Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Iesākšu ar citātu no Valsts prezidenta Raimonda VÄ“joņa uzrunas, sagaidot 2018. gadu: ”... iesaistÄ«simies, darÄ«sim un arÄ« piedalÄ«simies lÄ“mumu pieņemšanā ikvienā lÄ«menÄ«. BrÄ«vā valstÄ« katram ir tiesÄ«bas paust savu viedokli un iestāties par sev svarÄ«giem principiem. Izmantosim šÄ«s tiesÄ«bas ar prieku, jo tieši tā ir brÄ«vÄ«ba.”

Neizmantoju šÄ«s savas tiesÄ«bas izteikties ar prieku, neredzu iemeslu priecāties, ja pat desmit gadu laikā nav iespÄ“jams valsts lÄ«menÄ« atrisināt faktiski ļoti vienkāršu problÄ“mu. Rakstu tāpÄ“c, ka Kandavas novada pašvaldÄ«ba vÄ“l joprojām uzskata, ka pie kartinga trases dzÄ«vojošiem bÅ«s vien jāturpina arÄ« šogad dzÄ«vot troksnÄ«, kurš dzÄ«vojamo māju teritorijā un telpās pārsniedz gandrÄ«z 20 dBA pieļaujamo trokšÅ†a robežlielumus.

Sakarā ar to, ka visas Priežu ielas mājas atrodas tuvāk par 30m no kartinga trases un Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 “TrokšÅ†a novÄ“rtÄ“šanas un pārvaldÄ«bas kārtÄ«ba” noteikts, ka šÄdā gadÄ«jumā trokšÅ†a robežlielumus vispār nedrÄ«kst pārsniegt, tad pÄ“c 10 gadu nekā nedarÄ«šanas nav pieļaujams, ka ekonomisku apsvÄ“rumu dēļ, kārtÄ“jo reizi pieļauj to, ka arÄ« šogad šajā trasÄ“ tiek veikta uzņēmÄ“jdarbÄ«ba tÄ«šÄm pārkāpjot, kartinga trases tuvumā dzÄ«vojošo SatversmÄ“ noteiktās cilvÄ“ktiesÄ«bas.

Kartinga trase atrodas arÄ« dabas parka ”Abavas senleja”, Natura 2000 (Eiropas nozÄ«mes aizsargājamo dabas objektu teritorija) teritorijā.

Kandavas novada mājas lapā ir pieejama informācija, ka 2018.gada 1.maijā kartinga trasÄ“ pašvaldÄ«ba rÄ«ko kartinga sacensÄ«bas un dome 2016.gada 25.janvārÄ« piešÄ·Ä«ra finansÄ“jumu Latvijas automobiļu federācijai 3000 EUR apmÄ“rā šo sacensÄ«bu rÄ«košanai.

Prokart mājas lapā 2018.gada 28.martā ir raksts ”Latvijā notiks pasaulÄ“ pirmais čempionāts elektriskajiem kartingiem.”

Ja patiešÄm šajās sacensÄ«bās bÅ«tu paredzÄ“ts braukt tikai ar elektriskajiem kartingiem, tad tas bÅ«tu apsveicami, taču tā nav paredzÄ“ts. Braukās kā jau vienmÄ“r ar kaucošajiem motoriem un, lai to attaisnotu, tikai mazliet ”acu apmānÄ«šanai” pabraukās arÄ« ar elektriskajiem kartingiem.

VARAM 2014.gada 1.augustā notika sanāksme par Kandavas kartinga trasi. ŠÄ«s sanāksmes protokolā rakstÄ«ts: ”Kandavas novada domes pārstāvis uzdod jautājumu, vai var sodÄ«t pašvaldÄ«bas vadÄ«tāju, ja izstrādāts plāns/modelis, un trases darbojas plāna/modeļa Ä«stenošanas laikā?

Skaidrs, ka nav nodoms pilnÄ«bā izmantot kartinga trasi braukšanai ar elektriskajiem kartingiem, bet tas bÅ«s tikai kārtÄ“jais plāns/modelis, lai tā ieviešanas laikā (kā vienmÄ“r ieviešanas laiks tiks noteikts vairāku gadu garumā un vienalga netiks izpildÄ«ts) varÄ“tu netraucÄ“ti braukāt ar kaucošajiem motoriem.

Jau pÄ“c veselÄ«bas inspekcijas trokšÅ†a mÄ“rÄ«jumiem 2008.gada 26.augustā, kuri pierādÄ«ja, ka kartinga trases darbÄ«bas troksnis pārsniedz pieļaujamos trokšÅ†a robežlielumu dzÄ«vojamās mājas (Priežu iela 6) teritorijā un telpās, kartinga trases Ä«pašniekiem tika uzdots lÄ«dz 2008.gada 15.novembrim veikt pasākumus trokšÅ†a novÄ“ršanai.

Tad 2008.gada 19.novembrÄ« veselÄ«bas inspekcija saņēma trases Ä«pašnieku lÅ«gumu pagarināt uzdoto pasākumu izpildes termiņu un pagarināt to lÄ«dz 2010.gada 1.maijam, pamatojot to savu lÅ«gumu ar nepieciešamÄ«bu veikt detalizÄ“tu izpÄ“tes darbu, piemeklÄ“jot atbilstošÄko trokšÅ†u slāpÄ“šanas metodi, ko var noteikt tikai sākoties sezonai 2009.gadā, kā arÄ« nepieciešamajiem projektÄ“šanas un celtniecÄ«bas darbiem un apgrÅ«tināto papildu finanšu lÄ«dzekļu piesaisti ekonomiskās krÄ«zes apstākļos.

VeselÄ«bas inspekcija pagarināja pasākumu ieviešanas termiņu un 2009.gadā uzdeva Ä«pašniekiem iesniegt trokšÅ†a testÄ“šanas pārskatus, kuri apliecinātu trokšÅ†a lÄ«meņa atbilstÄ«bu trokšÅ†a noteikumu prasÄ«bām.

Inspekcijas amatpersonas 2010.gada 6.maijā veica kontroli kartinga trasÄ“ un konstatÄ“ja, ka ne kādi celtniecÄ«bas darbi trasÄ“ nav veikti un izpilddirektore nevar uzrādÄ«t trokšÅ†a lÄ«meņa pārbaudes rezultātus – testÄ“šanas pārskatus, kas apliecinātu trokšÅ†a lÄ«meņa atbilstÄ«bu noteikumu prasÄ«bām (VeselÄ«bas inspekcijas 2010.gada 14.maija vÄ“stule Nr.4.8-40/64).

Kandavā no 2010.gada trasÄ“ saimniecisko darbÄ«bu veica citi komersanti, nevis Ä«pašnieki un tā tika radÄ«ts priekšstats, ka trases darbÄ«ba nav peļņu nesoša un uzņēmums likvidÄ“ts kā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas parādnieks.

ArÄ« pašlaik saimniecisko darbÄ«bu veic citi komersanti un SIA ”Kartodroms” ir VID administrÄ“to nodokļu parādnieks.

Tagad trases Ä«pašnieki nav tikai divas bijušÄs augstās valsts amatpersonas (A.Štokenbers un K.MiÄ·elsons), kā arÄ« G. Rāvja vietā ir viņa dÄ“ls.

Kandavas kartinga trases tuvumā dzÄ«vojošo iedzÄ«votāju traģēdija ir sākusies pÄ“c divu Kandavas novada domes licenxÄ“tu bÅ«vniecÄ«bas speciālistu tÄ«šu likuma pārkāpumu izdarÄ«šanas.

”Kartodroms” mājas lapā rakstÄ«ts: ”Savukārt tagadÄ“jās rekonstrukcijas ietvaros tika veikta pilnÄ«ga trases pārplānošana, kā arÄ« nomainÄ«ts viss trases segums un tā pamatne.”

Iepriekš minÄ“tais apliecina to, ka faktiski tika uzbÅ«vÄ“ta pilnÄ«bā jauna trase un tādu varÄ“ja uzbÅ«vÄ“t jebkurā citā vietā.

Pat braukšanas laikā ar elektriskajiem kartingiem pietiekoši lielu troksni rada riepu saskare ar trases segumu. Notiek nepārtraukta ātruma samazināšana, palielināšana, bremzÄ“šana lÄ«kumos, kā arÄ« veikta apdzÄ«šana.

Kartinga trases garums ir 1012m un trases aplis tiek veikts apmÄ“rām 1 minÅ«tes laikā. Tas nozÄ«mÄ“, ka apkārtÄ“jā teritorija bÅ«s nepārtrauktā kartinga riepu radÄ«tajā bremzÄ“šanas troksnÄ«.

