Iesaki rakstu:

Jau pirms Latvijas dzelzceļa šefa UÄ£a Magones aizturÄ“šanas bija sāktas pārrunas par Igaunijas valstij piederošÄ dzelzceļa uzņēmuma Eesti Raudtee valdes priekšsÄ“dÄ“tāja posteni, ko varÄ“tu ieņemt Sulevs Loo (attÄ“lā) - cilvÄ“ks, kurš iepriekš ieņēmis augstu amatu Krievijas prezidenta Vladimira Putina "drauga" Genādija Timčenko uzņēmumu grupā Gunvor Group, ziņo Igaunijas mediji. TranzÄ«ta eksperti uzskata, ka kaimiņvalsts ļoti sekmÄ«gi izmanto situāciju, kad Latvijas dzelzceļš ir novājināts, un pieļauj iespÄ“ju, ka arÄ« Igaunijas konkurenti Magoņa aizturÄ“šanu varÄ“ja ja ne veicināt, tad noteikti to izmantot savā labā.

Eesti Raudtee, kuras valdes loceklis Raivo Vare uzreiz pÄ“c Magoņa aizturÄ“šanas nāca klajā ar paziņojumu, ka šÄ« situācija var ļaut Igaunijai audzÄ“t pārvadājumus pa dzelzceļu, uz Pietiek jautājumu, kad varÄ“tu bÅ«t gaidāms galÄ«gais lÄ“mums un lÄ«guma slÄ“gšana ar Loo, pagaidām nav atbildÄ“jis. JÅ«lijā nākot klajā ar paziņojumu par sarunu sākšanu, tika minÄ“ts, ka sarunas varÄ“tu ilgt lÄ«dz 1.septembrim.

IecerÄ“tais Igaunijas dzelzceļa uzņēmuma vadÄ«tājs iepriekš ir ieņēmis augstu amatu Gunvor uzņēmumu grupā, kuras galvenā darbÄ«bas joma ilgus gadus bija naftas un naftas produktu tirdzniecÄ«ba. Viens no Gunvor dibinātājiem ir Putinam Ä«paši pietuvinātais Genādijs Timčenko, kurš pÄ“c ASV sankciju noteikšanas 2014.gadā savus 44% kompānijas akciju formāli pārdeva kompanjonam Torbjornam Tornkvistam.

LÄ«dz ar to uzskatāms, ka iespÄ“jamais jaunais Igaunijas dzelzceļa vadÄ«tājs kontaktu ziņā Krievijā var izrādÄ«ties pārāks par nu jau bijušo Latvijas dzelzceļa valdes priekšsÄ“dÄ“tāju Magoni. Kā zināms, tieši Magoņa cieši sakari ar Krievijas dzelzceļa šefu Vladimiru Jakuņinu tika minÄ“ti kā nozÄ«mÄ«gs faktors nerÅ«košajai Krievijas kravu plÅ«smai caur Latviju, un Latvijas tranzÄ«ta eksperti uzskata, ka Igaunija ātri un precÄ«zi reaģējusi uz iespÄ“jām, ko paver Latvijas dzelzceļa centrālās personas aizturÄ“šana.

Latvijas loÄ£istikas asociācijas valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Normunds KrÅ«miņš Pietiek atzina, ka versija, ka Magoņa aizturÄ“šanas saknes varÄ“tu slÄ“pties Igaunijā un tā varÄ“tu bÅ«t kaimiņvalsts izspÄ“lÄ“ta kārts tranzÄ«ta kravu plÅ«smas pagriešanai caur Igauniju, izklausās ļoti ticami.

„Izmantoja mÅ«su atsevišÄ·u dienestu varaskāri, piespÄ“lÄ“ja pareizi informāciju. Pašam [iespÄ“jamās kukuļošanas lietā iesaistÄ«tajam uzņēmuma Skinest Ä«pašniekam Oļegam] Osinovskim nekas nav izvirzÄ«ts. Manuprāt, tas ir labs indikators. Ja neviens nav devis [kukuli], tad jau arÄ« neviens nevar bÅ«t ņēmis,” sacÄ«ja KrÅ«miņš.

