Iesaki rakstu:

IkšÄ·iles novada pašvaldÄ«bas domes lÄ“mums organizÄ“t IkšÄ·iles novada pašvaldÄ«bas (PašvaldÄ«ba) administratÄ«vās teritorijas iedzÄ«votāju aptauju ar mÄ“rÄ·i noskaidrot novada iedzÄ«votāju viedokli par iespÄ“jamo IkšÄ·iles novada pievienošanu citu novadu administratÄ«vajām teritorijām ir likumisks un atbilst visām spÄ“kā esošajām tiesÄ«bu normām.

PašvaldÄ«ba saņēma Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrijas (VARAM) vÄ“stuli, kurā norādÄ«ts, ka ministrs pieņēmis lÄ“mumu apturÄ“t IkšÄ·iles novada iedzÄ«votāju aptaujas “IkšÄ·iles novada balsojums” nolikuma darbÄ«bu. LÄ«dz ar to plašsaziņas lÄ«dzekļos izskanÄ“jusÄ« informācija, ka VARAM ir apturÄ“jusi PašvaldÄ«bas lÄ“mumu par iedzÄ«votāju aptaujas organizÄ“šanu ar mÄ“rÄ·i noskaidrot viedokli par iespÄ“jamo novada pievienošanu citai administratÄ«vai teritorijai, nav patiesa, jo apturÄ“ta ir tikai nolikuma darbÄ«ba, bet nav atcelts PašvaldÄ«bas lÄ“mums par aptaujas rÄ«košanu.

ŠÄds rÄ«kojums neatceļ aptaujas organizÄ“šanu, jo aptauja tiks organizÄ“ta saskaņā ar likuma “Par pašvaldÄ«bām” 12. pantā noteikto “pašvaldÄ«bas attiecÄ«gās administratÄ«vās teritorijas iedzÄ«votāju interesÄ“s var brÄ«vprātÄ«gi realizÄ“t savas iniciatÄ«vas ikvienā jautājumā, ja tas nav Saeimas, Ministru kabineta, ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, tiesas vai citu pašvaldÄ«bu kompetencÄ“ vai arÄ« ja šÄda darbÄ«ba nav aizliegta ar likumu”.

PašvaldÄ«bas ieskatā VARAM rÄ«kojums balstās uz pieņēmumu, ka aptauja “…pÄ“c savas formas atgādina iedzÄ«votāju piedalÄ«šanos vÄ“lÄ“šanās vai vietÄ“jā referendumā un saistoša lÄ“muma pieņemšanā […]”.

Pieņemot lÄ“mumu par aptauju, PašvaldÄ«ba rÄ«kojas novada iedzÄ«votāju interesÄ“s, ar mÄ“rÄ·i noskaidrot tieši IkšÄ·iles novada iedzÄ«votāju viedokli par novada administratÄ«vās teritorijas maiņu. PašvaldÄ«bas vÄ“rtÄ“jumā VARAM ministrs ir veicis darbÄ«bu, kas nav savienojama ar demokrātijas un varas dalÄ«šanas principiem, jo novada iedzÄ«votāju aptaujas rezultāts ir tiesiski un demokrātiski iegÅ«ts iedzÄ«votāju viedoklis par teritoriālo reformu, kas arÄ« sarunās ar VARAM par šÄ«s reformas ietekmi uz pašvaldÄ«bu, bÅ«s vitāli nepieciešams.

IkšÄ·iles novada pašvaldÄ«ba akcentÄ“ un atgādina IkšÄ·iles novada iedzÄ«votājiem, ka plānotā aptauja notiks.

Informācijai - VARAM rīkojums (Nr. 1-2/59, Rīgā 2019. gada 25. aprīlī).

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojums Nr. 1-2/59

Rīgā 2019. gada 25. aprīlī

Par IkšÄ·iles novada iedzÄ«votāju aptaujas "IkšÄ·iles novada balsojums" nolikuma darbÄ«bas apturÄ“šanu

[1.] IkšÄ·iles novada dome (turpmāk tekstā – dome) 2019. gada 29. marta ārkārtas sÄ“dÄ“ (prot. Nr. 4; 1. punkts) pieņēma lÄ“mumu "Par IkšÄ·iles novada iedzÄ«votāju aptaujas "IkšÄ·iles novada balsojums" organizÄ“šanu".

[1.1.] Dome nolēma:

1. OrganizÄ“t IkšÄ·iles novada pašvaldÄ«bas administratÄ«vās teritorijas iedzÄ«votāju aptauju ar mÄ“rÄ·i noskaidrot novada iedzÄ«votāju viedokli par iespÄ“jamo IkšÄ·iles novada pievienošanu citu novadu administratÄ«vajām teritorijām.

