Iesniegums augstÄkajÄm valsts amatpersonÄm par kaucoÅ¡ajÄm izklaides vietÄm
Elza Freiberga · 20.05.2018. · Komentāri (0)IesÄkšu ar citÄtu no Valsts prezidenta Raimonda VÄ“joņa uzrunas, sagaidot 2018. gadu: ”... iesaistÄ«simies, darÄ«sim un arÄ« piedalÄ«simies lÄ“mumu pieņemšanÄ ikvienÄ lÄ«menÄ«. BrÄ«vÄ valstÄ« katram ir tiesÄ«bas paust savu viedokli un iestÄties par sev svarÄ«giem principiem. Izmantosim šÄ«s tiesÄ«bas ar prieku, jo tieši tÄ ir brÄ«vÄ«ba.”
Neizmantoju šÄ«s savas tiesÄ«bas izteikties ar prieku, neredzu iemeslu priecÄties, ja pat desmit gadu laikÄ nav iespÄ“jams valsts lÄ«menÄ« atrisinÄt faktiski ļoti vienkÄršu problÄ“mu. Rakstu tÄpÄ“c, ka Kandavas novada pašvaldÄ«ba vÄ“l joprojÄm uzskata, ka pie kartinga trases dzÄ«vojošiem bÅ«s vien jÄturpina arÄ« šogad dzÄ«vot troksnÄ«, kurš dzÄ«vojamo mÄju teritorijÄ un telpÄs pÄrsniedz gandrÄ«z 20 dBA pieļaujamo trokšÅ†a robežlielumus.
SakarÄ ar to, ka visas Priežu ielas mÄjas atrodas tuvÄk par 30m no kartinga trases un Ministru kabineta 2014. gada 7. janvÄra noteikumu Nr. 16 “TrokšÅ†a novÄ“rtÄ“šanas un pÄrvaldÄ«bas kÄrtÄ«ba” noteikts, ka šÄdÄ gadÄ«jumÄ trokšÅ†a robežlielumus vispÄr nedrÄ«kst pÄrsniegt, tad pÄ“c 10 gadu nekÄ nedarÄ«šanas nav pieļaujams, ka ekonomisku apsvÄ“rumu dēļ, kÄrtÄ“jo reizi pieļauj to, ka arÄ« šogad šajÄ trasÄ“ tiek veikta uzņēmÄ“jdarbÄ«ba tÄ«šÄm pÄrkÄpjot, kartinga trases tuvumÄ dzÄ«vojošo SatversmÄ“ noteiktÄs cilvÄ“ktiesÄ«bas.
Kartinga trase atrodas arÄ« dabas parka ”Abavas senleja”, Natura 2000 (Eiropas nozÄ«mes aizsargÄjamo dabas objektu teritorija) teritorijÄ.
Kandavas novada mÄjas lapÄ ir pieejama informÄcija, ka 2018.gada 1.maijÄ kartinga trasÄ“ pašvaldÄ«ba rÄ«ko kartinga sacensÄ«bas un dome 2016.gada 25.janvÄrÄ« piešÄ·Ä«ra finansÄ“jumu Latvijas automobiļu federÄcijai 3000 EUR apmÄ“rÄ šo sacensÄ«bu rÄ«košanai.
Prokart mÄjas lapÄ 2018.gada 28.martÄ ir raksts ”LatvijÄ notiks pasaulÄ“ pirmais ÄempionÄts elektriskajiem kartingiem.”
Ja patiešÄm šajÄs sacensÄ«bÄs bÅ«tu paredzÄ“ts braukt tikai ar elektriskajiem kartingiem, tad tas bÅ«tu apsveicami, taÄu tÄ nav paredzÄ“ts. BraukÄs kÄ jau vienmÄ“r ar kaucošajiem motoriem un, lai to attaisnotu, tikai mazliet ”acu apmÄnÄ«šanai” pabraukÄs arÄ« ar elektriskajiem kartingiem.
VARAM 2014.gada 1.augustÄ notika sanÄksme par Kandavas kartinga trasi. ŠÄ«s sanÄksmes protokolÄ rakstÄ«ts: ”Kandavas novada domes pÄrstÄvis uzdod jautÄjumu, vai var sodÄ«t pašvaldÄ«bas vadÄ«tÄju, ja izstrÄdÄts plÄns/modelis, un trases darbojas plÄna/modeļa Ä«stenošanas laikÄ?”
Skaidrs, ka nav nodoms pilnÄ«bÄ izmantot kartinga trasi braukšanai ar elektriskajiem kartingiem, bet tas bÅ«s tikai kÄrtÄ“jais plÄns/modelis, lai tÄ ieviešanas laikÄ (kÄ vienmÄ“r ieviešanas laiks tiks noteikts vairÄku gadu garumÄ un vienalga netiks izpildÄ«ts) varÄ“tu netraucÄ“ti braukÄt ar kaucošajiem motoriem.
Jau pÄ“c veselÄ«bas inspekcijas trokšÅ†a mÄ“rÄ«jumiem 2008.gada 26.augustÄ, kuri pierÄdÄ«ja, ka kartinga trases darbÄ«bas troksnis pÄrsniedz pieļaujamos trokšÅ†a robežlielumu dzÄ«vojamÄs mÄjas (Priežu iela 6) teritorijÄ un telpÄs, kartinga trases Ä«pašniekiem tika uzdots lÄ«dz 2008.gada 15.novembrim veikt pasÄkumus trokšÅ†a novÄ“ršanai.
Tad 2008.gada 19.novembrÄ« veselÄ«bas inspekcija saņēma trases Ä«pašnieku lÅ«gumu pagarinÄt uzdoto pasÄkumu izpildes termiņu un pagarinÄt to lÄ«dz 2010.gada 1.maijam, pamatojot to savu lÅ«gumu ar nepieciešamÄ«bu veikt detalizÄ“tu izpÄ“tes darbu, piemeklÄ“jot atbilstošÄko trokšÅ†u slÄpÄ“šanas metodi, ko var noteikt tikai sÄkoties sezonai 2009.gadÄ, kÄ arÄ« nepieciešamajiem projektÄ“šanas un celtniecÄ«bas darbiem un apgrÅ«tinÄto papildu finanšu lÄ«dzekļu piesaisti ekonomiskÄs krÄ«zes apstÄkļos.
VeselÄ«bas inspekcija pagarinÄja pasÄkumu ieviešanas termiņu un 2009.gadÄ uzdeva Ä«pašniekiem iesniegt trokšÅ†a testÄ“šanas pÄrskatus, kuri apliecinÄtu trokšÅ†a lÄ«meņa atbilstÄ«bu trokšÅ†a noteikumu prasÄ«bÄm.
Inspekcijas amatpersonas 2010.gada 6.maijÄ veica kontroli kartinga trasÄ“ un konstatÄ“ja, ka ne kÄdi celtniecÄ«bas darbi trasÄ“ nav veikti un izpilddirektore nevar uzrÄdÄ«t trokšÅ†a lÄ«meņa pÄrbaudes rezultÄtus – testÄ“šanas pÄrskatus, kas apliecinÄtu trokšÅ†a lÄ«meņa atbilstÄ«bu noteikumu prasÄ«bÄm (VeselÄ«bas inspekcijas 2010.gada 14.maija vÄ“stule Nr.4.8-40/64).
KandavÄ no 2010.gada trasÄ“ saimniecisko darbÄ«bu veica citi komersanti, nevis Ä«pašnieki un tÄ tika radÄ«ts priekšstats, ka trases darbÄ«ba nav peļņu nesoša un uzņēmums likvidÄ“ts kÄ valsts sociÄlÄs apdrošinÄšanas obligÄtÄs iemaksas parÄdnieks.
ArÄ« pašlaik saimniecisko darbÄ«bu veic citi komersanti un SIA ”Kartodroms” ir VID administrÄ“to nodokļu parÄdnieks.
Tagad trases Ä«pašnieki nav tikai divas bijušÄs augstÄs valsts amatpersonas (A.Štokenbers un K.MiÄ·elsons), kÄ arÄ« G. RÄvja vietÄ ir viņa dÄ“ls.
Kandavas kartinga trases tuvumÄ dzÄ«vojošo iedzÄ«votÄju traģēdija ir sÄkusies pÄ“c divu Kandavas novada domes licenxÄ“tu bÅ«vniecÄ«bas speciÄlistu tÄ«šu likuma pÄrkÄpumu izdarÄ«šanas.
”Kartodroms” mÄjas lapÄ rakstÄ«ts: ”SavukÄrt tagadÄ“jÄs rekonstrukcijas ietvaros tika veikta pilnÄ«ga trases pÄrplÄnošana, kÄ arÄ« nomainÄ«ts viss trases segums un tÄ pamatne.”
Iepriekš minÄ“tais apliecina to, ka faktiski tika uzbÅ«vÄ“ta pilnÄ«bÄ jauna trase un tÄdu varÄ“ja uzbÅ«vÄ“t jebkurÄ citÄ vietÄ.
Pat braukšanas laikÄ ar elektriskajiem kartingiem pietiekoši lielu troksni rada riepu saskare ar trases segumu. Notiek nepÄrtraukta Ätruma samazinÄšana, palielinÄšana, bremzÄ“šana lÄ«kumos, kÄ arÄ« veikta apdzÄ«šana.
Kartinga trases garums ir 1012m un trases aplis tiek veikts apmÄ“rÄm 1 minÅ«tes laikÄ. Tas nozÄ«mÄ“, ka apkÄrtÄ“jÄ teritorija bÅ«s nepÄrtrauktÄ kartinga riepu radÄ«tajÄ bremzÄ“šanas troksnÄ«.