Tātad arÄ« attiecÄ«bā uz elektriskajiem kartingiem ir pamats uzskatÄ«t, ka bez trokšÅ†a aizsargsienas uzbÅ«ves, esošÄs kartinga trases darbÄ«bas problÄ“mas netiks atrisinātas, taču, pÄ“c pasaules standartiem atbilstošas trokšÅ†a sienas uzbÅ«vÄ“šanas, ir iespÄ“ja turpināt šajā trasÄ“ veikt uzņēmÄ“jdarbÄ«bu.

Protams, ka par šÄ«s trases izmantošanu tikai un vienÄ«gi braukšanai ar auto-moto tehniku, kura darbojas ar elektrÄ«bu ir jābÅ«t juridiski noformÄ“tam dokumentam un Kandavas novada pašvaldÄ«bai bÅ«tu pienākums to kontrolÄ“t un nepieļaut trases izmantošanu ar kaucošo motoru tehniku.

Faktiski Kandavas pašvaldÄ«ba šÄ«s uzņēmÄ“jdarbÄ«bas atbalstÄ«šanai ir ieguldÄ«jusi tik daudz naudas lÄ«dzekļus, ka par to summu varÄ“ja uzbÅ«vÄ“t pasaules standartiem atbilstošu trokšÅ†a sienu.

Citos masu informācijas lÄ«dzekļos jau ir informācija, ka kartinga trasÄ“ notiks dažādas kaucošo motoru sacensÄ«bas visu sezonu.

KāpÄ“c? TāpÄ“c, ka ļoti ietekmÄ«gi cilvÄ“ki valstÄ« nepamatoti un nesodÄ«ti aizstāv un atbalsta šÄdu uzņēmÄ“jdarbÄ«bu blakus dzÄ«vojamām mājām), tad arÄ« vietÄ“jie vadoņi, pat nekautrÄ“jas lepoties ar to, ka tÄ«šÄm ir pieļāvuši likumu pārkāpumus.

Tā laikrakstā ”NeatkarÄ«gās Tukuma ziņas” rakstā ”Ozolāju estrāde – lielākais veikums pÄ“dÄ“jos četros gados Kandavas novadā” 2017.gada 10.aprÄ«lÄ« tika publicÄ“ta intervija ar Kandavas novada domes priekšsÄ“dÄ“tāju A.ĶieÄ£eli...

”KāpÄ“c trasei nav aizsargsienas?

– Deputātu sastāvs Kandavā nemainās, problÄ“mas nāk lÄ«dzi… Kādas aktualitātes ir kartingu trasÄ“?

 Ar kartinga trasi ir tā, ka, pateicoties MK jaunajiem noteikumiem par skaņu lÄ«meni, trase ir izmantojama. MÄ“s esam arÄ« devuši atļauju, jo tas trases darbÄ«bā netiek pārsniegts. Bet situācija ir tāda, ka gan TiesÄ«bsargs, gan arÄ« pÄ“dÄ“jā sÅ«dzÄ«ba ir iesniegta Satversmes tiesā.

 Ir uz pašvaldÄ«bu atnācis arÄ« jauns iesniegums par to, lai mÄ“s slÄ“dzam šo trasi un neļaujam to izmanto.

– Bet jÅ«s šai situācijā esat vainÄ«gs! JÅ«s bÅ«vÄ“tājiem parakstÄ«jāt papÄ«rus, pirms vÄ“l aizsargsiena bija uzbÅ«vÄ“ta.

– Un ļoti labi, ka tā izdarÄ«ju, un par to situ sev uz pleca.

– Bet kāpÄ“c jÅ«s parakstÄ«jāt, ja tā nebija pabeigta? 

– NÄ“, nebija paredzÄ“ta šÄ« siena. Plānā bija, bet ne projektā.

– MÄ“s jau pat esam runājuši ar projektÄ“tājiem tajā laikā un tur parādās, ka jÅ«s esat devis atļauju sākt trases ekspluatāciju, kaut viņa nav pabeigta lÄ«dz galam.

– Jā, ļoti labi. Par to nemaz sevi nenosodu. Kartinga trase ir mūžīgi bijusi Kandavā.

– Labi. Bet kāpÄ“c ne siena?

– Tādas nebija arÄ« iepriekš. Un cik tad ir tie iedzÄ«votāji, kas šo sienu pieprasa?

– Kaut viens, bet arÄ« ir jÅ«su iedzÄ«votājs…”

Kandavas novada dome 2011.gada 24.februāra domes sÄ“des dienas kārtÄ«bā izskatÄ«ja: ” 3.§ Par atkārtota jautājuma izskatÄ«šanu sakarā ar E.Freibergas 2011.gada 20.janvāra iesniegumu par izlÄ«gumu administratÄ«vajā lietā Nr. A 42979109.”

LÄ“muma pieņemšanā NEBALSOJA tagadÄ“jā domes priekšsÄ“dÄ“tāja Inga Priede - atb.likumam ”Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā”.

Ir pamats uzskatÄ«t, ka arÄ« pašlaik tagad esošai domes priekšsÄ“dÄ“tājai Ingai Priedei ir interešu konflikts.

Dome un trases Ä«pašnieku pārstāvis apzināti publiski pauž nepatiesu informāciju un maldina sabiedrÄ«bu, stāstot, ka: ”paredz trokšÅ†u slāpÄ“jošas sienas bÅ«vi tajā trases daļā, kur tuvumā ir privātmājas.”

Kandavas bÅ«vvaldes 2017.gada 17.oktobrÄ« akceptÄ“tais paskaidrojuma raksts inženierbÅ«vei neatbilst “Kandavas novada teritorijas plānojuma 2011.-2023.gadam” 4.12 un 188.punktos noteiktām prasÄ«bām.

Tā rezultātā tiks pārkāptas arī Civillikuma 1189.pantā paredzētās skata tiesības, kā arī Eiropas ainavu konvencijā paredzētās prasības un tiesības.

Kandavas novada teritorijas plānojumā 2011.-2023.gadam minÄ“ts, ka Latvijas Republikas Satversmes 105.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesÄ«bas uz Ä«pašumu un ka Ä«pašumu nedrÄ«kst izmantot pretÄ“ji sabiedrÄ«bas interesÄ“m. Savukārt Satversmes 115.pants nosaka, ka valsts aizsargā ikviena tiesÄ«bas dzÄ«vot labvÄ“lÄ«gā vidÄ“.

Šajā Kandavas novada teritorijas plānojuma ir teritorijas izmantošanas un apbÅ«ves noteikumi, kurā minÄ“ts: ” NedrÄ«kst izsniegt nekādas valsts un pašvaldÄ«bas institÅ«ciju atļaujas plānotajai zemes izmantošanai vai nodomātai bÅ«ves bÅ«vÄ“šanai, rekonstrukcijai, renovācijai, restaurācijai, remontam vai citai izmantošanai, ja ar to tiek pārkāptas jebkuras šo Noteikumu prasÄ«bas.

Noteikumu 188.6.punktā rakstÄ«ts: ” Žogu augstums un caurredzamÄ«ba: 188.6.1. žogiem dzÄ«vojamās apbÅ«ves teritorijās ir jābÅ«t ne augstākiem par 1,6 metriem un vismaz 40% caurredzamiem (starp stabiem), perpendikulāri pret žoga plakni; 188.6.2. žogiem ražošanas apbÅ«ves teritorijās ir jābÅ«t ne augstākiem par 2,0 metriem. Atļauts izvietot necaurredzamus žogus, ja tas nepieciešams slÄ“gtas ražošanas zonas nodrošināšanai

Kartinga trase nav slÄ“gta ražošanas zona.

ŠÄ« nelikumÄ«gā 3-4 metru augstā ”brandmÅ«ra”, nevis trokšÅ†a sienas bÅ«vniecÄ«ba ir paredzÄ“ta bÅ«vÄ“t tikai vienā kartinga trases stÅ«rÄ«, tas ir pretÄ« Priežu ielas 8B (vairākas reizes parakstÄ«juši iesniegumu par kartinga trases troksni) un Priežu ielas 10 mājai un nevis apmÄ“ram 400m garumā kā vajadzÄ“tu, jo mÄ“rÄ·is nav atrisināt kartinga trases darbÄ«bas radÄ«to trokšÅ†a problÄ“mu, bet gan, lai iebaidÄ«tu pārÄ“jos ielas iedzÄ«votājus.

Citu māju iedzÄ«votājiem tiek piedraudÄ“ts: ”ja vÄ“l kāds iedrošināsies sÅ«dzÄ“ties par troksni, tad tādu sienu uzbÅ«vÄ“s gar visu ielu.”

Viens no bijušajiem ietekmÄ«gajiem trases Ä«pašniekiem 2009.gada augustā Domes Finanšu komitejas sÄ“dÄ“ apsolÄ«ja uzbÅ«vÄ“t gar visu Priežu ielu 4,5 metru augstu dēļu sienu, ja kāds sÅ«dzÄ“sies par kartinga trases darbÄ«bas troksni.

