Iesaki rakstu:

“25 gadu laikā Latvijas Zemessardze ir kļuvusi labākā Baltijā” – viena no noslÄ“dzošajām frāzÄ“m jaunajā lentÄ“ par godu 25 jubilejai. Skan daiļi. Uz gadadienu daudzi politiÄ·i un ne tikai ir pÄ“kšÅ†i atminÄ“jušies – jā, vispār ir tāda Zemessardze. ReizÄ“m gan sanāk sajaukt ar Robežsardzi, Jaunsardzi, Krasta apsardzi vai G4S apsardzi, bet tas nekas. Galvenais jau ir doma.

Mūsu redzamākais aizsardzības jomas apdomātājs Veiko arī nav skopojies ar savu viedokli par Baltijas zemessardzēm (1. attēls).

Izrādās, nav par ko kaunÄ“ties – mums ir labākā Zemessardze, skaitā un ekipÄ“jumā esam tuvu igauņiem un priekšÄ leišiem.

Ir gan neliela, fundamentāla atšÄ·irÄ«ba: tikai Latvijā Zemessardze tiek pozicionÄ“ta kā aizsardzÄ«bas pamats, citur analogai paramilitārai organizācijai ir teritoriāla un atbalstoša funkcija. Tātad – LR Zemessardzei ir uzlikts atbildÄ«gāks, smagāks un sarežģītāks uzdevums nekā kaimiņiem.

Rodas jautājums – vai tas atspoguļojas ZS tehniskajā nodrošinājumā? Daudz dzirdam par “viedo aizsardzÄ«bu”, tā visās augstākos virsnieku intervijās ir TOP frāze kā minimums 10 gadu garumā. TikmÄ“r ZS sola “stiprināt” kā minimums 5 gadu garumā. Kā ir realitātÄ“?

MÄ“Ä£ināsim apskatÄ«t ZS tehnisko stāvokli un secināt – kur esam salÄ«dzinot ar kaimiņiem, Ä«paši ņemot vÄ“rā ZS paredzÄ“to lomu tieši mÅ«su aizsardzÄ«bas koncepcijā, kur tā iekļauta kā pilnvÄ“rtÄ«ga daļa no sauszemes komponentes, ar paredzamo lomu klopÄ“ties pret ienaidnieka regulāro karaspÄ“ku (obligātā karadienesta vai kontraktniekiem).

Å…emot vÄ“ra teritoriālo aspektu, tieši atsevišÄ·u novadu ZS vienÄ«bām bÅ«s jāiznes sākotnÄ“jais karadarbÄ«bas smagums – ko gan pret potenciālo apdraudÄ“jumu metÄ«s pirmos, ja ne steigā salasÄ«tus zemÄ«šus no tuvākā bataljona.

Šoreiz mÅ«su Panzer IV tÄ“meklÄ« – individuālais ekipÄ“jums.

Mugursomas (2. attēls).

Domāju, jÄ“dziens “mugursoma” nav jāskaidro, taču šeit priekš tiem kas tankā par to atšÄ·irÄ«bām: lielā mugursoma tiek izmantota visu mantu pārvietošanai uz ilgākām operācijām, savukārt patruļsoma tiek izmantota Ä«sākiem pasākumiem, sametot iekšÄ tikai konkrÄ“tajam uzdevumam nepieciešamo – munÄ«ciju, Å«deni, kaut ko rijamu, varbÅ«t pretlietus kostÄ«mu, partizānu mÄ«dāmos zābakus utt.

SalÄ«dzināsim ZS standarta mugursomu, zviedru Lk35 un igauņu mugursomu (nav formāla nosaukuma, ražo pašu eestipoisu uzņēmums GalviLinda, somas NATO kods 8465-38-000-9536).

BildÄ“ nav redzams: patriotisms, ar ko izceļas latviešu karavÄ«rs.

Priekš Ä«paši apdāvinātajiem: ZS izsniegtā mugursoma ir tiktāl nepiemÄ“rota, ka amerikāņu Vjetnamas kara laika ALICE soma ir bÅ«tisks uzlabojums no Ä“rtÄ«bu un funkcionalitātes viedokļa. EsošÄ Lk35 faktiski neļauj sakrāmÄ“t visu ekipÄ“jumu (atskaitot variantu neparocÄ«gi to sasiet augšÄ/apakšÄ somai), un neļauj stiept lielus svarus (ja vien mugurkauls nav no Krupp tÄ“rauda).

