Iesaki rakstu:

Latvijas konstitucionālo tiesÄ«bu zinātājs profesors Kārlis Dišlers savulaik rakstÄ«ja: „Demokrātiska valsts nav domājama bez satversmes likuma, kas noteiktu viņas iekārtas tiesiskos pamatus.”

Laika gaitā radÄ«tie Latvijas Republikas Satversmes (Satversme) grozÄ«jumi, papildinājumi un citas SatversmÄ“ neparedzÄ“tas darbÄ«bas degradÄ“jušas valsts pamatlikumu.

IeskatÄ«simies ievadā: „Latvijas identitāti Eiropas kultÅ«rtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lÄ«biešu tradÄ«cijas, latviskā dzÄ«vesziņa, latviešu valoda kā vienÄ«gā valsts valoda un kristÄ«gās vÄ“rtÄ«bas.”

PalasÄ«sim, kā šo brÄ«di raksturo latviešu IndriÄ·is (virs IndriÄ·a atdusas vietas uzcelta Rubenes baznÄ«ca) IndriÄ·a hronikas XXVI nodaļas 6. apakšpunktā:

„PÄ“c tam tie paši sakalieši aizgāja uz Ä¢ervu un saÄ·Ä“ra tur Hebu, kas bija viņu soÄ£is, un aizveda viņu kopā ar pārÄ“jiem dāņiem uz savu pili, un mocÄ«ja viņu un citus ar briesmÄ«gu mocÄ«bu, saplosÄ«ja viņu iekšas un izņēma sirdi vÄ“l dzÄ«vam Hebam no viņa miesas, cepa to uz uguns, sadalÄ«ja savā starpā un apÄ“da, lai bÅ«tu stipri pret kristÄ«giem, un viņu miesas tie deva suņiem un debess putniem par barÄ«bu,”

Lai pilnÄ«gāk saprastu kristietÄ«bas svÄ“tumu, atcerÄ“simies dzÄ«vu sadedzināto franču jaunavu Žannu d’Arku, kuru pÄ“c 489 gadiem kanonizÄ“ja, un Džordano Bruno, kuru dzÄ«vu sadedzināja 1600. gada 17. februārÄ« par teikšanu, ka Zeme griežas un arÄ« uz citām zvaigznÄ“m var bÅ«t dzÄ«vÄ«ba. Tagad kosmosā lido satelÄ«ts „Venta 1”, bet jaunais zinātnieks nav kanonizÄ“ts. Kauns kristietÄ«bai.

1236. gada septembrÄ« Zobenbrāļu ordeņa mestrs Folkvins sapulcÄ“ja lielu karaspÄ“ku. Krustneši, ordeņa brāļi, palÄ«gos pieaicinātie 200 krievu karavÄ«ri no Pleskavas, pakļautie lÄ«bieši, latgaļi un igauņi, kas bija spiesti piedalÄ«ties vācu karagājienos, virzÄ«jās uz Lietuvu. Savācis bagātu laupÄ«jumu, karaspÄ“ks devās atceļā. Kādā Saules novada purva salā tas pārnakšÅ†oja, bet no rÄ«ta- 22. septembrÄ« – atklāja, ka ir lietuviešu un zemgaļu ielenkts. Sākās kauja, kuras vietu vācu pretinieki jau iepriekš bija veiksmÄ«gi nolÅ«kojuši – te nelielas karavÄ«ru grupiņas varÄ“ja nogriezt atkāpšanās ceļus, bet naktÄ«s pievilkt galvenos spÄ“kus.

Secinājums: Vairākas laupÄ«tāju grupas dalÄ«jās savā guvumā, bet zinātnieki vÄ“l nav konstatÄ“juši notikuma norises vietu.

Statistika vēl nav saskaitījusi, cik Latvijā sadedzināts vai noslīcināts burvju.

Valsts arhÄ«vā ir dokuments, kas apliecina Olaines baznÄ«cas pārbaudi 1802. gadā. KonstatÄ“ts, ka kauna stabs pie baznÄ«cas ir, bet tam nav metāla Ä·Ä“des ar dzelzs „apkaklÄ«ti”, kurā pÄ“c kristiešu svÄ“tātÄ“va ieskatiem ieslÄ“dzams grÄ“cinieks, lÄ«dz mācÄ«tājs to atbrÄ«vos.

Par ļaunumu, ko it kā kristÄ«gie krustneši atnesa Baltijas zemÄ“m, lasām Livonijas hronikā. Tie bija ziemeļu karagājieni. Par karagājieniem uz dienvidiem, kas bija vÄ“rsti lai atbrÄ«votu Kristus dzimto pilsÄ“tu no islama, mums literatÅ«ras nav. Varam tikai iedomāties, ka tas apvienoja ortodoksālos islama radikāļus un vieno tos iznÄ«cināt citas ticÄ«bas cilvÄ“kus.

