mumu par noteiktu e-recepšu nekompensÄ“šanu (pacienti nesaņem attiecÄ«gos medikamentus).

2. IespÄ“jamie medikamentu nesaņemšanas iemesli aptiekā (papÄ«ra recepšu gadÄ«jumā)

2.1. Aptiekā nav elektrības (attiecīgi nestrādā arī kases sistēma);

2.2. Valsts, reÄ£ionāla un/vai lokāla mÄ“roga elektronodrošinājuma elementu dÄ«kstāve;

2.3. Neplānota aptiekas slÄ“gšana darba laikā (dažādu iemeslu dēļ);

2.4. Aptiekas darbinieku nespÄ“ja apkalpot pacientus (gara rinda, vienÄ«gā tobrÄ«d strādājošÄ darbinieka objektÄ«vs vai subjektÄ«vs darba pārtraukums u.c.);

2.5. Pacients vai tā pārstāvis pazaudÄ“ja papÄ«ra recepti (konkrÄ“ts pacients nesaņem nepieciešamos medikamentus, pie kā pats visbiežāk arÄ« ir vainÄ«gs);

2.6. Ä€rsts nepareizi noformÄ“ja papÄ«ra recepti (konkrÄ“ts pacients nesaņem nepieciešamos medikamentus);

2.7. Aptiekā nav nepieciešamo medikamentu (neviens konkrÄ“tā aptiekā nesaņem konkrÄ“tos medikamentus);

2.8. Aptieku ķēžu vadÄ«bas rÄ«kojumi papÄ«ra recepšu izmantošanas sakarā, procedurāli aizliedzot pieņemt noteiktas papÄ«ra receptes (pacienti nesaņem attiecÄ«gos medikamentus);

2.9. VeselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mas vadÄ«bas organizāciju rÄ«kojumi, normatÄ«vi aizliedzot apkalpot noteiktas receptes vai pieņemot lÄ“mumu par noteiktu recepšu nekompensÄ“šanu (pacienti nesaņem attiecÄ«gos medikamentus).

3. E-veselību var nākties ieviest vēlreiz

Lai gan ir uzskats (autoraprāt – kļūdains uzskats), ka ir tikai jāpaciešas, kamÄ“r e-veselÄ«ba tiks ieviesta un “iestrādāsies”, un tad viss bÅ«šot labi, tā tas nav un e-veselÄ«bu visa cita starpā var nākties ieviest atkārtoti, piedzÄ«vojot lÄ«dzÄ«gas problÄ“mas.

Lieta tāda, ka e-veselÄ«ba ir programma, kuras izstrādÄ“ ir izmantotas noteiktas programmas un kura darbojas noteiktā programmu vidÄ“. ŠÄ«m programmām ir savi ražotāji, kas ir komercorganizācijas, tām ir sava funkcionalitāte un savs dzÄ«ves cikls.

ObjektÄ«vu un subjektÄ«vu iemeslu dēļ (galvenokārt peļņas gÅ«šanas nolÅ«kā) ražotāji regulāri rada jaunas programmu versijas un jaunas programmas ar atšÄ·irÄ«gu (it kā labāku) funkcionalitāti. Savukārt vecās programmas pÄ“c kāda laika vairs netiek apkalpotas.

Tā rezultātā klienti, kuru aplikācijas (tādas kā e-veselība) izmanto attiecīgās programmas, ir spiesti regulāri pāriet uz jaunākajām versijām (tam, protams, ir savas, nebūt ne mazas, izmaksas).

Parasti šÄdas pārejas ir puslÄ«dz vienkāršas un lietotājiem mazpamanāmas, bet nereti gadās situācijas, kad klientiem ir jāveic migrācija uz ievÄ“rojami atšÄ·irÄ«gu platformu, kura pilnÄ«bā nenodrošina iepriekšÄ“jo funkcionalitāti. Tad aplikācija lielā mÄ“rā ir jāizstrādā un jāievieš no jauna.

Å…emot vÄ“rā globālās IT industrijas darbÄ«bas likumsakarÄ«bas un Latvijas e-veselÄ«bas pārraudzÄ«tāju profesionalitātes un godaprāta lÄ«meni, ir liela varbÅ«tÄ«ba, ka e-veselÄ«ba pÄ“c kāda laika bÅ«s jāpārtaisa un jāievieš atkārtoti, piedzÄ«vojot lÄ«dzÄ«gas ieviešanas grÅ«tÄ«bas.

4. E-veselība rada finansu zaudējumus aptiekām

Bez ārstu, kā arÄ« farmaceitu ievÄ“rojama ikdienas darba apgrÅ«tinājuma, no kā cieš pacienti, e-veselÄ«ba visa cita starpā rada arÄ« finanšu zaudÄ“jumus aptiekām. Papildus e-veselÄ«bas ieviešanas un nepilnÄ«gās jaunās kārtÄ«bas radÄ«tajām izmaksām tā dēļ, ka e-veselÄ«ba visdažādāko iemeslu dēļ nestrādā, aptiekas nevar pārdot medikamentus, un aptieku apgrozÄ«jums krÄ«tas (finansu plāni netiek izpildÄ«ti, darbinieki saņem mazākas algas, strādājot vairāk). Šis apstāklis, protams, ir tÄ«rais sÄ«kums salÄ«dzinājumā ar e-veselÄ«bas ietekmi uz ārstu darbu un pacientiem, tomÄ“r liberālā kapitālisma apstākļos tam vajadzÄ“tu bÅ«t vÄ“rā ņemamam argumentam kļūdaino lÄ“mumu pārskatÄ«šanai.