Tilpums ir atsevišÄ·s stāsts – pilnajam ekipÄ“jumam, Ä«paši ziemā, principā vietas nav un nevar bÅ«t, ja vÄ“l pierÄ“Ä·ina papildu munÄ«ciju un kādu dÅ«mu sveci. Pie IevÄ“rojamu smagumu (un nekas nestiepj vairāk par vieglo kājnieku) pārnÄ“sāšanā kritiska ir gurnu siksnas funkcija – kas ļauj pārnest ~80% svara uz kājām (kas visiem izņemot AG ir spÄ“cÄ«gākas par muguru/pleciem). Lk35, savukārt gurnu siksnas vietā piedāvā iespÄ“ju “Aizpis muti un stiep”, kas arÄ« nav slikti.

DÄ«vaini, EE Kaitseliitam šÄ·iet esam labāka mugursoma nekā mÅ«su Zemessardzei – kas tieši ietekmÄ“ kaujasspÄ“jas, jo vai nu palielinās risks sadirst muguru (un zaudÄ“t kaujasspÄ“jas), vai doties uzdevumā bez visa ekipÄ“juma, teiksim, ziemā izvÄ“loties ņemt vai nu silto guļammaisu, vai rezerves zābakus – un zaudÄ“t kaujasspÄ“jas, nosalstot naktÄ« vai pÄ“c vienÄ«go zābaku samÄ“rcÄ“šanas, no tranšeju pÄ“das vai apsaldÄ“jumiem.

Nekas, nav šaubu, ka vismaz mÅ«su Zemessardzes patruļsomas (3. attÄ“ls) ir labākas nekā igauņiem!

Jā, man likās ļoti smieklÄ«gi šo bildi tomÄ“r iekļaut. Paldies par apvaicāšanos.

Ā. Nu, vismaz mūsu patruļsoma zaudē igauņiem tikai nedaudz vairāk punktos nekā Lk35.

Uzkabes (4. attēls).

Ja mugursoma ir visiem saprotams jÄ“dziens, uzkabi prasās nedaudz paskaidrot. BÅ«tÄ«bā – mugursomu karavÄ«rs kādā brÄ«dÄ« noliek, uzkabe ar viņu ir vienmÄ“r. UzkabÄ“ noteikti atrodas ieroča aptveres, Å«dens blašÄ·e vai rezervuārs, papildus munÄ«cija, kā arÄ« dažādas sÄ«klietas, ko var ievajadzÄ“ties. Parasti izpaužas kā veste vai josta ar lencÄ“m.

Ja somu varÄ“jām uzskatÄ«t par nosacÄ«ti mazāk saistÄ«tu ar kaujas uzdevumu izpildi, tad uzkabe ar karavÄ«ru bÅ«s vienmÄ“r – tostarp kaujā. Tā kā mÅ«su Zemessardzei paredzÄ“ta bÅ«tiska loma tieši kaujas uzdevumu Ä«stenošanā – izcÄ«not pirmās cīņas pret ienaidnieka aÄ£entiem - noteikti vismaz uzkabes mums ir labākas!

Citādāk jau prātā iezagtos domas, ka sabiedrÄ«bai tiek brutāli melots par Zemessardzes spÄ“jām, tās stiprināšanu gadu garumā, un ekipÄ“juma lÄ«meni. NevarÄ“tu taču arÄ« bÅ«t, ka uz parādÄ“m zemessargiem izsniedz ekipÄ“jumu, ko pÄ“c tam salasa atpakaļ?!

SalÄ«dzināsim standarta Zemessardzes uzkabi ar igauņiem – lai igauņi beidzot sarkst!

Vai zemessargus, līdzīgi kā 6. armiju, pilnvērtīgi apgādāt apņēmās Gērings? Par to vēlāk.