Secinājumi par Satversmes ievadu: Satversmei bija ievads kopš tās pieņemšanas brīža Ä«ss un korekts: „,Latvijas tauta savā brÄ«vi ievÄ“lÄ“tā Satversmes SapulcÄ“ ir nolÄ“musi sev šÄdu Satversmi:” 2014. gada septembrÄ« pievienotais ievads ir garāks un modernā valodā rakstÄ«ts. Tas parāda ievada atrautÄ«bu no Satversmes. ReliÄ£ija aptraipa Satversmi.

Ieskatāmies „ Latvijas Republikas Satversme …Saeimas KārtÄ«bas rullis”, kas izdots Saeimas administrācijas uzdevumā 2016. gada septembrÄ«.

Izdevuma sākumā teikts: „Latvijas Republikas Satversme” SpÄ“kā ar 1922.gada 7. novembri. Satversmes teksts sniegts ar 13 grozÄ«jumiem, kas izdarÄ«ti dažādos laikos.

Ieskatāmies I nodaļā. Vispārējie noteikumi.

1. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika;

 Bet 2003. gada 8. maijā pieņemts papildinājums 68. pantam, kas nosaka, ka sakarā ar Latvijas stāšanos Eiropas SavienÄ«bā „ SlÄ“dzot starptautiskus lÄ«gumus, Latvija nolÅ«kā stiprināt demokrātiju var deleģēt starptautiskām institÅ«cijām daļu no valsts institÅ«ciju kompetences.” Tas norāda uz lÄ«dzdalÄ«bu kaut kādā savienÄ«bā.

Daļa no valsts institÅ«ciju kompetences ir atdota, bet valsts parāds ir aptuveni 9,7 miljardi eiro. 2018. gadā jāveic apjomÄ«ga iekšÄ“jā parāda dzÄ“šana un jāfinansÄ“ šÄ gada plānotais finanšu deficÄ«ts 300 miljonu eiro.

Tāda ir parādos iestigusī neatkarīgā demokrātiskā republika. Nav loģikas.

2. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.

TomÄ“r viena liela neveiksme šajā jomā ir pastāvÄ«gie nekonstitucionālie koalÄ«cijas vai sadarbÄ«bas lÄ«gumi. PiemÄ“ram, pÄ“dÄ“jā SadarbÄ«bas lÄ«gumā teikts:

1.5. Ministru kabinetu veidojošie SadarbÄ«bas partneri uzņemas solidāru atbildÄ«bu par Ministru kabineta darba rezultātiem.

2. 3.SadarbÄ«bas padomes sÄ“dÄ“s izskata jautājumus, kas ietilpst Saeimas vai Ministru kabineta kompetencÄ“, kā arÄ« jautājumus, kuru izskatÄ«šanu SadarbÄ«bas padomes sÄ“dÄ“s pieprasa Ministru prezidents vai kāds no SadarbÄ«bas partneriem un kuri, izņemot šÄ lÄ«guma 5.1.1. punktā minÄ“tos gadÄ«jumus, bijuši pieejami Ministru kabinetu veidojošo partiju frakciju vadÄ«tājiem ne mazāk kā 48 (četrdesmit astoņas) stundas iepriekš, neskaitot brÄ«vdienas un svÄ“tku dienas. SadarbÄ«bas padomes lÄ“mumiem ir politiska ieteikuma raksturs.

 2.5. SadarbÄ«bas padomes sÄ“dÄ“s lÄ“mums tiek pieņemts ar SadarbÄ«bas partneru balsu vairākumu…Tikai un vienÄ«gi pÄ“c SadarbÄ«bas partneru vienprātÄ«bas principa SadarbÄ«bas padomÄ“ var izlemt jautājumus par grozÄ«jumiem SatversmÄ“ un PilsonÄ«bas likumā, par likumiem, kuri skar valsts budžetu vai budžeta tiesÄ«bas, kā arÄ« par grozÄ«jumiem tādos likumos, kuri regulÄ“ valsts valodas lietojumu, pasliktinot latviešu valodas situāciju.

4.2. Bez iepriekšÄ“jas saskaņošanas SadarbÄ«bas padomÄ“ neatbalstÄ«t likumprojektus, kurus iesniedz opozÄ«cija. NeatbalstÄ«t SadarbÄ«bas partneru un atsevišÄ·u deputātu iesniegtus likumprojektus vai priekšlikumus, ja tie ir pretrunā ar Deklarācijā par Ministru kabineta iecerÄ“to darbÄ«bu noteiktajām prioritātÄ“m.

4.5, Bez iepriekšÄ“jas saskaņošanas SadarbÄ«bas padomÄ“ neierosināt tautas nobalsošanu, aicinājumus Valsts prezidentam neizsludināt kādu likumu, aicinājumu veidot parlamentārās izmeklÄ“šanas komisiju, kā arÄ« parakstÄ«t pieteikumu lietas izskatÄ«šanai Satversmes tiesā.

5.2. Ministru prezidentam ir šÄdi no šÄ« lÄ«guma izrietoši pienākumi:

5.2.1. respektÄ“t SadarbÄ«bas padomÄ“ pieņemtos lÄ“mumus; …

Izveidojusies situācija, ka partiju grupa nosaka sev lielākas tiesības par citiem. Tas nesakrīt ar Satversmē teikto, ka valsts suverēnā vara pieder tautai.

AtsevišÄ·u partiju grupa, pārkāpjot Satversmi, ir sagrābusi politisko varu Latvijā. Interesanti arÄ« tas, ka zem SadarbÄ«bas lÄ«guma atrodams arÄ« valsts galvenā likumdevÄ“ja – Saeimas priekšsÄ“dÄ“tājas – nesalasāms paraksts. Šaubas par dokumenta Ä«stumu izsauc arÄ« tas, ka lÄ«guma veidotāji ir SatversmÄ“ nedefinÄ“tas politiskas organizācijas: partiju savienÄ«bas un partiju apvienÄ«bas.

 3. Latvijas valsts teritoriju starptautiskos lÄ«gumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.

Nav izdevies atrast jebkādu starptautisku lÄ«gumu, kur tas bÅ«tu teikts. 1920. gada 1. februārÄ« Latvija noslÄ“dza pamieru ar Padomju Krieviju, bet 11. augustā RÄ«gā tika parakstÄ«ts miera lÄ«gums. Tajā noteica, ka „Padomju Krievija bez ierunām atzÄ«st Latvijas valsts neatkarÄ«bu un suverenitāti un uz mūžīgiem laikiem atsakās no visām tiesÄ«bām, kuras piederÄ“ja Krievijai uz Latvijas tautu un zemi.”

Satversme spēkā ar1922.gada 7. novembri. Tas nosaka valsts teritoriju.

2017. gada 25. oktobrī tika parakstīts Latvijas un Krievijas Federācijas robežu demarkācijas līgums.

Pirms Otrā pasaules kara Latvijas valsts robežās bija Abrenes apriņķis ar 117 tÅ«kstošu iedzÄ«votājiem. Abrene bija dzelzceļa mezgls, kurā sanāk kopā 3 dzelzceļi. Otra pilsÄ“ta apriņķī Balvi. PÄ“c 2017. gada robežas nospraušana Latvijas bijusÄ« pilsÄ“ta Abrene kļuva par Krievijas Federācijas pilsÄ“tu Pitalovu. Balvi palika Latvijas teritorijā.

Nav izdevies Satversmē atrast pantu, kas noteiktu valsts robežas maiņu. Jāsecina, ka darījums nelikumīgs un valsts teritoriju var atjaunot starptautiska tiesa.

MinÄ“tais Satversmes pants jāpapildina ar teikumu: „Latvijas Republikas galvaspilsÄ“ta ir RÄ«ga.”

Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svÄ«tru.

SvÄ«tra ir lÄ«nija bez dimensijām. ŠÄ« vārda lietojums valsts pamatlikumā izraisa nekorektus teikumus atvasinātajā likumā.

Latvijas valsts karoga likums

pants. Likuma mērķis

Šis likuma mÄ“rÄ·is ir noteikt vienotus Latvijas karoga lietošanas principus.

pants. Latvijas valsts karoga apraksts

Latvijas valsts karogs ir karmÄ«nsarkans ar baltu horizontālu svÄ«tru…

Varam atzīmēt, ka pie karoga kāta piestiprinātam valsts karogam svītra būs horizontāla vienīgi spēcīga sānu vēja gadījumā.

Satversmes 4. pants nav korekts, līdz ar to arī likums nav korekts. Latvijas valsts karogs ir karmīnsarkans ar baltu joslu garenvirzienā.

Secinājumi par Satversmes pirmo nodaļu: VispārÄ“jos noteikumos nav korektu pantu, kas bez izmaiņām atbilstu situācijai valstÄ« un ap to. Latvija ir iestājusies Eiropas SavienÄ«bā un sakarā ar to zaudÄ“jusi nacionālo valÅ«tu lats, kā vÄ“rtÄ«bas, atbilstoši 1922. gada 3. augusta Ministru kabineta noteikumiem, 1/100 daļa ir 1 santÄ«ms. Laikā starp diviem pasaules kariem lats kā maksāšanas lÄ«dzeklis tika pieņemts ikvienā Eiropas valstÄ«. Kopš 2004. gada 30. decembra lats tika piesaistÄ«ts Eiropas SavienÄ«bas vienotajai valÅ«tai – eiro.

Ir notikusi valsts teritorijas un robežu maiņa, kas nav paredzēta Satversmē. Agrākā Latvijas pilsēta Abrene tagad atrodas Krievijas Federācijas teritorijā un pārsaukta par Pitalovu.

 

II nodaļa

Saeima

Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem.

Saeimu ievÄ“lÄ“ vispārÄ«gās, vienlÄ«dzÄ«gās, tiešÄs, atklātās un proporcionālās vÄ“lÄ“šanās.

ProblÄ“ma tā, ka vÄ“lÄ“šanu kandidātu izvirzÄ«šanu nosaka vÄ“lÄ“šanu likums.

Saeimas vÄ“lÄ“šanu likums

II nodaļa Kandidātu sarakstu iesniegšana

9. pants. (1) Kandidātu sarakstu var iesniegt:

1) likumā noteiktajā kārtÄ«bā reÄ£istrÄ“ta politiskā partija, kura dibināta ne vÄ“lāk kā vienu gadu pirms Saeimas vÄ“lÄ“šanām un kurā ir ne mazāk kā 500 biedru;

2) likumā noteiktajā kārtÄ«bā reÄ£istrÄ“ta politisko partiju apvienÄ«ba, ja visas politisko partiju apvienÄ«bā ietilpstošÄs politiskās partijas dibinātas ne vÄ“lāk kā vienu gadu pirms Saeimas vÄ“lÄ“šanām un ja politisko partiju apvienÄ«bā kopā ir ne mazāk kā 500 biedru.

        Likums stājas spÄ“kā nākamajā dienā pÄ“c tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 25.maijā.

  Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1995. gada 6. Jūnijā

BiedrÄ«bas „Par Satversmi” biedri nav politisko partiju vai politisko apvienÄ«bu dalÄ«bnieki.

Tas apgrūtina mūs kļūt par Saeimas deputātiem. Saskatāms labvēlīgas sabiedrības normu pārkāpums.

 

9. Saeimā var ievÄ“lÄ“t katru pilntiesÄ«gu Latvijas pilsoni, kurš vÄ“lÄ“šanu pirmā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.

Ja tekstā dotais skaitļa vārds nosaka konkrÄ“tu laiku, tas jāraksta ar noteikto galotni . Šeit – pirmajā dienā.

14. …. TiesÄ«bu ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar izmantot gadu pÄ“c Saeimas sanākšanas, gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Valsts Prezidenta pilnvaru pÄ“dÄ“jo sešu mÄ“nešu laikā, kā arÄ« agrāk par sešiem mÄ“nešiem pÄ“c iepriekšÄ“jās nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu.

VÄ“lÄ“tāji nevar atsaukt atsevišÄ·us Saeimas locekļus.

Valsts prezidenta amata pirmo vārdu ar cieņu pret valsts augstāko amatpersonu pieņemts rakstīt ar lielo burtu. Otrajam vārdam lielais sākuma burts nav vajadzīgs.

CilvÄ“ka vai dzÄ«vnieka kustÄ«ga Ä·ermeņa daļas ir locekļi. Kas tiem kopÄ«gs ar Saeimā ievÄ“lÄ“tiem tautas priekšstāvjiem?

16. Saeima ievÄ“lÄ“ prezidiju, kurš sastāv no priekšsÄ“dÄ“tāja, viņa diviem biedriem un sekretāriem. …

Prezidijs nav dzÄ«va bÅ«tne . Šajā gadÄ«jumā lietojams saiklis „kas”.

18. Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras.

Saeimas locekļa pilnvaras iegÅ«st persona, ja tā Saeimas sÄ“dÄ“ dod šÄdu svinÄ«gu solÄ«jumu:

„Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšÄ zvÄ“ru (svinÄ«gi solu) bÅ«t uzticÄ«gs Latvijai….Es apņemos ievÄ“rot Latvijas Satversmi un likumus.”

Tautas priekšstāvji ir personas, lietojams personu vietniekvārds „viņš” vajadzÄ«gajā skaitlÄ«, dzimtÄ“ un locÄ«jumā.

Turpmāk tekstā jālieto pareizs deputāta amata nosaukums. Lai „locekļi” paliek anatomijai vai zooloÄ£ijai.

20. Saeimas prezidijam jāsasauc Saeimas sÄ“de, ja to prasa Valsts Prezidents, ministru prezidents vai ne mazāk kā viena trešÄ daļa Saeimas locekļu.

Pareizi būtu, ja arī Ministru prezidenta amata nosaukums sāktos ar lielo burtu.

22. Saeimas sÄ“des ir atklātas. Desmit Saeimas locekļiem, Valsts Prezidentam un ministru prezidentam vai ministriem pieprasot, Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu var nolemt noturÄ“t aizklātu sÄ“di.

23. Saeimas sēde var notikt, ja tanīs piedalās vismaz puse Saeimas locekļu.

Labāka literārā valoda bÅ«tu ar norādāmo vietniekvārdu „tas” daudzskaitlÄ« lokatÄ«va locÄ«jumā - „tajās”.

25. Saeima izvÄ“lÄ“ komisijas, noteicot to locekļu skaitu un uzdevumus…

Literāri pareizāka frāze bÅ«tu: „Saeima ievÄ“lÄ“ komisijas, nosakot to dalÄ«bnieku skaitu un uzdevumus”…

27. Saeimai ir tiesÄ«bas iesniegt ministru prezidentam vai atsevišÄ·iem ministriem pieprasÄ«jumus un jautājumus, uz kuriem ir jāatbild viņiem vai viņu pilnvarotai atbildÄ«gai valsts amatpersonai. Ministru prezidentam vai ministriem uz Saeimas vai tās komisijas pieprasÄ«jumu jāceļ tām priekšÄ attiecÄ«gi dokumenti un aktis.

Literāri pareizāk bÅ«tu pantu nobeigt ar frāzi: „uz Saeimas vai tās komisiju pieprasÄ«jumu jāizsniedz attiecÄ«gie dokumenti un akti”.

28. Saeimas locekli ne par balsošanu, ne par amatu pildot izteiktām domām nevar saukt pie atbildÄ«bas ne tiesas, ne administratÄ«vā, ne disciplinārā ceļā. Saeimas locekli var saukt pie tiesas atbildÄ«bas, ja viņš…

29. Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarÄ«t pie viņa kratÄ«šanu, ne citādi aprobežot viņa personas brÄ«vÄ«bu, ja tam nepiekrÄ«t Saeima. Saeimas locekli var apcietināt, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas. Par katru Saeimas locekļa apcietināšanu divdesmit četru stundu laikā jāpaziņo Saeimas prezidijam, kurš to ceļ priekšÄ nākošÄ Saeimas sÄ“dÄ“ izlemšanai par Saeimas locekļa paturÄ“šanu apcietinājumā vai atsvabināšanu. Laikā starp sesijām, lÄ«dz sesijas atklāšanai par Saeimas locekļa paturÄ“šanu apcietinājumā lemj Saeimas prezidijs.

Loceklis – deputāts, kurš – kas, ceļ priekšÄ – iesniedz, paturÄ“šanu – turÄ“šanu, atsvabināšanu – atbrÄ«vošanu.

30. Pret Saeimas locekli nevar uzsākt …

31. Saeimas loceklim ir tiesÄ«ba atteikties no liecÄ«bas došanas:…

Seko trīs punkti, uz kuriem deputātam ir tiesības nedot liecības.

32. Saeimas loceklis nevar pats, ne arÄ« uz citas personas vārda saņemt no valsts pasÅ«tÄ«jumus un koncesijas. ŠÄ« panta nosacÄ«jumi attiecas arÄ« uz ministriem, ja arÄ« viņi nav Saeimas locekļi.

33. Saeimas locekļi saņem atalgojumu no valsts līdzekļiem.

Secinājumi par otro nodaļu: nodaļa pilna ar nezināmas izcelsmes „locekļiem”. Saeimas loceklis arÄ« pÄ“c svinÄ«gā solÄ«juma došanas, kurā viņš pasaka, ka ir Saeimas deputāts, arÄ« turpmākajos pantos ir Saeimas loceklis. Jāsaprot, ka Saeimas loceklis ir 5. pantā minÄ“tais tautas priekšstāvis, ja viņš ir ievÄ“lÄ“ts Saeimā. PilnÄ«gs neskaidrÄ«bu jÅ«klis.

III nodaļa.

Valsts prezidents

35. Valsts Prezidentu ievēlē Saeima uz četriem gadiem.

Virsrakstā minētajā amata nosaukumā pirmais vārds sākas ar lielo burtu. 35. panta tekstā amata nosaukuma abi vārdi sākas ar lielajiem burtiem.

36. Valsts Prezidentu ievēlē atklāti balsojot ar nemazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu.

37. Par Valsts Prezidentu var ievÄ“lÄ“t pilntiesÄ«gu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis četrdesmit gadu vecumu. Par Valsts Prezidentu nevar ievÄ“lÄ“t pilsoni ar dubultpilsonÄ«bu.

38. Valsts Prezidenta amats nav savienojams ar citu amatu. Ja par Valsts Prezidentu ievēlētā persona ir Saeimas loceklis, tad viņam jānoliek Saeimas locekļa pilnvaras.

39. Viena un tā pati persona nevar būt par Valsts Prezidentu ilgāk kā astoņus gadus no vietas.

Nav pateikts, no kuras vietas sākt laika atskaiti. Pareizāk bÅ«tu rakstÄ«t: „Ilgāk kā astoņu gadus pÄ“c kārtas”.

35. pantā bija teikts, ka ievēl uz četriem gadiem. Kur rodas amata ilgums astoņi gadi?

PiezÄ«me. Izcelsmes dokumentā „Weimarer Reichsverfassung” 43. pantā teikts: „Das Amt des Reichspresident dauert sieben Jahre. Widerwahl ist zulassig.”

Tulkots latviski izcelsmes dokumenta teksts ir „Valsts prezidenta amats turpinās septiņus gadus. Atkārtota ievÄ“lÄ“šana ir pieļauta.”

Atkārtota Valsts prezidenta ievÄ“lÄ“šana, SatversmÄ“ nav minÄ“ta tulkotāju paviršÄ«bas dēļ.

40. Valsts Prezidents, uzņemoties amata pienākumus, Saeimas sÄ“dÄ“ dod šÄdu svinÄ«gu solÄ«jumu:…

41. Valsts Prezidents reprezentÄ“ valsti starptautiski,…

42. Valsts Prezidents ir valsts bruņotā spÄ“ka augstākais vadonis…

43. Valsts Prezidents uz Saeimas lēmuma pamata pasludina karu.

44. Valsts Prezidentam ir tiesÄ«ba ….LÄ«dz ar to Valsts Prezidents nekavÄ“joties sasauc Saeimu, kura lemj par kara pasludināšanu un uzsākšanu.

45. Valsts Prezidentam ir tiesÄ«ba apžēlot noziedzniekus,…

46. Valsts Prezidentam ir tiesība sasaukt un vadīt ministru kabineta sēdes, noteicot tām dienaskārtību.

47. Valsts Prezidentam ir likuma ierosināšanas tiesÄ«ba.

48. Valsts Prezidentam ir tiesÄ«ba ierosināt Saeimas atlaišanu….tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vÄ“lÄ“šanas, kurām jānotiek ne vÄ“lāk kā divus mÄ“nešus pÄ“c Saeimas atlaišanas.

Secinājumi par trešo nodaļu: gramatiski pareizs ir vien nodaļas virsrakstā dotais Valsts prezidenta amata nosaukums. Teksta turpinājumā atkal ir dažādu kļūdu sajaukums: nepareizs vietniekvārdu lietojums, nepareizs sākuma burts amata nosaukumos, Saeimas locekļi un tā tālāk.

Slikti arÄ« tas, ka VSIA „Latvijas VÄ“stnesis” 2012. gadā izdotajā grāmatā „Latvijas Republikas Satversme” tulkojumos astoņās valodās Valsts prezidenta amata nosaukumu abi vārdi rakstÄ«ti ar lielajiem sākuma burtiem.

PatÄ«kams izņēmums ir vāciskais teksts: „Der Staatprasident” ir viens vārds (savā datorā nevaru uzlikt umlautu uz burta „a”). Mums sadzÄ«vÄ“ ierastais raksts ir Valsts prezidents, bet, ja Valsts prezidents paraksta starpvalstu lÄ«gumu, var rasties strÄ«du situācija, kāpÄ“c vārdi nav uzrakstÄ«ti tieši tā kā tas ir SatversmÄ“.

IV nodaļa

Ministru kabinets

55. Ministru kabinets sastāv no ministru prezidenta un viņa aicinātiem ministriem.

56. Ministru kabinetu sastāda persona, kuru uz to aicina Valsts Prezidents.

59. …Ja Saeima izteic neuzticÄ«bu ministru prezidentam, tad jāatkāpjas visam Ministru kabinetam. Ja neuzticÄ«ba izteikta atsevišÄ·am ministram, tad tam jāatkāpjas un viņa vietā ministru prezidentam jāaicina cita persona.

60. Ministru kabineta sÄ“des vada ministru prezidents un viņa prombÅ«šanas laikā tas ministrs, kuru viņš uz to ir pilnvarojis.

61. Ministru kabinets apspriež visus atsevišÄ·u ministriju izstrādātos likumprojektus un jautājumus, kuri attiecas uz vairāku ministriju darbÄ«bu, kā arÄ« atsevišÄ·u kabineta locekļu ierosinātus valsts politikas jautājumus.

62. Ja valsti apdraud ārÄ“jais ienaidnieks, vai ja valstÄ« vai tās daļā ir izcÄ“lies vai draud izcelties iekšÄ“js nemiers, kurš apdraud pastāvošo valsts iekārtu, tad ministru kabinetam ir tiesÄ«ba izsludināt izņēmuma stāvokli, par to divdesmit četru stundu laikā paziņojot Saeimas prezidijam, kuram šÄds ministru kabineta lÄ“mums nekavÄ“joties jāceļ priekšÄ Saeimai.

63. Ministriem, ja arī viņi nav Saeimas locekļi, un ministru pilnvarotām atbildīgām valsts amata personām ir tiesība piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs un iesniegt papildinājumus un pārlabojumus pie likumprojektiem.

Secinājumi par ceturto nodaļu: nodaļā daudz iepriekš minÄ“to kļūdu. NeskaidrÄ«bu rada situācija par locekļiem. Nav pateikts ar ko Saeimas locekļi atšÄ·iras no kabineta locekļiem.

V nodaļa

Likumdošana

65. Likumprojektus var iesniegt Saeimai Valsts Prezidents, ministru kabinets, Saeimas komisijas, ne mazāk kā pieci deputāti, kā arÄ« šinÄ« SatversmÄ“ paredzÄ“tos gadÄ«jumos un kārtÄ«bā viena desmitā daļa vÄ“lÄ“tāju,

66. Saeima ik gadus pirms saimnieciskā gada sākuma lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, kura projektu tai iesniedz ministru kabinets. …

PÄ“c budžeta gada notecÄ“šanas ministru kabinetam jāiesniedz Saeimai apstiprināšanai norÄ“Ä·ini par budžeta izpildÄ«šanu.

68. Visiem starptautiskiem lÄ«gumiem, kuri nokārto likumdošanas ceļā izšÄ·iramus jautājumus, nepieciešama Saeimas apstiprināšana….

Starptautiskus lÄ«gumus, kuros starptautiskām institÅ«cijām tiek deleģēta daļa no valsts institÅ«ciju kompetences, Saeima var apstiprināt sÄ“dÄ“s, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu, un apstiprināšanai nepieciešams divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākums.

Latvijas dalÄ«ba Eiropas SavienÄ«bā izlemjama tautas nobalsošanā, kuru ierosina Saeima.

Ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu, bÅ«tiskas izmaiņas nosacÄ«jumos par Latvijas dalÄ«bu Eiropas SavienÄ«bā izlemjama tautas nobalsošanā.

69. Valsts Prezidents izsludina Saeimā pieņemtos likumus ne agrāk kā desmitā dienā un ne vÄ“lāk kā divdesmit pirmā dienā pÄ“c to pieņemšanas….

70. Valsts Prezidents izsludina pieņemtos likumus šÄdā kārtā: „Saeima (respektÄ«vi tauta) ir pieņēmusi un Valsts Prezidents izsludina šÄdu likumu: (likuma teksts)”.

71. Desmit dienu laikā, skaitot no likuma saņemšanas Saeimā, Valsts Prezidents motivÄ“tā rakstā Saeimas priekšsÄ“dÄ“tājam var prasÄ«t likuma otrreizÄ“ju caurlÅ«košanu. Ja Saeima likumu negroza, tad Valsts Prezidents otrreiz ierunas nevar celt.

72. Valsts Prezidentam ir tiesÄ«bas apturÄ“t likuma publicÄ“šanu uz diviem mÄ“nešiem. Viņam likuma publicÄ“šana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešÄ daļa Saeimas locekļu. ŠÄ«s tiesÄ«bas Valsts Prezidents vai viena trešÄ daļa Saeimas locekļu var izlietot desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā. …

76. Satversmi Saeima var grozÄ«t sÄ“dÄ“s, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. PārgrozÄ«jumus pieņem trijos lasÄ«jumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošu deputātu balsu vairākumu.

77. Ja Saeima grozÄ«jusi pirmo, otro, trešo, ceturto, sesto vai septiņdesmit septÄ«to pantu, tad šÄdi pārgrozÄ«jumi, lai tie iegÅ«tu likuma spÄ“ku, ir apstiprināmi tautas nobalsošanā.

78. Ne mazāk kā vienai desmitai daļai vÄ“lÄ“tāju ir tiesÄ«ba iesniegt Valsts Prezidentam pilnÄ«gi izstrādātu Satversmes grozÄ«jumu projektu vai likuma projektu, kuru Prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima nepieņem bez pārgrozÄ«jumiem pÄ“c satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.

79. Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozÄ«jums ir pieņemts, ja tam piekrÄ«t vismaz puse no visiem balsstiesÄ«giem.

Secinājumi par piekto nodaļu: daudzas iepriekš minÄ“tās kļūdas, 78. pantā nav pilns Valsts prezidenta amata nosaukums, pievienojas vien neskaidrÄ«ba par Satversmes grozÄ«jumiem un pārgrozÄ«jumiem. Vai Satversmes atsevišÄ·us pantus grozÄ«t vai pārgrozÄ«t?

VI nodaļa

Tiesa

85. Latvijā pastāv Satversmes tiesa, kas likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu atbilstÄ«bu Satversmei, kā arÄ« citas ar likumu tās kompetencÄ“ nodotas lietas. Satversmes tiesa ir tiesÄ«ga atzÄ«t par spÄ“kā neesošiem likumus un citus aktus vai to daļas. Satversmes tiesas tiesnešus uz likumā noteiktu laiku apstiprina Saeima ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.

86. Tiesu var spriest tie orgāni, kuriem šÄ«s tiesÄ«bas piešÄ·ir likums, un tikai likumā paredzÄ“tā kārtÄ«bā. Kara tiesas darbojas uz sevišÄ·a likuma pamata.

Secinājumi par sesto nodaļu: atkal sastopamies ar „locekļiem”, tiesu orgāns nav dzÄ«va bÅ«tne vai persona, pareizāk lietot saikli „kam”.

VII nodaļa

Valsts kontrole

 

Secinājumi par septÄ«to nodaļu: kļūdu nav. IespÄ“jams, tāpÄ“c, ka nodaļas autors bija vÄ“lākais Valsts kontrolieris Roberts Ivanovs. Nezinām, ar ko nodaļu papildinātu pašreizÄ“jā Valsts kontroliere Elita KrÅ«miņa.

VIII nodaļa

Cilvēka pamattiesības

90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

Jauki, ka cilvÄ“kiem ir vienkāršas tiesÄ«bas! Nav vietas jumta vai sānu sienu tiesÄ«bām.

97. Ikvienam, kas likumīgi uzturas Latvijas teritorijā, ir tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties dzīvesvietu.

98. Ikvienam ir tiesÄ«bas brÄ«vi izbraukt no Latvijas. Ikviens, kam Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzÄ«bā un viņam ir tiesÄ«bas brÄ«vi atgriezties Latvijā. Latvijas pilsoni nevar izdot ārvalstÄ«m, izņemot Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos lÄ«gumos paredzÄ“tajos gadÄ«jumos, ja ar izdošanu netiek pārkāptas SatversmÄ“ noteiktās cilvÄ“ka pamattiesÄ«bas.

99. Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts.

Vārds „baznÄ«ca” latviešu valodā ienāca latviskojot senkrievu vārdu „boženica”’, kas burtiskā tulkojumā nozÄ«mÄ“ „celtne dievam”. Tā ir celtne, kur pulcÄ“ties kristÄ«go konfesiju kulta piekritÄ“jiem. Judaisma piekritÄ“ji pulcÄ“jas sinagogās, islāma ticÄ«gie – mošejās, budisti un hinduisti – tempļos.

Nav prātīgi no valsts atdalīt celtnes, kas var būt arī Eiropas nozīmes kultūras pieminekļi ar tikpat vērtīgiem mūzikas instrumentiem.

No valsts jāatdala konfesijas un reliģiskās sektas.

101. Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesÄ«bas likumā paredzÄ“tajā veidā piedalÄ«ties valsts un pašvaldÄ«bu darbÄ«bā, kā arÄ« pildÄ«t valsts dienestu.

PašvaldÄ«bas ievÄ“lÄ“ pilntiesÄ«gi Latvijas pilsoņi un Eiropas SavienÄ«bas pilsoņi, kas pastāvÄ«gi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas SavienÄ«bas pilsonim, kas pastāvÄ«gi uzturas Latvijā, ir tiesÄ«bas likumā paredzÄ“tajā veidā piedalÄ«ties pašvaldÄ«bu darbÄ«bā. PašvaldÄ«bu darba valoda ir latviešu valoda.

102. Ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās.

Secinājumi par astoto nodaļu: ierastais jÅ«klis ar gramatiskajām kļūdā. Skumji, ka nav konkretizÄ“tas sabiedriskās organizācijas. Nodaļas teksts stājās spÄ“kā 1998. gada 6. novembrÄ«. Tad jau bija pieredze ar priekšvÄ“lÄ“šanu apvienÄ«bu „Latvijas ceļš”. ArÄ« citas partijas apvienojās un radās partiju apvienÄ«bas un savienÄ«bas. LikumdevÄ“js bija tik tuvredzÄ«gs un neparedzÄ“ja šÄdus notikumus. Apmierinājās ar frāzi: „un citas sabiedriskās organizācijas”. Pašreiz var rasties domstarpÄ«bas par ZZS un NA likumÄ«bu, vai Ministru prezidents un finanšu ministre pārstāv likumÄ«gas politiskas organizācijas.

Secinājumi par Satversmi kopumā: Saeimas administrācija pasÅ«tÄ«jusi „Latvijas Republikas Satversme…Saeimas KārtÄ«bas rullis” divas reizes 2014. gadā un 2016. gadā. Abi izdevumi ir ļoti lÄ«dzÄ«gi. Pirmajam izdevumam vāki ir dzintardzeltÄ“ni, otrajam – karmÄ«nsarkani. Otrā izdevuma trešÄs nodaļas virsrakstā dotais Valsts prezidenta amata nosaukums pareizs, pirmā izdevuma ar kļūdu. Abiem izdevumiem kopÄ“ja nepilnÄ«ba: nav dota izcelsmes teksta pilnÄ«gs atspoguļojums – nav minÄ“ti pilsoņu pienākumi, ir tikai tiesÄ«bas.

Abiem tekstiem pÄ“c 116. panta nav minÄ“ti dokumentu veidotāji – Satversmes sapulces priekšsÄ“dÄ“tājs un sekretārs. Tas nozÄ«mÄ“, ka dokuments nav parakstÄ«ts un atzÄ«stams par spÄ“kā neesošu.

Tādu kaunu augstākais likumdevējs Saeima nedrīkstēja pieļaut.

Turpmākais uzdevums: IzpildÄ«t NeatkarÄ«bas deklarācijas 7. punktu. Satversme jāpapildina ar nodaļu par pašvaldÄ«bām, tekstiem par Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroju(KNAB), Satversmes aizsardzÄ«bas biroju (SAB) un TiesÄ«bsarga biroju. MinÄ“tās institÅ«cijas pašas varÄ“tu izstrādāt priekšlikumus Satversmes tekstam.

Mēs pieprasām materiālo kompensāciju par periodu, kas Latvijas Republikas iedzīvotājiem ir jāpavada ar degradētu, nepilnīgu valsts pamatlikumu, ko partijas, partiju apvienības un partiju savienības izmantoja savtīgos nolūkos.

* BiedrÄ«bas „Par Satversmi” valdes priekšsÄ“dÄ“tājs