Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pašlaik, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir uzlikusi ierobežojumus ABLV bankas operācijām un banka ir vÄ“rsusies pie Latvijas valsts, lÅ«dzot gandrÄ«z pusmiljarda aizdevumu apmaiņā pret vÄ“rtspapÄ«ru Ä·Ä«lu, ir Ä«stais brÄ«di atcerÄ“ties, kā Latvijas valsts vadÄ«tāji rÄ«kojās attāli lÄ«dzÄ«gā situācijā pirms deviņarpus gadiem - 2008. gada rudenÄ«. PublicÄ“jam fragmentus grāmatas Parex krahs: nejÄ“gas, nelgas un noziedznieki, kuros aprakstÄ«ta Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra RimšÄ“viča izšÄ·irošÄ loma ierobežojumu neuzlikšanā Parex lÄ«dzekļu aizplÅ«šanai.

Divarpus mÄ“nešus pÄ“c Parex bankas pārņemšanas laikraksts Diena intervÄ“ja Tautas partijas priekšsÄ“dÄ“tāju, tobrÄ«dÄ“jo iekšlietu ministru Mareku Segliņu. Intervijā tika skarti daudzi jautājumi, bet Ä«paši interesantas bija politiÄ·a atmiņas par liktenÄ«go Ministru kabineta sÄ“di, kurā tika pieņemts galÄ«gais lÄ“mums par Parex akciju kontrolpaketes pāriešanu valsts Ä«pašumā.

No M. Segliņa teiktā viennozÄ«mÄ«gi izrietÄ“ja, ka sÄ“des kulminācija bijusi Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra RimšÄ“viča iespaidÄ«gā un pārliecinošÄ uzstāšanās. „Ja es atgriežos pie visgrÅ«tākā lÄ“muma, kas valdÄ«bai bija jāpieņem, tas bija par Parex banku, tad tiešÄm šaubas bija lÄ«dz Ilmāra RimšÄ“viča runai valdÄ«bā. Tad, kad norunāja Latvijas Bankas vadÄ«tājs Ilmārs RimšÄ“vičs, es sev pieņēmu lÄ“mumu, kā es balsošu,” skaidroja ministrs.

Intervijā viņš atklāja arÄ« pietiekami sÄ«kas šÄ«s runas detaļas: „Ministru sapulcÄ“ Finanšu ministrijā mÄ“s izrunājām un gājām ar vienu, un valdÄ«bas sÄ“dÄ“, noklausoties Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzÄ«bas komisiju, noklausoties RimšÄ“viča kungu, kurš uzstājās ļoti dedzÄ«gi, man mainÄ«jās sapratne par situāciju. Nepieņemot lÄ“mumu par valdÄ«bas iešanu glābt Parex banku, varÄ“ja izraisÄ«t neprognozÄ“jamas sekas Latvijas finanšu sistÄ“mā ar sekojošu citu banku bankrotu.”

IzšÄ·irÄ«gās valdÄ«bas sÄ“des materiāli, skaidra lieta, bija noslepenoti, taču M. Segliņa stāstÄ«tais deva skaidru pavedienu – tātad Ministru kabinets ir uzklausÄ«jis detalizÄ“tu un „dedzÄ«gu” I. RimšÄ“viča runu, kura likusi izšÄ·irties par labu Parex pārņemšanai. Nu tik jājautā Latvijas Bankai, kura varÄ“tu arÄ« nebÅ«t noslepenojusi sava prezidenta tik izšÄ·irÄ«go uzrunu.

Vairāk nekā divas nedēļas Latvijas Banka domāja, ko Ä«sti atbildÄ“t uz vÄ“stuli, kurā, atsaucoties uz Valsts noslÄ“puma likuma 5. pantu (kas aizliedz jebkādā veidā ierobežot pieejamÄ«bu informācijai par ekonomisko stāvokli valstÄ«, budžeta izpildi un iedzÄ«votāju dzÄ«ves lÄ«meni), I. RimšÄ“vičam tika pieprasÄ«ts publiskot viņa 2008. gada 8. novembra valdÄ«bas sÄ“dÄ“ nolasÄ«tās runas tekstu, bet, ja tāds nav saglabāts, tad minÄ“tās uzstāšanās sagataves vai datus, kas bijuši tās pamatā un sastāvā.

Domāja – un izdomāja. Oficiālā atbildÄ“ Latvijas Bankas valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Māris Kālis paziņoja ko pirmajā brÄ«dÄ« diezgan pārsteidzošu: „Atbildot uz JÅ«su 2009. gada 21. janvāra vÄ“stuli, informÄ“jam, ka Latvijas Bankas prezidents Latvijas Republikas Ministru kabineta 2008. gada 8. novembra sÄ“dÄ“ nav uzstājies ar iepriekš gatavotu runu vai izvÄ“rstu informāciju, vienÄ«gi sniedzis Ä«sus komentārus par MK sÄ“dÄ“ apspriestiem jautājumiem.” Saskaņā ar M. Kāļa rakstisko informāciju plašÄku viedokli I. RimšÄ“vičs esot izteicis vienÄ«gi par valsts budžeta projektu, savukārt par I. RimšÄ“viča „Ä«so komentāru” saturu Latvijas Bankas vadÄ«ba uzskatÄ«ja par labāku paklusÄ“t.