Ar uzkabi stāsts lÄ«dzÄ«gs – laimÄ«gs tas, kas nejauši tiek pie amerikāņu ALICE uzkabes siksnām (kas ir kaut nedaudz polsterÄ“tas) vai aptversomām (kas tiešÄm der aptverÄ“m, nevis kur tās var kaut-kā-aptuveni-ielikt, ka vienlaikus kratās, grab, un sprÅ«st). Bet pamatā – Zemessardzes izmantotajai uzkabei vienkārši nav, kur salikt visu nepieciešamo.

Vai tas ietekmÄ“ kaujasspÄ“jas? Stingri skatoties – strÄ“lnieku uguns efektivitāte ir atkarÄ«ga no pārlādÄ“šanas ātruma, nerunājot par iespÄ“ju, ka tiek nozaudÄ“ta kāda aptvere – un lÄ«dz ar to 25% karavÄ«ra ugunsspÄ“jas. Par pārÄ“jo ekipÄ“jumu stāsts lÄ«dzÄ«gs – saduroties diviem lÄ«dzvÄ“rtÄ«giem spÄ“kiem, protams, priekšrocÄ«ba ir tam, kam viss ir pie rokas. Rādās, ka igauņi ar to rÄ“Ä·inās – pat ar to, ka Kaitseliitam paredzÄ“ta atbalsta loma, nevis uzņemt pirmo triecienu.

Kas notiek, ja saduras zemessargs ar 20 apmācÄ«bu dienām un ienaidnieka regulārais karavÄ«rs ar mÄ“nešiem vai gadiem treniņu – kā to šobrÄ«d paredz mÅ«su koncepcijas, doktrÄ«nas un Ä£enerālplāni?

Realitāte

Kas notiek realitātē?

Volkssturmam Zemessargiem izsniedz Lk35 (pazÄ«stamas kā zviedrenes), un lielākā daļa pie pirmās iespÄ“jas tās aizvieto ar ko citu, protams, par pašu lÄ«dzekļiem. Var mÄ“Ä£ināt padarÄ«t lietojamu to pašu Lk35 – ieguldot lÄ«dzekļus kas vairākkārt pārsniedz pašu somu, pasākums aptuveni tikpat racionāls kā nomainÄ«t zaporožecam visas iekšas, paturot ārÄ“jo čaulu.

Uzkabei lielākā daļa no savas kabatas piepērk klāt somiņas. Arī, protams, no savas kabatas.

Lai ir perspektÄ«va, cik papildus laikam, ko varÄ“tu izmantot mierÄ«gi strebjot alu un trenkājot zeltenes, zemessargs pats gulda iekšÄ tikai uzkabÄ“ un mugursomā vien – piedāvāju iepazÄ«ties ar aptuveniem cipariem. ApskatÄ«ti divi orientÄ“joši varianti – viens, zemessargam pÄ“rkot lÄ“tos risinājumus – ALICE mugursomu, visu pārÄ“jo Ä·Ä«niešu (pamata MilTec, ar 50% iespÄ“ju izšÄ·Ä«st), un otrs – pÄ“rkot daudzmaz kvalitatÄ«vas mantas (no zÄ«moliem orientÄ“joši Tasmanian Tiger, 5.11, Blackhawk vai, teiksim, ASV armijas MOLLE II lielo mugursomu).

Zemessardze - 33,99 EUR.

Kaitseliit - 587,5 EUR.

Zemessargs pÄ“rk pats (LÄ“tākais variants) – 179 EUR.

Zemessargs pÄ“rk pats (Ne-lÄ“tākais variants) – 419 EUR.

Bet igauņiem neizsniedz latvju cīņassparu, jopt. Diskusijas beigas.

Matemātika, protams, ilustrÄ“joša, nevis precÄ«za. Ne visiem vajag visas uzkabes somiņas – vienlaikus dārgākā gala patruļsomas mÄ“dz izmaksāt arÄ« virs 100 eiro, savukārt Tasmanian Tiger lielās somas cÄ“rt pa kabatu diapazonā no 200 lÄ«dz 300 eiro, ASV jÅ«ras kājnieku FILBE bÅ«s ap 200 dolāriem. Padarot situāciju maksimāli traÄ£ikomisku, daļa zemessargu mÄ“dz pirkt igauņu lielās mugursomas par minÄ“tajiem 235 eiro. Kam ar rocÄ«bu švakāk vai principi neatļauj pirkt no savas kabatas – pilda dienestu par spÄ«ti izsniegtajam ekipÄ“jumam. Bet kopumā – kaut ko pÄ“rk visi.