TÄtad arÄ« attiecÄ«bÄ uz elektriskajiem kartingiem ir pamats uzskatÄ«t, ka bez trokšÅ†a aizsargsienas uzbÅ«ves, esošÄs kartinga trases darbÄ«bas problÄ“mas netiks atrisinÄtas, taÄu, pÄ“c pasaules standartiem atbilstošas trokšÅ†a sienas uzbÅ«vÄ“šanas, ir iespÄ“ja turpinÄt šajÄ trasÄ“ veikt uzņēmÄ“jdarbÄ«bu.
Protams, ka par šÄ«s trases izmantošanu tikai un vienÄ«gi braukšanai ar auto-moto tehniku, kura darbojas ar elektrÄ«bu ir jÄbÅ«t juridiski noformÄ“tam dokumentam un Kandavas novada pašvaldÄ«bai bÅ«tu pienÄkums to kontrolÄ“t un nepieļaut trases izmantošanu ar kaucošo motoru tehniku.
Faktiski Kandavas pašvaldÄ«ba šÄ«s uzņēmÄ“jdarbÄ«bas atbalstÄ«šanai ir ieguldÄ«jusi tik daudz naudas lÄ«dzekļus, ka par to summu varÄ“ja uzbÅ«vÄ“t pasaules standartiem atbilstošu trokšÅ†a sienu.
Citos masu informÄcijas lÄ«dzekļos jau ir informÄcija, ka kartinga trasÄ“ notiks dažÄdas kaucošo motoru sacensÄ«bas visu sezonu.
KÄpÄ“c? TÄpÄ“c, ka ļoti ietekmÄ«gi cilvÄ“ki valstÄ« nepamatoti un nesodÄ«ti aizstÄv un atbalsta šÄdu uzņēmÄ“jdarbÄ«bu blakus dzÄ«vojamÄm mÄjÄm), tad arÄ« vietÄ“jie vadoņi, pat nekautrÄ“jas lepoties ar to, ka tÄ«šÄm ir pieļÄvuši likumu pÄrkÄpumus.
TÄ laikrakstÄ ”NeatkarÄ«gÄs Tukuma ziņas” rakstÄ ”OzolÄju estrÄde – lielÄkais veikums pÄ“dÄ“jos Äetros gados Kandavas novadÄ” 2017.gada 10.aprÄ«lÄ« tika publicÄ“ta intervija ar Kandavas novada domes priekšsÄ“dÄ“tÄju A.ĶieÄ£eli...
”KÄpÄ“c trasei nav aizsargsienas?
– DeputÄtu sastÄvs KandavÄ nemainÄs, problÄ“mas nÄk lÄ«dzi… KÄdas aktualitÄtes ir kartingu trasÄ“?
– Ar kartinga trasi ir tÄ, ka, pateicoties MK jaunajiem noteikumiem par skaņu lÄ«meni, trase ir izmantojama. MÄ“s esam arÄ« devuši atļauju, jo tas trases darbÄ«bÄ netiek pÄrsniegts. Bet situÄcija ir tÄda, ka gan TiesÄ«bsargs, gan arÄ« pÄ“dÄ“jÄ sÅ«dzÄ«ba ir iesniegta Satversmes tiesÄ.
Ir uz pašvaldÄ«bu atnÄcis arÄ« jauns iesniegums par to, lai mÄ“s slÄ“dzam šo trasi un neļaujam to izmanto.
– Bet jÅ«s šai situÄcijÄ esat vainÄ«gs! JÅ«s bÅ«vÄ“tÄjiem parakstÄ«jÄt papÄ«rus, pirms vÄ“l aizsargsiena bija uzbÅ«vÄ“ta.
– Un ļoti labi, ka tÄ izdarÄ«ju, un par to situ sev uz pleca.
– Bet kÄpÄ“c jÅ«s parakstÄ«jÄt, ja tÄ nebija pabeigta?
– NÄ“, nebija paredzÄ“ta šÄ« siena. PlÄnÄ bija, bet ne projektÄ.
– MÄ“s jau pat esam runÄjuši ar projektÄ“tÄjiem tajÄ laikÄ un tur parÄdÄs, ka jÅ«s esat devis atļauju sÄkt trases ekspluatÄciju, kaut viņa nav pabeigta lÄ«dz galam.
– JÄ, ļoti labi. Par to nemaz sevi nenosodu. Kartinga trase ir mūžīgi bijusi KandavÄ.
– Labi. Bet kÄpÄ“c ne siena?
– TÄdas nebija arÄ« iepriekš. Un cik tad ir tie iedzÄ«votÄji, kas šo sienu pieprasa?
– Kaut viens, bet arÄ« ir jÅ«su iedzÄ«votÄjs…”
Kandavas novada dome 2011.gada 24.februÄra domes sÄ“des dienas kÄrtÄ«bÄ izskatÄ«ja: ” 3.§ Par atkÄrtota jautÄjuma izskatÄ«šanu sakarÄ ar E.Freibergas 2011.gada 20.janvÄra iesniegumu par izlÄ«gumu administratÄ«vajÄ lietÄ Nr. A
LÄ“muma pieņemšanÄ NEBALSOJA tagadÄ“jÄ domes priekšsÄ“dÄ“tÄja Inga Priede - atb.likumam ”Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bÄ”.
Ir pamats uzskatÄ«t, ka arÄ« pašlaik tagad esošai domes priekšsÄ“dÄ“tÄjai Ingai Priedei ir interešu konflikts.
Dome un trases Ä«pašnieku pÄrstÄvis apzinÄti publiski pauž nepatiesu informÄciju un maldina sabiedrÄ«bu, stÄstot, ka: ”paredz trokšÅ†u slÄpÄ“jošas sienas bÅ«vi tajÄ trases daļÄ, kur tuvumÄ ir privÄtmÄjas.”
Kandavas bÅ«vvaldes 2017.gada 17.oktobrÄ« akceptÄ“tais paskaidrojuma raksts inženierbÅ«vei neatbilst “Kandavas novada teritorijas plÄnojuma 2011.-2023.gadam” 4.12 un 188.punktos noteiktÄm prasÄ«bÄm.
TÄ rezultÄtÄ tiks pÄrkÄptas arÄ« Civillikuma 1189.pantÄ paredzÄ“tÄs skata tiesÄ«bas, kÄ arÄ« Eiropas ainavu konvencijÄ paredzÄ“tÄs prasÄ«bas un tiesÄ«bas.
Kandavas novada teritorijas plÄnojumÄ 2011.-2023.gadam minÄ“ts, ka Latvijas Republikas Satversmes 105.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesÄ«bas uz Ä«pašumu un ka Ä«pašumu nedrÄ«kst izmantot pretÄ“ji sabiedrÄ«bas interesÄ“m. SavukÄrt Satversmes 115.pants nosaka, ka valsts aizsargÄ ikviena tiesÄ«bas dzÄ«vot labvÄ“lÄ«gÄ vidÄ“.
ŠajÄ Kandavas novada teritorijas plÄnojuma ir teritorijas izmantošanas un apbÅ«ves noteikumi, kurÄ minÄ“ts: ” NedrÄ«kst izsniegt nekÄdas valsts un pašvaldÄ«bas institÅ«ciju atļaujas plÄnotajai zemes izmantošanai vai nodomÄtai bÅ«ves bÅ«vÄ“šanai, rekonstrukcijai, renovÄcijai, restaurÄcijai, remontam vai citai izmantošanai, ja ar to tiek pÄrkÄptas jebkuras šo Noteikumu prasÄ«bas.
Noteikumu 188.6.punktÄ rakstÄ«ts: ” Žogu augstums un caurredzamÄ«ba: 188.6.1. žogiem dzÄ«vojamÄs apbÅ«ves teritorijÄs ir jÄbÅ«t ne augstÄkiem par 1,6 metriem un vismaz 40% caurredzamiem (starp stabiem), perpendikulÄri pret žoga plakni; 188.6.2. žogiem ražošanas apbÅ«ves teritorijÄs ir jÄbÅ«t ne augstÄkiem par 2,0 metriem. Atļauts izvietot necaurredzamus žogus, ja tas nepieciešams slÄ“gtas ražošanas zonas nodrošinÄšanai”
Kartinga trase nav slÄ“gta ražošanas zona.
ŠÄ« nelikumÄ«gÄ 3-4 metru augstÄ ”brandmÅ«ra”, nevis trokšÅ†a sienas bÅ«vniecÄ«ba ir paredzÄ“ta bÅ«vÄ“t tikai vienÄ kartinga trases stÅ«rÄ«, tas ir pretÄ« Priežu ielas 8B (vairÄkas reizes parakstÄ«juši iesniegumu par kartinga trases troksni) un Priežu ielas 10 mÄjai un nevis apmÄ“ram 400m garumÄ kÄ vajadzÄ“tu, jo mÄ“rÄ·is nav atrisinÄt kartinga trases darbÄ«bas radÄ«to trokšÅ†a problÄ“mu, bet gan, lai iebaidÄ«tu pÄrÄ“jos ielas iedzÄ«votÄjus.
Citu mÄju iedzÄ«votÄjiem tiek piedraudÄ“ts: ”ja vÄ“l kÄds iedrošinÄsies sÅ«dzÄ“ties par troksni, tad tÄdu sienu uzbÅ«vÄ“s gar visu ielu.”
Viens no bijušajiem ietekmÄ«gajiem trases Ä«pašniekiem 2009.gada augustÄ Domes Finanšu komitejas sÄ“dÄ“ apsolÄ«ja uzbÅ«vÄ“t gar visu Priežu ielu 4,5 metru augstu dēļu sienu, ja kÄds sÅ«dzÄ“sies par kartinga trases darbÄ«bas troksni.