2. Noteikt aptaujas norises laikus:

2.1. 2019. gada 9. maijā no plkst. 17:00 līdz 20:00.

2.2. 2019. gada 10. maijā no plkst. 15:00 līdz 20:00.

2.3. 2019. gada 11. maijā no plkst. 08:00 līdz 20:00.

3. Noteikt aptaujas norises vietas:

3.1. IkšÄ·iles novada pašvaldÄ«bas administratÄ«vajā Ä“kā Peldu ielā 22, IkšÄ·ilÄ“, IkšÄ·iles novadā.

3.2. IkšÄ·iles tautas namā LÄ«biešu ielā 2, IkšÄ·ilÄ“, IkšÄ·iles novadā.

3.3. TÄ«nūžu tautas namā "Kraujas", TÄ«nūžos, IkšÄ·iles novadā.

4. Izveidot komisiju šÄ« lÄ“muma 1.punktā minÄ“tās aptaujas organizÄ“šanai šÄdā sastāvā:

4.1. Komisijas priekšsÄ“dÄ“tāja Ruta Kalniņa, (personas kods);

4.2. Komisijas sekretāre Inga Šulca, (personas kods);

4.3. Komisijas loceklis Kristaps Stāmurs, (personas kods)

4.4. Komisijas locekle Melānija Mālniece, (personas kods).

5. Uzdot aptaujas organizÄ“šanas komisijai izstrādāt aptaujas nolikuma projektu, kurš iesniedzams apstiprināšanai domÄ“.

6. LÄ“muma izpildes kontroli uzdot IkšÄ·iles novada pašvaldÄ«bas domes priekšsÄ“dÄ“tājam.

7. LÄ«dzekļus aptaujas organizÄ“šanai paredzÄ“t no 2019. gada budžeta finansÄ“juma neparedzÄ“tiem gadÄ«jumiem.

[1.2.] Dome 2019. gada 15. aprīļa ārkārtas sÄ“dÄ“ (prot. Nr. 5; 1. punkts) pieņēma lÄ“mumu "Par IkšÄ·iles novada iedzÄ«votāju aptaujas nolikuma apstiprināšanu".

[2.] Saskaņā ar likuma "Par pašvaldÄ«bām" 61.¹ pantu konsultatÄ«vos nolÅ«kos pÄ“c pašvaldÄ«bas iedzÄ«votāju, domes vai tās priekšsÄ“dÄ“tāja iniciatÄ«vas, pamatojoties uz domes lÄ“mumu, var organizÄ“t publisko apspriešanu par pašvaldÄ«bas autonomās kompetences jautājumiem.

Publiskā apspriešana jārÄ«ko par:

1) pašvaldÄ«bas administratÄ«vās teritorijas robežas grozÄ«šanu;

2) pašvaldÄ«bas attÄ«stÄ«bas programmu un teritorijas plānojumu.

Publisko apspriešanu nerÄ«ko par pašvaldÄ«bas budžetu, pašvaldÄ«bas maksas pakalpojumu, nodokļu un nodevu likmÄ“m, kā arÄ« par pašvaldÄ«bas amatpersonu iecelšanu amatā un atbrÄ«vošanu no tā.

Savukārt likuma "Par pašvaldÄ«bām" 61.² pants nosaka, ka publiskās apspriešanas ilgums nav mazāks par trim nedēļām.

PašvaldÄ«bas iedzÄ«votājiem un plašsaziņas lÄ«dzekļu pārstāvjiem publiskās apspriešanas gaitā tiek garantÄ“ta ne vien apspriešanai nodotā dokumenta, bet arÄ« visu ar šo dokumentu saistÄ«to pašvaldÄ«bas lÄ“mumu pieejamÄ«ba.

Katram ir tiesÄ«bas mutvārdos un rakstveidā paust savu viedokli publiskās apspriešanas jautājumā.

PašvaldÄ«bai ir pienākums apkopot paustos viedokļus un publicÄ“t informatÄ«vu ziņojumu (kopsavilkumu) par apspriešanas rezultātiem pašvaldÄ«bas domes mājaslapā internetā un vietÄ“jā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā.

PašvaldÄ«bai ir pienākums publicÄ“t domes pieņemto lÄ“mumu, kurā izmantoti publiskās apspriešanas rezultāti, pašvaldÄ«bas domes mājaslapā internetā un vietÄ“jā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā.