Kartinga trases vadības pilnvarotā persona no televizora ekrāna 2011.gada rudenī piedraudēja vērsties tiesā pret jebkuru iedzīvotāju, ja sūdzēsies par kartinga trases darbību.

Lai apliecinātu, ka tie nav tukši draudi, par mani rakstÄ«ja iesniegumu policijai un iesniedza prasÄ«bu tiesai par zaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanu. Protams, policija atteicās ierosināt kriminālprocesu un tiesa noraidÄ«ja prasÄ«bu, taču iedzÄ«votāji dzirdÄ“ja, kādai ”ellÄ«tei” man bija jāiziet cauri.

Kandava ir maza pilsētiņa, un tas viss tika darīts, lai iebaidītu iedzīvotājus protestēt pret kartinga trases darbību.

Pirms Ä·Ä“ros pie pieteikuma rakstÄ«šanas tiesai par nelikumÄ«gā ”brandmÅ«ra” bÅ«vniecÄ«bu, piezvanÄ«ju Domes priekšsÄ“dÄ“tājai un pajautāju, vai attieksme pret nelikumÄ«go žoga bÅ«vniecÄ«bu ir mainÄ«jusies, jo gribÄ“jās ticÄ“t, ka pÄ“c Satversmes tiesas sprieduma, Domes attieksme mainÄ«sies, taču – nÄ“.

ProblÄ“ma nav tas, ka ar trokšÅ†a mÄ“rÄ«jumiem ir pierādÄ«ts, ka trasÄ“ veiktās uzņēmÄ“jdarbÄ«bas troksnis dzÄ«vojamo māju sÄ“tās un telpās pārsniedz par 20 dBA, bet gan es.

Tas nekas, ka visas Priežu ielas mājas atrodas tuvāk par 30m no kartinga trases un Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 “TrokšÅ†a novÄ“rtÄ“šanas un pārvaldÄ«bas kārtÄ«ba” noteikts, ka šÄdā gadÄ«jumā trokšÅ†a robežlielumus vispār nedrÄ«kst pārsniegt.

Viss iepriekš minÄ“tais nenoliedzami pilnÄ«bā apliecina to, ka Dome tÄ«šÄm kārtÄ“jo reizi pieļauj kartinga trases Ä«pašniekiem veikt formālas darbÄ«bas, nevis aizstāv iedzÄ«votāju tiesÄ«bas dzÄ«vot veselÄ«bai nekaitÄ«gā vidÄ“.

Kandavas novada pašvaldÄ«ba jÅ«tas tik visvarena, ka ne TiesÄ«bsarga 2016.gada12.oktobra atzinumā minÄ“to, ne Satversmes tiesas 2017.gada 19.decembra spriedumā minÄ“to par auto-moto trašu troksni, uz sevi neattiecina.

Kandavas novada domÄ“ 2017.gada 23.janvārÄ« ir reÄ£istrÄ“ts Priežu ielas iedzÄ«votāju iesniegums, kurā sakarā ar to, ka TiesÄ«bsargs 2016.gada 12.oktobrÄ« ir publicÄ“jis atzinumu, ka trokšÅ†a noteikumu grozÄ«jumi neatbilst Satversmei, kā arÄ« zinot to, ka administratÄ«vā tiesa ir nosÅ«tÄ«jusi motivÄ“tu lÄ“mumu Satversmes tiesai par trokšÅ†a noteikumu nelikumÄ«bu, lÅ«dza domi apturÄ“t kartinga trases darbÄ«bu vai arÄ« pieņemt saistošos noteikumus, lai arÄ« viņiem bÅ«tu tādas pašas tiesÄ«bas dzÄ«vot veselÄ«bai nekaitÄ«gā vidÄ“, kā pārÄ“jiem novada iedzÄ«votājiem.

Dome 2017.gada 23.februāra vÄ“stulÄ“ iedzÄ«votājiem kārtÄ“jo reizi atbildÄ“ja ar neko neizsakošÄm frāzÄ“m: ”kartinga trasÄ“ ir samazināts sniedzamo pakalpojumu klāsts un tāpÄ“c kartinga trases darbÄ«bu neapturÄ“s.

Notika tieši pretÄ“ja rÄ«cÄ«ba no pašvaldÄ«bas puses, jo 2017.gadā SIA ”Kartodroms” atļāva veikt uzņēmÄ“jdarbÄ«bu nepārtraukti 6 dienas (2016.gadā trase darbojās 5 dienas). BrÄ«vdiena bija tikai pirmdiena. TÄ«šÄm pieļāva, ka trase tika izmantota pat superbaiku treniņiem.

Tikai pÄ“c manas sÅ«dzÄ«bas šie treniņu braucieni tika pārtraukti.

Jebkurš zina, kādas emocijas rodas, kad pabrauc garām motocikls.

Å…emot vÄ“rā to apstākli, ka kartinga trases aplis ir mazliet garāks par 1km un 1 minÅ«tes laikā šo apli veic pat Ä«res (visklusākais) kartings, tad saprotams, kādā diskomfortā atrodas iedzÄ«votāji.

Dome jau no 2016.gada, pÄ“c tiesas lÄ“muma par kartinga trases darbÄ«bas atjaunošanu, tÄ«šÄm pieļāva, ka kartinga trase tika izmantota neatbilstoši projektÄ“tajai funkcijai.

Ikdienā pa to 2016. un 2017. gadā braukāja ar motocikliem.

BÅ«vniecÄ«bas likuma 7.pantā noteikta vietÄ“jās pašvaldÄ«bas kompetence:

- pašvaldÄ«ba nodrošina bÅ«vniecÄ«bas procesa tiesiskumu.

Domei ir jānodrošina objekta ekspluatācija atbilstoši likumu prasÄ«bām un projektÄ“tajai funkcijai (bez jebkādu sÅ«dzÄ«bu saņemšanas).

TiesÄ«bsarga birojā 2016.gada 14.decembrÄ« notika tiesÄ«bsarga ikgadÄ“jā konference un tika skatÄ«ta tÄ“ma: ”Ekonomiskās intereses versus tiesÄ«bas dzÄ«vot labvÄ“lÄ«gā vidÄ“. Mototrašu trokšÅ†u lieta”.

KonferencÄ“ uzstājās:, VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzÄ«bas jautājumos Alda Ozola, kura teica: ”noteikumu grozÄ«jumi esot kompromisa variants, jo ieinteresÄ“tās personas prasÄ«jušÄs atļaut vÄ“l lielākus robežlielumus.”

Savukārt Latvijas Automobiļu federācijas prezidents Jānis Naglis, raksturoja šo valdÄ«bas pieņemtos trokšÅ†a noteikumu grozÄ«jums ar sakāmvārdu: ”Lai vilks ir paÄ“dis un kaza dzÄ«va”.

CilvÄ“ki, kuri savu viedokli var pamatot ar šÄdu sakāmvārdu noteikti, sirgst ar lielummāniju.

Lielummānija termiņu un svešvārdu vārdnÄ«cā tiek raksturota:

kā psihiskas slimÄ«bas simptoms – savu spÄ“ju, Ä«pašÄ«bu nepamatoti augsta novÄ“rtÄ“šana;

arī liela iedomība.

Lielummānija ir rakstura Ä«pašÄ«ba, kuru parasti rodas tiem, kuriem strauji audzis sociālais stāvoklis.

KamÄ“r šie ar lielummāniju sirgstošie cilvÄ“ki domās un valdÄ«s pÄ“c plÄ“soņu paražām, tikmÄ“r šajā valstÄ« nekas nemainÄ«sies.

Latvijā visas cilvēku dzīves pamattiesības un pienākumi ir ierakstīti Satversmē.

Saeima tÄ«šÄm pieņem likumus un valdÄ«ba - Ministru kabineta noteikumus, pārkāpjot Satversmi.

Pensionāriem savulaik vienkārši nolÄ“ma maksāt par 10% mazākas pensijas.

Nevis valdÄ«ba pati atcÄ“la tÄ«šÄm nelikumÄ«gi pieņemtos pensiju samazinājuma nosacÄ«jumus, bet bija vajadzÄ«gs Satversmes tiesas spriedums.

Tāpat bija ar necilvÄ“cÄ«gajiem trokšÅ†a noteikumu grozÄ«jumiem.

Vai kāds ierēdnis tika atlaists no darba?

Par vides aizsardzību valstī.

KāpÄ“c pašlaik valstÄ« par dažādiem kaitÄ“jumiem videi ir jācÄ«nās iedzÄ«votājiem?

Agrāk bija divas atsevišÄ·as ministrijas - Vides un PašvaldÄ«bu ministrija.

TVNET 2008.gada 17.septembrÄ« ir publicÄ“ts raksts ”VÄ“jonis: apvienojot ministrijas, nav iespÄ“jams bÅ«tiski ietaupÄ«t”.