Šis viss neiekļauj tādas sÄ«klietas kā kompass (un lÄ“tie Ä«sti nederÄ“s), lukturÄ«tis ar sarkano gaismu – sarakstu var turpināt. IespÄ“jams, nākotnÄ“ lÄ«dz tam arÄ« tiksim.

Vai tad zemessargiem nemaksā? Jā, zemessargs orientÄ“joši saņem aptuveni 25 eiro par dienesta dienu, 35 ja netiek nodrošināta barošana. VienÄ«gi tāds jautājums – cik daudziem liktos adekvāti savu algu ieguldÄ«t atpakaļ, teiksim, jauna krÄ“sla iegādÄ“ ofisā, lai varÄ“tu veikt tiešos darba pienākumus?

Ja paliekam pie uzstādÄ«juma, ka zemessarga dienests ir valstij un sabiedrÄ«bai derÄ«gs un vajadzÄ«gs, uz to priecÄ«gi balsta aizsardzÄ«bas koncepciju, sēņotāju meklÄ“šanu, tagad arÄ« potenciālu robežkontroli – vai ir adekvāti viņu vÄ“l aizvien ekipÄ“t ar zviedru dāvinājumiem no 90. gadu vidus?

Nobeigumā

Šoreiz Ä«sumā apskatÄ«jām tikai daļu individuālā ekipÄ“juma, un kā tas salÄ«dzināms ar kaimiņiem.

Domāju, secinājumus iespÄ“jams izdarÄ«t arÄ« nespeciālistam. Tas, ko šobrÄ«d nodrošina zemessargiem, ir ekipÄ“jums, kas nekādÄ«gi nav adekvāts Zemessardzei noteiktajai lomai un uzdevumu izpildei – plāns tātad mest pretiniekam pretÄ« mazāk (pÄ“c definÄ«cijas – jo Zemessardze ir paramilitārs pasākums) apmācÄ«tus un sliktāk ekipÄ“tus karotājus.

Tas gan netraucÄ“ Zemessardzi slavÄ“t un kraut tai virsÅ« jaunus pienākumus. Aicinu turpmāk pievÄ“rst uzmanÄ«bu populārajam formulāram “Mums ir problÄ“ma X? Nevajag papildus lÄ«dzekļus, ar to tiks galā Zemessardze.”. Ja nav bažu par aknām, var to padarÄ«t par dzeršanas spÄ“li.

Kāpēc? Jo Zemessardze ir ārkārtīgi izdevīga gan politiski, gan finansiāli.

Faktiski par normu ir kļuvis, ka zemessargi tā vai citādi paši sevi tehniski nodrošina un noekipÄ“ lÄ«dz galam, vismaz individuālā lÄ«menÄ«, un uz to ir iespÄ“jams brangi ietaupÄ«t – lai arÄ« tiek plaši (un ar neizprotamu lepnumu) klāstÄ«ts, ka Zemessardze ir lielākais militārais formÄ“jums, nez kāpÄ“c netiek runāts par to, kādu daļu no aizsardzÄ«bas budžeta tā saņem.

VarÄ“tu arÄ« runāt par to, zemessargi vispirms nomaksā nodokļus, no kuriem daļa aiziet aizsardzÄ«bai, tad patÄ“rÄ“ savu laiku mācÄ«bās – un beigās vÄ“l piedzen ekipÄ“jumu no savas kabatas. Bet tas jau bÅ«tu komiski. TāpÄ“c mÄ“s par to nerunāsim.

TikmÄ“r politiski Zemessardzes reālā rÄ«cÄ«bspÄ“ja ir gana grÅ«ti kvantificÄ“jams lielums, lai mediji to nespÄ“tu argumentÄ“ti apšaubÄ«t, kad Zemessardzei kārtÄ“jo reizi retorikā uzgrūž kādu uzdevumu.