[3.] Atbilstoši iepriekš minÄ“tajam tiesiskajam regulÄ“jumam domei ir tiesÄ«bas rÄ«kot publisko apspriešanu par pašvaldÄ«bas autonomās kompetences jautājumiem, kā arÄ« jārÄ«ko publiskā apspriešana par pašvaldÄ«bas administratÄ«vās teritorijas robežas grozÄ«šanu vai pašvaldÄ«bas attÄ«stÄ«bas programmu un teritorijas plānojumu. Taču ne likums "Par pašvaldÄ«bām", ne arÄ« citi normatÄ«vie akti pašlaik neparedz domei tiesÄ«bas organizÄ“t sabiedrÄ«bas viedokļa noskaidrošanu, rÄ«kojot iedzÄ«votāju aptauju, kas pÄ“c savas formas atgādina iedzÄ«votāju piedalÄ«šanos vÄ“lÄ“šanās vai vietÄ“jā referendumā un saistoša lÄ“muma pieņemšanā. Par to liecina personas datu pārbaude pÄ“c pases vai personas apliecÄ«bas, iespÄ“ja balsot aizklāti, personu datu apstrāde. ArÄ« uzdotais jautājums "Vai JÅ«s esat par IkšÄ·iles novadu kā patstāvÄ«gu Latvijas Republikas administratÄ«vo teritoriju" uz kuru ir jāatbild ar "jā" vai "nÄ“" rada maldinošu iespaidu, ka IkšÄ·iles novada iedzÄ«votāji piedalās lÄ“muma pieņemšanā par administratÄ«vi teritoriālo reformu. VÄ“ršam uzmanÄ«bu uz to, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmajai daļai valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesÄ«bām. Tā darbojas normatÄ«vajos aktos noteiktās kompetences ietvaros.

Pašlaik spÄ“kā esošais tiesiskais regulÄ“jums neparedz pašvaldÄ«bām tiesÄ«bas rÄ«kot vietÄ“jos referendumus.

[4.] Satversmes tiesa 2009. gada 20. janvāra lÄ“muma par tiesvedÄ«bas izbeigšanu lietā Nr. 2008-08-0306 16. punktā norāda, ka Latvijas Republikas administratÄ«vi teritoriālā reforma atzÄ«stama par svarÄ«gu un nozÄ«mÄ«gu valsts un sabiedrÄ«bas dzÄ«ves jautājumu, kas ir jāizlemj pašam likumdevÄ“jam, proti, Saeimai.

Saskaņā ar valsts varas dalÄ«šanas principu likumdošanas tiesÄ«bas, lemjot valsts dzÄ«ves svarÄ«gākos jautājumus, Satversme tieši piešÄ·ir Saeimai. Saeimu ievÄ“l visi Latvijas Republikas balsstiesÄ«gie iedzÄ«votāji un Saeima tiešÄ veidā pārstāv visas valsts iedzÄ«votāju intereses. Saeimas kompetencÄ“, atbilstoši Satversmei, ietilpst pienākums ar likumu noteikt pašvaldÄ«bu administratÄ«vi teritoriālo iedalÄ«jumu. LÄ«dz ar to ir secināms, ka pašvaldÄ«bas autonomā kompetencÄ“ neietilpst aptaujas rÄ«košana par Latvijas Republikas administratÄ«vi teritoriālo reformu.

[5.] Likuma "Par pašvaldÄ«bām" 41. panta pirmajā daļā noteikts, ka pašvaldÄ«bas dome pieņem:

1) ārÄ“jos normatÄ«vos aktus (saistošie noteikumi);

2) iekšÄ“jos normatÄ«vos aktus (noteikumi, nolikumi, instrukcijas);

3) individuālos aktus (administratīvie akti un citi pārvaldes lēmumi);

4) citus lēmumus.

Savukārt minÄ“tā panta otrajā daļā noteikts, ka pašvaldÄ«bas lÄ“mumiem jāatbilst Satversmei, šim likumam un citiem likumiem, kā arÄ« Ministru kabineta noteikumiem.

TādÄ“jādi minÄ“tais regulÄ“jums atzÄ«stams par izsmeļošu, ņemot vÄ“rā pašvaldÄ«bas demokrātiskās leÄ£itimācijas un kompetences apjomu, kā arÄ« valsts un pašvaldÄ«bas padotÄ«bas attiecÄ«bu no Satversmes 58. panta regulÄ“juma satura. LÄ«dz ar to pilnÄ«gi visiem pašvaldÄ«bas pieņemtiem normatÄ«vajiem aktiem un citiem lÄ“mumiem ir jāatbilst Satversmei un augstāka juridiskā spÄ“ka normatÄ«vajiem aktiem.