Šajā rakstā minÄ“ts: ”Vides ministrs Raimonds VÄ“jonis uzskata, ka, ministrijas neapdomÄ«gi apvienojot, nozarÄ“m var nodarÄ«t lielu kaitÄ“jumu. Viņš uzskata, ka lÄ«dzekļi, kurus var ietaupÄ«t, ministrijas apvienojot, bÅ«s salÄ«dzinoši nelieli. TāpÄ“c tas nav samÄ“rÄ«gi ar potenciālajiem draudiem nozaru stabilai attÄ«stÄ«bai.”

Savukārt LETÄ€ šajā dienā publicÄ“ts raksts ”Tautas partija nepiekrÄ«t Ministru prezidenta Ivara Godmaņa iecerei, ka nākotnÄ“ varÄ“tu tikt apvienota ReÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas un PašvaldÄ«bu lietu ministrija un Vides ministrija”, kurā minÄ“ts sekojošais: ”TP frakcijas vadÄ«tājs Māris Kučinskis žurnālistiem sacÄ«ja, ka šÄdu divu ministriju apvienošana nav pareiza, jo abām ministrijām ir pārāk atšÄ·irÄ«gas funkcijas. Kučinskis norādÄ«ja, ka vÄ“l tikai Lietuvā no visām Eiropas valstÄ«m Vides un pašvaldÄ«bu lietu ministrijas ir apvienotas. «Ministriju samazināšanai jānotiek no racionālā viedokļa, nevis lai neciestu politiskās intereses,» sacÄ«ja Kučinskis.”

Viens no iepriekš minÄ“tajiem pašlaik ir Valsts prezidents un otrs Ministru prezidents. Vai viņiem uzticÄ“tā vara un ar to saistÄ«tās tiesÄ«bas ir kaut ko mainÄ«jušÄs vides aizsardzÄ«bas attÄ«stÄ«bā?

Glābj blakus dzÄ«vojamām mājām padomju laikos uzbÅ«vÄ“tās kaucošo motoru trases, kaut gan patiešÄm ir jāglābj, padomju armijas klātbÅ«tnes dēļ, neizcirstos piejÅ«ras mežus.

Vai VARAM to izciršanu apturÄ“ja? NÄ“! Vienkārši mežu Ä«pašnieki paši atsauca savas prasÄ«bas, jo tuvojas kārtÄ“jās vÄ“lÄ“šanas.

Protams, kamÄ“r vides aizsardzÄ«bu un reÄ£ionālo attÄ«stÄ«bu vadÄ«s viens cilvÄ“ks, vides aizsardzÄ«ba bÅ«s pabÄ“rna lomā, jo naudas kāre vienmÄ“r gÅ«s virsroku. Pat NATURA 2000 teritorijās tiek noņemti trokšÅ†a ierobežojumi, lai varÄ“tu rÄ«kot rallijkrosa sacensÄ«bas.

Pašlaik pÄ“c inerces reÄ£ionālie vides aizsardzÄ«bas dienesti vÄ“l kaut nedaudz cenšas pasargāt vidi.

VARAM vides dienests faktiski ir iznīcināts. Ministrijas vides dienests ne tikai nepilda vides aizsardzības funkcijas, bet bieži vien neatbalsta pat reģionālos vides dienestus.

Reāli pašlaik tikai uz papÄ«ra demokrātija iedzÄ«votājiem atļauj rakstÄ«t un runāt likumu robežās, ko grib, bet pÄ“c tam cilvÄ“ki nezina, kurā vietā darbu meklÄ“t.

Saprotams, ka ministriju nozaru speciālisti arÄ« ir spiesti pakļauties pie varas esošo ”vilku” iegribām, ja negrib zaudÄ“t darbu.

   TiesÄ«bsarga veiktās anonÄ«mās aptaujas apkopojumā minÄ“ts, ka Kandavā un RÄ«gā daļa no iedzÄ«votājiem atzina, ka nesÅ«dzas, jo baidās par sekām (RÄ«gā 103 iedzÄ«votāji), Kandavā tiek pausts arÄ« viedoklis, ka izteikti anonÄ«mi draudi. Daļa no respondentiem bailes pamato ar to, ka ir veci vai ar invaliditāti un tāpÄ“c nevarÄ“s sevi aizstāvÄ“t.

   IedzÄ«votājiem ir pilnÄ«gi vienalga, kādi cilvÄ“ki brauc šajās trasÄ“s – bÄ“rni, pieaugušie, izcili sportisti, tāpat ir vienalga vai braukšana skaitās izklaide, treniņš, vai tā ir svarÄ«ga lÄ«meņa sacensÄ«bas. Jebkurā gadÄ«jumā troksnis nekļūst patÄ«kamāks.

   IedzÄ«votāji jau neiebilst pret auto-moto sporta attÄ«stÄ«bu, bet gan pret to, ka valsts pieļauj, ka šÄda sporta veida attÄ«stÄ«ba notiek tik tuvu dzÄ«vojamām mājam un par valsts lÄ«dzekļiem.

   Tas ir noziegums, ka CSDD iegulda lÄ«dzekļus ”kaucošo motoru” sporta bāzÄ“, kura atrodas blakus dzÄ«vojamām mājām. Nenoliedzami, ka šis troksnis rada diskomforta sajÅ«tu arÄ« Juglas un Purvciema iedzÄ«votājiem.

   Nesaprotu, kāpÄ“c Gaiļezera un citu slimnÄ«cu ārsti neceļ trauksmi par to, ka arÄ« slimnieki atrodas šajā trokšÅ†a diskomforta zonā. Vairākas manas paziņas BiÄ·ernieku trašu trokšÅ†a dēļ priekšlaicÄ«gi izrakstÄ«jās no slimnÄ«cas.

   Ja Kandavas gadÄ«jumā kartinga trases bÅ«vniecÄ«bā tika ieguldÄ«ti privāti lÄ«dzekļi, tad BiÄ·ernieku kompleksās sporta bāzÄ“ jau ir iztÄ“rÄ“ti un ir plānots vÄ“l ieguldÄ«t lielus valsts lÄ«dzekļus.

VARAM savās vÄ“stulÄ“s raksta: ”...turpinās iesākto darbu trokšÅ†a novÄ“rtÄ“šanas un pārvaldÄ«bas regulÄ“juma pilnveidošanā, nodrošinot Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 25.jÅ«nija direktÄ«vas Nr.2002/49/EK ”Par vides trokšÅ†u novÄ“rtÄ“šanu un pārvaldÄ«bu” prasÄ«bas.

Ministru kabineta noteikumus Nr.597 RÄ«gā 2004.gada 13.jÅ«lijā ”TrokšÅ†a novÄ“rtÄ“šanas un pārvaldÄ«bas kārtÄ«ba” ir parakstÄ«jis Ministru prezidents I.Emsis un Vides ministrs R.VÄ“jonis ar sekojošu tekstu: ”Noteikumos iekļautas tiesÄ«bu normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 25.jÅ«nija DirektÄ«vas 2002/49/EK par to, kā novÄ“rtÄ“t un pārvaldÄ«t troksni vidÄ“.”

ArÄ« spÄ“kā esošie noteikumi ”TrokšÅ†a novÄ“rtÄ“šanas un pārvaldÄ«bas kārtÄ«ba” Nr.16 2014.gada 7.janvārÄ« ir parakstÄ«ti ar sekojošu tekstu: ”Noteikumos iekļautas tiesÄ«bu normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jÅ«nija DirektÄ«vas 2002/49/EK par vides trokšÅ†a novÄ“rtÄ“šanu un pārvaldÄ«bu.”

Eiropas Parlamenta un Padomes DirektÄ«vā 2002/49/EK (2002. gada 25.jÅ«nijs) par vides trokšÅ†a novÄ“rtÄ“šanu un pārvaldÄ«bu rakstÄ«ts:

Kopienas politikā paredzÄ“ts sasniegt augstu veselÄ«bas un vides aizsardzÄ«bas lÄ«meni, un viens no šÄ«s politikas mÄ“rÄ·iem ir prettrokšÅ†a aizsardzÄ«ba. Zaļajā grāmatā par nākotnes politiku attiecÄ«bā uz troksni Komisija par vienu no galvenajām vides problÄ“mām Eiropā ir atzinusi troksni vidÄ“;

ŠÄ«s direktÄ«vas mÄ“rÄ·is ir formulÄ“t kopÄ“ju pieeju, lai prioritārās jomās nepieļautu, novÄ“rstu vai samazinātu kaitÄ«gās sekas, ieskaitot kairinājumu, kas rodas, iedarbojoties vides troksnim.

PiemÄ“rošanas joma:

Šo direktÄ«vu piemÄ“ro attiecÄ«bā uz to troksni vidÄ“, kas iedarbojas uz cilvÄ“kiem, jo Ä«paši apbÅ«vÄ“tos rajonos, publiskos parkos vai citos klusos rajonos aglomerācijā, klusos rajonos, kas atrodas laukos, blakus skolām, slimnÄ«cām un citām no trokšÅ†a aizsargājamām Ä“kām un zonām.