5. Daži aspekti, kuriem vajadzēja būt e-veselībā

5.1. Visu centrālo IT&T elementu (datu centru, datu pieslēgumu, datu pārraides iekārtu, ups, serveru) pilnīgai rezervācijai;

5.2. Vairākām e-veselÄ«bas vidÄ“m (produkcijas, rezerves kopiju, testa, mācÄ«bu, izstrādes un iespÄ“jams vÄ“l kādai citai) ar stingri reglamentÄ“tām procedÅ«rām par izmaiņu veikšanu produkcijas vidÄ“ tādā veidā, lai nekādā gadÄ«jumā netiktu pieļauta aplikācijas dÄ«kstāve darba laikā;

5.3. Visu aptieku un slimnīcu IT&T elementu (datu pieslēgumu, datu pārraides iekārtu, ups, datoru) pilnīgai rezervācijai;

5.4. Visu e-veselības IT&T elementu (tai skaitā aptieku un slimnīcu) pilnīgam monitoringam;

5.5. Visiem IT&T elementiem (tai skaitā e-veselÄ«bas aplikācijai un tās daļām), kuri ietekmÄ“ vai var ietekmÄ“t e-veselÄ«bas darbÄ«bu, vajadzÄ“ja bÅ«t noteiktiem izmÄ“rāmiem darbÄ«bas kvalitātes rādÄ«tājiem, par kuru neievÄ“rošanu bija jābÅ«t lieliem lÄ«gumsodiem, disciplināratbildÄ«bai, administratÄ«vai atbildÄ«bai vai pat kriminālatbildÄ«bai. Šiem mÄ“rÄ«jumiem vajadzÄ“ja bÅ«t pÄ“c iespÄ“jas automātiskiem, pieejamiem arÄ« galvenajām lietotājgrupām (ārstiem un farmaceitiem) un to izpildi vajadzÄ“ja kontrolÄ“t no e-veselÄ«bas elementu piegādātājiem vai izstrādātājiem neatkarÄ«gai organizācijai (lai nesanāk tā, ka paši piegādājam un paši “kontrolÄ“jam” piegādes kvalitāti);

5.6. DarbÄ«bas drošuma un garantÄ“tai pacientu tiesÄ«bu nodrošināšanai, kā arÄ« mazāk sāpÄ«gai e-veselÄ«bas ieviešanai, paralÄ“li bija jāparedz e-recepšu un e-slimÄ«bas lapu kopiju (tai skaitā papÄ«ra formātā) funkcionalitāte.

6. Secinājumi par e-veselÄ«bas darbÄ«bas drošumu salÄ«dzinājumā ar papÄ«ra recepšu sistÄ“mu

Lai gan plaši ir izplatÄ«ts absolutizÄ“ts tehnomānisks uzskats, ka jaunākās tehnoloÄ£ijas it kā atvieglojot dzÄ«vi un procesus, konkrÄ“tais piemÄ“rs ir uzskatāms apliecinājums tam, ka tas ne vienmÄ“r tā ir un ka “jaunākās tehnoloÄ£ijas” var tieši dzÄ«vi un procesus padarÄ«t sarežģītākus, neÄ“rtākus un nedrošÄkus.

Pat nespeciālistam, virspusÄ“ji iepazÄ«stoties ar iespÄ“jamajiem e-veselÄ«bas sistÄ“mas un papÄ«ra recepšu sistÄ“mas nestrādāšanas iemesliem, kļūst skaidrs, ka pat profesionāli realizÄ“ta IT&T risinājuma gadÄ«jumā tas no darbÄ«bas drošuma viedokļa bÅ«s nedrošÄks, nekā papÄ«ra recepšu risinājums. Latvijas diletantiskā e-veselÄ«bas risinājuma gadÄ«jumā tas ir daudzkārt nedrošÄks par papÄ«ra recepšu sistÄ“mu (tas attiecas arÄ« uz pacientu personas datu drošÄ«bu).

PapÄ«ra recepšu sistÄ“ma ir pilnÄ«bā decentralizÄ“ta, un attiecÄ«gi tās darbÄ«ba ir atkarÄ«ga tikai no ārstu un farmaceitu lasÄ«t/rakstÄ«tprasmes, papÄ«ra pieejamÄ«bas un elektrÄ«bas esamÄ«bas, savukārt e-veselÄ«bas sistÄ“mas darbÄ«ba papildus vÄ“l ir atkarÄ«ga no datu pieslÄ“gumu, datu pārraides iekārtu, datoru, centrālo serveru un korektas aplikācijas darbÄ«bas. Turklāt e-veselÄ«ba ir lietošanā sarežģīta - atšÄ·irÄ«bā no papÄ«ra receptes.

Augstākminēto objektīvo iemeslu dēļ e-veselības projektam vajadzēja būt rūpīgi pārdomātam un attiecīgi, protams, arī dārgam (iespējams pat dārgākam, nekā bija ieplānots). Bet praksē izskatās, ka paredzētie līdzekļi tika izsaimniekoti, izveidojot primitīvu, prastu un nepārdomātu risinājumu, ko pēc tam direktīvi ar spēku uzspieda ārstiem un pacientiem, pasliktinot jau tā ne pārāk spožo Latvijas veselības aizsardzības sistēmu.