Uz jautājumu, vai varÄ“tu bÅ«t, ka Magoņa aizturÄ“šanu izprovocÄ“juši igauņi, lai pārvilinātu Krievijas kravas, LoÄ£istikas asociācijas vadÄ«tājs sacÄ«ja: „Protams, nezinu, vai viņi ir izprovocÄ“juši, bet noreaģējuši viņi ir ļoti pareizi un ātri. Tas ir cienÄ«gas valsts piemÄ“rs. Ja mÄ“s skatāmies uz tiem uzvārdiem, kurus min mÅ«su pusÄ“ [kā iespÄ“jamos Latvijas dzelzceļa vadÄ«tājus], es to vÄ“rtÄ“ju kā neizdevušos joku. Kādam ir kādi kontakti Krievijas dzelzceļa struktÅ«rās?! Es domāju, katram otrajam Latvijas skolniekam ir kāds kontakts ar kādu no Krievijas dzelzceļa desmitiem tÅ«kstošu darbinieku.”

Kā norāda transporta eksperts Tālis Linkaits, ja viņš bÅ«tu igauņu vietā, tāpat meklÄ“tu cilvÄ“ku, kam ir labi sakari ar Krieviju. „Igaunijā ar dzelzceļu ir ļoti švaki. Viņiem pÄ“c Bronzas Aļošas negadÄ«juma viss apgrozÄ«jums nobruka, lai arÄ« privātie kaut ko mÄ“Ä£ināja iesākt, tur, visticamākais, politiski tika pateikts, ka caur Igauniju neved. Tur dzelzceļš ļoti nÄ«kuļo, un ir skaidrs, ka viņi ar lielāko prieku izmanto Latvijas dzelzceļa vājumu vai nenoteiktÄ«bu šajā brÄ«dÄ«, lai mÄ“Ä£inātu kādas kravas pagriezt uz Igauniju,” domā Linkaits.

Viņām šÄ·ietot aizdomÄ«gi, ka liela daļa informācijas par Magoņa aizturÄ“šanas iemesliem un apstākļiem nāk no Igaunijas. „Kā mÄ“s redzam, visi teksti Latvijā ienāk no Igaunijas. Stāsts, kā Magonis bÄ“dzis no Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja, ienāca no Igaunijas preses. ArÄ« Osinovska stāsti, kā Magonis Jakuņinam naudu vedis, nāk no Igaunijas avÄ«zÄ“m. Skaidrs, ka viņi to Å«deni maisa un mÄ“Ä£ina kaut ko izveidot,” sacÄ«ja eksperts.

PlašÄkas pārdomas par igauņu saistÄ«bu ar Magoņa aizturÄ“šanu ir Latvijas LoÄ£istikas asociācijas dibinātājam un uzņēmÄ“jam Kalvim VÄ«toliņam, kurš tagad vada biznesu Igaunijā. PublicÄ“jam viņa pa tālruni paustās pārdomas pilnÄ«bā:

„Es domāju tā, ka laikā, kad sāk apdraudÄ“t NATO drošÄ«bas pamatpostulātus, paliek grÅ«ti kaut ko caur bankām uz ofšoriem skaitÄ«t, un paliek grÅ«ta arÄ« naudas mazgāšana kā tāda sadarbÄ«bā ar tādu valsti kā Krievija. Šo cilvÄ“ku pakļautÄ«bā ir viena no stratÄ“Ä£iskām lietām - dzelzceļš, lÄ«dz ar to viņi atrodas tajā sarakstā, par kuru interesÄ“jas ļoti daudz institÅ«ciju (gan NATO, gan Krievijas pusÄ“), kas ar ko runā, par ko. Naudas nodošana šajās sarunās ir saldais Ä“diens. Principā mazie kukuļi viņiem maz interesÄ“, bet, kad parādās nopietnākas ietekmÄ“šanas iespÄ“jas, tad šÄdu informāciju NATO var nodot vienlaicÄ«gi vairāku valstu dienestiem - gan Latvijas, gan Igaunijas attiecÄ«gajām struktÅ«rām… ŠÄ« varÄ“ja bÅ«t tā reize…

