Iesaki rakstu:

Lai gan ar sabiedrÄ«bas sašutumu izsaukušo tiesas spriedumu, kurā ar pārsimts piespiedu darba stundām notiesāti tÄ“vs un dÄ“ls pedofili, kas vairākus gadus veikuši netiklas darbÄ«bas ar mazgadÄ«gu meiteni, tiesa iepazÄ«stinās tikai procesa dalÄ«bniekus – apsÅ«dzÄ“tos, cietušo, prokuroru, advokātus un nepilngadÄ«gās pārstāvi, tomÄ“r saskaņā ar Kriminālprocesa likumu iepazÄ«ties ar šo spriedumu drÄ«kst arÄ« personas, kas veic zinātnisko darbÄ«bu. Taču izrādās, ka likumu normas šajā jautājumā tiek traktÄ“tas ļoti dažādi.

Pietiek jau ziņoja, ka Liepājas tiesa ar 240 un 200 piespiedu darba stundām sodÄ«jusi tÄ“vu un dÄ“lu, kas piecus gadus seksuāli izmantoja mazgadÄ«gu meiteni pret viņas gribu. Tā kā lieta tika izskatÄ«ta slÄ“gtā tiesas sÄ“dÄ“, sabiedrÄ«bai, kas ir sašutusi par mÄ«ksto sodu un kas pat rÄ«koja vairākas protesta akcijas gan RÄ«gā, gan Liepājā, nav iespÄ“ja uzzināt tiesas motivāciju, nosakot ar brÄ«vÄ«bas atņemšanu nesaistÄ«tu sodu.

Tieslietu ministrija (TM) skaidro, ka iespÄ“ju iepazÄ«ties ar slÄ“gtās tiesas sÄ“dÄ“s skatÄ«tu lietu materiāliem vÄ“rtÄ“ katras tiesas priekšsÄ“dÄ“tājs. „Tas ir atkarÄ«gs no tā, kā tiesa piemÄ“ro šo likumu,” skaidroja TM pārstāve LÄ«va Rancāne, piebilstot, ka ir jāskatās, kādam zinātniskam darbam tas tiek prasÄ«ts: „NebÅ«s tā, ka jebkurš bakalaura students varÄ“s iepazÄ«ties.”

Lai gan likums nosaka, ka pÄ“c kriminālprocesa pabeigšanas un galÄ«gā nolÄ“muma stāšanās spÄ“kā ar krimināllietas materiāliem drÄ«kst iepazÄ«ties tiesu, prokuratÅ«ras un izmeklÄ“šanas iestāžu darbinieki, ļaujot noprast, ka jebkuri šo iestāžu darbinieki, tomÄ“r TM pārstāve apgalvo, ka ar to var iepazÄ«ties tikai konkrÄ“tā procesa dalÄ«bnieki.

Taujāta, vai ar šo spriedumu var iepazÄ«ties Valsts prezidents, ņemot vÄ“rā sabiedrÄ«bas sašutumu un sakāpināto interesi, kā arÄ« valsts augstākās amatpersonas izteikto ieinteresÄ“tÄ«bu par šo gadÄ«jumu, TM skaidro, ka viss atkarÄ«gs no pamatojuma. „Vispirms ir jābÅ«t iesniegumam, kuru tiesa vÄ“rtÄ“ un pieņem lÄ“mumu,” likuma piemÄ“rošanu skaidroja TM pārstāve, piebilstot, ka arÄ« žurnālistiem ir iespÄ“jams rakstÄ«t iesniegumu par iespÄ“ju iepazÄ«ties ar pilnu spriedumu un to vÄ“rtÄ“s konkrÄ“tās tiesas priekšsÄ“dÄ“tājs.

Liepājas tiesas persona sadarbÄ«bai ar plašsaziņas lÄ«dzekļiem Inta Kurpa Pietiek skaidroja, ka tad, ja Valsts prezidents likumā noteiktā kārtÄ«bā kaut ko tādu prasÄ«s, tad arÄ« tas tiks izlemts. „Viss atkarÄ«gs no tā, kādām vajadzÄ«bām tas tiek noformulÄ“ts,” sacÄ«ja tiesas pārstāve, neprecizÄ“jot, kādām vajadzÄ«bām ir iespÄ“jams saņemt pilno tiesas spriedumu. „Ir Tiesu varas likums, pÄ“c kura vadās,” sacÄ«ja tiesas pārstāve.

Likums par tiesu varu nosaka, ka slÄ“gtā tiesas sÄ“dÄ“ izskatÄ«tās lietas materiāli kļūst par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju, kad pagājuši 20 gadi pÄ“c tiesas galÄ«gā nolÄ“muma spÄ“kā stāšanās šajā lietā. Taču pirms tam šie materiāli ir pieejami tikai tiem, kam tas paredzÄ“ts procesuālajos likumos – tātad apsÅ«dzÄ“tajiem, cietušajiem, advokātiem un prokuroriem. Tātad tÄ«ri teorÄ“tiski arÄ« Valsts prezidents ar šo spriedumu varÄ“tu iepazÄ«ties ne ātrāk kā 2035.gadā.

Liepājas tiesas pārstāve gan Pietiek solÄ«ja noprecizÄ“t, kāda tÄ«ri teorÄ“tiski bÅ«tu iespÄ“ja iepazÄ«ties ar pilnu tiesas spriedumu valsts augstākajai amatpersonai, kura nodarbojas ar notiesāto apžēlošanu, kā arÄ« likumā noteiktajām personām, kas veic zinātnisko darbu, taču solÄ«jums tā arÄ« palika neizpildÄ«ts.