[6.] Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. pantā noteikts, ka valsts pārvalde ir organizÄ“ta vienotā hierarhiskā sistÄ“mā. Neviena iestāde vai pārvaldes amatpersona nevar atrasties ārpus šÄ«s sistÄ“mas. MinÄ“tā likuma 7. panta pirmajā daļā noteikts, ka Ministru kabinets Ä«steno padotÄ«bu pār valsts pārvaldes organizāciju (institucionālā padotÄ«ba) un pār valsts pārvaldes funkciju pildÄ«šanu (funkcionālā padotÄ«ba). Savukārt saskaņā ar panta piekto daļu pārraudzÄ«ba nozÄ«mÄ“ augstākas iestādes vai amatpersonas tiesÄ«bas pārbaudÄ«t zemākas iestādes vai amatpersonas lÄ“muma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lÄ“mumu, kā arÄ« prettiesiskas bezdarbÄ«bas gadÄ«jumā dot rÄ«kojumu pieņemt lÄ“mumu.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 8. panta pirmajā daļā turpretī noteikts, ka atvasinātu publisku personu institucionālās padotības formu un saturu nosaka likums, ar kuru vai uz kura pamata attiecīgā atvasinātā publiskā persona izveidota. Ja likumā nav noteikts citādi, attiecīgā atvasinātā publiskā persona atrodas Ministru kabineta pārraudzībā.

Likuma "Par pašvaldÄ«bām" 5. panta piektajā daļā noteikts, ka pašvaldÄ«bu darbÄ«bu šÄ likuma ietvaros pārrauga Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrija. Valsts pārvaldes iestādÄ“m un amatpersonām, kuras likumos paredzÄ“tajos gadÄ«jumos un noteiktajā kārtÄ«bā pārrauga pašvaldÄ«bu darbÄ«bas likumÄ«bu un konstatÄ“, ka pašvaldÄ«bas dome, tās priekšsÄ“dÄ“tājs, priekšsÄ“dÄ“tāja vietnieks, kā arÄ« citas pašvaldÄ«bas institÅ«cijas nepilda, vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arÄ« nepilda tiesas spriedumus, ir pienākums par to ziņot Ministrijai. Vienlaikus minÄ“tā likuma 5. panta pirmajā daļā noteikts, ka pašvaldÄ«bas savas kompetences un likumu ietvaros darbojas patstāvÄ«gi, kas gan nenozÄ«mÄ“, ka pašvaldÄ«ba var darÄ«t to, ko vÄ“las, jo galvenais pašvaldÄ«bu funkcionÄ“šanas mÄ“rÄ·is ir tās iedzÄ«votāju interešu nodrošināšana.1

TādÄ“jādi uzlÅ«kojot likuma "Par pašvaldÄ«bām" 5. panta piektās daļas tiesisko regulÄ“jumu kopsakarā ar šÄ likuma 41. panta otrajā daļā noteikto, ir identificÄ“jams pašvaldÄ«bu kontroles mehānisms pār tās pieņemto lÄ“mumu un normatÄ«vo aktu atbilstÄ«bu Satversmei un augstāka juridiskā spÄ“ka normatÄ«vajiem aktiem. ŠÄ likuma 5. pantā ietvertā ziņošanas pienākuma atruna neizslÄ“dz vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministra tiesÄ«bas Ä«stenot pašvaldÄ«bu darbÄ«bas tiesiskuma kontroli un iejaukšanās instrumentus tās nodrošināšanai ex officio (bez ārÄ“ja iesnieguma).

[7.] Viens no likumā "Par pašvaldÄ«bām" reglamentÄ“tajiem pārraudzÄ«bas instrumentiem ir noteikts šÄ likuma 49. pantā, proti, nelikumÄ«gu domes izdoto saistošo noteikumu vai citu normatÄ«vo aktu vai to atsevišÄ·u punktu darbÄ«bu, izņemot šÄ likuma 47. panta kārtÄ«bā pieņemto lÄ“mumu darbÄ«bu, ar motivÄ“tu rÄ«kojumu aptur vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrs. IevÄ“rojot minÄ“to, ministram ir tiesÄ«bas apturÄ“t pašvaldÄ«bas saistošo noteikumu un iekšÄ“jo normatÄ«vo aktu normas (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 15. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-07-05 15.1. apakšpunktu). Atbilstoši AdministratÄ«vā procesa likuma 1. panta 6. punktam iekšÄ“jais normatÄ«vais akts ir tiesÄ«bu akts, kuru publisko tiesÄ«bu subjekts izdevis ar mÄ“rÄ·i noteikt savas vai sev padotas institÅ«cijas iekšÄ“jās darbÄ«bas kārtÄ«bu vai izskaidrot kāda ārÄ“jā normatÄ«vā akta piemÄ“rošanas kārtÄ«bu savā darbÄ«bas jomā (instrukcija, ieteikumi, nolikums u.c.). Aptaujas organizÄ“šanas komisijas izstrādātais aptaujas nolikums, kuru ir apstiprinājusi dome, ir iekšÄ“jais normatÄ«vais akts. Likums "Par pašvaldÄ«bām" tieši nosaka pašvaldÄ«bu institucionālās padotÄ«bas saturu. PašvaldÄ«bas atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 8. panta ceturtajai daļai un likuma "Par pašvaldÄ«bām" 5. panta piektajai daļai atrodas Ministrijas institucionālā pārraudzÄ«bā. TādÄ“jādi likumā "Par pašvaldÄ«bām" noteiktā pašvaldÄ«bu darbÄ«bas tiesiskuma nodrošināšanas instrumenta izmantošana, ietilpst Ministrijas Ä«stenotās pašvaldÄ«bu institucionālās pārraudzÄ«bas saturā.2

