Iesaki rakstu:

IespÄ“jams, Dziesmu un deju svÄ“tku padome lÄ“mumus par atbalstu rÄ«cÄ«bai ar svÄ“tku biļetÄ“m, uz kuru pamata rÄ«kojies Latvijas Nacionālais kultÅ«ras centrs, pieņēmusi pretlikumÄ«gi, bez attiecÄ«ga normatÄ«vo aktu piešÄ·irta pilnvarojuma. Tāpat, iespÄ“jams, šÄ«m struktÅ«rām nemaz nav bijis tiesÄ«bu izlemt par 12% Dziesmu svÄ“tku biļešu izdalÄ«šanu bezmaksas ielÅ«gumu formā. Ar iesniegumu, aicinot izvÄ“rtÄ“t šos faktus, Pietiek otrdien vÄ“rsās Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojā un Valsts policijā.

Dziesmu svÄ“tku organizÄ“tāji Pietiek ir oficiāli informÄ“juši, ka Ministru kabineta izveidotā padome ir atbalstÄ«jusi faktiski visus dokumentus, kas saistās ar Dziesmu un deju svÄ“tku biļešu cenām, rezervÄ“šanu un bezmaksas ielÅ«gumu piešÄ·iršanu.

"Dziesmu un deju svÄ“tku padomes sÄ“dÄ“ izskata un apstiprina ielÅ«dzamo/rezervāciju grupu sarakstus," - šÄdu terminoloÄ£iju, lai raksturotu padomes lÄ“mumus, oficiālā skaidrojumā izmantoja DziesmusvÄ“tku organizÄ“tāju preses pārstāve Inga Vasiļjeva.

Taču Dziesmu un deju svÄ“tku padomes nolikums (http://goo.gl/wQ2FR) nosaka, ka padomes lÄ“mumiem ir tikai un vienÄ«gi ieteikuma raksturs un ka tai ir tikai šÄdas tiesÄ«bas:

- atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«cijām, juridiskajām un fiziskajām personām, kā arÄ« ar ārvalstu institÅ«cijām;

- pieprasÄ«t un saņemt no valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«cijām, kā arÄ« no nevalstiskajām organizācijām padomes uzdevumu izpildei nepieciešamo vispārpieejamo informāciju;

- uzaicināt piedalÄ«ties padomes sÄ“dÄ“s ar padomdevÄ“ja tiesÄ«bām ekspertus un speciālistus, kā arÄ« valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju un nevalstisko organizāciju pārstāvjus;

- izveidot darba grupas ar padomdevÄ“ja tiesÄ«bām konkrÄ“tu jautājumu izvÄ“rtÄ“šanai un priekšlikumu sagatavošanai;

- patstāvÄ«gi sadarboties ar plašsaziņas lÄ«dzekļiem un sniegt informāciju par padomes kompetencÄ“ esošiem jautājumiem.

Arī Dziesmu un deju svētku likumā (http://goo.gl/VWBoS), uz ko ir atsauce Ministru kabineta pieņemtajā Dziesmu un deju svētku padomes nolikumā, starp padomei noteiktiem uzdevumiem nav neviena, kas ļautu tai pieņemt lēmumus, kā rīkoties ar valsts mantu.

Taču, kā izriet no Dziesmu svÄ“tku organizÄ“tāju sniegtās informācijas, tieši uz padomes pieņemto lÄ“mumu pamata Nacionālais kultÅ«ras centrs veicis konkrÄ“tas darbÄ«bas, apstiprinot ne tikai biļešu cenas, bet arÄ« rezervÄ“jamo un bez maksas izsniedzamo biļešu (ielÅ«gumu) daudzumu.

Pietiek iesniegumā Valsts policijai un KNAB arÄ« norādÄ«ts uz Publiskas personas finanšu lÄ«dzekļu un mantas izšÄ·Ä“rdÄ“šanas novÄ“ršanas likumu, kas noteic gan to, ka publiskās personas rÄ«cÄ«bai jābÅ«t tādai, lai mÄ“rÄ·i sasniegtu ar mazāko finanšu lÄ«dzekļu un mantas izlietojumu, gan to, ka manta atsavināma un nododama Ä«pašumā vai lietošanā citai personai par iespÄ“jami augstāku cenu.

Manta šÄ« likuma izpratnÄ“ ir arÄ« iespÄ“ja apmeklÄ“t Dziesmu un deju svÄ“tku pasākumus. KNAB un Valsts policija Pietiek iesniegumā tiek aicināti pārbaudÄ«t, vai lÄ“mums valsts mantu - 12% no visām biļetÄ“m uz Dziesmu un deju svÄ“tku pasākumiem - vienkārši atdot par brÄ«vu dažādām personām, kuras ir šÄ·itušas nozÄ«mÄ«gas Dziesmu un deju svÄ“tku padomei, atbilst šÄ likuma nosacÄ«jumiem.

Tieši šÄdu biļešu daudzumu bezmaksas ielÅ«gumiem nolÄ“ma atvÄ“lÄ“t Dziesmu un deju svÄ“tku padome, un, balstoties uz padomes lÄ“mumu, attiecÄ«gu rÄ«kojumu (kurā arÄ« minÄ“ts Dziesmu svÄ“tku padomes lÄ“mums) šÄ gada 22.februārÄ« pieņēma Nacionālā kultÅ«ras centra direktore Dace Melbārde.