Mēģināsim to pamainīt.

Īpaši ņemot vÄ“rā nupat izskanÄ“jušo, ka aizsardzÄ«bas budžets tiks “pārstrukturÄ“ts” lai varÄ“tu veikt eiroremontu kanādiešu uzņemšanai – jo, lai pamatotu bÅ«vnieku lobija piebarošanu, tiek radÄ«ts iespaids, ka uzņemam cimperlÄ«gus viesus, nevis profesionālus karavÄ«rus.

Kāds vēlas minēt, uz kuras NBS daļas rēķina pavisam noteikti tiks ietaupīts?

Ko varam secināt no šeit apskatÄ«tā? Zemessardzei ir noteikta paramilitāram formÄ“jumam neadekvāti netipiski svarÄ«ga loma valsts teritoriālajā aizsardzÄ«bā, vienlaikus nodrošinot objektÄ«vi dranÄ·Ä«gāku individuālo materiālo nodrošinājumu nekā kaimiņvalstÄ«, kur šÄdam formÄ“jumam ir stipri mazāk kritiska loma. Redz, igauņiem (un arÄ« leišiem) ir obligātais karadienests un tÅ«kstošos mÄ“rāma rezerve. Leišiem arÄ« lielāks profesionālais dienests.

90. gadu vidÅ« uz Latviju grÅ«da visu veidu novecojušus krāmus no Vakareiropas. Taču, ja RÄ«gas ielās jau sen nemana rÅ«sošus VW Golf un Audi 100, tad Zemessardze vÄ“l aizvien tiek ekipÄ“ta ar zviedru dāvinājumiem – faktiski zemessarga ekipÄ“šana nemaksā neko, noliktavas vÄ“l ir gana pilnas ar zviedru labās gribas apliecinājumiem, par spÄ«ti vieglam naftalÄ«na aromātam. Ne pārāk sen pienācis šis tas norvÄ“Ä£u dāvināts, bet krietni mazākos apjomos. Ä»oti atbilstoši trešÄs pasaules valstÄ«m, atliek Ä“šanai pāriet ANO pārtikas paciņām, un varam pārcelties uz beļģu Kongo.

Ja laikā, kad tika saņemtas svensonu dāvanas, varÄ“ja runāt par to, ka esam ekipÄ“ti lÄ«dzvÄ“rtÄ«gi, bet latviešu karavÄ«rs par vaņku ir visos laikos pārāks un uz to arÄ« izvilksim, tad šobrÄ«d realitāte ir cita. Tāpat kā 1939. gada sarkanarmietis nav salÄ«dzināms ar 1945., šodienas Krievijas bruņotie spÄ“ki vairs nav švakas padomju atliekas – vismaz ne tās ātrās reaģēšanas vienÄ«bas, kas mums ir lielākais drauds. Un pret kurām tiks sviests zemessargs.

Tēma nav izsmelta. Turpinājums sekos.

P.S. Pirms kāds jautā par pikseļa/LATPAT uzkabÄ“m – parādiet man, lÅ«dzu, kādu zemessardzes apakšvienÄ«bu, kur tās ir izsniegtas. Vai parādiet man kādu apakšvienÄ«bu, kur MultiLATPAT uzkabes ir izsniegtas visiem.

P.P.S. Kāds teiks – mÄ“s kaimiņus pārspÄ“jam apmācÄ«bā? Ok, lai bÅ«tu. Vai mÄ“s apmācÄ«bā pārspÄ“jam regulāru karaspÄ“ku, ja faktiski ZS pie mums ir uzticÄ“ta šÄ« funkcija? Lai cÄ«nÄ«tos ar paredzamo pretinieku, tad nāksies par spÄ«ti ekipÄ“juma nepilnÄ«bām 20-30 (optimistiski) apmācÄ«bas dienās gadā panākt vai apdzÄ«t citas valsts pilna laika karavÄ«ru lÄ«meni. Izklausās pÄ“c nevainojama plāna, kura rezultātā fronte tiek iztaisnota un ienaidnieku sadragā Štainera tanku armādas.

Pārpublicēts no http://ciekurs.blogspot.com/