SpÄ“kā esošie noteikumi ”TrokšÅ†a novÄ“rtÄ“šanas un pārvaldÄ«bas kārtÄ«ba” Nr.16 rakstÄ«ts:”27. Aglomerācijas pašvaldÄ«ba un Satiksmes ministrija trokšÅ†a stratÄ“Ä£iskās kartes pirms apstiprināšanas iesniedz saskaņošanai Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrijā. Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrijā 15 darbdienu laikā sniedz atzinumu par trokšÅ†a stratÄ“Ä£isko karšu atbilstÄ«bu šajos noteikumos minÄ“tajām prasÄ«bām.

41. Aglomerācijas pašvaldÄ«ba un Satiksmes ministrija rÄ«cÄ«bas plānu pirms apstiprināšanas iesniedz saskaņošanai Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrijā. Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrija 15 darbdienu laikā sniedz atzinumu par rÄ«cÄ«bas plāna atbilstÄ«bu šajos noteikumos minÄ“tajām prasÄ«bām.”

RÄ«gas pilsÄ“tas teritoriālajā plānojumā BiÄ·ernieku trases pat nav atzÄ«mÄ“tas kā trokšÅ†a avoti.

Kur bija valsts vides aizsardzÄ«bas dienests, kā arÄ« reÄ£ionālie vides aizsardzÄ«bas dienesti, ka pieļāva to, ka Kandavā ielas otrā pusÄ“ un RÄ«gā dzÄ«vojamo māju otrā ielas pusÄ“, zaļajā zonā starp trijiem lieliem dzÄ«vojamiem kvartāliem un triju slimnÄ«cu tuvumā tika ”reanimÄ“tas” pilnÄ«bā neizmantojamas kaucošo motoru trases.

Vai kāds spÄ“j iedomāties šausmÄ«gāku uzņēmÄ“jdarbÄ«bas veidu dzÄ«vojamo māju ielas otrā pusÄ“, zaļajā zonā starp trijiem lieliem dzÄ«vojamiem kvartāliem un triju slimnÄ«cu tuvumā?

Vides dienesta mājaslapā ir pieejams REC Latvija, A.GrišÄnes un Ä’.Lagzdiņa brošÅ«ra, kurā rakstÄ«ts: ”Latvijā tiesÄ«bas uz labvÄ“lÄ«gu vidi ir paceltas visaugstākajā lÄ«menÄ« un pieder pie cilvÄ“ka pamattiesÄ«bām. Satversmes 105.pants nosaka, ka Ä«pašumu nedrÄ«kst izmantot pretÄ“ji sabiedrÄ«bas interesÄ“m.

Iznāk, ka iedzÄ«votāji, kuri dzÄ«vo pilsÄ“tās auto-moto trašu tuvumā, nav sabiedrÄ«bas daļa.

Šo trašu tuvumā ir samazinājusies arÄ« dzÄ«vojamo platÄ«bu vÄ“rtÄ«ba.

Nevienā no Eiropas SavienÄ«bas valstÄ«m valsts ceļu satiksmes drošÄ«bas institÅ«cijai nav pienākums, kā rakstÄ«ts valsts akciju sabiedrÄ«bas ”Ceļu satiksmes drošÄ«bas direkcija” statÅ«tos: ”...nodrošināt RÄ«gas Motormuzeja darbÄ«bu.. nodrošināt nacionālās BiÄ·ernieku kompleksās sporta bāzes darbÄ«bu”.

KāpÄ“c Latvijā tas ir noticis tieši pretÄ“ji Eiropas Parlamenta un Padomes DirektÄ«vā 2002/49/EK (2002. gada 25. jÅ«nijs) par vides trokšÅ†a novÄ“rtÄ“šanu un pārvaldÄ«bu un Latvijā spÄ“kā esošo trokšÅ†a noteikumos rakstÄ«tajam?

Tas noticis tikai tāpÄ“c, ka par Automobiļu federācijas prezidentu 2010.gadā kļuva bijušais Privatizācijas aÄ£entÅ«ras vadÄ«tājs Jānis Naglis, kurš šo BiÄ·ernieku trašu atdzÄ«vināšanu nosauca par savu ”māsterplānu” (tā šo plānu Jānis Naglis ir nosaucis rakstā „”Žans Tods un Jānis Naglis par autosportu Latvijā” 16/11 2011.).

Saprotams, ka viņa ”māsterplāns” tika realizÄ“ts ar tajā laikā esošÄ satiksmes ministra Ulda Auguļa, kurš arÄ« pašlaik ir satiksmes ministrs (2010.gada 3.novembris – 2011.gada 25.oktobris) palÄ«dzÄ«bu, jo 2011.gada 6.jÅ«lijā BiÄ·ernieku trase reorganizācijas rezultātā tiek pievienota CSDD.

Kaspars Gerhards ir satiksmes ministrs no 2009.gada 12.marta līdz 2010.gada 3.novembrim.

 Viņam ir sekojoša darba pieredze: kopš 2014. gada 5. novembra vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrs, 2013.01.–2014.11. SIA "LDZ Cargo", valdes loceklis, 2011.02.–2013.01. VAS "Elektroniskie sakari", valdes priekšsÄ“dÄ“tājs, 2009.03.–2010.11. satiksmes ministrs, 2007.12.–2009.03. ekonomikas ministrs, 2006.04.–2007.12. Ventspils osta, valdes loceklis, 1999.04.–2007.12. Ekonomikas ministrija, valsts sekretārs.

   PaskatÄ«jos Ministru kabineta 2015.gada 22.septembra sÄ“des ierakstu, kurā tika pieņemti Satversmei neatbilstošie trokšÅ†u noteikumu grozÄ«jumi – iespaidi šausminoši.

   Tajā laikā esošÄ satiksmes ministra Anrija MatÄ«sa attieksme bija ļoti agresÄ«va, ka tiek kavÄ“ta šo trokšÅ†a noteikumu grozÄ«jumu pieņemšana. KāpÄ“c? Ä»oti vienkārši – Satiksmes ministru droši vien satrauca fakts, ka gadÄ«jumā, ja netiks pieņemti tieši šÄdi grozÄ«jumi, tad var izrādÄ«ties, ka Valsts akciju sabiedrÄ«ba ”Ceļu satiksmes drošÄ«bas direkcija”, ieguldot milzu lÄ«dzekļus Valsts akciju sabiedrÄ«bā ”BiÄ·ernieku kompleksajā sporta bāze”, kura atrodas uz iznomātas zemes (daļa no šÄ«s iznomātās zemes pat pieder fiziskām personām), bÅ«s rÄ«kojusies nesaimnieciski un nelietderÄ«gi. IespÄ“jams pat nelikumÄ«gi.

   Ä»oti agresÄ«vs un uzstājÄ«gs, ka nepieciešams steidzami pieņemt šÄdus necilvÄ“ciskus trokšÅ†a noteikumu grozÄ«jumus bija labklājÄ«bas ministrs Uldis Augulis.

TV raidÄ«jumā ”Zebra” 2016.gada 16.marta sižetā Satiksmes ministrs Uldis Augulis (dÄ“ls ir motobraucÄ“js) pauda prieku par rallijkrosa trases bÅ«vniecÄ«bu un ka viņa uzsāktais darbs ir turpinājies un to varot nosaukt par kārtÄ“jo ”Latvijas veiksmes stāstu”, jo šajā zaļajā zonā neesot uzbÅ«vÄ“tas mājas. Turpmāk arÄ« CSDD daļa no peļņas lÄ«dzekļiem tikšot ieguldÄ«ti ar moto sportu saistÄ«to trašu uzlabošanā, nevis valsts budžetā, jo tad nezinot, kur Ä«sti tā aiziet.

Interneta vietnÄ“s Apollo un TVNET 2007.gada 21.jÅ«nijā ir publicÄ“ts raksts. ”PÄ“c valsts kontroles atzinuma Ä¢enerālprokuratÅ«rā sākts process, lai noskaidrotu, cik likumÄ«gi un valsts interesÄ“m atbilstoši rÄ«kojusies Satiksmes ministrija un citas valsts institÅ«cijas, pieļaujot nacionālās sporta bāzes ”BiÄ·ernieki” privatizāciju”. Šajā rakstā minÄ“ts Satiksmes ministrijas pārstāvja sekojošs viedoklis: ”Man grÅ«ti nosaukt tās funkcijas, ko šÄ« sporta bāze satiksmes un sakaru jomā pilda. VÄ“sturiski šÄ« trase nonākusi SM pārziņā, bet diez vai tā kaut kādā veidā dzelzceļu, aviācijas vai ceļu bÅ«vi ietekmÄ“”.

Tātad nenoliedzami saskatāms, ka augstas valsts amatpersonas ir panākušas, ka ar valdÄ«bas atbalstu viņām pietuvinātas personas par valsts lÄ«dzekļiem sekmÄ«gi iesaistÄ«jušÄs šajā biznesā.

Tieši tā – biznesā, jo kas tad ir auto-moto sports?

Auto-moto sacensÄ«bu (arÄ« starptautisku) rÄ«košana ir tikai viens no saimnieciskās darbÄ«bas veidiem, un sacÄ«kšu braucÄ“js ir tikai viena no profesijām.

 Viss iepriekš minÄ“tais biznesa ”māsterplāns” tika un tiek veikts ar saukli ”sportam”, jo valstÄ« ietekmÄ«gie cilvÄ“ki (plÄ“soņas) tā ir atraduši veidu, kā apmierināt savas personÄ«gās intereses (gods, vara, nauda, izklaide, utt.), izmantojot savu ietekmi.

Masu informācijas lÄ«dzekļos rakstÄ«ts: ”Latvijas Automobiļu federācija (LAF) ir ļoti nopietna sabiedriskā labuma organizācija, kuras finanses, biedru un ziedotāju saraksts liecina par autosporta popularitāti bagātu un ietekmÄ«gu cilvÄ“ku vidÅ«. Tajā darbojas 118 pilntiesÄ«gu biedru. LAF saņem arÄ« ievÄ“rojamas valsts dotācijas no valstij piederošÄm vai daļēji piederošÄm uzņēmÄ“jsabiedrÄ«bām, kā arÄ« no IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas budžeta lÄ«dzekļiem.”

Valstij nav naudas izglÄ«tÄ«bas, veselÄ«bas nozarei, utt., taču vajadzÄ“tu paskaitÄ«t, cik, piemÄ“ram, šogad valsts lÄ«dzekļu no IzglÄ«tÄ«bas ministrijas un valstij piederošu uzņēmumu lÄ«dzekļiem (LMT, LATVIJAS VALSTS MEŽI, SIA LDZ CARGO, utt.) tiek doti šÄda privāta biznesa atbalstÄ«šanai.

IedzÄ«votājiem pašlaik tiek lÅ«gts ziedot naudu, lai bÄ“rniem ar Ä«pašÄm vajadzÄ«bām bÅ«tu iespÄ“ja padzÄ«vot vasaras nometnÄ“s.

Ministru kabinets 2015.gada 24.februāra sÄ“dÄ“, izskatot jautājumu ”Par Starptautiskās Automobiļu federācijas pasaules rallijkrosa čempionāta posma sarÄ«košanu Latvijā 2016.-2020.gadā”, nolÄ“ma no IzglÄ«tÄ«bas ministrijas lÄ«dzekļiem LAF un SIA ”RA EVENTS” 2016., 2017, un 2018.gada sacensÄ«bu rÄ«košanai piešÄ·irt 1.200 000 EUR.

Interneta vietnÄ“ Diena 2016.gada 27.decembrÄ« publicÄ“ts raksts ”Valsts budžeta miljoni motoru sporta stutÄ“šanai”, kurā Diena apkopojusi IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktora Edgara Severa sniegto informāciju par 2013.–2017. gada budžeta lÄ«dzekļiem, kas atvÄ“lÄ“ti šÄdiem mÄ“rÄ·iem, un secināja – kopumā rallijiem, rallijkrosiem un motokrosiem no valsts budžeta tÄ“rÄ“ti teju četri miljoni eiro, taču naudu atvÄ“l arÄ« Liepājas pašvaldÄ«ba un Ceļu satiksmes un drošÄ«bas direkcija (CSDD).

To, kāpÄ“c lÄ«dzekļus iegulda tieši šo sacensÄ«bu rÄ«košanā, IZM skaidri pamatot nevar.

Ministru kabinets 2018.gada 27.marta sÄ“dÄ“ nolÄ“ma: Konceptuāli atbalstÄ«t Starptautiskās Automobiļu federācijas pasaules rallijkrosa čempionāta posma organizÄ“šanas Latvijā turpināšanu 2019.–2022.gadā. Jautājums par valsts finansiālo atbalstu Starptautiskās Automobiļu federācijas pasaules rallijkrosa čempionāta posma organizÄ“šanas Latvijā licences maksājumiem (2019.gadā 475 000 EUR, 2020.gadā 500 000 EUR, 2021.gadā 500 000 EUR un 2022.gadā 525 000 EUR) izskatāms likumprojekta "Par vidÄ“ja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021.gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu prioritāro pasākumu pieprasÄ«jumiem.

Iepriekš minÄ“to priekšlikumu ir iesniegusi IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrija.

IZM informatÄ«vajā ziņojumā ”Par Starptautiskās Automobiļu federācijas pasaules rallijkrosa čempionāta posma organizÄ“šanu Latvijā 2019.–2022.gadā un ar to saistÄ«to valsts finansiālo atbalstu sacensÄ«bu organizÄ“šanas licences maksājumiem” rakstÄ«ts: ”1. SITUÄ€CIJAS RAKSTUROJUMS Kopš 2016.gada viens no ÄŒempionāta posmiem norisinās arÄ« Latvijā – valsts (valsts akciju sabiedrÄ«bas „Ceļu satiksmes drošÄ«bas direkcija”) Ä«pašumā esošajā BiÄ·ernieku kompleksajā sporta bāzÄ“, kurai ar Ministru kabineta 2010.gada 30.decembra rÄ«kojumu Nr.790 piešÄ·irts nacionālās sporta bāzes statuss. Lai nodrošinātu minÄ“tās trases FIA homolgāciju (sertifikātu) par atbilstÄ«bu ÄŒempionāta posma organizÄ“šanai izvirzÄ«tajām FIA prasÄ«bām, 2015.–2017.gadā tika veikta trases rekonstrukcija.

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas 2018.gada 23.februāra vÄ“stulÄ“ Nr.03-04/581 sniegto informāciju Valsts akciju sabiedrÄ«ba „Ceļu satiksmes drošÄ«bas direkcija” no 2015. lÄ«dz 2017.gadam rallijkrosa trases izbÅ«vei un uzturÄ“šanai BiÄ·ernieku kompleksajā sporta bāzÄ“ investÄ“jusi 2 435 948 euro, savukārt 2018.gadā plānotas investÄ«cijas 239 000 euro apmÄ“rā.

...uzsvÄ“rts, ka ÄŒempionāta posma organizÄ“šana atbilst Latvijas TÅ«risma attÄ«stÄ«bas pamatnostādnÄ“s 2014.–2020.gadam noteiktajām galvenajām prioritātÄ“m, kas paredz, ka Latvijā nepieciešams veicināt vairākdienu ceļotāju skaita palielināšanos, mazināt sezonālo efektu, nodrošināt tÅ«risma produktu ienesÄ«guma pieaugumu, kā arÄ« norādÄ«ts, ka starptautisku sporta pasākumu rÄ«košana ir eksportspÄ“jÄ«gs tÅ«risma produkts un bÅ«tisks instruments sezonalitātes negatÄ«vās ietekmes mazināšanai.

 Valsts akciju sabiedrÄ«ba „Ceļu satiksmes drošÄ«bas direkcija” 2017.gada 24.maija vÄ“stulÄ“ Nr.11.11-7/1282, informÄ“jot par veiktajām investÄ«cijām BiÄ·ernieku kompleksās sporta bāzes attÄ«stÄ«bā, ...apliecina, ka no savas puses garantÄ“, ka tiks nodrošināta BiÄ·ernieku kompleksās sporta bāzes infrastruktÅ«ras un rallijkrosa trases uzturÄ“šana, attÄ«stÄ«ba un pilnveidošana.

ArÄ« Satiksmes ministrija 2018.gada 23.februāra vÄ“stulÄ“ Nr.03-04/581, ņemot vÄ“rā veiktos ieguldÄ«jumus BiÄ·ernieku kompleksajā sporta bāzÄ“, lai atbilstoši FIA prasÄ«bām izbÅ«vÄ“tu rallijkrosa trasi, lÅ«dz atbalstÄ«t jautājumu par Latvijas dalÄ«bu ÄŒempionātā un licences izdevumu segšanu. ... VÄ“rtÄ“jot pasākumu tiešo ieņēmumu un izdevumu salÄ«dzinājumu (pasākumu rentabilitāti), pirmspasākuma pÄ“tÄ«jumā tiek secināts, ka pasākumi bez valsts atbalsta nespÄ“tu segt IMG noteikto ÄŒempionāta posma organizÄ“šanas licences maksājumus (plānotā pasākumu peļņa ir 7000 euro 2019. gadā, 6000 euro 2020.gadā un 5000 euro 2021. un 2022. gadā). .. IevÄ“rojot minÄ“to, kā arÄ«, ņemot vÄ“rā faktu, ka valsts budžeta lÄ«dzekļi ÄŒempionāta organizÄ“šanas licencei ir tikuši piešÄ·irti arÄ« iepriekš, papildus pamatojums par ÄŒempionāta organizÄ“šanas lietderÄ«bu un ieguvumiem šajā informatÄ«vajā ziņojumā netiks sniegts.

