Iesaki rakstu:

Divu RÄ«gas Centrālcietuma ieslodzÄ«to rÄ«cÄ«ba, 24. jÅ«lijā speciālajā "informācijas izsišanas" kamerā pārgriežot roku vÄ“nas, ir bijusi nevis pašnāvÄ«bas mÄ“Ä£inājums, bet vienkārša, ikdienišÄ·a autoagresija, - šÄds ir oficiālais IeslodzÄ«juma vietu pārvaldes vadÄ«bas skaidrojums.

Kā jau ziņots, pÄ“c ziņām par kāda cietumnieka pašnāvÄ«bu, kas notikusi, iespÄ“jams, Centrālcietuma darbinieku nolaidÄ«bas dēļ, ir saņemta informācija par vÄ“l diviem pašnāvÄ«bas mÄ“Ä£inājumiem, kuri varÄ“tu bÅ«t saistÄ«ti ar cietuma DrošÄ«bas daļas darbinieku rÄ«cÄ«bu.

Jau divas dienas pÄ“c 22. jÅ«lija vakarā notikušÄs Raivja L. pakāršanās beigt dzÄ«vi pašnāvÄ«bā mÄ“Ä£inājuši vÄ“l divi ieslodzÄ«tie, un viens no viņiem bijis 1982. gadā dzimušais Lauris J.

Viņš un vÄ“l viens cietumnieks bijuši ievietoti speciālajā kamerā - tā sauktajā "preshātā" (press-hata) kur abi pārgriezuši roku vÄ“nas. ŠÄ« kamera izveidota, lai tajā izvietotu ieslodzÄ«tos, no kuriem nepieciešamā informācija tiek "izsista" ar citu cietumnieku palÄ«dzÄ«bu.

"Jautājumā par diviem pašnāvÄ«bas mÄ“Ä£inājumiem RÄ«gas CentrālcietumāPārvalde sniedz šÄdu precizÄ“jošu informāciju, ka šie gadÄ«jumi nav bijuši pašnāvÄ«bas mÄ“Ä£inājumi, bet gan autoagresija," - šÄds ir pašreizÄ“jais IeslodzÄ«juma vietu pārvaldes vadÄ«bas skaidrojums par notikušo.

Tiesa, psihologu skaidrojums par to, kas Ä«sti ir autoagresija, liek šaubÄ«ties par pārvaldes vadÄ«bas skaidrojuma objektivitāti:

"Dažādie cilvÄ“ku autoagresijas veidi to iesākuma posmā arÄ« mÄ“dz bÅ«t dziļi neapzināti. Kā liecina nosaukums – autoagresija ir cilvÄ“ka vÄ“ršanās pašam pret sevi.

Vienkāršojot šos bÅ«tÄ«bā ļoti sarežģītos cilvÄ“ka psihes funkcionÄ“šanas mehānismus, varÄ“tu teikt, ka autoagresija ir cilvÄ“kam pašam neveselÄ«gi uzvedÄ«bas veidi, kurus „lietojot”, viņš tiecas tikt galā ar savu neapzināto (apspiesto, neizprasto) vai nerealizÄ“to spÄ“ku - to iztÄ“rÄ“jot pārāk daudz (tā mÄ“Ä£inot sevi nejust), vai arÄ« mÄ“Ä£inot zemapziņā „noraktās” un neizprastās lietas apspiest sevÄ« vÄ“l dziļāk.

Ikviena autoagresija sakņojas dziļā neapzinātÄ«bā, tas ir – tā notiek neapzināti. Tā sakņojas sevis paša nepazÄ«šanā un sevis paša dziļā nemÄ«lestÄ«bā.

PazÄ«stamākie no autoagresijas veidiem ir pārstrādāšanās (darbaholisms) un hroniska neatpÅ«šanās. Klasiska autoagresija sieviešu vidÅ« ir pārÄ“šanās vai - neveselÄ«ga Ä“šanas ierobežošana. Autoagresija ir arÄ« ilgstoša un dziļāku jÄ“gu nesaturoša „sÄ“rfošana” internetā, nesamÄ“rÄ«gi lielas informācijas devas, kuras piedāvā dažādie masu mediji (TV, žurnāli, radio, sociālie tÄ«kli utt.).

Pie autoagresijas veidiem pieder arÄ« tādi atkarÄ«bas veidi kā alkoholisms, nevadāma tieksme pÄ“c uzbudinošÄm vielām un atkarÄ«ba attiecÄ«bās. ArÄ« depresija var bÅ«t viens no autoagresijas veidiem."

Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt Tieslietu ministrijas komentāru par satraucošajām ziņām, kas pÄ“dÄ“jā laikā pienāk no vairākiem Latvijas cietumiem.