Iesaki rakstu:

CilvÄ“ki jau no bÄ“rnÄ«bas ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vÄ“lāk vadÄ«tāji un priekšnieki. Bet ir autoritātes, kuras cilvÄ“ki izvÄ“las paši – vai vismaz viņiem šÄ·iet, ka izvÄ“las paši. Okupācijas laikā tāda autoritāte bija dižais Ä»eņins, kuram bija vispareizākie uzskati gandrÄ«z visos jautājumos.

PSRS pastāvÄ“šanas beigu periodā, kad pārdošanā parādÄ«jās agrāk aizliegtie Rietumvalstu autoru sacerÄ“jumi, ticÄ«ba Ä»eņina ideju pareizÄ«bai sašÄ·obÄ«jās un galu galā cieta krahu. Radās jau citas autoritātes, un tās bija dažādas. CilvÄ“kiem tika dota iespÄ“ja izvÄ“lÄ“ties. LÄ«dzÄ«gi ļoti populāras kļuva  agrāk aizliegtās ārzemju grupas un dziedātāji. Un, protams, radās arÄ« pašmāju autoritātes. Es turpmāk lietošu vārdu - ikonas.

Ir pagājuši gandrÄ«z 30 gadi kopš LPSR laikiem, un cilvÄ“ki beidzot ir sapratuši, kaut kas nav Ä«sti pareizi. Latvieši savā dziļākajā bÅ«tÄ«ba taču ir ļoti strādÄ«ga tauta. Ja viss bÅ«tu risinājies pareizāk, Latvijai šobrÄ«d attÄ«stÄ«bas lÄ«meņa ziņā bÅ«tu jābÅ«t vismaz Eiropas SavienÄ«bas vidÄ“jā lÄ«menÄ«, bet esam trešie no beigām.

Bija periods, kad Saeimas vÄ“lÄ“šanās tika izmantots "lokomotÄ«vju" princips, tas ir - tautā populāru cilvÄ“ku (ikonu) ievietoja visos iespÄ“jamos vÄ“lÄ“šanu sarakstos. PatiesÄ«bā šÄdi notikušas vÄ“lÄ“šanas bija vÄ“lÄ“šanu rezultātu likumÄ«gs viltojums, jo viens cilvÄ“ks iekļuva Saeimā, "ievelkot" sev lÄ«dzi vairākus citus savas partijas biedrus.

Rezultātā partija ieguva papildu mandātus, kuru dēļ pavÄ“rās iespÄ“ja nokļūt pie varas. Kādu ļaunumu šÄ« prakse Latvijai ir nodarÄ«jusi, acÄ«mredzot uzzināsim tikai pÄ“c ilgāka laika.

NeatkarÄ«gi no tā, kas notiks ar Latvijas ekonomiku un politiku, cilvÄ“kus gaida arÄ« cits ļoti sāpÄ«gs process – ikonu nomaiņa. PašreizÄ“jie slavenie cilvÄ“ki ir pilnÄ«bā saauguši ar pie varas esošajiem, un nav iespÄ“jama situācija, ka pie varas nāktu "gaišÄki" spÄ“ki, bet ikonas paliktu tās pašas.

Daudzas ikonas jau šobrÄ«d ir zaudÄ“jušas savu "spožumu" - tie, par kuriem ir ļoti pamatotas aizdomas, ka viņi sadarbojās ar VDK. Daudzi citi izmisÄ«gi turpina darÄ«t visu iespÄ“jamo, lai par viņu okupācijas laika un diemžēl arÄ« pÄ“cokupācijas laika "nedarbiem" neviens neko neuzzinātu.

Tikai, manuprāt, arÄ« tauta kopumā nav gatava ikonu maiņai. Nav gatava noticÄ“t, ka tas visspožākais un visslavenākais patiesÄ«bā pÄ“kšÅ†i var izrādÄ«ties pavisam citādāks, nekā uzskatÄ«ts lÄ«dz šim. Un arÄ« šÄ«s bailes no ikonu nomaiņas ir viens no iemesliem kāpÄ“c neko uz labo pusi izmainÄ«t gandrÄ«z nav iespÄ“jams - "labāk zināma nelaime, nekā nezināma laime". ApmÄ“ram šÄdi varÄ“tu raksturot notiekošo.