Kārtējo reizi tiek apliecināts, ka valdība nedomā par savas valsts iedzīvotājiem, bet gan, lai citiem te būtu labāk.

Visās Eiropas valstÄ«s no to budžetu lÄ«dzekļiem sportošana tiek atbalstÄ«ta, lai uzlabotu dzÄ«ves kvalitāti, taču Latvijā, šajā gadÄ«jumā, lai pasliktinātu.

Ir Eiropas valstis, kurās tieši šis biznesa veids tiek tieši ierobežots tāpÄ“c, ka šis biznesa veids rada specifisku troksni. Tad kāpÄ“c mÅ«su valstÄ« to neņem vÄ“rā?

Saprotams, ka šÄ«s trases ikdienā var izmantot tikai un vienÄ«gi braukšanai ar auto-moto tehniku, kura darbojas ar elektrÄ«bu.

Par tiesiskumu, izskatot pieteikumus par Kandavas kartinga trases darbību.

AdministratÄ«vā procesa likumā rakstÄ«ts: ”2.pants. Likuma pamatmÄ“rÄ·i ŠÄ likuma pamatmÄ“rÄ·i ir šÄdi: 1) nodrošināt demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu, it sevišÄ·i cilvÄ“ktiesÄ«bu, ievÄ“rošanu konkrÄ“tās publiski tiesiskajās attiecÄ«bās starp valsti un privātpersonu; 2) pakļaut neatkarÄ«gas, objektÄ«vas un kompetentas tiesu varas kontrolei izpildvaras darbÄ«bas, kuras attiecas uz konkrÄ“tām publiski tiesiskajām attiecÄ«bām starp valsti un privātpersonu; 3) nodrošināt tiesÄ«bu normu tiesisku, precÄ«zu un efektÄ«vu piemÄ“rošanu publiski tiesiskajās attiecÄ«bās.

Administratīvā rajona tiesa lietā Nr.A420346615 2018.gada 6.marta tiesas sēdē noteica, ka spriedums, par maniem pieteikumiem par Kandavas novada domes 2015.gada 29.oktobra un 22.decembra lēmumiem, ar kuriem tika atjaunota kartinga trases darbība, tiks sastādīts 2018.gada 27.martā.

Sprieduma vietā 27.martā saņēmu tiesneša Agra Dreimaņa lÄ“mumu, ka lietas sarežģītÄ«bas dēļ sprieduma sastādÄ«šanai ir nepieciešams ilgāks termiņš, un spriedums bÅ«s tikai 2018.gada 17.aprÄ«lÄ«.

Šis tiesnesis manus pieteikumus jau pirmsšÄ·ietami pÄ“c bÅ«tÄ«bas tika skatÄ«jis 2016.gada 29.aprÄ«lÄ« un nešauboties atjaunoja kartinga trases darbÄ«bu.

Tajā pašÄ dienā nebija sarežģīti uzrakstÄ«t lÄ“muma pamatotÄ«bu uz 14 lapām.

Lieta pÄ“c bÅ«tÄ«bas tika sākta skatÄ«t jau 2016.gada 12.jÅ«lijā, taču lietas izskatÄ«šana tika apturÄ“ta un nozÄ«mÄ“ta skatÄ«t 2016.gada 4.oktobrÄ«.

Sakarā ar tiesneša darba organizācijas izmaiņām, 29.septembrÄ« tiesnesis nolÄ“ma lietas izskatÄ«šanu atlikt lÄ«dz 2016.gada 11.novembrim. Tiesneša palÄ«gs man paskaidroja, ka tiesnesim 4.oktobrÄ« jābÅ«t Saeimas juridiskajā komisijā.

Saeimas juridiskā komisija savukārt man apliecināja, ka tiesnesis A.Dreimanis nav bijis uzaicināts uz komisijas sēdi.

Tiesas sēdē 2016.gada 11.novembrī pabeidza lietu izskatīt pēc būtības un nolēma, ka nolēmums tiks sastādīts 2.decembrī. Savukārt 2.decembrī tiesnesis, lietas sarežģītības dēļ, nolēma, ka nolēmums tiks sastādīts 9.decembrī.

ŠÄ«s tiesas sÄ“des starplaikos Domes pārstāvis un trašu Ä«pašnieku pārstāvis jau nešaubÄ«jās, ka tiesnesis pieņems lÄ“mumu par lietas apturÄ“šanu un griezÄ«sies Satversmes tiesā, un tādēļ neslÄ“pa prieku, ka varÄ“s netraucÄ“ti braukāt visu 2017.gadu.

Tiesnesis 2016.gada 9.decembrÄ« pieņēma lÄ“mumu iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai par Ministru kabineta 2015.gada 22.septembra trokšÅ†a noteikumu grozÄ«jumu atbilstÄ«bu Satversmei un apturÄ“ja tiesvedÄ«bu lÄ«dz stājas spÄ“kā Satversmes tiesas spriedums.

Visi iedzÄ«votāji, kuri dzÄ«vo pie šÄdām trasÄ“m priecājās, ka esmu panākusi to, ka noteikumu grozÄ«jumu atbilstÄ«bu Satversmei izskatÄ«s Satversmes tiesa.

Taču Kandavas gadÄ«jumā, tiesnesis, jau izskatot lietu pirmsšÄ·ietami, varÄ“ja apturÄ“t tiesvedÄ«bu lietā, lÄ«dz spÄ“kā stājas Satversmes tiesas nolÄ“mums, un neatjaunot trases darbÄ«bu.

Tiesnesis 2016.gada 9.decembra lÄ“mumā, kas nosÅ«tÄ«ts Satversmes tiesai, atzÄ«st, ka trokšÅ†a noteikumu grozÄ«jumi neatbilst Satversmei.

Taču citā 9.decembra lÄ“mumā, kurā tiek izskatÄ«ts mans iesniegums par kartinga trases darbÄ«bas apturÄ“šanu, manu lÅ«gumu noraida, uzskatot, ka no 2016.gada 29.aprīļa nav mainÄ«jušies ne lietas faktiskie, ne tiesiskie apstākļi.

Tiesnesis netika ņēmis vÄ“rā, ka tiek pārkāptas ne tikai manas Satversmes 115.pantā noteiktās tiesÄ«bas dzÄ«vot veselÄ«bai nekaitÄ«gā vidÄ“, bet arÄ« Satversmes 96.pantā noteiktās un 105.pantā noteiktās tiesÄ«bas, ka Ä«pašumu (auto-moto trases) nedrÄ«kst izmantot pretÄ“ji sabiedrÄ«bas interesÄ“m.

Tiesnesis pilnÄ«bā ignorÄ“ja to apstākli, ka TiesÄ«bsarga 2016.gada 12.oktobra atzinums nav tikai par manu SatversmÄ“ noteikto cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpumu, bet gan par visu moto trašu tuvumā dzÄ«vojošo iedzÄ«votāju cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpumu, un neņēma vÄ“rā to apstākli, ka trokšÅ†a robežlielumu mÄ“rÄ«šana tika veikta ne tikai Priežu ielā 10, bet arÄ« Priežu ielā 6, un visos atzinumos par testÄ“šanas rezultātiem tika konstatÄ“ts, ka trokšÅ†a robežlielumi telpās un dzÄ«vojamo māju teritorijā ir lielāki par pieļaujamiem trokšÅ†a lielumiem.

Lietas materiālos ir 2010.gada 8.septembra kartinga trases higiēniskais novērtējums, kura slēdzienā minēts, ka kartinga trases troksnis nelabvēlīgi ietekmē visus apkārtējos iedzīvotājus.

Tāpat VeselÄ«bas inspekcijas kontroles aktos ir ierakstÄ«ts, ka, pārbaudes brÄ«dÄ« uz trokšÅ†a mÄ“rÄ«jumiem, ir ieradušies daudzi iedzÄ«votāji, kuri sÅ«dzÄ“jās par kartinga trases radÄ«to troksni.

Man kā privātpersonai atkal divus gadus nebija iespējams izmantot savas tiesības dzīvot Kandavā.

Žurnālā ”Jurista vārds” 2009.gada 24.marta numurā ir publicÄ“ts Mg.Jur. Agra Dreimaņa (AT Senāta AdministratÄ«vo lietu departamenta senatora palÄ«ga) raksts ”Pagaidu aizsardzÄ«bas lÄ«dzekļi administratÄ«vajā procesā tiesā”, kurā rakstÄ«ts: ”Pagaidu aizsardzÄ«bas lÄ«dzekļi administratÄ«vajā procesā tiesā [1] TiesÄ«bu mÄ“rÄ·is ir taisnÄ«gums. Tiesas process ir viens no mehānismiem, ar kuru taisnÄ«gums sasniedzams. TomÄ“r praksÄ“ pastāv tā sauktā taisnÄ«guma gausuma problÄ“ma. Proti, no lietas nonākšanas tiesvedÄ«bā lÄ«dz galÄ«gā nolÄ“muma spÄ“kā stāšanās brÄ«dim parasti paiet samÄ“rā ilgs laiks.2 Taču taisnÄ«gumu nevar atlikt uz vairākiem gadiem,3 jo tad jau var bÅ«t par vÄ“lu labot nodarÄ«to netaisnÄ«bu.

Tiesas sÄ“dÄ“ 2018.gada 6.martā lÅ«dzu tiesu pasludināt saÄ«sināto spriedumu un noteikt, ka spriedums daļā par kartinga trases darbÄ«bas apturÄ“šanu stājas spÄ“kā nekavÄ“joši. Tiesnesis manu lÅ«gumu noraidÄ«ja.

Par kādu tiesas taisnÄ«gumu šis tiesnesis iepriekš minÄ“tajā rakstā gudri spriedelÄ“, kā un kurš labos iedzÄ«votājiem nodarÄ«to netaisnÄ«bu?

AdministratÄ«vās tiesas tiesnesis A.Dreimanis šajā lietā faktiski ir pieņēmis divus par 99.9% pretÄ“jus lÄ“mumus un vairākkārtÄ“ji atlicis lÄ“mumu pieņemšanu, lietas sarežģītÄ«bas dēļ.

Iepriekš minÄ“tais var liecināt tikai par to, vai nu tiesnesis pilnÄ«bā neatbilst tiesneša kvalifikācijas prasÄ«bām, vai nu šÄdu lÄ“mumu pieņemšanai ir bijis cits iemesls, kurš bÅ«tu jānoskaidro tiesÄ«bsargājošÄm iestādÄ“m.

Protams, ka šis tiesnesis jau Ä«paši neatšÄ·iras no citiem tiesnešiem, kuri ir skatÄ«juši pieteikumus par Kandavas kartinga trasÄ“ veiktās uzņēmÄ“jdarbÄ«bas pārkāpumiem.

MinÄ“šu vÄ“l piemÄ“rus par tiesu praksi, izskatot manus pieteikumus:

AdministratÄ«vā rajona tiesas tiesnesis (neminÄ“šu uzvārdu) 2009.gada 6.novembrÄ« tika pieņēmis lÄ“mumu pieņemt manu pieteikumu (lieta Nr.A42979109 A04227-10/17).

Tiesnesis 2010.gada 20.aprÄ«lÄ« izskatÄ«ja kartinga trases vadÄ«bas lÅ«gumu par kartinga trases darbÄ«bas atjaunošanu un nolÄ“ma atjaunot kartinga trases darbÄ«bu.

Šis tiesnesis ne pieņemot manu pieteikumu, ne, izskatot lietu pirmšÄ·ietami, netika konstatÄ“jis, ka manam pieteikumam pievienotie dokumenti apliecina to, ka ir nokavÄ“ts apstrÄ«dÄ“šanas termiņš.

Tātad nevar uzskatÄ«t, ka šis tiesnesis atbilda tiesneša kvalifikācijas prasÄ«bām.

Tiku par to rakstÄ«jusi arÄ« Augstākās tiesas priekšsÄ“dÄ“tājam – tiesnesis netika sodÄ«ts.

Laikā, kad Tieslietu ministrs bija viens no kartinga trases Ä«pašniekiem, šis tiesnesis tika iecelts par apgabaltiesas tiesnesi.

PÄ“c Kandavas novada domes ieteikuma kartinga trases Ä«pašnieki 2013.gada decembrÄ«, lÅ«dz domi kā prettrokšÅ†u pasākumu veikšanai, atļaut gar Priežu ielu stādÄ«t 4 metrus augstas tÅ«jas. Dome 2013.gada 27.decembra domes sÄ“dÄ“ nolÄ“ma atļaut stādÄ«t tÅ«jas.

Kandavas novada domes lÄ“mums pilnÄ«bā neatbilda 2011.gada 28.jÅ«nija Ministru kabineta noteikumos Nr.499 ”Noteikumi par Latvijas bÅ«vnormatÄ«vu LBN 016-11 ”BÅ«vakustika” un .“Kandavas novada teritorijas plānojums 2011.-2023.gadam” 4.12 un 188.punktos noteiktām prasÄ«bām. Tā rezultātā tiktu pārkāptas arÄ« Civillikuma 1189.pantā paredzÄ“tās skata tiesÄ«bas, kā arÄ« Eiropas ainavu konvencijā paredzÄ“tās prasÄ«bas un tiesÄ«bas.

Par Domes 2013.gada 27.decembra lēmumu iesniedzu pieteikumu tiesai.

AdministratÄ«vā rajona tiesa (lieta Nr.A420289914 (A02899-14/24) 2014.gada 27.novembra spriedumā raksta: ”Tiesa piekrÄ«t pieteicÄ“jai saistÄ«bā ar viņas norādÄ«to argumentu par pieņemtā lÄ“muma nepilnÄ«bu....tiesai nav pamata uzskatÄ«t, ka atbildÄ“tājas veiktie pasākumi, pieņemot pārsÅ«dzÄ“to lÄ“mumu, ir nepietiekami...”

Pamatojoties uz iepriekš minÄ“to, tiesa nospriež noraidÄ«t manu pieteikumu.

Lietas materiālos bija trokšÅ†a testÄ“šanas pārskati, kuri apliecināja, ka troksnis dzÄ«vojamo māju teritorijās un telpās tiek pārsniegts (telpās pārsniegts par 20 decibeliem).

Lietas materiālos bija vairāku valsts iestāžu vÄ“stules, kurās norādÄ«ts, kāpÄ“c Domes lÄ“mums neatbilst iepriekš minÄ“to normatÄ«vo aktu prasÄ«bām.

Lietas materiālos nebija iesniegti akustiskās vides parametri, kuri noteikti, izmantojot mÄ“rÄ«jumus vai aprÄ“Ä·inus, jo tādi vienkārši netika veikti.

Vai tiešÄm tas, ka Domes 2013.gada 27.decembra lÄ“mums pilnÄ«bā neatbilda iepriekš minÄ“tajā normatÄ«vo aktu prasÄ«bām ir tikai lÄ“muma nepilnÄ«ba?

Par to, ka dome atļauj kartinga trases nelikumÄ«go uzņēmÄ“jdarbÄ«bu 2011.gadā pat 12 kartinga trases tuvumā dzÄ«vojošie iesniedza pieteikumu administratÄ«vajā tiesā (lieta Nr.A420655111 A42-02973-12), taču lÄ«dz 2013.gada 12.jÅ«lijam administratÄ«vās tiesas atteicās pieņemt pieteikumus par kartinga trases saimnieciskās darbÄ«bas radÄ«to troksni, taču tad, kad pieteikumu tiesā par troksni savā sÄ“tā iesniedza augsta valsts amatpersona, tiesu prakse tika mainÄ«ta.

Protams, ka visi administratīvo rajona tiesu lēmumi un spriedums ir pārsūdzēti likumā paredzētā kartībā un vienalga atzīti par tiesiskiem.

Pamatojoties uz visu iepriekš minÄ“to, lÅ«dzu nodrošināt, ka Eiropas Parlamenta un Padomes DirektÄ«vā 2002/49/EK (2002. gada 25. jÅ«nijs) par vides trokšÅ†a novÄ“rtÄ“šanu un pārvaldÄ«bu rakstÄ«tais:

”Šo direktÄ«vu piemÄ“ro attiecÄ«bā uz to troksni vidÄ“, kas iedarbojas uz cilvÄ“kiem, jo Ä«paši apbÅ«vÄ“tos rajonos, publiskos parkos vai citos klusos rajonos aglomerācijā, klusos rajonos, kas atrodas laukos, blakus skolām, slimnÄ«cām un citām no trokšÅ†a aizsargājamām Ä“kām un zonām”,

ne tikai tiek ierakstÄ«ts spÄ“kā esošajos trokšÅ†a noteikumos, bet arÄ« ievÄ“rots un personas, kuru dēļ šÄ«s DirektÄ«vas prasÄ«bas nav ievÄ“rotas, tiktu sodÄ«tas.

VeselÄ«bas ministrijai lÅ«dzu nodrošināt, lai VeselÄ«bas inspekcija kontrolÄ“ kartinga trases darbÄ«bu un veic trokšÅ†a monitoringa mÄ“rÄ«jumus Priežu ielas 10 telpās.

Ceru, ka visi adresāti, ņems vÄ“rā TiesÄ«bsarga 2016.gada12.oktobra atzinumā minÄ“to un Satversmes tiesas 2017.gada 19.decembra spriedumā minÄ“to par auto-moto trašu troksni un šajās trasÄ“s veikto uzņēmÄ“jdarbÄ«bu.

Novērtē šo rakstu:

0
0