Kad mÄ“s stājāmies Eiropas SavienÄ«bā, tad patiesÄ«bā daudzi no mÅ«sÄ“jiem uzdeva Eiropas SavienÄ«bas vÄ«riem jautājumus, kas tad te tagad bÅ«s, kas notiks ar korupciju vai redzami netÄ«ru politiku. Principā secinājums bija, ka – jā,  jums te ir korupcija un viss pārÄ“jais, bet ar iestāšanos Eiropas SavienÄ«bā viss palÄ“nām sakārtosies, paliks solÄ«dāk. MÄ“s to redzam arÄ« Itālijā, kur [bijušais Itālijas premjers Silvio] Berluskoni, piemÄ“ram, ir apsÅ«dzÄ“ts. Kaut kāda kārtÄ«ba Austrumeiropā nodibinās, bet tā lÄ“nām un demokrātiski. NATO gadÄ«jumā ir daudz nopietnāk, turklāt šeit ir apdraudÄ“jums tuvā reÄ£ionā. LÄ«dz ar to es pieņemu, ka NATO strādā cietāk, viņiem ir arÄ« lÄ«dzekļi un instrumenti, kā iegÅ«t informāciju.

LÄ«dz ar to teikt, ka atnāks dzelzceļa vadÄ«bā džeks Igaunijā vai Latvijā un viņš tagad dos vairāk naudas (un mÄ“s redzam, ka mazāk kā ar pusmiljonu te neviens „nemÄ“tājas”, igauņu presÄ“ raksta, ka tā pat esot „normāla prakse”), tad tas ir tas, kas struktÅ«rām abās pusÄ“s interesÄ“. Savukārt daudziem Krievijas ierÄ“dņiem interesÄ“ tikai tas - kādā veidā nopelnÄ«s un kā saņems „nopelnÄ«to”. Diez vai viņi strādā par dzelzceļa algu. LÄ«dz ar to atrašanās šajā punktā Latvijā vai Igaunijā šobrÄ«d nozÄ«mÄ“s arÄ« atrašanos NATO un Krievijas struktÅ«ru uzmanÄ«bas centrā. Teiksim tā: „vai ir kukulis iespÄ“jams ar NATO atļauju”? Droši vien ir izlÅ«kiem tādi apstākļi, kad ir svarÄ«gāk, lai ierÄ“dnis to kukuli saņemtu pret kaut kādu „palÄ«dzÄ«bu”, bet praktiski tās ir ar Krieviju saistÄ«tas naudas plÅ«smas, kas tagad tiek papildus kontrolÄ“tas.

LÄ«dz ar to  Magoņa stāsts „kas te kam drÄ«kst iedot vai nedrÄ«kst iedot” nav tāds, kā man savā laikā tāds S. kungs teica, ka „Magonis no manis ņem”, tad es sapratu to tā, ka viņam bija tiesÄ«bas (esot pietuvinātam ar Magoni) viņam dot, vai viņš ņēma, nezinu, bet ir skaidrs, kas tāds nevarÄ“ja bÅ«t atļauts visiem, bet tikai pietuvinātajiem. Citi nevarÄ“ja tā strādāt.

Šeit es redzu, ka tā „sauktās saiknes” uz kādu laiku pārvietojas uz lielākiem džekiem ar agrāku laiku uzkrājumiem, kam jau gadiem ir atvÄ“rti ofšori ārpus Eiropas, un tad nauda par pakalpojumu pārvietojas, piemÄ“ram, no SingapÅ«ras uz Honkongu. Ja varbÅ«t pirms kāda laika šÄdu naudu brÄ«vi transportÄ“ja pa Eiropu uz Šveici, uz SingapÅ«ru, tagad tā var bÅ«t problÄ“ma, un vÄ“l lielāka - kā to dabÅ«t atpakaļ, jo tā nav deklarÄ“ta, lai to izdarÄ«tu – ir jāmaksā nodokļi, jārāda darbÄ«ba. No ofšora uz ofšoru var bÄ«dÄ«ties, bet tikko tas nonāk kaut kādā Amerikas vai Eiropas banku uzraudzÄ«bas lokā, šÄda nauda ir apdraudÄ“ta, pat ļoti. Riski ir pieauguši to zaudÄ“t tāpÄ“c domāju – tā zināmā mÄ“rā ir pagātne.

Nākamais stāsts ir, ka diez vai šÄda pietuvināšanās ar vienÄ«go, ko sagaida ierÄ“dnis – naudu - tādā tiešÄ un rupjā veidā (jo kas tad šeit bÅ«tu ietekme?), turpmāk izšÄ·irs, kuram bÅ«s kravas un kuram ne. Krievija ir uzbÅ«vÄ“jusi savas ostas, tajās kravas apgrozās tādā daudzumā, ka ostas vairs neaizsalst! Ostu jomā Igaunijai, Latvijai un Lietuvai tagad ir otršÄ·irÄ«ga nozÄ«me. Nu kādu laiku tā bija „invoisu maiņa uz robežas”, piemÄ“ram, vai ātrākas piegādes vai drošÄka vieta, kur glabāt krājumus, lÄ«mÄ“t akcÄ«zes markas, bet viss cits jau pieder pašai Krievijai. Tās nav Baltijas kravas.

MÅ«su problÄ“ma bija ka laikā, kad Krievija vÄ“l tikai bÅ«vÄ“ja naftas vadu, mÄ“s varÄ“jām piedāvāt tik lÄ“tu cenu, kā piedāvā arābi par naftu, lai citur nebÅ«tu izdevÄ«gi iegÅ«t naftu no kontinentālā šelfa, naftas vadā un dzelzceļā, lai toreiz Krievijai to ostu nevajadzÄ“tu pašai paplašināt. Latvija rÄ“Ä·ināja un rādÄ«ja, redz, kur džeki, jums iznāk dārgāk nekā caur mums. Krievi tomÄ“r uzbÅ«vÄ“ja. Tādēļ viņi var visas kravas pagriezt uz Krieviju un caur Baltkrieviju, apejot visu Baltiju, ja nu tiešÄm tā vajadzÄ“s. Tur gan ir kaut kādi sastrÄ“gumi, kaut kur dziļuma nepietiek, kaut ko „nozog pa ceļam”, bet konceptuāli viņiem viss ir kārtÄ«bā, jo no Baltijas jÅ«ras neviens lielāks kuÄ£is Ä«paši izbraukt nevar, lai pārkrautu lielos okeāna kuÄ£us, tāpat ir jābrauc uz Roterdamu, jo pie Dānijas ir sekls!

Man liekas, ka daudz interesantāka bÅ«tu tāda piezemÄ“tāka, reÄ£ionāla teorija par tiem kukuļiem. Ja mÄ“s atzÄ«stamies, ka kukulis bija domāts augstākai personai un šeit neapšaubāmi Jakuņins ir augstāka persona, nekā Magonis, tad patiesÄ«bā kukuļdevÄ“jam ir iespÄ“ja, ka tiesa samazina sodu (Krimināllikuma 324.pants. KukuļdevÄ“ja un kukuļošanas starpnieka atbrÄ«vošana no kriminālatbildÄ«bas). Tas tagad sāk derÄ“t Magonim, nu, piemÄ“ram, ka viņš bija spiests, tā sakot - Latvijas labā, lai uzlabotu Latvijas situāciju, lai kravas nāktu ... nu, man bija jādod Jakuņinam kukulis. Magonis tagad varÄ“tu sākt to deklarÄ“t. ArÄ« Osinovska teorija, ka tas bija biznesa darÄ«jums, var palÄ«dzÄ“t, katrā gadÄ«jumā jau tagad ir skaidrs, ka bez Magoņa lokomotÄ«vju iepirkumā ir bijuši iesaistÄ«ti vÄ“l daudzi cilvÄ“ki, un iespÄ“jams, ka tik liela nauda varÄ“ja Magonim bÅ«t uz rokām, izejot no viņa amatpersonas deklarācijas... to mums rādÄ«s laiks.

Savukārt Jakuņins varÄ“tu nākt par vÄ“stnieku uz Latviju. Un tad viņš varÄ“tu šeit atrasties, bÅ«dams gan Magoņa apvainots, bet ar pilnu diplomātisko imunitāti, starptautisku un arÄ« Krievijas aizsardzÄ«bu, un pamÄ“Ä£iniet Jakuņinu neielaist, „točno” - kravu nebÅ«s"!"

Foto no Äripäev