Tātad – sanāk, ka M. Segliņš vienkārši blÄ“dās un nekādas Latvijas Bankas prezidenta runas valdÄ«bas sÄ“dÄ“ nemaz nav bijis? Kaut, pÄ“c visas loÄ£ikas, kā gan šÄda izšÄ·iroša Ministru kabineta sÄ“de varÄ“tu bÅ«t iztikusi bez Latvijas Bankas viedokļa izklāsta? Jo vairāk, ka tieši I. RimšÄ“vičs jau vairāk nekā gadu iepriekš – 2007. gada 9. oktobrÄ« kopā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsÄ“dÄ“tāju un finanšu ministru bija apstiprinājis speciālu „Vienošanos par sadarbÄ«bas principiem iespÄ“jamās finanšu krÄ«zes situācijās”, izveidojot Latvijas PastāvÄ«go darba grupu iespÄ“jamās finanšu krÄ«zes vadÄ«bas jautājumos.

Ne tikai apstiprinājis vien. ŠÄ« grupa tika nodibināta kā „konsultatÄ«va institÅ«cija, kuras mÄ“rÄ·is ir mazināt sistemātisku finanšu krīžu iespÄ“jamÄ«bu un sekmÄ“t iespÄ“jamu finanšu krīžu vadÄ«bu un pušu darbÄ«bu koordināciju iespÄ“jamas finanšu krÄ«zes gadÄ«jumā”, un Ä«sā laikā pirms Parex pārņemšanas tās trÄ«s izveidotāji šaurā lokā bija tikušies vismaz trÄ«sreiz, lai, kā norādÄ«ts Valsts kontroles atzinumā, „apspriestu jautājumus par iespÄ“jamiem pasākumiem, kādi jāveic banku krÄ«zes situācijās, un par atbalstu Parex bankai”.

Un vienalga – Latvijas Banka tagad stÅ«rgalvÄ«gi palika pie sava: nekādas I. RimšÄ“viča runas valdÄ«bas sÄ“dÄ“ nav bijis, un cauri. Nācās vien rakstÄ«t oficiālu pieprasÄ«jumu M. Segliņam:

„Segliņa kungs, šÄ gada 22. janvārÄ« laikraksts Diena publicÄ“ja interviju ar Jums, speciāli norādot, ka intervija ir tieši ar amatpersonu – iekšlietu ministru. Šajā intervijā JÅ«s kā iekšlietu ministrs un Ministru kabineta loceklis saistÄ«bā ar Parex bankas pārņemšanu un attiecÄ«go MK 2008. gada 8. novembra sÄ“dÄ“ pieņemto lÄ“mumu sniedzāt informāciju, ka „tiešÄm šaubas bija lÄ«dz Ilmāra RimšÄ“viča runai valdÄ«bā. Tad, kad norunāja Latvijas Bankas vadÄ«tājs Ilmārs RimšÄ“vičs, es sev pieņēmu lÄ“mumu, kā es balsošu”.

Esmu saņēmis Latvijas Bankas valdes priekšsÄ“dÄ“tāja Māra Kāļa rakstisku informāciju, ka „Latvijas Bankas prezidents Latvijas Republikas Ministru kabineta 2008. gada 8. novembra sÄ“dÄ“ nav uzstājies ar iepriekš gatavotu runu vai izvÄ“rstu informāciju”. LÄ«dz ar to lÅ«dzu JÅ«s sniegt atbildi, vai JÅ«s kā iekšlietu ministrs minÄ“tajā intervijā laikrakstā Diena esat paudis nepatiesu informāciju vai arÄ« kā citādi varat izskaidrot aprakstÄ«to pretrunu.”

Ministrs arÄ« oficiālā atbildÄ“ palika pie sava: „Apliecinu, ka intervijā laikraksta Diena Å¾urnālistei Inārai Eglei, kas tika publicÄ“ta laikrakstā 22. janvārÄ« ar nosaukumu „MÄ“s esam gatavi saņemt novÄ“rtÄ“jumu”, paudu patiesu informāciju par savu kā iekšlietu ministra apsvÄ“rumu lÄ“muma pieņemšanā Parex bankas pārņemšanas jautājumā.”

Tātad – kā Ä«sti bija? Kam ticÄ“t, kam ne? No citiem izšÄ·irošÄs valdÄ«bas sÄ“des dalÄ«bniekiem skaidrs nekļuva gandrÄ«z nekas.„Es taču jums nevaru teikt. Tas bija slÄ“gtā valdÄ«bas sÄ“dÄ“,” faktiski uz katru jautājumu par lÄ“muma pieņemšanas apstākļiem atbildÄ“ja ministrs Kaspars Gerhards – un šajā pozÄ«cijā viņš nebija vientuļš. Tikai ilgi un mokoši apkopojot dažādas izteikumu druskas, kļuva skaidrs, ka I. RimšÄ“vičam nav bijusi viena vienlaidus runa, toties sÄ“des gaitā viņš teju desmit reižu traucies kājās, lai ļoti emocionāli un plaši izteiktu savu viedokli par dažādiem jautājumiem.

Kādu tieši viedokli? (Latvijas Banka to, kā atceramies, atklāt nez kāpÄ“c nevÄ“las.) Tikai daudzus mÄ“nešus vÄ“lāk, kad beidzot runÄ«gāks kļuva tas pats M. Segliņš, atklājās, kāpÄ“c Latvijas Banka šo informāciju ir tik rÅ«pÄ«gi slÄ“pusi: „Todien pÄ“c Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra RimšÄ“viča ļoti uzstājÄ«gas un, var pat teikt, histÄ“riskas prasÄ«bas un teikšanas, ka valdÄ«ba tad bÅ«s pilnÄ«gi nejÄ“gas, ja tā izdarÄ«s, netika uzlikti ierobežojumi naudas izņemšanai.

Un es ar pilnu atbildÄ«bu (vai tas bÅ«s prokuratÅ«rā vai kur - man ir 30-40 liecinieki) varu teikt: mÄ“s neuzlikām šos ierobežojumus pÄ“c Ilmāra RimšÄ“viča kategoriska uzstādÄ«juma un stāstÄ«šanas pat tādā spiedzošÄ balsÄ«, un es nobrÄ«nÄ«jos, jo RimšÄ“vičam ir ļoti izturÄ“ta balss, un izrādÄ«jās, ka tad, kad viņš ir iekarsis, šÄ« balss kļūst spiedzoša. Un bija uzstādÄ«jums, ka nedrÄ«kst uzlikt ierobežojumus. Es atceros pat, kā viņš teica. Tas esot kā rokai uzlikt žņaugu, un kā mÄ“s tad nesaprotot, ka tad, ja tas žņaugs ir uzlikts, roka atpÅ«s un nokritÄ«s. Un, ja mÄ“s tā izdarot, ja mÄ“s liekot ierobežojumus naudas izņemšanai, tad varot to banku klapÄ“t ciet jau sestdien. Jo tas nozÄ«mÄ“jot, ka banka bÅ«s ciet šÄ vai tā.

Man bija grÅ«ti piekrist RimšÄ“vičam, jo tās dienas rÄ«tā mÄ“s, Tautas partijas ministri, bijām Finanšu ministrijā sanākuši kopā un runājām, kā mÄ“s rÄ«kosimies. Mums no rÄ«ta vÄ“l nebija pārliecÄ«bas – pārņemsim banku vai ne. Tas palika atvÄ“rts jautājums. Bet skaidrs bija, ka, ja mÄ“s banku pārņemam, ir jāuzliek ierobežojumi naudas izņemšanai. Es vairs neatceros – 20 vai 50 tÅ«kstoši, bet katrā ziņā ierobežojumi. Un tai rÄ«ta sanāksmÄ“ piedalÄ«jās vairāki ministri, ne tikai mÄ“s. MÄ“s vÄ“l saņēmām nākamajā nedēļā ļoti lielu kritiku no savÄ“jiem Tautas partijas cilvÄ“kiem, kāpÄ“c neuzlikām [ierobežojumus].

Bet mani kā cilvÄ“ku, kas tik labi neorientÄ“jas banku lietās, Ilmārs Rimševics, Latvijas Bankas prezidents un pirms tam daudzus gadus viceprezidents, studÄ“jis Amerikā un valstÄ« visādā ziņā respektÄ“ts cilvÄ“ks, pārliecināja par šÄdu rÄ«cÄ«bu, kas man joprojām šÄ·iet nepareiza. Bet tajā dienā es domāju – nu, jā, es tomÄ“r neesmu tik liels speciālists banku lietās. Ja Latvijas Bankas prezidents pieprasa, un es domāju, ka lielākā daļa ministru noticÄ“ja. Kurš tad vÄ“l var konsultÄ“t un kuram vÄ“l var uzticÄ“ties? Nu, kam vÄ“l?

FKTK var pārmest to, ka viņi, iespÄ“jams, par vÄ“lu reaģēja. Viņi gan stāsta, ka Parex viņiem lÄ«dz pat beidzamajam nerādÄ«ja Ä«stos ciparus – ka viņiem tās ziepes ir tik lielas. To nevar pārmest RimšÄ“vičam – banku uzraudzÄ«bu. ŠÄ« funkcija ir FKTK. Un tas, ka mÄ“s atjÄ“dzāmies tik tuvu pie bedres, tas pārmetums ir FKTK, bet naudas izņemšana – tas ir RimšÄ“vičam. Lai viņš to skaidro...”

Novērtē šo rakstu:

0
0