[8.] Savukārt vÄ“rtÄ“jot pārraudzÄ«bas instrumenta izmantošanas proporcionalitāti, intensitāti un samÄ“rÄ«gumu, jānorāda, ka Eiropas vietÄ“jo pašvaldÄ«bu hartas (turpmāk – Harta) 8. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka jebkuru administratÄ«vo pārraudzÄ«bu pār vietÄ“jo varu darbÄ«bu var veikt tikai saskaņā ar tādām procedÅ«rām un tādos gadÄ«jumos, kuri ir noteikti konstitÅ«cijā vai likumā. No šÄ panta otrās daļas izriet, ka jebkura administratÄ«vā pārraudzÄ«ba pār vietÄ“jo varu darbÄ«bu parasti tiek virzÄ«ta uz to, lai nodrošinātu to atbilstÄ«bu likumam un konstitucionāliem principiem.3

AdministratÄ«vajai uzraudzÄ«bai pār vietÄ“jām varām jātiek realizÄ“tai tā, lai kontrolÄ“jošÄs varas iejaukšanās bÅ«tu proporcionāla to interešu svarÄ«gumam, kuras ar šÄdu darbÄ«bu paredzÄ“ts aizsargāt.4

KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrs izdod šo rÄ«kojumu, lai nodrošinātu domes darbÄ«bas atbilstÄ«bu augstāka juridiskā spÄ“ka normatÄ«vajiem aktiem un konstitucionāliem principiem (valsts varas dalÄ«šanas princips, tiesÄ«bu virsvadÄ«bas princips).

Pamatojoties uz iepriekšminÄ“tajiem apsvÄ“rumiem, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. pantu, 7. panta pirmo un piekto daļu, 8. panta pirmo un ceturto daļu, 10. panta pirmo daļu un likuma "Par pašvaldÄ«bām" 5. panta pirmo un piekto daļu, 41. panta otro daļu un 49. panta pirmo daļu, nolemju apturÄ“t IkšÄ·iles novada iedzÄ«votāju aptaujas "IkšÄ·iles novada balsojums" nolikuma darbÄ«bu.

RÄ«kojums publicÄ“jams oficiālajā izdevumā "Latvijas VÄ“stnesis" un nosÅ«tāms IkšÄ·iles novada domes priekšsÄ“dÄ“tājam.

1 Stucka A. Par pašvaldÄ«bu darbÄ«bas pārraudzÄ«bu. Jurista Vārds. 2001. 15. maijs, nr. 14. Pieejams: http://www.juristavards.lv/doc/20348-par-pasvaldibu-darbibas-parraudzibu/

2 Sal. arÄ« Jaunzeme K. Latvijas pašvaldÄ«bas kā valsts pārvaldes subjekti. Jurista Vārds. 2006. 31. janvāris, nr. 5. Pieejams: http://www.juristavards.lv/doc/126879-latvijas-pasvaldibas-ka-valsts-parvaldes-subjekti/

3 Stucka A. Latvijas pašvaldÄ«bu sistÄ“mas pilnveidošanas aktuālie valststiesÄ«bu jautājumi. Promocijas darbs. RÄ«ga: Latvijas Universitāte, 2012, 70. lpp.

4 Stucka A. Par pašvaldÄ«bu darbÄ«bas pārraudzÄ«bu. Jurista Vārds. 2001. 15.maijs, nr.14. Pieejams: http://www.juristavards.lv/doc/20348-par-pasvaldibu-darbibas-parraudzibu/

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce