Iesaki rakstu:

Jau pirms vairāk nekā diviem gadiem - ar Ministru prezidenta 2013.gada 15.maija rezolÅ«ciju un 2013.gada 23.maija Valsts sekretāru sanāksmes protokolu Nr.20 un 30 1. un 2.punktu valsts iestāžu darbiniekiem tika uzlikts pienākums katru mÄ“nesi aizpildÄ«t Ä«pašu detalizÄ“tu darba laika uzskaites sistÄ“mu. Nu Ministru prezidente Laimdota Straujuma ar jauno Valsts kancelejas direktoru gatavojoties šo jautājumu pārrunāt, lai cita starpā noskaidrotu, kas noticis ar šo sistÄ“mu un speciālo IT rÄ«ku tās aizpildÄ«šanai.

Pati tagadÄ“jā Ministru prezidente šo sistÄ“mu neaizpilda un rÄ«ku neizmanto, jo, kā skaidro viņas preses pārstāve, ministrus šÄ« rezolÅ«cija nemaz neaptver, jo šÄ«m personām neesot amata aprakstu, pret ko bÅ«tu iespÄ“jams veikt mÄ“rÄ«jumus.

"SistÄ“ma nav radÄ«ta kā birokrātisks šÄ·Ä“rslis, kas sniedz informatÄ«vu ieskatu, bet gan kā analÄ«tisks rÄ«ks, kas ļauj izvÄ“rtÄ“t funkcijām un procesiem patÄ“rÄ“to laiku, tādÄ“jādi optimizÄ“jot procesus un pilnveidojot iestāžu darbu," skaidro Straujumas pārstāve.

SistÄ“mu esot ticis nolemts ieviest valstiski svarÄ«gu mÄ“rÄ·u vārdā - "Ministru prezidenta 2013.gada 15.maija rezolÅ«cijas mÄ“rÄ·is ir iestādes procesu optimizācija un darbÄ«bas efektivizÄ“šana, lÄ«dz ar to rezolÅ«cija attiecas uz valsts pārvaldÄ“ nodarbinātajiem, kas nodrošina iestādÄ“ noteiktās funkcijas uz uzdevumus, kā arÄ« šÄ«m personām ir noteikti amata apraksti, pret ko ir iespÄ“jams veikt mÄ“rÄ«jumus".

Taču, kā izrādās, nevienam nav ne mazākā priekšstata par to, kā šÄ« sistÄ“ma divus pÄ“dÄ“jos gadus ir izmantota - un vai vispār ir izmantota vÄ“l kādā iestādÄ“, izņemot Finanšu ministriju. "Par to, kādi ir šÄ«s rezolÅ«cijas rezultāti kopš 2013.gada un vai rezolÅ«cija sasniegusi savu mÄ“rÄ·i, L.Straujuma plāno pārrunāt ar topošo Valsts kancelejas direktoru, kurš stāsies darbā š.g.21.septembrÄ«," skaidro premjeres pārstāve.

To, cik iestādes izmanto šo sistÄ“mu, nespÄ“j pateikt arÄ« Finanšu ministrija, kas bijusi šÄdas sistÄ“mas izstrādātāja Eiropas SavienÄ«bas struktÅ«rfondu finansÄ“tā projekta Atbalsts reformām budžeta un finanšu politikas jomā ietvaros jau 2010.gada beigās.

Ministrija ierÄ“dņu darba uzskaites sistÄ“mas instalāciju, lietotāja rokasgrāmatu un sistÄ“mas tehnisko prasÄ«bu aprakstu gan nodevusi bezmaksas lietošanā "iestādÄ“m, kuras to pieprasÄ«ja", taču nenosauc šo iestāžu skaitu un arÄ« to, cik iestāžu šo sistÄ“mu patiešÄm izmanto.

Turklāt izrādās, ka sistÄ“ma izstrādāta un pielāgota speciāli šÄ«s ministrijas infrastruktÅ«rai - izmantojot Microsoft Office SharePoint Server 2007 platformu. "Par nepieciešamÄ«bu citām iestādÄ“m piesaistÄ«t papildus ārpakalpojumu DLUS uzstādÄ«šanai un pielāgošanai savās IT infrastruktÅ«rās atbildi var sniegt tikai pašas iestādes," skaidro Finanšu ministrija. Savukārt uz jautājumu, kuras tad šÄ«s iestādes Ä«sti ir, atbildes pagaidām nav.