Kartinga trases vadÄ«bas pilnvarotÄ persona no televizora ekrÄna 2011.gada rudenÄ« piedraudÄ“ja vÄ“rsties tiesÄ pret jebkuru iedzÄ«votÄju, ja sÅ«dzÄ“sies par kartinga trases darbÄ«bu.
Lai apliecinÄtu, ka tie nav tukši draudi, par mani rakstÄ«ja iesniegumu policijai un iesniedza prasÄ«bu tiesai par zaudÄ“jumu atlÄ«dzinÄšanu. Protams, policija atteicÄs ierosinÄt kriminÄlprocesu un tiesa noraidÄ«ja prasÄ«bu, taÄu iedzÄ«votÄji dzirdÄ“ja, kÄdai ”ellÄ«tei” man bija jÄiziet cauri.
Kandava ir maza pilsÄ“tiņa, un tas viss tika darÄ«ts, lai iebaidÄ«tu iedzÄ«votÄjus protestÄ“t pret kartinga trases darbÄ«bu.
Pirms Ä·Ä“ros pie pieteikuma rakstÄ«šanas tiesai par nelikumÄ«gÄ ”brandmÅ«ra” bÅ«vniecÄ«bu, piezvanÄ«ju Domes priekšsÄ“dÄ“tÄjai un pajautÄju, vai attieksme pret nelikumÄ«go žoga bÅ«vniecÄ«bu ir mainÄ«jusies, jo gribÄ“jÄs ticÄ“t, ka pÄ“c Satversmes tiesas sprieduma, Domes attieksme mainÄ«sies, taÄu – nÄ“.
ProblÄ“ma nav tas, ka ar trokšÅ†a mÄ“rÄ«jumiem ir pierÄdÄ«ts, ka trasÄ“ veiktÄs uzņēmÄ“jdarbÄ«bas troksnis dzÄ«vojamo mÄju sÄ“tÄs un telpÄs pÄrsniedz par 20 dBA, bet gan es.
Tas nekas, ka visas Priežu ielas mÄjas atrodas tuvÄk par 30m no kartinga trases un Ministru kabineta 2014. gada 7. janvÄra noteikumu Nr. 16 “TrokšÅ†a novÄ“rtÄ“šanas un pÄrvaldÄ«bas kÄrtÄ«ba” noteikts, ka šÄdÄ gadÄ«jumÄ trokšÅ†a robežlielumus vispÄr nedrÄ«kst pÄrsniegt.
Viss iepriekš minÄ“tais nenoliedzami pilnÄ«bÄ apliecina to, ka Dome tÄ«šÄm kÄrtÄ“jo reizi pieļauj kartinga trases Ä«pašniekiem veikt formÄlas darbÄ«bas, nevis aizstÄv iedzÄ«votÄju tiesÄ«bas dzÄ«vot veselÄ«bai nekaitÄ«gÄ vidÄ“.
Kandavas novada pašvaldÄ«ba jÅ«tas tik visvarena, ka ne TiesÄ«bsarga 2016.gada12.oktobra atzinumÄ minÄ“to, ne Satversmes tiesas 2017.gada 19.decembra spriedumÄ minÄ“to par auto-moto trašu troksni, uz sevi neattiecina.
Kandavas novada domÄ“ 2017.gada 23.janvÄrÄ« ir reÄ£istrÄ“ts Priežu ielas iedzÄ«votÄju iesniegums, kurÄ sakarÄ ar to, ka TiesÄ«bsargs 2016.gada 12.oktobrÄ« ir publicÄ“jis atzinumu, ka trokšÅ†a noteikumu grozÄ«jumi neatbilst Satversmei, kÄ arÄ« zinot to, ka administratÄ«vÄ tiesa ir nosÅ«tÄ«jusi motivÄ“tu lÄ“mumu Satversmes tiesai par trokšÅ†a noteikumu nelikumÄ«bu, lÅ«dza domi apturÄ“t kartinga trases darbÄ«bu vai arÄ« pieņemt saistošos noteikumus, lai arÄ« viņiem bÅ«tu tÄdas pašas tiesÄ«bas dzÄ«vot veselÄ«bai nekaitÄ«gÄ vidÄ“, kÄ pÄrÄ“jiem novada iedzÄ«votÄjiem.
Dome 2017.gada 23.februÄra vÄ“stulÄ“ iedzÄ«votÄjiem kÄrtÄ“jo reizi atbildÄ“ja ar neko neizsakošÄm frÄzÄ“m: ”kartinga trasÄ“ ir samazinÄts sniedzamo pakalpojumu klÄsts un tÄpÄ“c kartinga trases darbÄ«bu neapturÄ“s.”
Notika tieši pretÄ“ja rÄ«cÄ«ba no pašvaldÄ«bas puses, jo 2017.gadÄ SIA ”Kartodroms” atļÄva veikt uzņēmÄ“jdarbÄ«bu nepÄrtraukti 6 dienas (2016.gadÄ trase darbojÄs 5 dienas). BrÄ«vdiena bija tikai pirmdiena. TÄ«šÄm pieļÄva, ka trase tika izmantota pat superbaiku treniņiem.
Tikai pÄ“c manas sÅ«dzÄ«bas šie treniņu braucieni tika pÄrtraukti.
Jebkurš zina, kÄdas emocijas rodas, kad pabrauc garÄm motocikls.
Å…emot vÄ“rÄ to apstÄkli, ka kartinga trases aplis ir mazliet garÄks par 1km un 1 minÅ«tes laikÄ šo apli veic pat Ä«res (visklusÄkais) kartings, tad saprotams, kÄdÄ diskomfortÄ atrodas iedzÄ«votÄji.
Dome jau no 2016.gada, pÄ“c tiesas lÄ“muma par kartinga trases darbÄ«bas atjaunošanu, tÄ«šÄm pieļÄva, ka kartinga trase tika izmantota neatbilstoši projektÄ“tajai funkcijai.
IkdienÄ pa to 2016. un 2017. gadÄ braukÄja ar motocikliem.
BÅ«vniecÄ«bas likuma 7.pantÄ noteikta vietÄ“jÄs pašvaldÄ«bas kompetence:
- pašvaldÄ«ba nodrošina bÅ«vniecÄ«bas procesa tiesiskumu.
Domei ir jÄnodrošina objekta ekspluatÄcija atbilstoši likumu prasÄ«bÄm un projektÄ“tajai funkcijai (bez jebkÄdu sÅ«dzÄ«bu saņemšanas).
TiesÄ«bsarga birojÄ 2016.gada 14.decembrÄ« notika tiesÄ«bsarga ikgadÄ“jÄ konference un tika skatÄ«ta tÄ“ma: ”EkonomiskÄs intereses versus tiesÄ«bas dzÄ«vot labvÄ“lÄ«gÄ vidÄ“. Mototrašu trokšÅ†u lieta”.
KonferencÄ“ uzstÄjÄs:, VARAM valsts sekretÄra vietniece vides aizsardzÄ«bas jautÄjumos Alda Ozola, kura teica: ”noteikumu grozÄ«jumi esot kompromisa variants, jo ieinteresÄ“tÄs personas prasÄ«jušÄs atļaut vÄ“l lielÄkus robežlielumus.”
SavukÄrt Latvijas Automobiļu federÄcijas prezidents JÄnis Naglis, raksturoja šo valdÄ«bas pieņemtos trokšÅ†a noteikumu grozÄ«jums ar sakÄmvÄrdu: ”Lai vilks ir paÄ“dis un kaza dzÄ«va”.
CilvÄ“ki, kuri savu viedokli var pamatot ar šÄdu sakÄmvÄrdu noteikti, sirgst ar lielummÄniju.
LielummÄnija termiņu un svešvÄrdu vÄrdnÄ«cÄ tiek raksturota:
kÄ psihiskas slimÄ«bas simptoms – savu spÄ“ju, Ä«pašÄ«bu nepamatoti augsta novÄ“rtÄ“šana;
arī liela iedomība.
LielummÄnija ir rakstura Ä«pašÄ«ba, kuru parasti rodas tiem, kuriem strauji audzis sociÄlais stÄvoklis.
KamÄ“r šie ar lielummÄniju sirgstošie cilvÄ“ki domÄs un valdÄ«s pÄ“c plÄ“soņu paražÄm, tikmÄ“r šajÄ valstÄ« nekas nemainÄ«sies.
LatvijÄ visas cilvÄ“ku dzÄ«ves pamattiesÄ«bas un pienÄkumi ir ierakstÄ«ti SatversmÄ“.
Saeima tÄ«šÄm pieņem likumus un valdÄ«ba - Ministru kabineta noteikumus, pÄrkÄpjot Satversmi.
PensionÄriem savulaik vienkÄrši nolÄ“ma maksÄt par 10% mazÄkas pensijas.
Nevis valdÄ«ba pati atcÄ“la tÄ«šÄm nelikumÄ«gi pieņemtos pensiju samazinÄjuma nosacÄ«jumus, bet bija vajadzÄ«gs Satversmes tiesas spriedums.
TÄpat bija ar necilvÄ“cÄ«gajiem trokšÅ†a noteikumu grozÄ«jumiem.
Vai kÄds ierÄ“dnis tika atlaists no darba?
Par vides aizsardzību valstī.
KÄpÄ“c pašlaik valstÄ« par dažÄdiem kaitÄ“jumiem videi ir jÄcÄ«nÄs iedzÄ«votÄjiem?
AgrÄk bija divas atsevišÄ·as ministrijas - Vides un PašvaldÄ«bu ministrija.
TVNET 2008.gada 17.septembrÄ« ir publicÄ“ts raksts ”VÄ“jonis: apvienojot ministrijas, nav iespÄ“jams bÅ«tiski ietaupÄ«t”.
ŠajÄ rakstÄ minÄ“ts: ”Vides ministrs Raimonds VÄ“jonis uzskata, ka, ministrijas neapdomÄ«gi apvienojot, nozarÄ“m var nodarÄ«t lielu kaitÄ“jumu. Viņš uzskata, ka lÄ«dzekļi, kurus var ietaupÄ«t, ministrijas apvienojot, bÅ«s salÄ«dzinoši nelieli. TÄpÄ“c tas nav samÄ“rÄ«gi ar potenciÄlajiem draudiem nozaru stabilai attÄ«stÄ«bai.”
SavukÄrt LETÄ€ šajÄ dienÄ publicÄ“ts raksts ”Tautas partija nepiekrÄ«t Ministru prezidenta Ivara Godmaņa iecerei, ka nÄkotnÄ“ varÄ“tu tikt apvienota ReÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas un PašvaldÄ«bu lietu ministrija un Vides ministrija”, kurÄ minÄ“ts sekojošais: ”TP frakcijas vadÄ«tÄjs MÄris KuÄinskis žurnÄlistiem sacÄ«ja, ka šÄdu divu ministriju apvienošana nav pareiza, jo abÄm ministrijÄm ir pÄrÄk atšÄ·irÄ«gas funkcijas. KuÄinskis norÄdÄ«ja, ka vÄ“l tikai LietuvÄ no visÄm Eiropas valstÄ«m Vides un pašvaldÄ«bu lietu ministrijas ir apvienotas. «Ministriju samazinÄšanai jÄnotiek no racionÄlÄ viedokļa, nevis lai neciestu politiskÄs intereses,» sacÄ«ja KuÄinskis.”
Viens no iepriekš minÄ“tajiem pašlaik ir Valsts prezidents un otrs Ministru prezidents. Vai viņiem uzticÄ“tÄ vara un ar to saistÄ«tÄs tiesÄ«bas ir kaut ko mainÄ«jušÄs vides aizsardzÄ«bas attÄ«stÄ«bÄ?
GlÄbj blakus dzÄ«vojamÄm mÄjÄm padomju laikos uzbÅ«vÄ“tÄs kaucošo motoru trases, kaut gan patiešÄm ir jÄglÄbj, padomju armijas klÄtbÅ«tnes dēļ, neizcirstos piejÅ«ras mežus.
Vai VARAM to izciršanu apturÄ“ja? NÄ“! VienkÄrši mežu Ä«pašnieki paši atsauca savas prasÄ«bas, jo tuvojas kÄrtÄ“jÄs vÄ“lÄ“šanas.
Protams, kamÄ“r vides aizsardzÄ«bu un reÄ£ionÄlo attÄ«stÄ«bu vadÄ«s viens cilvÄ“ks, vides aizsardzÄ«ba bÅ«s pabÄ“rna lomÄ, jo naudas kÄre vienmÄ“r gÅ«s virsroku. Pat NATURA 2000 teritorijÄs tiek noņemti trokšÅ†a ierobežojumi, lai varÄ“tu rÄ«kot rallijkrosa sacensÄ«bas.
Pašlaik pÄ“c inerces reÄ£ionÄlie vides aizsardzÄ«bas dienesti vÄ“l kaut nedaudz cenšas pasargÄt vidi.
VARAM vides dienests faktiski ir iznÄ«cinÄts. Ministrijas vides dienests ne tikai nepilda vides aizsardzÄ«bas funkcijas, bet bieži vien neatbalsta pat reÄ£ionÄlos vides dienestus.
ReÄli pašlaik tikai uz papÄ«ra demokrÄtija iedzÄ«votÄjiem atļauj rakstÄ«t un runÄt likumu robežÄs, ko grib, bet pÄ“c tam cilvÄ“ki nezina, kurÄ vietÄ darbu meklÄ“t.
Saprotams, ka ministriju nozaru speciÄlisti arÄ« ir spiesti pakļauties pie varas esošo ”vilku” iegribÄm, ja negrib zaudÄ“t darbu.
TiesÄ«bsarga veiktÄs anonÄ«mÄs aptaujas apkopojumÄ minÄ“ts, ka KandavÄ un RÄ«gÄ daļa no iedzÄ«votÄjiem atzina, ka nesÅ«dzas, jo baidÄs par sekÄm (RÄ«gÄ 103 iedzÄ«votÄji), KandavÄ tiek pausts arÄ« viedoklis, ka izteikti anonÄ«mi draudi. Daļa no respondentiem bailes pamato ar to, ka ir veci vai ar invaliditÄti un tÄpÄ“c nevarÄ“s sevi aizstÄvÄ“t.
IedzÄ«votÄjiem ir pilnÄ«gi vienalga, kÄdi cilvÄ“ki brauc šajÄs trasÄ“s – bÄ“rni, pieaugušie, izcili sportisti, tÄpat ir vienalga vai braukšana skaitÄs izklaide, treniņš, vai tÄ ir svarÄ«ga lÄ«meņa sacensÄ«bas. JebkurÄ gadÄ«jumÄ troksnis nekļūst patÄ«kamÄks.
IedzÄ«votÄji jau neiebilst pret auto-moto sporta attÄ«stÄ«bu, bet gan pret to, ka valsts pieļauj, ka šÄda sporta veida attÄ«stÄ«ba notiek tik tuvu dzÄ«vojamÄm mÄjam un par valsts lÄ«dzekļiem.
Tas ir noziegums, ka CSDD iegulda lÄ«dzekļus ”kaucošo motoru” sporta bÄzÄ“, kura atrodas blakus dzÄ«vojamÄm mÄjÄm. Nenoliedzami, ka šis troksnis rada diskomforta sajÅ«tu arÄ« Juglas un Purvciema iedzÄ«votÄjiem.
Nesaprotu, kÄpÄ“c Gaiļezera un citu slimnÄ«cu Ärsti neceļ trauksmi par to, ka arÄ« slimnieki atrodas šajÄ trokšÅ†a diskomforta zonÄ. VairÄkas manas paziņas BiÄ·ernieku trašu trokšÅ†a dēļ priekšlaicÄ«gi izrakstÄ«jÄs no slimnÄ«cas.
Ja Kandavas gadÄ«jumÄ kartinga trases bÅ«vniecÄ«bÄ tika ieguldÄ«ti privÄti lÄ«dzekļi, tad BiÄ·ernieku kompleksÄs sporta bÄzÄ“ jau ir iztÄ“rÄ“ti un ir plÄnots vÄ“l ieguldÄ«t lielus valsts lÄ«dzekļus.
VARAM savÄs vÄ“stulÄ“s raksta: ”...turpinÄs iesÄkto darbu trokšÅ†a novÄ“rtÄ“šanas un pÄrvaldÄ«bas regulÄ“juma pilnveidošanÄ, nodrošinot Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 25.jÅ«nija direktÄ«vas Nr.2002/49/EK ”Par vides trokšÅ†u novÄ“rtÄ“šanu un pÄrvaldÄ«bu” prasÄ«bas.
Ministru kabineta noteikumus Nr.597 RÄ«gÄ 2004.gada 13.jÅ«lijÄ ”TrokšÅ†a novÄ“rtÄ“šanas un pÄrvaldÄ«bas kÄrtÄ«ba” ir parakstÄ«jis Ministru prezidents I.Emsis un Vides ministrs R.VÄ“jonis ar sekojošu tekstu: ”Noteikumos iekļautas tiesÄ«bu normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 25.jÅ«nija DirektÄ«vas 2002/49/EK par to, kÄ novÄ“rtÄ“t un pÄrvaldÄ«t troksni vidÄ“.”
ArÄ« spÄ“kÄ esošie noteikumi ”TrokšÅ†a novÄ“rtÄ“šanas un pÄrvaldÄ«bas kÄrtÄ«ba” Nr.16 2014.gada 7.janvÄrÄ« ir parakstÄ«ti ar sekojošu tekstu: ”Noteikumos iekļautas tiesÄ«bu normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jÅ«nija DirektÄ«vas 2002/49/EK par vides trokšÅ†a novÄ“rtÄ“šanu un pÄrvaldÄ«bu.”
Eiropas Parlamenta un Padomes DirektÄ«vÄ 2002/49/EK (2002. gada 25.jÅ«nijs) par vides trokšÅ†a novÄ“rtÄ“šanu un pÄrvaldÄ«bu rakstÄ«ts:
”Kopienas politikÄ paredzÄ“ts sasniegt augstu veselÄ«bas un vides aizsardzÄ«bas lÄ«meni, un viens no šÄ«s politikas mÄ“rÄ·iem ir prettrokšÅ†a aizsardzÄ«ba. ZaļajÄ grÄmatÄ par nÄkotnes politiku attiecÄ«bÄ uz troksni Komisija par vienu no galvenajÄm vides problÄ“mÄm EiropÄ ir atzinusi troksni vidÄ“;
ŠÄ«s direktÄ«vas mÄ“rÄ·is ir formulÄ“t kopÄ“ju pieeju, lai prioritÄrÄs jomÄs nepieļautu, novÄ“rstu vai samazinÄtu kaitÄ«gÄs sekas, ieskaitot kairinÄjumu, kas rodas, iedarbojoties vides troksnim.
PiemÄ“rošanas joma:
Šo direktÄ«vu piemÄ“ro attiecÄ«bÄ uz to troksni vidÄ“, kas iedarbojas uz cilvÄ“kiem, jo Ä«paši apbÅ«vÄ“tos rajonos, publiskos parkos vai citos klusos rajonos aglomerÄcijÄ, klusos rajonos, kas atrodas laukos, blakus skolÄm, slimnÄ«cÄm un citÄm no trokšÅ†a aizsargÄjamÄm Ä“kÄm un zonÄm.”
SpÄ“kÄ esošie noteikumi ”TrokšÅ†a novÄ“rtÄ“šanas un pÄrvaldÄ«bas kÄrtÄ«ba” Nr.16 rakstÄ«ts:”27. AglomerÄcijas pašvaldÄ«ba un Satiksmes ministrija trokšÅ†a stratÄ“Ä£iskÄs kartes pirms apstiprinÄšanas iesniedz saskaņošanai Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas ministrijÄ. Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas ministrijÄ 15 darbdienu laikÄ sniedz atzinumu par trokšÅ†a stratÄ“Ä£isko karšu atbilstÄ«bu šajos noteikumos minÄ“tajÄm prasÄ«bÄm.
41. AglomerÄcijas pašvaldÄ«ba un Satiksmes ministrija rÄ«cÄ«bas plÄnu pirms apstiprinÄšanas iesniedz saskaņošanai Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas ministrijÄ. Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas ministrija 15 darbdienu laikÄ sniedz atzinumu par rÄ«cÄ«bas plÄna atbilstÄ«bu šajos noteikumos minÄ“tajÄm prasÄ«bÄm.”
RÄ«gas pilsÄ“tas teritoriÄlajÄ plÄnojumÄ BiÄ·ernieku trases pat nav atzÄ«mÄ“tas kÄ trokšÅ†a avoti.
Kur bija valsts vides aizsardzÄ«bas dienests, kÄ arÄ« reÄ£ionÄlie vides aizsardzÄ«bas dienesti, ka pieļÄva to, ka KandavÄ ielas otrÄ pusÄ“ un RÄ«gÄ dzÄ«vojamo mÄju otrÄ ielas pusÄ“, zaļajÄ zonÄ starp trijiem lieliem dzÄ«vojamiem kvartÄliem un triju slimnÄ«cu tuvumÄ tika ”reanimÄ“tas” pilnÄ«bÄ neizmantojamas kaucošo motoru trases.
Vai kÄds spÄ“j iedomÄties šausmÄ«gÄku uzņēmÄ“jdarbÄ«bas veidu dzÄ«vojamo mÄju ielas otrÄ pusÄ“, zaļajÄ zonÄ starp trijiem lieliem dzÄ«vojamiem kvartÄliem un triju slimnÄ«cu tuvumÄ?
Vides dienesta mÄjaslapÄ ir pieejams REC Latvija, A.GrišÄnes un Ä’.Lagzdiņa brošÅ«ra, kurÄ rakstÄ«ts: ”LatvijÄ tiesÄ«bas uz labvÄ“lÄ«gu vidi ir paceltas visaugstÄkajÄ lÄ«menÄ« un pieder pie cilvÄ“ka pamattiesÄ«bÄm. Satversmes 105.pants nosaka, ka Ä«pašumu nedrÄ«kst izmantot pretÄ“ji sabiedrÄ«bas interesÄ“m.
IznÄk, ka iedzÄ«votÄji, kuri dzÄ«vo pilsÄ“tÄs auto-moto trašu tuvumÄ, nav sabiedrÄ«bas daļa.
Šo trašu tuvumÄ ir samazinÄjusies arÄ« dzÄ«vojamo platÄ«bu vÄ“rtÄ«ba.
NevienÄ no Eiropas SavienÄ«bas valstÄ«m valsts ceļu satiksmes drošÄ«bas institÅ«cijai nav pienÄkums, kÄ rakstÄ«ts valsts akciju sabiedrÄ«bas ”Ceļu satiksmes drošÄ«bas direkcija” statÅ«tos: ”...nodrošinÄt RÄ«gas Motormuzeja darbÄ«bu.. nodrošinÄt nacionÄlÄs BiÄ·ernieku kompleksÄs sporta bÄzes darbÄ«bu”.
KÄpÄ“c LatvijÄ tas ir noticis tieši pretÄ“ji Eiropas Parlamenta un Padomes DirektÄ«vÄ 2002/49/EK (2002. gada 25. jÅ«nijs) par vides trokšÅ†a novÄ“rtÄ“šanu un pÄrvaldÄ«bu un LatvijÄ spÄ“kÄ esošo trokšÅ†a noteikumos rakstÄ«tajam?
Tas noticis tikai tÄpÄ“c, ka par Automobiļu federÄcijas prezidentu 2010.gadÄ kļuva bijušais PrivatizÄcijas aÄ£entÅ«ras vadÄ«tÄjs JÄnis Naglis, kurš šo BiÄ·ernieku trašu atdzÄ«vinÄšanu nosauca par savu ”mÄsterplÄnu” (tÄ šo plÄnu JÄnis Naglis ir nosaucis rakstÄ „”Žans Tods un JÄnis Naglis par autosportu LatvijÄ” 16/11 2011.).
Saprotams, ka viņa ”mÄsterplÄns” tika realizÄ“ts ar tajÄ laikÄ esošÄ satiksmes ministra Ulda Auguļa, kurš arÄ« pašlaik ir satiksmes ministrs (2010.gada 3.novembris – 2011.gada 25.oktobris) palÄ«dzÄ«bu, jo 2011.gada 6.jÅ«lijÄ BiÄ·ernieku trase reorganizÄcijas rezultÄtÄ tiek pievienota CSDD.
Kaspars Gerhards ir satiksmes ministrs no 2009.gada 12.marta līdz 2010.gada 3.novembrim.
Viņam ir sekojoša darba pieredze: kopš 2014. gada 5. novembra vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas ministrs, 2013.01.–2014.11. SIA "LDZ Cargo", valdes loceklis, 2011.02.–2013.01. VAS "Elektroniskie sakari", valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjs, 2009.03.–2010.11. satiksmes ministrs, 2007.12.–2009.03. ekonomikas ministrs, 2006.04.–2007.12. Ventspils osta, valdes loceklis, 1999.04.–2007.12. Ekonomikas ministrija, valsts sekretÄrs.
PaskatÄ«jos Ministru kabineta 2015.gada 22.septembra sÄ“des ierakstu, kurÄ tika pieņemti Satversmei neatbilstošie trokšÅ†u noteikumu grozÄ«jumi – iespaidi šausminoši.
TajÄ laikÄ esošÄ satiksmes ministra Anrija MatÄ«sa attieksme bija ļoti agresÄ«va, ka tiek kavÄ“ta šo trokšÅ†a noteikumu grozÄ«jumu pieņemšana. KÄpÄ“c? Ä»oti vienkÄrši – Satiksmes ministru droši vien satrauca fakts, ka gadÄ«jumÄ, ja netiks pieņemti tieši šÄdi grozÄ«jumi, tad var izrÄdÄ«ties, ka Valsts akciju sabiedrÄ«ba ”Ceļu satiksmes drošÄ«bas direkcija”, ieguldot milzu lÄ«dzekļus Valsts akciju sabiedrÄ«bÄ ”BiÄ·ernieku kompleksajÄ sporta bÄze”, kura atrodas uz iznomÄtas zemes (daļa no šÄ«s iznomÄtÄs zemes pat pieder fiziskÄm personÄm), bÅ«s rÄ«kojusies nesaimnieciski un nelietderÄ«gi. IespÄ“jams pat nelikumÄ«gi.
Ä»oti agresÄ«vs un uzstÄjÄ«gs, ka nepieciešams steidzami pieņemt šÄdus necilvÄ“ciskus trokšÅ†a noteikumu grozÄ«jumus bija labklÄjÄ«bas ministrs Uldis Augulis.
TV raidÄ«jumÄ ”Zebra” 2016.gada 16.marta sižetÄ Satiksmes ministrs Uldis Augulis (dÄ“ls ir motobraucÄ“js) pauda prieku par rallijkrosa trases bÅ«vniecÄ«bu un ka viņa uzsÄktais darbs ir turpinÄjies un to varot nosaukt par kÄrtÄ“jo ”Latvijas veiksmes stÄstu”, jo šajÄ zaļajÄ zonÄ neesot uzbÅ«vÄ“tas mÄjas. TurpmÄk arÄ« CSDD daļa no peļņas lÄ«dzekļiem tikšot ieguldÄ«ti ar moto sportu saistÄ«to trašu uzlabošanÄ, nevis valsts budžetÄ, jo tad nezinot, kur Ä«sti tÄ aiziet.
Interneta vietnÄ“s Apollo un TVNET 2007.gada 21.jÅ«nijÄ ir publicÄ“ts raksts. ”PÄ“c valsts kontroles atzinuma Ä¢enerÄlprokuratÅ«rÄ sÄkts process, lai noskaidrotu, cik likumÄ«gi un valsts interesÄ“m atbilstoši rÄ«kojusies Satiksmes ministrija un citas valsts institÅ«cijas, pieļaujot nacionÄlÄs sporta bÄzes ”BiÄ·ernieki” privatizÄciju”. ŠajÄ rakstÄ minÄ“ts Satiksmes ministrijas pÄrstÄvja sekojošs viedoklis: ”Man grÅ«ti nosaukt tÄs funkcijas, ko šÄ« sporta bÄze satiksmes un sakaru jomÄ pilda. VÄ“sturiski šÄ« trase nonÄkusi SM pÄrziņÄ, bet diez vai tÄ kaut kÄdÄ veidÄ dzelzceļu, aviÄcijas vai ceļu bÅ«vi ietekmÄ“”.
TÄtad nenoliedzami saskatÄms, ka augstas valsts amatpersonas ir panÄkušas, ka ar valdÄ«bas atbalstu viņÄm pietuvinÄtas personas par valsts lÄ«dzekļiem sekmÄ«gi iesaistÄ«jušÄs šajÄ biznesÄ.
Tieši tÄ – biznesÄ, jo kas tad ir auto-moto sports?
Auto-moto sacensÄ«bu (arÄ« starptautisku) rÄ«košana ir tikai viens no saimnieciskÄs darbÄ«bas veidiem, un sacÄ«kšu braucÄ“js ir tikai viena no profesijÄm.
Viss iepriekš minÄ“tais biznesa ”mÄsterplÄns” tika un tiek veikts ar saukli ”sportam”, jo valstÄ« ietekmÄ«gie cilvÄ“ki (plÄ“soņas) tÄ ir atraduši veidu, kÄ apmierinÄt savas personÄ«gÄs intereses (gods, vara, nauda, izklaide, utt.), izmantojot savu ietekmi.
Masu informÄcijas lÄ«dzekļos rakstÄ«ts: ”Latvijas Automobiļu federÄcija (LAF) ir ļoti nopietna sabiedriskÄ labuma organizÄcija, kuras finanses, biedru un ziedotÄju saraksts liecina par autosporta popularitÄti bagÄtu un ietekmÄ«gu cilvÄ“ku vidÅ«. TajÄ darbojas 118 pilntiesÄ«gu biedru. LAF saņem arÄ« ievÄ“rojamas valsts dotÄcijas no valstij piederošÄm vai daļēji piederošÄm uzņēmÄ“jsabiedrÄ«bÄm, kÄ arÄ« no IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministrijas budžeta lÄ«dzekļiem.”
Valstij nav naudas izglÄ«tÄ«bas, veselÄ«bas nozarei, utt., taÄu vajadzÄ“tu paskaitÄ«t, cik, piemÄ“ram, šogad valsts lÄ«dzekļu no IzglÄ«tÄ«bas ministrijas un valstij piederošu uzņēmumu lÄ«dzekļiem (LMT, LATVIJAS VALSTS MEŽI, SIA LDZ CARGO, utt.) tiek doti šÄda privÄta biznesa atbalstÄ«šanai.
IedzÄ«votÄjiem pašlaik tiek lÅ«gts ziedot naudu, lai bÄ“rniem ar Ä«pašÄm vajadzÄ«bÄm bÅ«tu iespÄ“ja padzÄ«vot vasaras nometnÄ“s.
Ministru kabinets 2015.gada 24.februÄra sÄ“dÄ“, izskatot jautÄjumu ”Par StarptautiskÄs Automobiļu federÄcijas pasaules rallijkrosa ÄempionÄta posma sarÄ«košanu LatvijÄ 2016.-2020.gadÄ”, nolÄ“ma no IzglÄ«tÄ«bas ministrijas lÄ«dzekļiem LAF un SIA ”RA EVENTS” 2016., 2017, un 2018.gada sacensÄ«bu rÄ«košanai piešÄ·irt 1.200 000 EUR.
Interneta vietnÄ“ Diena 2016.gada 27.decembrÄ« publicÄ“ts raksts ”Valsts budžeta miljoni motoru sporta stutÄ“šanai”, kurÄ Diena apkopojusi IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktora Edgara Severa sniegto informÄciju par 2013.–2017. gada budžeta lÄ«dzekļiem, kas atvÄ“lÄ“ti šÄdiem mÄ“rÄ·iem, un secinÄja – kopumÄ rallijiem, rallijkrosiem un motokrosiem no valsts budžeta tÄ“rÄ“ti teju Äetri miljoni eiro, taÄu naudu atvÄ“l arÄ« LiepÄjas pašvaldÄ«ba un Ceļu satiksmes un drošÄ«bas direkcija (CSDD).
To, kÄpÄ“c lÄ«dzekļus iegulda tieši šo sacensÄ«bu rÄ«košanÄ, IZM skaidri pamatot nevar.
Ministru kabinets 2018.gada 27.marta sÄ“dÄ“ nolÄ“ma: KonceptuÄli atbalstÄ«t StarptautiskÄs Automobiļu federÄcijas pasaules rallijkrosa ÄempionÄta posma organizÄ“šanas LatvijÄ turpinÄšanu 2019.–2022.gadÄ. JautÄjums par valsts finansiÄlo atbalstu StarptautiskÄs Automobiļu federÄcijas pasaules rallijkrosa ÄempionÄta posma organizÄ“šanas LatvijÄ licences maksÄjumiem (2019.gadÄ 475 000 EUR, 2020.gadÄ 500 000 EUR, 2021.gadÄ 500 000 EUR un 2022.gadÄ 525 000 EUR) izskatÄms likumprojekta "Par vidÄ“ja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021.gadam" sagatavošanas procesÄ kopÄ ar visu ministriju un citu valsts pÄrvaldes iestÄžu prioritÄro pasÄkumu pieprasÄ«jumiem.
Iepriekš minÄ“to priekšlikumu ir iesniegusi IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministrija.
IZM informatÄ«vajÄ ziņojumÄ ”Par StarptautiskÄs Automobiļu federÄcijas pasaules rallijkrosa ÄempionÄta posma organizÄ“šanu LatvijÄ 2019.–2022.gadÄ un ar to saistÄ«to valsts finansiÄlo atbalstu sacensÄ«bu organizÄ“šanas licences maksÄjumiem” rakstÄ«ts: ”1. SITUÄ€CIJAS RAKSTUROJUMS Kopš 2016.gada viens no ÄŒempionÄta posmiem norisinÄs arÄ« LatvijÄ – valsts (valsts akciju sabiedrÄ«bas „Ceļu satiksmes drošÄ«bas direkcija”) Ä«pašumÄ esošajÄ BiÄ·ernieku kompleksajÄ sporta bÄzÄ“, kurai ar Ministru kabineta 2010.gada 30.decembra rÄ«kojumu Nr.790 piešÄ·irts nacionÄlÄs sporta bÄzes statuss. Lai nodrošinÄtu minÄ“tÄs trases FIA homolgÄciju (sertifikÄtu) par atbilstÄ«bu ÄŒempionÄta posma organizÄ“šanai izvirzÄ«tajÄm FIA prasÄ«bÄm, 2015.–2017.gadÄ tika veikta trases rekonstrukcija.
SaskaÅ†Ä ar Satiksmes ministrijas 2018.gada 23.februÄra vÄ“stulÄ“ Nr.03-04/581 sniegto informÄciju Valsts akciju sabiedrÄ«ba „Ceļu satiksmes drošÄ«bas direkcija” no 2015. lÄ«dz 2017.gadam rallijkrosa trases izbÅ«vei un uzturÄ“šanai BiÄ·ernieku kompleksajÄ sporta bÄzÄ“ investÄ“jusi 2 435 948 euro, savukÄrt 2018.gadÄ plÄnotas investÄ«cijas 239 000 euro apmÄ“rÄ.
...uzsvÄ“rts, ka ÄŒempionÄta posma organizÄ“šana atbilst Latvijas TÅ«risma attÄ«stÄ«bas pamatnostÄdnÄ“s 2014.–2020.gadam noteiktajÄm galvenajÄm prioritÄtÄ“m, kas paredz, ka LatvijÄ nepieciešams veicinÄt vairÄkdienu ceļotÄju skaita palielinÄšanos, mazinÄt sezonÄlo efektu, nodrošinÄt tÅ«risma produktu ienesÄ«guma pieaugumu, kÄ arÄ« norÄdÄ«ts, ka starptautisku sporta pasÄkumu rÄ«košana ir eksportspÄ“jÄ«gs tÅ«risma produkts un bÅ«tisks instruments sezonalitÄtes negatÄ«vÄs ietekmes mazinÄšanai.
Valsts akciju sabiedrÄ«ba „Ceļu satiksmes drošÄ«bas direkcija” 2017.gada 24.maija vÄ“stulÄ“ Nr.11.11-7/1282, informÄ“jot par veiktajÄm investÄ«cijÄm BiÄ·ernieku kompleksÄs sporta bÄzes attÄ«stÄ«bÄ, ...apliecina, ka no savas puses garantÄ“, ka tiks nodrošinÄta BiÄ·ernieku kompleksÄs sporta bÄzes infrastruktÅ«ras un rallijkrosa trases uzturÄ“šana, attÄ«stÄ«ba un pilnveidošana.
ArÄ« Satiksmes ministrija 2018.gada 23.februÄra vÄ“stulÄ“ Nr.03-04/581, ņemot vÄ“rÄ veiktos ieguldÄ«jumus BiÄ·ernieku kompleksajÄ sporta bÄzÄ“, lai atbilstoši FIA prasÄ«bÄm izbÅ«vÄ“tu rallijkrosa trasi, lÅ«dz atbalstÄ«t jautÄjumu par Latvijas dalÄ«bu ÄŒempionÄtÄ un licences izdevumu segšanu. ... VÄ“rtÄ“jot pasÄkumu tiešo ieņēmumu un izdevumu salÄ«dzinÄjumu (pasÄkumu rentabilitÄti), pirmspasÄkuma pÄ“tÄ«jumÄ tiek secinÄts, ka pasÄkumi bez valsts atbalsta nespÄ“tu segt IMG noteikto ÄŒempionÄta posma organizÄ“šanas licences maksÄjumus (plÄnotÄ pasÄkumu peļņa ir 7000 euro 2019. gadÄ, 6000 euro 2020.gadÄ un 5000 euro 2021. un 2022. gadÄ). .. IevÄ“rojot minÄ“to, kÄ arÄ«, ņemot vÄ“rÄ faktu, ka valsts budžeta lÄ«dzekļi ÄŒempionÄta organizÄ“šanas licencei ir tikuši piešÄ·irti arÄ« iepriekš, papildus pamatojums par ÄŒempionÄta organizÄ“šanas lietderÄ«bu un ieguvumiem šajÄ informatÄ«vajÄ ziņojumÄ netiks sniegts.”
KÄrtÄ“jo reizi tiek apliecinÄts, ka valdÄ«ba nedomÄ par savas valsts iedzÄ«votÄjiem, bet gan, lai citiem te bÅ«tu labÄk.
VisÄs Eiropas valstÄ«s no to budžetu lÄ«dzekļiem sportošana tiek atbalstÄ«ta, lai uzlabotu dzÄ«ves kvalitÄti, taÄu LatvijÄ, šajÄ gadÄ«jumÄ, lai pasliktinÄtu.
Ir Eiropas valstis, kurÄs tieši šis biznesa veids tiek tieši ierobežots tÄpÄ“c, ka šis biznesa veids rada specifisku troksni. Tad kÄpÄ“c mÅ«su valstÄ« to neņem vÄ“rÄ?
Saprotams, ka šÄ«s trases ikdienÄ var izmantot tikai un vienÄ«gi braukšanai ar auto-moto tehniku, kura darbojas ar elektrÄ«bu.
Par tiesiskumu, izskatot pieteikumus par Kandavas kartinga trases darbību.
AdministratÄ«vÄ procesa likumÄ rakstÄ«ts: ”2.pants. Likuma pamatmÄ“rÄ·i ŠÄ likuma pamatmÄ“rÄ·i ir šÄdi: 1) nodrošinÄt demokrÄtiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu, it sevišÄ·i cilvÄ“ktiesÄ«bu, ievÄ“rošanu konkrÄ“tÄs publiski tiesiskajÄs attiecÄ«bÄs starp valsti un privÄtpersonu; 2) pakļaut neatkarÄ«gas, objektÄ«vas un kompetentas tiesu varas kontrolei izpildvaras darbÄ«bas, kuras attiecas uz konkrÄ“tÄm publiski tiesiskajÄm attiecÄ«bÄm starp valsti un privÄtpersonu; 3) nodrošinÄt tiesÄ«bu normu tiesisku, precÄ«zu un efektÄ«vu piemÄ“rošanu publiski tiesiskajÄs attiecÄ«bÄs.
AdministratÄ«vÄ rajona tiesa lietÄ Nr.A420346615 2018.gada 6.marta tiesas sÄ“dÄ“ noteica, ka spriedums, par maniem pieteikumiem par Kandavas novada domes 2015.gada 29.oktobra un 22.decembra lÄ“mumiem, ar kuriem tika atjaunota kartinga trases darbÄ«ba, tiks sastÄdÄ«ts 2018.gada 27.martÄ.
Sprieduma vietÄ 27.martÄ saņēmu tiesneša Agra Dreimaņa lÄ“mumu, ka lietas sarežģītÄ«bas dēļ sprieduma sastÄdÄ«šanai ir nepieciešams ilgÄks termiņš, un spriedums bÅ«s tikai 2018.gada 17.aprÄ«lÄ«.
Šis tiesnesis manus pieteikumus jau pirmsšÄ·ietami pÄ“c bÅ«tÄ«bas tika skatÄ«jis 2016.gada 29.aprÄ«lÄ« un nešauboties atjaunoja kartinga trases darbÄ«bu.
TajÄ pašÄ dienÄ nebija sarežģīti uzrakstÄ«t lÄ“muma pamatotÄ«bu uz 14 lapÄm.
Lieta pÄ“c bÅ«tÄ«bas tika sÄkta skatÄ«t jau 2016.gada 12.jÅ«lijÄ, taÄu lietas izskatÄ«šana tika apturÄ“ta un nozÄ«mÄ“ta skatÄ«t 2016.gada 4.oktobrÄ«.
SakarÄ ar tiesneša darba organizÄcijas izmaiņÄm, 29.septembrÄ« tiesnesis nolÄ“ma lietas izskatÄ«šanu atlikt lÄ«dz 2016.gada 11.novembrim. Tiesneša palÄ«gs man paskaidroja, ka tiesnesim 4.oktobrÄ« jÄbÅ«t Saeimas juridiskajÄ komisijÄ.
Saeimas juridiskÄ komisija savukÄrt man apliecinÄja, ka tiesnesis A.Dreimanis nav bijis uzaicinÄts uz komisijas sÄ“di.
Tiesas sÄ“dÄ“ 2016.gada 11.novembrÄ« pabeidza lietu izskatÄ«t pÄ“c bÅ«tÄ«bas un nolÄ“ma, ka nolÄ“mums tiks sastÄdÄ«ts 2.decembrÄ«. SavukÄrt 2.decembrÄ« tiesnesis, lietas sarežģītÄ«bas dēļ, nolÄ“ma, ka nolÄ“mums tiks sastÄdÄ«ts 9.decembrÄ«.
ŠÄ«s tiesas sÄ“des starplaikos Domes pÄrstÄvis un trašu Ä«pašnieku pÄrstÄvis jau nešaubÄ«jÄs, ka tiesnesis pieņems lÄ“mumu par lietas apturÄ“šanu un griezÄ«sies Satversmes tiesÄ, un tÄdēļ neslÄ“pa prieku, ka varÄ“s netraucÄ“ti braukÄt visu 2017.gadu.
Tiesnesis 2016.gada 9.decembrÄ« pieņēma lÄ“mumu iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai par Ministru kabineta 2015.gada 22.septembra trokšÅ†a noteikumu grozÄ«jumu atbilstÄ«bu Satversmei un apturÄ“ja tiesvedÄ«bu lÄ«dz stÄjas spÄ“kÄ Satversmes tiesas spriedums.
Visi iedzÄ«votÄji, kuri dzÄ«vo pie šÄdÄm trasÄ“m priecÄjÄs, ka esmu panÄkusi to, ka noteikumu grozÄ«jumu atbilstÄ«bu Satversmei izskatÄ«s Satversmes tiesa.
TaÄu Kandavas gadÄ«jumÄ, tiesnesis, jau izskatot lietu pirmsšÄ·ietami, varÄ“ja apturÄ“t tiesvedÄ«bu lietÄ, lÄ«dz spÄ“kÄ stÄjas Satversmes tiesas nolÄ“mums, un neatjaunot trases darbÄ«bu.
Tiesnesis 2016.gada 9.decembra lÄ“mumÄ, kas nosÅ«tÄ«ts Satversmes tiesai, atzÄ«st, ka trokšÅ†a noteikumu grozÄ«jumi neatbilst Satversmei.
TaÄu citÄ 9.decembra lÄ“mumÄ, kurÄ tiek izskatÄ«ts mans iesniegums par kartinga trases darbÄ«bas apturÄ“šanu, manu lÅ«gumu noraida, uzskatot, ka no 2016.gada 29.aprīļa nav mainÄ«jušies ne lietas faktiskie, ne tiesiskie apstÄkļi.
Tiesnesis netika ņēmis vÄ“rÄ, ka tiek pÄrkÄptas ne tikai manas Satversmes 115.pantÄ noteiktÄs tiesÄ«bas dzÄ«vot veselÄ«bai nekaitÄ«gÄ vidÄ“, bet arÄ« Satversmes 96.pantÄ noteiktÄs un 105.pantÄ noteiktÄs tiesÄ«bas, ka Ä«pašumu (auto-moto trases) nedrÄ«kst izmantot pretÄ“ji sabiedrÄ«bas interesÄ“m.
Tiesnesis pilnÄ«bÄ ignorÄ“ja to apstÄkli, ka TiesÄ«bsarga 2016.gada 12.oktobra atzinums nav tikai par manu SatversmÄ“ noteikto cilvÄ“ktiesÄ«bu pÄrkÄpumu, bet gan par visu moto trašu tuvumÄ dzÄ«vojošo iedzÄ«votÄju cilvÄ“ktiesÄ«bu pÄrkÄpumu, un neņēma vÄ“rÄ to apstÄkli, ka trokšÅ†a robežlielumu mÄ“rÄ«šana tika veikta ne tikai Priežu ielÄ 10, bet arÄ« Priežu ielÄ 6, un visos atzinumos par testÄ“šanas rezultÄtiem tika konstatÄ“ts, ka trokšÅ†a robežlielumi telpÄs un dzÄ«vojamo mÄju teritorijÄ ir lielÄki par pieļaujamiem trokšÅ†a lielumiem.
Lietas materiÄlos ir 2010.gada 8.septembra kartinga trases higiÄ“niskais novÄ“rtÄ“jums, kura slÄ“dzienÄ minÄ“ts, ka kartinga trases troksnis nelabvÄ“lÄ«gi ietekmÄ“ visus apkÄrtÄ“jos iedzÄ«votÄjus.
TÄpat VeselÄ«bas inspekcijas kontroles aktos ir ierakstÄ«ts, ka, pÄrbaudes brÄ«dÄ« uz trokšÅ†a mÄ“rÄ«jumiem, ir ieradušies daudzi iedzÄ«votÄji, kuri sÅ«dzÄ“jÄs par kartinga trases radÄ«to troksni.
Man kÄ privÄtpersonai atkal divus gadus nebija iespÄ“jams izmantot savas tiesÄ«bas dzÄ«vot KandavÄ.
ŽurnÄlÄ ”Jurista vÄrds” 2009.gada 24.marta numurÄ ir publicÄ“ts Mg.Jur. Agra Dreimaņa (AT SenÄta AdministratÄ«vo lietu departamenta senatora palÄ«ga) raksts ”Pagaidu aizsardzÄ«bas lÄ«dzekļi administratÄ«vajÄ procesÄ tiesÄ”, kurÄ rakstÄ«ts: ”Pagaidu aizsardzÄ«bas lÄ«dzekļi administratÄ«vajÄ procesÄ tiesÄ [1] TiesÄ«bu mÄ“rÄ·is ir taisnÄ«gums. Tiesas process ir viens no mehÄnismiem, ar kuru taisnÄ«gums sasniedzams. TomÄ“r praksÄ“ pastÄv tÄ sauktÄ taisnÄ«guma gausuma problÄ“ma. Proti, no lietas nonÄkšanas tiesvedÄ«bÄ lÄ«dz galÄ«gÄ nolÄ“muma spÄ“kÄ stÄšanÄs brÄ«dim parasti paiet samÄ“rÄ ilgs laiks.2 TaÄu taisnÄ«gumu nevar atlikt uz vairÄkiem gadiem,3 jo tad jau var bÅ«t par vÄ“lu labot nodarÄ«to netaisnÄ«bu.”
Tiesas sÄ“dÄ“ 2018.gada 6.martÄ lÅ«dzu tiesu pasludinÄt saÄ«sinÄto spriedumu un noteikt, ka spriedums daÄ¼Ä par kartinga trases darbÄ«bas apturÄ“šanu stÄjas spÄ“kÄ nekavÄ“joši. Tiesnesis manu lÅ«gumu noraidÄ«ja.
Par kÄdu tiesas taisnÄ«gumu šis tiesnesis iepriekš minÄ“tajÄ rakstÄ gudri spriedelÄ“, kÄ un kurš labos iedzÄ«votÄjiem nodarÄ«to netaisnÄ«bu?
AdministratÄ«vÄs tiesas tiesnesis A.Dreimanis šajÄ lietÄ faktiski ir pieņēmis divus par 99.9% pretÄ“jus lÄ“mumus un vairÄkkÄrtÄ“ji atlicis lÄ“mumu pieņemšanu, lietas sarežģītÄ«bas dēļ.
Iepriekš minÄ“tais var liecinÄt tikai par to, vai nu tiesnesis pilnÄ«bÄ neatbilst tiesneša kvalifikÄcijas prasÄ«bÄm, vai nu šÄdu lÄ“mumu pieņemšanai ir bijis cits iemesls, kurš bÅ«tu jÄnoskaidro tiesÄ«bsargÄjošÄm iestÄdÄ“m.
Protams, ka šis tiesnesis jau Ä«paši neatšÄ·iras no citiem tiesnešiem, kuri ir skatÄ«juši pieteikumus par Kandavas kartinga trasÄ“ veiktÄs uzņēmÄ“jdarbÄ«bas pÄrkÄpumiem.
MinÄ“šu vÄ“l piemÄ“rus par tiesu praksi, izskatot manus pieteikumus:
AdministratÄ«vÄ rajona tiesas tiesnesis (neminÄ“šu uzvÄrdu) 2009.gada 6.novembrÄ« tika pieņēmis lÄ“mumu pieņemt manu pieteikumu (lieta Nr.A42979109 A04227-10/17).
Tiesnesis 2010.gada 20.aprÄ«lÄ« izskatÄ«ja kartinga trases vadÄ«bas lÅ«gumu par kartinga trases darbÄ«bas atjaunošanu un nolÄ“ma atjaunot kartinga trases darbÄ«bu.
Šis tiesnesis ne pieņemot manu pieteikumu, ne, izskatot lietu pirmšÄ·ietami, netika konstatÄ“jis, ka manam pieteikumam pievienotie dokumenti apliecina to, ka ir nokavÄ“ts apstrÄ«dÄ“šanas termiņš.
TÄtad nevar uzskatÄ«t, ka šis tiesnesis atbilda tiesneša kvalifikÄcijas prasÄ«bÄm.
Tiku par to rakstÄ«jusi arÄ« AugstÄkÄs tiesas priekšsÄ“dÄ“tÄjam – tiesnesis netika sodÄ«ts.
LaikÄ, kad Tieslietu ministrs bija viens no kartinga trases Ä«pašniekiem, šis tiesnesis tika iecelts par apgabaltiesas tiesnesi.
PÄ“c Kandavas novada domes ieteikuma kartinga trases Ä«pašnieki 2013.gada decembrÄ«, lÅ«dz domi kÄ prettrokšÅ†u pasÄkumu veikšanai, atļaut gar Priežu ielu stÄdÄ«t 4 metrus augstas tÅ«jas. Dome 2013.gada 27.decembra domes sÄ“dÄ“ nolÄ“ma atļaut stÄdÄ«t tÅ«jas.
Kandavas novada domes lÄ“mums pilnÄ«bÄ neatbilda 2011.gada 28.jÅ«nija Ministru kabineta noteikumos Nr.499 ”Noteikumi par Latvijas bÅ«vnormatÄ«vu LBN 016-11 ”BÅ«vakustika” un .“Kandavas novada teritorijas plÄnojums 2011.-2023.gadam” 4.12 un 188.punktos noteiktÄm prasÄ«bÄm. TÄ rezultÄtÄ tiktu pÄrkÄptas arÄ« Civillikuma 1189.pantÄ paredzÄ“tÄs skata tiesÄ«bas, kÄ arÄ« Eiropas ainavu konvencijÄ paredzÄ“tÄs prasÄ«bas un tiesÄ«bas.
Par Domes 2013.gada 27.decembra lēmumu iesniedzu pieteikumu tiesai.
AdministratÄ«vÄ rajona tiesa (lieta Nr.A420289914 (A02899-14/24) 2014.gada 27.novembra spriedumÄ raksta: ”Tiesa piekrÄ«t pieteicÄ“jai saistÄ«bÄ ar viņas norÄdÄ«to argumentu par pieņemtÄ lÄ“muma nepilnÄ«bu....tiesai nav pamata uzskatÄ«t, ka atbildÄ“tÄjas veiktie pasÄkumi, pieņemot pÄrsÅ«dzÄ“to lÄ“mumu, ir nepietiekami...”
Pamatojoties uz iepriekš minÄ“to, tiesa nospriež noraidÄ«t manu pieteikumu.
Lietas materiÄlos bija trokšÅ†a testÄ“šanas pÄrskati, kuri apliecinÄja, ka troksnis dzÄ«vojamo mÄju teritorijÄs un telpÄs tiek pÄrsniegts (telpÄs pÄrsniegts par 20 decibeliem).
Lietas materiÄlos bija vairÄku valsts iestÄžu vÄ“stules, kurÄs norÄdÄ«ts, kÄpÄ“c Domes lÄ“mums neatbilst iepriekš minÄ“to normatÄ«vo aktu prasÄ«bÄm.
Lietas materiÄlos nebija iesniegti akustiskÄs vides parametri, kuri noteikti, izmantojot mÄ“rÄ«jumus vai aprÄ“Ä·inus, jo tÄdi vienkÄrši netika veikti.
Vai tiešÄm tas, ka Domes 2013.gada 27.decembra lÄ“mums pilnÄ«bÄ neatbilda iepriekš minÄ“tajÄ normatÄ«vo aktu prasÄ«bÄm ir tikai lÄ“muma nepilnÄ«ba?
Par to, ka dome atļauj kartinga trases nelikumÄ«go uzņēmÄ“jdarbÄ«bu 2011.gadÄ pat 12 kartinga trases tuvumÄ dzÄ«vojošie iesniedza pieteikumu administratÄ«vajÄ tiesÄ (lieta Nr.A420655111 A42-02973-12), taÄu lÄ«dz 2013.gada 12.jÅ«lijam administratÄ«vÄs tiesas atteicÄs pieņemt pieteikumus par kartinga trases saimnieciskÄs darbÄ«bas radÄ«to troksni, taÄu tad, kad pieteikumu tiesÄ par troksni savÄ sÄ“tÄ iesniedza augsta valsts amatpersona, tiesu prakse tika mainÄ«ta.
Protams, ka visi administratÄ«vo rajona tiesu lÄ“mumi un spriedums ir pÄrsÅ«dzÄ“ti likumÄ paredzÄ“tÄ kartÄ«bÄ un vienalga atzÄ«ti par tiesiskiem.
Pamatojoties uz visu iepriekš minÄ“to, lÅ«dzu nodrošinÄt, ka Eiropas Parlamenta un Padomes DirektÄ«vÄ 2002/49/EK (2002. gada 25. jÅ«nijs) par vides trokšÅ†a novÄ“rtÄ“šanu un pÄrvaldÄ«bu rakstÄ«tais:
”Šo direktÄ«vu piemÄ“ro attiecÄ«bÄ uz to troksni vidÄ“, kas iedarbojas uz cilvÄ“kiem, jo Ä«paši apbÅ«vÄ“tos rajonos, publiskos parkos vai citos klusos rajonos aglomerÄcijÄ, klusos rajonos, kas atrodas laukos, blakus skolÄm, slimnÄ«cÄm un citÄm no trokšÅ†a aizsargÄjamÄm Ä“kÄm un zonÄm”,
ne tikai tiek ierakstÄ«ts spÄ“kÄ esošajos trokšÅ†a noteikumos, bet arÄ« ievÄ“rots un personas, kuru dēļ šÄ«s DirektÄ«vas prasÄ«bas nav ievÄ“rotas, tiktu sodÄ«tas.
VeselÄ«bas ministrijai lÅ«dzu nodrošinÄt, lai VeselÄ«bas inspekcija kontrolÄ“ kartinga trases darbÄ«bu un veic trokšÅ†a monitoringa mÄ“rÄ«jumus Priežu ielas 10 telpÄs.
Ceru, ka visi adresÄti, ņems vÄ“rÄ TiesÄ«bsarga 2016.gada12.oktobra atzinumÄ minÄ“to un Satversmes tiesas 2017.gada 19.decembra spriedumÄ minÄ“to par auto-moto trašu troksni un šajÄs trasÄ“s veikto uzņēmÄ“jdarbÄ«bu.